Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




YOG VIM LICAS VAJLUSKUB THIAJ TSIS HAIS TXOG AMELIKAS

(COV LUS QHUA TXOG “LUB NEEJ TIAG”)
WHY AMERICA IS NOT IN BIBLE PROPHECY
(A SERMON PREACHED ON “RIGHT TO LIFE” SUNDAY)
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Zaj lus qhuab qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav sawv ntxov Ib hli ntuj 18, 2015
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, January 18, 2015

“Tswv Yehausvas hais rau kuv tias, Lub sijhawm kawg los rau kuv cov neeg uas yog Ixayees lawm. Kuv yuav tsis hla ntawm lawv lawm Vajtswv hais li no tias, hnub ntawd suab nkaub uas nyob rau lub tuam tsev yuav yog suab quaj qw yuav muaj neeg tuag nyob ntsiab tos rau txhua qhov” (Amaus 8:2-3)


“Kuv yuav tsis hla ntawm lawv ib zaug zib li lawm” Dr. C. F. Keil hais tias txhais tau li no “hla dhau txhua tug thiab tsis tag yuav hais rau paub, tsis ntsia lawv tej kev txhaum thiab rau txim ntxiv rau lawv” (Keil thiab Delitzsch). Tiam sis Dr. John Gill muaj qhov no txhais hais txog kev rau txim “Tam sim uas zaum kawg rau lawv lawm xwb” (John Gill). Dr. Charles John Ellicott txhab ntxiv li no tias “Yuav los ib zaug ntxiv rau lub sijhawm ua kev thov Vajtswv los zoo li pab tsis tau dab tsi li lawm, txhua yam yuav lig tag huv tib si. Lub qhov rooj kev hlub raug kaw lawm” (Ellicott’s Commentary on the Whole Bible). Matthew Henry muaj ob nqe lust seem ceeb coj los siv “Vajtswv” ua siab ntev, rau txoj kev tawm tsam kev txhaum, cia…lawv ua phem mus ntxiv; thiab cia sia los zoo li tuag. Kuv tug Ntsujplig yuav tsis nrog lawv nyob ntxiv. Luv sij uas yog kev txiav txim yuav los” (Matthew Henry’s Commentary).

Amaus hais txog Vajntxwv Yelaunpau-as yuav tuag rau hniav ntaj, thiab cov neeg Ixayees yuav poob ua qhev rau Axislias. Amaus hais tias Vajtswv hais rau nws tias, “Kuv yuav tsis hla lawv mus ntxiv lawm” Yog lintawd! Txhua yam tag lawm! Lig rau qhov yuav los hloov dua siab tshiab! Lig rau yuav los thov Vajtswv! Lig dhau qhov yuav cawm cov neeg Ixayees! Vajtswv qhov kev txiav txim kawg -

“Vajtswv tau hais rau kuv tias, lub sijhawm kawg los yuav txog rau kuv cov neeg…kuv yuav tsis hla ntawm lawv ib zaug ntxiv” (Amaus 8:2).

Vajluskub nqe no muaj ob lub ntsiab lus coj mus siv. Ib, siv rau lub tebchaws. Rau cov neeg Ixayees, Vajtswv hais tias,

“Kuv yuav tsis hla lawm mus ntxiv”

Ob, siv rau tug neeg. Rau Amexiyas, tug xibhwb cuav uas tawm tsam Amaus, Vajtswv hais tias, “Koj yuav tuag nyob rau lub tebchaws, cov Ixayees yuav poob ua qhev” (Amaus 7:17). Muaj ib txiav txim rau lub tebchaws – thiab rau tug neeg thiab.

“Kuv yuav tsis hla lawm mus ntxiv”

I. Ib, nqe lus no siv rau tebchaws Amelikas thiab tebchaws sab hnoob poob.

“Kuv yuav tsis hla lawm mus ntxiv” (Amaus 8:2).

Muaj ib txhia hais tias, “Dr. Hymers, koj ruaj siab tau licas? Yog, kuv ruaj siab! Peb muaj kev txhaum uas nyob deb Vajtswv qhov kev hlub, thiab Vajswv tau hla peb mus lawm. Kuv ruaj siab tias yeej tshwm sim rau Ameilikas!

Kuv tau nyeem ib phau ntawv sau los ntawm cov Npavtiv. Nws yog ib neeg ntse heev. Nws hais tau yam yog. Tej zaum nws muaj tej yam ntxim paub thiab tswvyim zoo. Tiam sis nws hais yuav kuv txog qhov uas nws muaj Amelikas coj mus piv rau tebchaws England ua ntej xyoo rooj txhawb siab loj. Kuv teb nwsw cov lus vim yog mus qhov kev vam cuav uas yeej txeev hnov ntawm lwm tug los – thiab yuav tsum tau teb. Qhov kev vam cuav yog zoo li no – cov neeg txhaum uas nyob rau tebchaws England yeej tsis ua rau Vajtswv xa kev txhawb siab loj los rau lawv (the Wesley/Whitefield lub rooj txhawb siab). Nws (lub ntsiab lus) hais txog Amelikas qhov kev txhaum thiab cov tebchaws sab hnoob poob qhov kev txhaum txwv tsis tau kom Vajtswv txhob xa kev txhawb siab los rau lawv lub tebchaws. Tug txiv neej sau tsav ntawv no xaus nws cov lus li no tias, “Peb cia li thov Vajtswv thiab ua haujlwm mus koj txog hnub kawg, thov kom Vajtswv xa [kev txhawb siab] los rau peb.”

Cov lus no siv tsis tau kiag li. Ib txwm hauv kuv lub neej yeej hnov ntau tug hais li ntawd. Kuv ntseeg tias nws tsis yog mob siab tiag. Nws hais kom thov Vajtswv. Nws puas tau nyob hnub nyob hmo thov Vajtswv, zoo li Methodists txheej thaum ub? Nws pawg ntseeg puas tau ua lintawd? Nws puas paub tias puas muaj lwm pawg ntseeg ua thiab? Lawv puas tau yoo mov thov Vajtswv zoo li Whitefield thiab Wesley cov neeg uas? Nws puas ntseeg puas tau raug hu los yoo mov? Nws puas paub tias lawm pawg ntseeg, lwm qhov, yuav yoo mov thiab? Nws puas tau qhia tawm tsam cov “Decisionism” thiab qhia tias cov Npavtiv ib tsis zwm rau pab twg tseem tsis tau dim no, tsis tau hloov dua siab tshiab, tsis tau yug dua tshiab – zoo li Whitefield thiab Wesley tau ua rau lawv cov tswvcuab? Nws tug xibhwb puas tau ua lintaw? Nws puas paub txog cov Npavtiv uas nyob ywjpheej, los sis cov Npavtiv qab teb cov xibhwb, leej twg ua li ntawd? Nws puas paub tias muaj ib txhua xibhwb txaus siab los kaw txhua pawg ntseeg, zoo li Wesley thiab Whitefield ua los? Nws puas paub tias puas muaj ib tug xibhwb twg mus ua lintawd? Nws tug kheej puas mus rau qhov ntawd thiab? Nov yog ib yam kev qhuab qhia rau niaj hnub nim no. Nws puas tias puas muaj ib tug xibhwb twg ua lintawd? Txhab nu txog kuv txog Pau Wassher! Nws cov lus qhuab qhia twb siv tsis tau ib nrab!

Peb tug phoojywg hais li no “Peb cia li thov Vajtswv ua haujlwm kom txog hnub kawg” [kev txhawb siab]. Qhov haujlwm twg nyob hauv nws lub siab? Ib yam uas Jerry Falwell hais yog qhov tseeb tiag. Jerry Falwell hais tias, “Kev tua menyuam hauv plab yog kev txhaum loj nyob tebchaws Amelikas.” Au, yog, Jerry Falwell hais yog lawm! Tseeb tiag, Blogger lo lus “ua koj txog thaum kawg” yuav tsum xav qhov haujlwm no nrog yog txwv tsis pub tua menyuam hauv plab! Koj puas tau “ua hauj lwm kom txog thaum kawg” zoo li Bloggr? Koj puas paub tias muaj Npavtxiv cov xibhwb “ua haujlwm kom txog thaum kawg?” Koj puas paub tias muaj Npavtiv cov xibhwb kaw cov tseeg rho menyuam hauv plab tawm? Koj puas paub tias muaj cov “ua haujlwm txog thaum kawg”? Kuv tsis tau pom. Peb pawg ntseeg twb kawm ob lus tsev uas kau cov menyuam hauv plab hauv nroog Los Angeles lawm. Peb kawb qhov chaw uas yog yeej qheb raug cai ntag! Yog ib nrab ntawm cov Npavtiv lawv kaw cov ntsev kau menyuam hauv plab, ntshe qhov tuag menyuam hauv plab twb tsis muaj ntev lawm. Peb ib tug xibhwb uas yog Dr. Cagan, thiab kuv tau zaum nrog cov neeg ntseeg txivplig lub sijhawm thaum cov nom caij nees nqa pa mus mus los los ib puas ncig peb, vim yog qhov peb sawv tawm tsam qhov tua menyuam hauv plab. Cov Npavtiv dua twg tag lawm, Mr. Blogger dua twg lawm? Kuv tsis pom ib tug hlo li! Kuv tsuas pom cov pog laum thiab cov tub tub kawm ntawv tom Catholic cov tsev kawm ntawv. Lub sijhawm ntawd cov Npavtiv dua twg tag lawm? Npavtiv cov poj niam dua twg tag lawm, cov uas qhia hnub kaj dua twg tag lawm? Cov poj niam uas ua haujlwm hauv pawg ntseeg dua twg lawm, lawv dua twg lawm? Kuv tsis pom cov neeg no li! Lawv puas hlub maj? Tsis hlub, kuv ntseeg tias lawv yeej tsis hlub hlo li! Lawv tsis zoo li Wesley cov niam tsev.

Amelikas tua cov menyuam hauv plab tsheej plhom tug rau txhua lub xyoo! Peb tua cov menyuam hauv plab 75 plhom txij thaum Roe v. Wade lub Ib lig ntuj, 1973. Lub sijhawm no, ntshav tau ntws los ntawm cov “ntseeg” txhais tes. Peb cia lawv tua menyuam txog 75 plhom tug, rau lub sijhawm ua peb zaum zoo zoo nyob hauv tsev qhev cua txias! Lub sijhawm uas muaj 57 plhom tug menyuam raug tua hauv plab? Peb qhov muag dig tag ua tug tsis paub dabtsi cia tej tug zoo li Joel Osteen los hais lus tso dag rau neeg luag hais rau lawv tias nws twb “dim lawm” – vim nws hais cov lus qab zib – uas yog hu tias “tug neeg txhaum cov lus thov” tom qab uas nws los hais cov lust so daj tso luag. Cov lus tso dag no cawm puas tau peb! Tsis muaj leej twg yuav dim! Tsis muaj tug! Tsis muaj tug! Tsis muaj tug! Tsis muaj tug! Tsis muaj tug! Cov lus qhuab qhia zoo li pab tsis tau kom neeg hloov dua siab tshiab! Thiab tam sim no los yeej pab tsis tau kom neeg hloov dua siab tshiab! Dr. A. W. Tozer hais tias, “Kev txhawb siab nthuav dav mus nyob lwm qhov yog qhov qhias tias cov ntseeg tebchaws Amelikas txoj kev ntseeg puas tsuaj mus, zoo li tsis tau pom dua yav ib puas xyoo dhau los” (A.W. Tozer, D.D., Keys to the Deeper Life, Zondervan Publishing House, 1957, p. 12).

“Vajtswv tau hais rau kuv tias, lub sijhawm kawg los yuav txog rau kuv cov neeg…kuv yuav tsis hla ntawm lawv ib zaug ntxiv” (Amaus 8:2).

Peb lub tebchaws tsis muaj ib qhov zoo li Akiv thaum pib nyob rau tiam 18th century – tsis sib thooj kiag li! Cov neeg tsis ntseeg nyob rau tebchaws Great Britain coj ua zoo tshaj qhov peb ua! Txawm cov neeg ua liaj ua teb xwb los yeej tseem mob siab tshaj peb. Txawm cov neeg ua twb nyem ntawv tsis tau li los tseem totaub cov Vajluskub uas yog Whitefield thiab Wesley ua tug qhias! Peb cov ntseeg puas yuav muaj leej twg los zaum mloog cov lus qhuab qhuas nyuaj rau kev totaub zoo li no! Peb puas muaj cov neeg muaj cuab kav los zaum mloog Vajtswv txoj lus zoo li lawv? Lawv sawv thaum 5.00 teev sawv ntxov tiv no mloog Vajtswv Txojlus! Peb cov neeg ua puas tau lintawd? Tsis tau, peb yeej ua tsis tau! Peb pheej muaj nrhiav tej kev lom zem xws li ua dog ua dig, siab tej duab liab qab, saib kev sib ntau sib tua, haus dej haus cawv, nyiam tej yam uas yog dab Ntxwnyoog li xwb. Tsis muaj tej yam phem zoo li no nyob rau Wesley tiam nyob rau tebchaws Akiv! Cuab yig los nyob ruaj khov kho tsis zoo li peb tiam tam sim no. Sim peb peb cov nom tswv coj mus piv rau lawv seb zoo licas. Lawv tebchaws muaj cov nom cov tswv zoo los kav teb kav chaw, txawm ib txhia tsis yog tug ntseeg Vajtswv los, yeej coj raws li Vajswv Txojlus. Peb lub tebchaws raug cov nom tswv uas ua dog ua dig, tsis muaj kev hlub tsis muaj Vajtswv Txojlus. Lawv tso kev ywj pheej rau neeg ua kev phem kev qias, tsis zoo li Wesley uas yog nyob rau Akiv. Kuv tseem yuav hais ntxiv thiab lov? Thiab lawv ntseeg dabtsi? Yog, neeg yeej ntseeg Vajtswv coob nyob rau tiam Wesley. Yog, cov xibhwb feem coob twb tsis tau los yug dua tshiab. Tiamsis – thiab qhov no yog ib qhov loj “Tiamsis” – lawv tsis raug cov hu ua “Divisionism” ua tug tswj. Lawv tsis xav tias lawv twb hloov dua siab tshiab lawm, zoo li 75% peb cov neeg tam sim no xav rau tug kheej. Lawv yeej tsis tau xav tias lawv yuav dim los ntawm qhov ua hais ob peb lo lus raws li “Tug neeg txhaum cov lus thov”, cov neeg txhaum paub tias lawv tsis yog ib tug ntseeg Vajtswv, lawv tsis tau hloov dua siab tshiab thiab dim, zoo li peb ua. Tsis tag li, thaum lawv los xav txog qhov kev hloov dua siab tshiab, lawv xav zoo li John Bunyan tua ua tseg – nyob rau nws phau ntawv “Grace Abounding to the Chief of Sinners” thiab “Pilgrim’s Progress.” Lo lus uas lawv xav rau tug kheej tias twg hloov dua siab tshiab yog los ntawm Paulitas – hais txog kev ntseeg thiab kev ntxuav – tsis yog “sloppy agape”!

Qhov tseem ceeb lawv muab tib phau Vajluskub xwb. Yog the King James, nov yog tib phau ua lawv siv. Lawv tsis muaj qhov totaub yuam kev zoo li peb tam sim no uas muaj Vajluskub ntau phau dhau lawm. Lawv siv tib phua uas yog txhais los ntawm phauv lus Kivliv, tsis zoo li tam sim no. Lawsv los tso cai siv Vajluskub hauv tsev kawm ntawv. Txawm yog tsis ntseeg Vajtswv los xij, lawv ntseeg hais tias Vajluskub yog Vajtswv Txojlus. Txawm yog Vajntxwv George II (1727-1760) los hais tias Vajluskub yog Vajtswv Txojlus! Yuav tsum tso cai qhia nyob rau tsev kawm ntawv. Txhua tug tub ntxhais hluas puas leej paub cov lus nyob hauv Vajluskub. Vajluskub tsos cai siv nyob rau tsev kawm ntawv, tsev txiav txim, thiab nom tsev tej chaw ua haujlwm, zoo li nyob rau peb lub tebchaws. Lawv tsis yog tias tso cai siv Vajluskub xwb, tseem lees yuav hais tias, no yog txoj lus tseeb, txawm cov neeg no tsis ntseeg Vajtswv los xij. Txhua tug neeg uas hauj lwm yeej coj ncaj coj ncees raws li phau Vajluskub. Tam sim no, ua hauj lwm nyhav yog hu hais tias “Paulitas cov lus zoo” xav tias tsis zoo. Txij thaum lawv los ua hauj lwm nyhav thiab tsis muaj sij hawm los nyeem Vajtswv Txojlus, tsis zoo li peb. Lawv tsis muaj sijhawm yuav los zaum xav, zoo kev cai huj sam, los sis cov neeg nyob sab hnub tuaj, yog li no lawv thiab tsis muaj (yog tsis yog saum phlom) peb cov neeg raug ntsujnplig los nkag.

Blogger yuav kev qhov muab peb cov neeg coj mus piv rau tebchaws Akiv, ua ntej lawv yuav muaj kev txhawb siab loj uas muaj Whitefield thiab Wesly ua thawj coj. Qhov no yuav nyob dej rau qhov tseeb, qhov tseem ceeb yuav tsum muaj Amelikas piv rau cov neeg nyob rau Nau-ees tiam! Nov yog puas raw li Tswv Yexus hais txog peb tiam tam sim no? Yexus hais tias,

“Tiam sis nyob rau Nau [Nauees] tiam zoo li cas, tiam Neeg Leejtub nqe los yuav zoo ib yam lintawd. Lawv ua neej nyob ua ntej dej nyab, lawv haus dej hau cev, sib yuav, txog rau Nau [Nauees] nkag mus rau hauv lub nkoj, tsis paub txog rau thaum dej los nyab, thiab kuam lawv mus tag; thaum Neeg Leejtub los yuav zoo ib yam lintawd” (Mathais 24:37-39).

Tswv Yexus tsis tau muab peb cob mus piv rau cov neeg Akiv tiam 18th century! Nws piv peb rau Nauees tiam,

“Thiab Vajswv pom neeg qhov kev phem nyob thoob plaws ntiajteb, thiab txhua tiam neeg lub siab puas leej xav txog qhov kev txhaum tag mus li. Thiab chim ua tau tsim neeg nyob rau ntiajteb thiab ua rau Vajtswv tu siab kawg nkaus” (Chivkeeb 6:5-6).

“Thiab Vajtswv hais rau Nauees, lub sijhawm kawg ntawm kev txhaum los yuav txog rau koj pom; lub ntiajteb no puv ntoob rau kev sib ntau sib tua; thiab kuv yuav rhuav tshem lub ntiajteb” (Chivkeeb 6:13).

Peb tug phooj ywg hais tias, “Nov yog kev vam…zoo li Vajtswv cawm Akiv ntawm kev tsov rog seem ntsujplig…Vajtswv tau tso kev txawb siab rau George Whitefield thia John thiab Charles Wesley, Vajtswv yeej yuav ua ib yam lintawd rau peb niaj hnub nim no thiab” Nws yog uas yog hais tias Vajtswv yeej ua tau ib zaug ntxiv thiab. Tiam tsis ntawd tsis yog lo lus nug. Lo lus nug tsis yog tias Vajtswv muaj peevxwm sa kev txhawb siab los rau lub tebchaws. Lo lus nug yog li no, Vajtswv puas yuav xav kev txhawb siab los rau lub tebchaws? Kuv ntseeg hais tias qhov lus teb no yuav teb tias “Tsis tau?” Zoo li peb nyeem Vajluskub nqe no,

“Tswv Yehausvas hais rau kuv tias, Lub sijhawm kawg los rau kuv cov neeg uas yog Ixayees lawm. Kuv yuav tsis hla ntawm lawv lawm Vajtswv hais li no tias, hnub ntawd suab nkaub uas nyob rau lub tuam tsev yuav yog suab quaj qw yuav muaj neeg tuag nyob ntsiab tos rau txhua qhov” (Amaus 8:2-3).

Kuv ntseeg tias yuav tsis muaj kev vam, tsis muaj kiag li, neeg Amelikas thiab cov tebchaws sab hnub poob. Tsis mua li, sim los mloog ISIS cov lus hais nyob rau Internet rau lub lim tiam dhau los no. Tom qab uas lawv tuaj 17 tug neeg nyob rau Palij (Paris), lawv tau sau ntawv rau Amelikas. Ob yam ntawm qhov lawv sau yog hais li no,

“Peb yuav tuaj rau nej. Tig mus saib tom nej qab.”

“Peb yuav tsis tso tseg. Peb paub nej zoo, nej poj niam, nej tej menyuam.”

Puas yog lawv hem kom peb yeem rau lawv? Lo lus “Isam” txhais tias “yeem” no ntag. Peb puas yuav yeem rau lawv? Puas yog lawv muaj hwjchim tshaj Amelikas thiab cov tebchaws sab hnub poob? Qhov tseeb tias tsuas yog Vajtswv xwb thiab li paub, Tiam sis tsis yog ib qhov zoo! Tseem muaj ntau yam, Vajtswv hais tias,

“Kuv yuav tsis hla ntawm lawv ib zaug ntxiv lawm” (Amaus 8:2).

