Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




YAUNAS – TUS QHUAB QHIA TXOG KEV TXHAWB SIAB

JONAH – THE PROPHET OF REVIVAL!
(Hmong)

Tus qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.,
xibhwb Emeritus

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npativ Thenpaunakaus nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav tav su, Plaub hlis ntuj 14, 2020
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Afternoon, June 14, 2020

“Yawmsaub hais lus tuaj rau Yauna uas yog Amithai tus tub hais tias, Cia li sawv tsees mus rau lub nroog loj Ninave, thiab qw tawm tsam lub nroog ntawd …” (Yaunas 1:1, 2).


Phau Vajluskub Yauhas yog Yaunas ua tus sau. Kuv hais li no vim yog thaum kuv los nyeem txog cov lus thiab cov kev thov Vajtswv nyob rau phau ntawv no yeej tsis muaj leej twg yuav paub txog tsuas yog nws tus kheej xwb. Tus Yaunas tseeb yeej yog keebkwm uas tau hais nyob rau 2 Vajntxwv 14:24-25 thaum ua ib tug povthawj laus tau hais tias, “Yaunas, uas yog Amasthais tus tub tus cev Vajtswv lus, tus qheb qhov roob” (2 Vajntxwv 14:25). Tswv Yexus tus kheej los yeej hais txog Yaunas tias yeej muas tseeb nyob rau keebkwm. Thov nthuav mus rau Mathais 12:39-41. Thov sawv ntsug kuv los nyeem seb Yexus hais licas txog Yaunas.

“Yexus teb lawv tias, Tiam neeg no phem thiab fav xeeb nrhiav ib yam txujci tseem ceeb, tiamsis lawv yuav tsis pom dua txujci tseem ceeb tsuas yog zaum txujci uas muaj rau Yauna uas yog xibhwb cev Vajtswv lus xwb. Yauna nyob hauv tus ntses loj lub plab tau peb hnub peb hmos li cas, Neeg leej Tub yuav nyob hauv nruab av peb hnub peb hmos ib yam li ntawd. Thaum txiav txim rau tiam neeg no cov neeg Ninave yuav sawv tsees thiab yuav taw lawv qhov txhaum rau lawv, rau qhov thaum cov neeg Ninave hnov Yauna qhia, lawv ntxeev dua siab tshiab lawm, tiamsis muaj ib tug loj dua Yauna nyob ntawm no” (Mathais 12:39-41).

Sawv twj ywm thiab ntuav mus rau Lukas 11:29-30.

“Thaum neeg tuaj coob zuj zus, Yexus pib hais tias, “Tiam neeg no phem heev thiab nrhiav ib yam txujci tseem ceeb, tiamsis lawv yuav tsis pom dua txujci tseem ceeb tsuas yog zaum txujci uas muaj rau Yauna xwb. Rau qhov Yauna ua txujci tseem ceeb rau cov neeg Ninave li cas, Neeg leej Tub yuav ua txujci tseem ceeb rau tiam neeg no ib yam li ntawd” (Lukas 11:29-30).

Nej zaum tau.

Yog li no 2 Vajntxwv thiaj li hais txog qhov keeb kwm uas yog txog Yaunas lub neej. Thiab Lukas 11:29-30 kuj hais txog qhov Yexus hais txog Yanas zoo li yog yam qhia rau paub txog yav tom ntej. Thiab nyob rau Mathais 12:39-41 hais txog qhov Yaunas tau dim hauv ntse lub plab los qhia txog qhov nws tus kheej rau faus thiab sawv hauv qhov tuag los rau hnub peb. Yog li Vajluskub thiaj li qhia tias Yaunas yeej muaj tus neeg tseeb tiag tiag, Tswv Yexus los yeej qhia tias qhov Yaunas tuag thiab sawv rov qab los yog qhia txog txog qhov Yexus tug kheej yuav tuag thiab sawv rov qab los.

Sir Winston Churchill kuj tau hais li no tias, “peb tsis ntseeg raws li cov neeg [coj ywj siab] xws li tug xibhwb Gradgrind thiab Dr. Dryasdust. Peb ntseeg tias tej no tswmsim vim yog qhov lawv tsuas lam hais tias vim raug sau lawv Phau Ntawv Dawbhuv [Vajluskub]” (Quoted by Dr. J. Vernon McGee, Thru the Bible, volume III, note on Jonah, Introduction, p. 738).

+ + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
PEB COVLUS QHUAB QHIA NPAJ NTXHIJ RAU NEJ LOS XOVTOOJ LAWM. MUS RAU WWW.SERMONSFORTHEWORLD.COM.
QHEB RAU QHOV NTSUAB RAU NTAWM LO LUS “APP”
TOM QAB NTAWD UA RAWS LI COV LUS QHIA.

+ + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +

I. Ib, Yaunas raug hu.

“Yawmsaub hais lus tuaj rau Yauna uas yog Amithai tus tub hais tias, Cia li sawv tsees mus rau lub nroog loj Ninave, thiab qw tawm tsam lub nroog ntawd …” (Yaunas 1:1, 2).

Nqi 3,

“Tiamsis Yauna sawv tsees khiav ntawm Yawmsaub lub xubntiag mus rau lub moos … Thasi kom dhau Yawmsaub lub xubntiag” (Yaunas 1:3).

Kuv totau txog tus txiv neej uas yog Yaunas no, yog vim li no Yaunas thiaj li yog ib phau Vajluskub uas kuv nyiam heev. Yaunas khiav tawm ntawm Vajtswv. Tiam sis kuv tsis ua li ntawd, vim kuv raug hu los tshaj tawm Txoj Moo Zoo thiab paub qhov no zoo. Tiam sis kuv yogi b tus tub kawm ntawv uas txom nyeem heev, kuv xav tias ntshe yuav kawm tsis tiav rau lub sijhawm ntawd. Kuv yuav tsum mus kawm Vajluskub kom tiav thiab los ua xibhwb nyob rau cov Npavtiv qab teb. Tiam sis kuv yeej tseem xav li Yaunas thiab. