Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




HAIS LUS SAIB TSIS TAUS VAJNTSUJPLIG

BLASPHEMY AGAINST THE HOLY SPIRIT
(Hmong)

Tus qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Zaj lus qhia nyob rau pawg ntseeg Npativ hauv nroog Los Angeles
Yav tsaus ntuj, Ib hli ntuj 18, 2015
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, January 18, 2015

“Yog lintawd, peb qhia rau nej tias kev txhaum thiab kev saib tsis tau txhua yam zam txim rau neeg tau tsuas yog qhov kev saib tsis tau Vajntsujplig xwb thiaj yuav zam tsis tau rau neeg. Leej twg hais phem rau neeg zam txim rau tau tiam sis yog hais lus saib tsis tau Vajntsujplig tus dawb huv yuav zam txim rau tsis tau tsis hais tiam no los sis tiam tom ntej no ” (Mathais 12:31-32)


Tag kis no kuv xav rov los hais txog “Yog vim licas Amelikas thiaj tsis nyob hauv qhov Vajluskub cog lus tseg” Kuv cov ntsiab lus yog los ntawm Amaus 8:2 “Tiam kawg los yuav txog kuv cov neeg uas yog Ixayees; kuv yuav tsis mus ntawm lawv ib zaug ntxiv lawm.” “kuv yuav tsis mus ntawm lawv ib zaug ntxiv lawm.” Nov yog kuv lub ntsiab lus. Thaum Vajtswv tsis los rau ntawm koj vim yog kev hlub lawm, tsis muaj dab tsi yuav tos lawm, tsuas yog kev txiav txim lawm xwb. Nws yuav tshwm rau ib tug neeg, thiab tshwm rau ib lub tebchaws. “kuv yuav tsis mus ntawm lawv ib zaug ntxiv lawm.” Thaum tshwm li no rau ib lub tebchaws lawm, lub tebchaws ntawd yuav raug foom tsis zoo. Thaum tshwm rau ib tug neeg twg lawm, lub siab yuav raug foom tsis zoo rau thiab, nws lub siab yuav tsis lees yuav Vajswv Txojlus ib zaug ntxiv li lawm, Vajntsujplig yuav tsis los chwv tug ntawd lub siab ib zaug ntxiv li lawm – Vajluskub hais li no tias, “Vajtswv cia kom lawv ua phem ua tej yam ua yuam kev” (Loos 1:28) adŏkīmŏs noǔs (tsis muaj nqi, tsis lees yuav, tswj lub siab!). Ntawd yog txoj kev txhaum ua zam txim rau tsis tau! Ntawd yog yam kev txhaum coj mus rau kev tuag!

Kuv tau mus sawv rau ntawm pawg ntseeg Trinity Methodist lub tuam tsev, nyob txoj kev Flower, hauv plaws nroog Los Angeles. Yog pawg ntseeg uas “Fighting Bo” Shuler ua xibhwb, qhov chaw ua tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo thiab hais lus hauv xovtooj cua. Kuv tseem sawv ntawm pawg ntseeg uas ib tug xiwb nrov koob nrov npe qhov chaw ua siv qhia Vajtswv Txojlus thiab siv hais lu xovtooj cua. Tug kawg tej tuam tsev no raug neeg tso pov tseg tag huv si. Bob Shuler tug tu loj hlob qhov ntawd. Tiam sis nws tsis nyob ntawd rau lub sijhawm ua lub tuam tsev no raug tso pov tseg. Nws los yeej tsis mob siab los saib xyuas thiab! Kuv yuav tsis mus rau ntawm lawv ntxiv lawm.”

Mus sawv rau ntawm ib pawg ntseeg uas nyob rau txoj kev 550 South Hope. Tug xibhwb uas los tsim tsa pawg ntseeg no yog Dr. R. A. Torrey. Thaum kuv tseem ua tub hluas muaj ib tug xibhwb muaj suab npe qhia Vajtswv lus hauv xov tooj cua yog Dr. J. Vernon McGee (1904-1988). Ntim tau tsib puas tug neeg. Cov thawjcoj tau muab lub tuam tsev muag li 27 plhom dollars. Lawv xav tias yog kim heev li lawm. Tiam sis kaum xyoo tom qab lub tug muab muag tau 227 plhom dollars. Vim yog thawj coj siab me. Yog neeg tais caus, thiab ntshai. Lawv xav tias “Yog peb nyob ntxiv peb yuav poob ntau yam!” vim yog tsis muaj kev ntseeg rau ntawm Vajtswv, lawv thiaj plam 200 plhom dollars! Muaj lwm pawg ntseeg twb xav yuav ua ntej ntawd. Tiam sis cov thawjcoj los siab yau dhau heev li lawm. Lawv thiaj plam lub tuam tsev uas ntxim nyho yuav los lawv lub – Lawv ntxiv nyho yuav thaum tug nqi $27 plhom. Lawv plam li $200 plhom lawm thiab. Lub nroog Los Angeles thiaj list sis muaj kev tshaj tawm txog Tswv Yexus kiag li! “kuv yuav tsis mus ntawm lawv ib zaug ntxiv lawm.”

Thaum kawg Vajtswv thiaj coj peb los nyob rau ntawm txoj kev Hope – nyob tsis deb rau ntawm Bob Shuler pawg ntseeg thiab tsis deb rau ntawm Dr. McGee pawg ntseeg – uas yog nyob hauv plawv nroog Los Angeles. Peb los tib yam nkaus tseem muaj cov thawj coj uas siab nkaug thiab tais caus. Tseem cob peb cov tswvcuab txog li 300 tawm khiav pawg ntseeg mus lawm. Tiam sis tseem tshuav feem tsawg uas mob siab thiab khov kho tseem nyob sib pab them lub tuam tsev. Tam sim no pawg ntseeg no – thiaj li tau xov Txoj Moo Zoo mus thoob ntiajteb uas 29 yam lus.

Cov hluas hmo no kuv xav hais rau nej tias, nej puas loj hlob txaus thiab khov txhaum rau lub sijhawm uas peb cov no tuag tag lawm? Los sis yuav cia Vajtswv hais tias, “kuv yuav tsis mus ntawm lawv ib zaug ntxiv lawm.”? Yog peb pawg ntseeg no poob mus ua kev txhaum uas coj mus rau kev tuag, thiab Vajtswv yuav hais tias, “kuv yuav tsis mus ntawm lawv ib zaug ntxiv lawm.” Txhob npaj qhov yooj yim! Txhob xav tias yuav tsis tshwm sim no! Xya pawg ntseeg uas nyob rau thawj peb phau Vajluskub Tshwmsim twb ploj tag lawm! Tsis muaj tej yam uas peb yuav khawv tau ntawm cov ntseeg no kiag li.

Peb yuav tsis paub tias lawv zoo li cas yog tsis raug qhia nyob rau peb thawj phau Vajluskub uas yog nyob rau Tshwmsim. Puas muaj tej yam twg qhia rau peb paub tias peb pawg ntseeg tsib caug xyoo tom ntej no yuav zoo licas? Los sis Vajtswv yuav hais rau peb tias, “kuv yuav tsis mus ntawm lawv ib zaug ntxiv lawm.”? Yog lintawd peb thiaj yuav tsum siv zog thov Vajtswv kom muaj kev txhawb siab tiag tiag! Rau peb txhawb siab kom tau kev dim, yog peb tsis muaj kev txhawb zog peb yuav tshaj tawm tsis tau rau lwm tug. Yog vim licas thiaj khiav mus dej, pawg ntseeg twb nyob ze rau ntawd? Yog pawg ntseeg no tsis ciaj sia lawm (thiab tsis muaj kev txhawb siab) yuav tsis muaj ib yam dabtsi rub tau neeg lub siab…thaum ntawd yuav pib tuag mus.

Qhov yuav muaj kev txhawb siab los sis tsis muaj nyob rau ntawd nej cov hluas seb puas muaj twg mus ua tej yam kev txhaum uas coj mus rau kev tuag. Pawg ntseeg lub hauv ntej nyob rau ntawm nej! Yog feem coob ntawm cov hluas mus ua tej yam kev txhaum ua zam txim rau tsis tau, pawg ntseeg yuav tsis muaj lub homphiaj, peb tes dej num los yuav mus tsis tau thoob ntiajteb! Vajtswv thov pab peb thiab!

Tam sim no kuv ntseeg tias yooj yim mus ua tej yam kev txhaum uas zam txim rau tsis tau. Yog nej tuaj zaum tos nyob rau hauv pawg ntseeg xwb. Tsis txhawb txog nej tej kev dim. Tsuas zaum tos xwb. Tsis ntes yuav poob mus ua kev txhaum – saib tshaj qhov peb xav! Saib tshaj qhov peb xav! Tsis ntev kev tuag yuav los caum cuag. Muaj ib ob txog plaub haus dawb. Plaub haus poob nqee txoj. Koj pom ntsej muag txoom. Nov yog qhia tias kev tuag los ze lawm. Kev tuag yog tug yeeb ncuab uas cawm koj qab txias to los. Vajluskub hais tias, “Muaj ib yam teem tseg rau neeg tias yuav tsum tuag ib zaug tom qab ntawd yuav muaj kev txiav txim (Henplais 9:27).

Nyob rau tebchaws Arabic muaj ib zaj piav txog ib tug tub qhev nyob rau Basra. Muaj ib hnub nws los cuag nws tug tswv thiab hais tias, “Kuv pom kev tuag nyob rau tom txoj kev Basra rau hnub no. Kev tuag ntsia kuv. Tug tswv, thov qe ib tug nees rau kuv cai khiav kom sai thiab sai mus nyob rau Baghdad.” Tus tswv ntawd txawm muab nws tug nees uas khiav sai tshaj rau tub qhev ntawd caij khiav mus – thiab tug qhev txawm khiav mus nyob rau Baghdab saib li sai tau. Ib hnub tom qab tus tswv txawm taug kev mus txog rau ntawd txoj kev Basra thiab mus ntsib kev tuag rau ntawd. Nws txawm khiav mus nrog kev tuag tham thiab nug hais tias, “Kev tuag, koj uas licas rau kuv tug tub qhev cas nws yuav ntshai ua luaj?” Kev tuag txawm teb tias “Tib laug, kev tsis tau hem nws dab tsi li, kuv tsuas xav tsis thoob tias yuav pom nws nyob rau ntawm txoj kev Basra. Ntsia ntsoo nawj, tag kis kuv yuav mus ntsib nws rau tom Baghdad!” Nov yog qhia tias kev tuag tau teem cai rau tug neeg ntawd lawm. Muaj sijhawm, muaj chaw tseeb li, tom qab ntawd Vajtswv yuav hais rau koj tias, “kuv yuav tsis mus ntawm lawv ib zaug ntxiv lawm.” Vim koj mus ua qhov kev txhaum ua zam txim rau tsis tau.

“Yog lintawd, peb qhia rau nej tias kev txhaum thiab kev saib tsis tau txhua yam zam txim rau neeg tau tsuas yog qhov kev saib tsis tau Vajntsujplig xwb thiaj yuav zam tsis tau rau neeg” (Mathais 12:31).

Qhov kev txhaum uas “yuav zam txim rau tsis tau yog dabtsi”? Yog qhov uas tawm tsam Vajntsujplig uas qhia kom koj paub txog Tswv Yexus. Thaum twg tsis hais txiv neej poj niam pheej tawm tsam Vajntsujplig tsis tseg, tug neeg ntawd nyob rau qhov uas ua kev txhaum yam zam txim rau tsis tau. Ib yam kev txhaum uas zam txim rau tsis tau yog ib tug neeg twg tawm tsam tsis lees yuav Vajntsujplig thiab cia siab rau Yexus. Raws li hais nyob rau Henplais, tshooj rau. Raw li Kl. Prudhomme twb nyeem rau peb tag los lawm.

“Yeej ua tsis tau ib zaug ntxiv rau cov neeg uas twb tau txais qhov kaj ib zaug los lawm thiab tau txais yam nyob saum ntuj ceeb tsheej muaj feem nyob hauv Vajntsujplig tug Dawbhuv thiab sab Vajtswv qhov kev zoo uas yog nws txoj lus thiab lub hwjchim tiam dhau los lawm yog lawv pheej yuam kev zoo li no, tsis muaj hau kev uas lawv yuav hloov dua siab tshiab tau lawm Vim lawv tau ntsia Vajtswv Leejtub lawm thiab ua rau Vajtswv txaj muas lawm” (Henplais 6:4-6).