Yuav tsis muaj kev txhawb siab thoob tebchaws nyob rau Amelikas thiab Yublaum. Yuav tsis muaj. Vim lig dhau li lawm. Dr. W.A. Crsiwell, ib tug xibhwb muaj suab npe rau tiam 20th century, hais tias, “Peb cov neeg nyob rau tiam ua muaj kev ntshai rau tag kis vim yog peb tsis muaj zog li lawm…muaj kev tawm tsam Vajtswv thoob tebchaws Amelikas. Lawv sijhawm txiav txim los yuav txog” Dr. Criswell yog xibhwb nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Dalla tau tsib caug xyoo. Nws tseem yog Billy Graham tug xibhwb thiab (W. A. Criswell, Ph.D., Great Doctrines of the Bible – Bibliology, Zondervan Publishing House, 1982, p. 43).

Peb tsis hais cov neeg thiab lub tebchaws los tabtom ntsib kev txiav txim. Yog li no Amelikas thiaj tsis nyob hauv qhov Vajluskub tau hais tseg cia. Peb yuav tsis yog ib lub tebchaws uas muaj hwjchim. Peb yuav tsis muaj nqis raws li tau hais tseg hauv Vajluskub! Tiam sis kuv twb hais rau nej lawm hais tias tseem muaj nqe ob.

II. Ob, Vajluskub nqe no siv rau txhua tug neeg ua yeem ua kev txhaum.

Lub sijhawm yuav los, yog tseem tsis txhij yuav los, thaum Vajtswv hais rau koj tias,

“Kuv yuav tsis hla ntawm lawv ib zaug ntxiv lawm” (Amaus 8:2).

Thaum Vajtswv hais li ntawd rau koj, txhais tau hais tias koj yuav puas tsuaj mus tag ib txhi. Koj yuav ua neej nyob ntiajteb ntau xyoo los, koj twb yeej puas tsuaj nyob rau tub tuag teb thaum Vajtswv hais tias, “Kuv yuav tsis mus ntawm lawv ib zaug ntxiv lawm” Yog vim licas thiaj yuav zoo li no? Vim koj tau yeej rau qhov kev txhaum uas yuav zam txim tsis tau! Cov xibhwb yav tag los yeej hais txog qhov kev txhaum uas zam txim tsis tau. Dr. Martyn Lloyd-Jones hais tias “kev txhaum tawm tsam Vajntsujplig” (The Sons of God, p. 230). . Jonathan Edwards, Asahel Nettleton, Moody, Torrey, George W. GTruett, thiab txhua tug xibhwb puas leej hais tias, “Lub txim ua zam tsis tau” Dr. John R. Rice hais tias,

Muaj ib yam kev txhaum “uas zam tsis tau rau neeg” qhov kev kev txhaum uas yog yeem rau txoj kev txhaum, “yuav zam txim tsis tau rau tug neeg ntawd, txawm yog hauv ntiajteb no, los yog lub ntuj uas tseem yuav los” Yog ib yam kev txhaum uas zam txim rau tsis tau…yog kev txhaum uas zam txim tsis tau rau [yog] hla Vajtswv Txoj cai thaum tseem ua neej nyob mus rau txoj kev txhaum…Yog, yam kev txhaum uas zam tsis tau yog yeem ua kev txhaum rau lub sijhawm no thaum tseem ciaj siab nyob ntiajteb…tug neeg txhaum ua tau hnov Vajtswv Txojlus, tug neeg uas yeej ntseeg tob tob, tug neeg uas paub qhov tseeb txog kev txhaum thiab nws xav tau tug Cawmseej, yog ib yam txau ntshai tshaj plaws ua yeem ua qhov kev txhaum ua zam txim rau tsis tau (Dr. John R. Rice, Crossing the Deadline, Sword of the Lord, 1953, pp. 3-4).

Yog Vajtswv twb hla lub tub chaw mus tau, Nws yeej yuav hla koj tib yam nkaus! Yog lub tebchaw yeem ua kev txhaum mus rau qhov tuag, koj los tib yam thiab! 1 Yauhas 5:16 hais tias, “Muaj ib yam kev txhaum coj mus rau kev tuag” (1 Yauhas 5:16). Khaees ua qhov kev txhaum no, Vajtswv tau tso nws tseg mus ib txhi. Txawm nws yuav ua neej nyob ntau xyoo los, nws yuav tsis dim txoj kev tuag. Falaus, uas yog Mauxes tiam, yeem ua kev txhaum, thiab Vajtswv tau rau txim rau nws. Nws txawm yuav ua neej ntau xyoo los, yuav tsis dim txoj kev txhaum. Yudas ua txhaum Vajtswv tau tso nws tseg – nws txawm uav nyob ib ob teev los, nws yeej yuav raug lub txim tuag! Yog koj tsis lees yuav Vajntsujplig, thiab tawm tsam Yexus, yuav muaj ib lub sijhawm uas Vajtswv yuav tso koj tseg thiab! Vajtswv hais li no tias,

“Kuv yuav tsis hla ntawm lawv ib zaug ntxiv lawm” (Amaus 8:2).

Ua tib zoo Dr. John Rice cov lus uas muab sau nyob rau zaj nkauj ntawm no,

Koj tos ntev thiab tsis lees yuav tug Cawmseej;
Nws ua siab ntev rau koj, txhua yam vim yog kev hlub xwb
Koj tau noj lub txiv ua Vajtswv txwv koj mus mloog Dabntxwnyoog;
Koj lub siab taw, vim kev txhaum ua kom koj lub siab dig.
Koj yuav ntsib kev qhov kev txiam txim loj yam tsis muaj kev hlub
Vim koj tos ntej ua rau Vajntsujplig tau ncaim koj mus lawm
Koj yuav quaj qw, yog thaum kev tuag los caum cuag koj
Koj tos nte thiab nte mus tag ib txhi!
   (“If You Linger Too Long,” Dr. John R. Rice, 1895-1980).

Tag kis no kuv thov nej – tso kev txhaum tseg tig los cuag Yexus rau lub sijhawm no, thaum tseem muaj sij hawm. Cia siab rau Yexus – ua ntej Vajswv yuav tso koj tseg – zoo li Nws tau tso Ixayees tseg! Zoo li Nws tau tso Amaxiyas uas yog nyob rau Amaus tiam! Nws tso Khaees tseg! Nws tso Falaus tseg! Vajtswv tso Yudas tseg! Nws yuav tso koj tseg!!! Los cua Yexus. Cia siab rau nws rau lub sijhawm no, ua ntej yuav lig rau koj! Vajswv Txojlus hais tias,

“Cia siab rau Vajtswv kom kawg koj lub siab; thiab txhob cia siab rau koj tej kev txawj ntse” (Pajlug 3:5).

Cia siab rau Yexus. Nws cov ntshav yuav ntxua koj tej kev txhaum pov tseg. Nws qhov kev tuag saum ntoo Khaublig cawm tau koj thiab mus txoj sia tshiab thiab kev vam rau koj! Cia siab rau Yexus tam sim no thiab Nws yuav zam koj lub txim tag mus li! Dr. Chan, thov coj peb thov Vajtswv. Amees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Amaus 7:14-8:3.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“If You Linger Too Long” (Dr. John R. Rice, 1895-1980) .


TXHEEJ TXHEEM

YOG VIM LICAS VAJLUSKUB THIAJ TSIS HAIS TXOG AMELIKAS

(COV LUS QHUA TXOG “LUB NEEJ TIAG”)
WHY AMERICA IS NOT IN BIBLE PROPHECY
(A SERMON PREACHED ON “RIGHT TO LIFE” SUNDAY)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Tswv Yehausvas hais rau kuv tias, Lub sijhawm kawg los rau kuv cov neeg uas yog Ixayees lawm. Kuv yuav tsis hla ntawm lawv lawm Vajtswv hais li no tias, hnub ntawd suab nkaub uas nyob rau lub tuam tsev yuav yog suab quaj qw yuav muaj neeg tuag nyob ntsiab tos rau txhua qhov” (Amaus 8:2-3). (Amaus 7:17)

I.   Ib, nqe lus no siv rau tebchaws Amelikas thiab tebchaws sab hnoob poob, Mathais 24:37-39; Chivkeeb 6:5-6, 13; Amaus 8:2-3.

II.  Ob, Vajluskub nqe no siv rau txhua tug neeg ua yeem ua kev txhaum coj mus qhov tuag, I Yauhas 5:16; Pajlug 3:5.