Qhov ntawd tshwm tau rau koj licas, “Yeej ua tsis tau…kom ib [koj] yug dua tshiab tau ib zaug ntxiv” (Henplais 6:4, 6). Yeej tsis tau? Ntawd yog qhov Vajtswv hais, “Yeej ua tsis tau…kom ib [koj] yug dua tshiab tau ib zaug ntxiv” Yeej tsis tau? Yog! Yog Vajtswv hais tias. Yeej tsis tau. Vim yog qhov kev txhaum ua zam txim rau tsis tau. Thiab Vajtswv hais tias, ““kuv yuav tsis mus ntawm lawv ib zaug ntxiv lawm.” Vim tsis muaj kev zam txim, tsis tiam no los sis tiam tom ntej” (Mathais 12:32).

Yog ib yam ua yooj yim uas yuav mus ua yam kev txhaum uas zam txim rau tsis tau. Kuv ib tug kwv tij pheej caij nws lub tsheb nrog cov phooj ywg mus tsham cov niam ntiav nyob rau Tijuana. Tiam qhov nws mus rau tub Tuagteb tsis yog qhov nws must ham niam ntiav, tiam sis yog qhov nws uas yam kev txhaum ua zam txim rau tsis tau. Nws pheej nrog cov phooj ywg hauv dej hau cauv, qhov nws poob tub Tuagteb tsis yog qhov nws nrog phooj ywg haus dej haus cawv, tiam sis yog qhov nws uas qhov kev txhaum ua zam txim rau tsis. Nws tseem ua ntau yam kev txhaum uas tsis hais nyob rau ntawm no. Tiam sis tej no uas tsis tau kom nws poob rau tub tuagteb. Qhov nws poob rau tub Tuagteb vim yog nws uas qhov kev txhaum uas zam txim rau tsis tau. Ntawd yog qhov Yexus hais tias “Kev txhaum thiab kev saib tsis tau lwm yam zam tau rau neeg, tiam ib qhov uas zam tsis tau yog saib tsis tau Vajntsujplig tug dawb huv uas muab rau neeg” (Mathais 12:31).

Kuv tug kwv tij hais rau kuv tias, thaum nws tug tub yug los, nws tau txog caug thov Vajtswv. Yog, nws hais nws tug kheej tias yog ib tug Npavtiv thiab, txawm nws yuav tsis mus pehawm Vajtswv li los xij. Thaum nws hais rau kuv tias nws thov Vajtswv, kuv thov kom nws cia siab rau Yexus thiab lees yuav kev cawmdim. Kuv tseem nco tau nws cov lus hais tias, “Robert, nov yog nyob rau ntawd tug neeg ntawd xwb” nws txhais taus hais tias, “Ntawd zoo rau koj, tiam sis yog rau kuv.” Kuv yeej hnov nws hais li ntawd rau kuv txhua zaug uas kuv qhia Yexus rau nws mloog. Nov yog qhov kev txhaum uas zam txim rau tsis tau.

Tom qab ntawd nws tuag thaum muaj hnub nyoog plaub caug xyoo xwb. Lawv thov kom kuv mus ua nws lub nteeg rau nws. Nws plaub haus twb tsis tau dawb. Nws lub nplu twb tsis tau ntxoom. Nws yog ib tug neeg hluas uas mus poob rau tub Tuagteb. Nws mus rau tub Tuagteb vim mus ua tej kev txhaum uas zam txim rau tsis tau. Thiab Vajtswv hais tias, “kuv yuav tsis mus ntawm lawv [nws] ib zaug ntxiv lawm.” “Yuav zam txim rau tsis tau rau nws, tsis lub ntuj no los yog lub ntuj tseem yuav los no” (Mathais 12:32).

Muaj neeg mus koom nws lub ntees coob kawg, vim yog thaum tseem ua neej nyob nws yog ib tug neeg zoo. Txhua tus puas lees nyiam nws. Kuv los nyiam nws thiab. Nws yog kuv tug phooj ywg. Nws nyiam zaj yeej yaj kiab Westerns. Nws saib hauv TV txhua hmo. Nws yeej piav tau rau txhua tug mloog. Nws yeej hais tau txhua tug neeg tsis hais Wild Bill Hickock, Billy the Kid, Doc Holliday, John Wesley Hardin – thiab txhua tus neeg nyob rau zaj yeeb yaj kiab uas yog Old West. Thaum kuv tug tub yug los, kuv coj nws mus saib nws. Nws nug lawv cov npe. Kuv hais tias, “Ib tug ntawd lub npe hu uas John Wesley Hymers.” Nws txawm khiav mus hu xov tooj rau nws tug phooj ywg. Kuv hnov nws hais tias, “Hais tseeb rau ntawd Vajtswv, Robert tiv nws tug tub zoo li ib tug nees nyob rau zaj yeej yaj kiab uas yog – John Wesley Hardin!” Qhov tseeb nws tsis paub tias lub npe uas yog John Wesley yog ib tug xibhwb muaj suab npe lub! Txhua tug nyiam kuv tug kwv, kuv los tib yam thiab. Nw yog ib tug neeg zoo, tiam sis nws mus rau tub Tuagteb. Thaum kuv qhia Vajtswv lus nyob rau tom nws lub ntees, kuv nrhiav tsis tau ib los lus hais txog kev vam rau nws cov phooj ywg! Tsis muaj ib los lus hais txog kev vam li. Vim nws mus nyob rau qhov chaw uas tsis muaj kev vam kiag li. Dante Aligieri (1265-1321), hauv nws phau ntawv The Inferno, qhia tias muaj ib daim ntawv qhia nyob rau saum qhov rooj nkag mus rau tub Tuagteb hais li no tias, “Muab kev vam tso pov tseg, thaum koj los nkag rau qhov no.” Kuv tug kws ntawd mus ua qhov kev txhaum uas zam txim rau tsis tau. Thaum Vajntsujplig los qhia nws lub siab kom paub txog Tswv Yexus, nws hais tias “tsis yuav” Vajtswv thiaj hais tias “Kuv yuav tsis mus rau ntawm [nws] ntxiv lawm. “Yog yam ua zam txim tsis tau rau nws, tsis hais lub ntuj no, los sis lub ntuj yuav los txog no” (Mathais 12:31-32).

Tsis muaj “sijhawm zaum ob” lawm thaum nyob hauv tub Tuag teb. Tejlus qhia 11:3 hais tias “Ntawm qhov chaw ua tsob ntoo vau lawm, yeej yuav cia zoo li ntawd” Nws tug moj zeej yeej yuav mus raws li neeg tej kev xav thiab kev hais lus. Yam tug neeg ntawd nyiam nyob rau xyoo no, xyoo tom ntej los yeej zoo li ntawd. Tsis ntev mus ce yuav los nyob rau nws lub neej. Thaum kawg ce yuav tawv npaum pob zeb lawm xwb.

Kuv nyiam mloog Dr. W. A. Criswell. Nws tau ua xibhwb nyob rau pawg ntseeg Npavtiv thij ib hauv Dallas, Xeev Texas tau tsib caug xyoo. Kuv hnov nws qhia puas thaum kuv tseem yog tub hluas. Kuv hnov nws qhia thaum nws twb laus lawm, nws cov plaub haus twb dawb tag. Nws yog tug xibhwb uas kuv nyiam. Kuv yuav piav mintsis txog Dr. Criswell rau nej.

Nws hais tias, thaum nws tseem yog ib tug xibhwb hluas, muaj ib tug thawj coj ntawm pawg ntseeg hais kom nws mus thov Vajtswv rau ib tug txiv neej tuag tes tuag taw. Dr. Criswell hais li no,

Thaum kuv mus txog rau pem nws tsev, nws poj niam hais tias, “Nws pw rau tom txaj” Kuv txawm mus pom nws pw rau tom txaj, Kuv hais tias, “Kuv yog tug xibhwb tshiab…kuv tuaj saib koj.” Nws hais tias, “Gol dang!” Kuv kuj xav tsis thoob, kuv tsis paub tias xyov nws hais dabtsi.” Kuv txawm hais tias, “Thov txim uas koj muaj mob sawv tsis tau ntawm koj lub txaj” Nws hais tias, “Gol dang!” Kuv hais tias, “Sab nraum zoov zoo nkauj kawg. Kuv vam tias koj yuav mus tau rau sab nraud.” Nws hais tias “Gol dang!” tom qab kuv hais tag lawm nws txawm rov qw ib suab, “Gol dang!” Kuv tsis paub tias xyov nws hais dabtsi, kuv sawv ntsug hais rau nws tias kuv yuav thov Vajtswv rau nws, tiam sis nws xav tias kuv yuav mus tsev. Nws txawm tsa tes hais tias, “Gol dang! gol dang! gol dang! gol dang! gol dang! gol dang!” Nws poj niam hais rau kuv tias, “xibhwb nws xav kom koj thov Vajtswv rau nws” Kuv hais rau nws tias kuv zoo siab yuav thov rau nws. Kuv txawm txog caug rau ntawm nws lub txaj thov Vajtswv “Vajtswv tug nyob saum ntuj, thov hlub tug txiv neej uas muaj mob no thiab” Nws txawm quaj, “Gol dang!” kuv hais tias “Vajtswv thov tsa nws sawv” Nws rov quaj “Gol dang!” Nws pheej hais li ntawd rau thaum kuv thov Vajtswv, Kuv txawm xaus lo lus “Amees” Nws hais tias “Gol dang” thaum kuv sawv thiab hais tias, “Vajtswv foom koob hmoov rau koj,” nws rov hais tias “Gol dang”!” thaum kuv sawv mus rau tom qhov rooj, kuv tig mus saib thiab hais tias “kuv mus lawm” – nws hais tias “gol dang!”
      Thaum kuv rov mus txog tom nroog, kuv txawm pom tug txwjlaug ntawd thiab hais rau nws tias kuv twb mus thov Vajtswv tug txiv neej uas tuag tes tuag taw ntawd lawm. Nws hais rau kuv tias “Oh, kuv hnov qab hais rau koj lawm. Tug txiv neej ntawd pheej nyiam hais cov lus zoo li ntawd, nws yeej hais tag li ntawd nyob rau nws lub neej. Thaum nws mob, ua rau nws hnov qab txhua yam lus tag huv si, ib los uas nws nco txog tsuas yog los tias “gol dang!’” Ib yam tseeb nyob rau neeg lub neej yog zoo li no: Yam koj ua thiab koj hais yuav yog koj tug yam ntxwv tag mus li (“What a Saviour” by W. A. Criswell, Ph.D., Broadman Press, 1978, pages 41, 42).

Thaum kuv hais kom kuv ib tug kwvtij los cia siab rau Yexus, nws hais tias, “Nyob ntawd tug neeg ntawd xwb os Robert.” Kuv hais nws ntau zaug, nws yeej teb hais tias, “Nyob ntaum tug neeg ntawd xwb os Robert.” Yog ib los lus uas nws hais kom nws dim xwb. Nws yeej tsis pom tias qhov tsis cia rau Yexus ntawm zoo li cas rau nws. Tsis yog rau nws. Nws hais tias “tsis yuav” txhua zaug kuv qhia Vajtswv zaj rau nws. Koj hais rau lwm tug “Los cia siab rau Yexus?” Nws yuav hais tias “tsis yuav” Koj yuav hais tias “Koj puas los rau ntawm Yexus?” Nws yuav hais tias “tsis yuav” Koj yuav hais tias “Koj yuav tsis cia siab rau tug Cawmseej?” Nws yuav hais tias “tsis yuav” Thaum kawg los lus “Tsis yuav” yuav los ua ib tug moj zeej rau nws. Nws lub siab yuav tig los ua phem thiab rov hais rau tug kheej – tsis yuav, tsis yuav, tsis yuav! Nws yuav ua lintawd tag mus li. Nws tsis xav ua li los yeej ua tag mus li. Lo lus “tsis yuav” yuav los tswj nws lub neej. Nws poob mus ua qhov kev txhaum ua zam txim rau tsis tau, thaum kawg yuav hais tias “tsis yuav” Yexus. “Ntawm qhov chaw ua tsob ntoo vau lawm, cia nyob li ntawd.” “Kuv yuav tsis mus rau ntawd [nws] ib zaug lawm.” “yuav zam txim tsis tau rau nws, tsis hais tiam no, los sis tiam yuav los tom ntej no!” Ntawd yog yam kev txhaum zam txim rau tsis tau, Ntawd yog yam kev txhaum uas zam tsis tau txim rau!

Yog peb tug ntsujplig tsis tuag peb yeej yuav tsum los xaiv qhov kev cawmdim xwb. Tiam sis thaum cov sijhawm ntawd dhau mus, peb lub siab lub ntsws yuav taws npaum nkaus li pob zeb. Neeg yuav rhuav tshem tsis tau, tsuas yog Vajtswv lawm xwb. Neeg tug moj zeej, lub neej, raug niav ua lub cim tag mus li! Ntawd yog yam kev txhaum zam txim rau tsis tau, Ntawd yog yam kev txhaum uas zam tsis tau txim rau!

Tib yam li cov neeg uas tseem kom koj qhia tau ib yam puas pheej kom nws paub txog kev cawmdim, txawm koj yuav piav rau nws txog Tswv Yexus, cov neeg ntawd yeej tsis yuav – txawm koj yuav hais npaum licas los xij. Nws saib ntawd cev nqaij daim tawv xwb. Vim thaum kawg qhov no yog lawv tug moj zeej uas hloov tsis tau. Koj hais Yexus rau nws – nws tsuas totaub ntawm cev nqaij daim tawv xwb. Koj hais kom nws cia siab rau Yexus, nws yuav hais tias “tsis yuav” kuv pom cov neeg zoo li coob tug los lawm – thaum kawg qhov kev phem no los nyob txeem ua ib yam moj zeej rau ntawm tug neeg ntawd.

Kuv nco txog xyoo 1940s, peb muaj cov kaw lus tsawg xwb, ib zaj nkauj uas lawv kaw cia yog Woody Woodpecker zaj nkauj uas yog “ “Ha, ha, ha, ha, ha. Ha, ha, ha, ha, ha. Yog Woody Woodpecker zaj nkauj” Peb qheb zaj nkauj no mus mus los los ntau zaug – “Ha, ha, ha, ha, ha! Ha, ha, ha, ha, ha! Ha, ha, ha, ha, ha! Ha, ha, ha, ha, ha! Ha, ha, ha, ha, ha!” Nws uas rau koj pheej xav mloog tag mus li! Nov qhov kuv hnov ntawm tej tug neeg, tag mus li nyob rau ntawm peb qhov coj neeg los cuag Vajtswv. Kuv hais tias, “Koj puas cia siab rau Yexus?” Koj hais tias “cia siab” Kuv hais tias “txog caug lees yuav Yexus” I tos ib pliag rov los nug dua thiab hais kom koj zaum ntawm rooj. Kuv hais tias “Koj cia siab rau Yexus lawm lov?” Koj tej hais tias “tsis tau” mus mus los los li ntawd xwb Ha, ha, ha, ha, ha! Ha, ha, ha, ha, ha! Ha, ha, ha, ha, ha! Ha, ha, ha, ha, ha! Ha, ha, ha, ha, ha! Nyob zoo li no hauv koj lub siab. Kuv cov phooj ywg, yog zoo li yooj yim poob rau qhov kev txhaum ua zam txim rau tsis tau. Vajtswv yuav hais tias, “Kuv yuav tsis mus rau ntawd [nws] ib zaug lawm.” “yuav zam txim tsis tau rau nws, tsis hais tiam no, los sis tiam yuav los tom ntej no!” Ntawd yog yam kev txhaum zam txim rau tsis tau, Ntawd yog yam kev txhaum uas zam tsis tau txim rau!

Yog vim licas neeg thiaj pheej hais “tsis yuav” rau Yexus? Puas yog nws yuav tsum mloog ib zaug lub qhuab qhia ntxiv thiab lov? Tsis yog, Puas yog lawv xav kom piav ntxiv rau lawv lov? Tsis yog. Qhov lawv xav tau yog dabtsi? Ib yam nws xav tau – tig los lees yuav tug Cawmseej, tso rau qhov ntawd – Tug Cawmseej! Yexus hais tias, “Tug neeg uas los rau ntawm kuv, kuv yuav tsis tso nws pov tseg” (Yauhas 6:37). Amees. Los rau ntawm Nws. Cia siab rau Nws. Nyob rau ntawd. Nyo rau ntawm Yexus. Nws yuav tsis tso koj pov tseg! Nws yuav ua txhua yam rau koj. Nws yuav ntxuav koj lub txim. Nws yuav ua kom koj yog neeg dawb huv. Koj yuav tsis “paub” vim yog Yexus ua rau koj. Cia siab rau Yexus, Nws yuav ntxuav koj tej kev txhaum los ntawm Nws cov ntshav ua ntws saum tug ntoo Khaub lig! Dr. Chan, coj peb thov Vajtswv. Amees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Henplais 6:4-6.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“If You Linger Too Long” (by Dr. John R. Rice, 1895-1980).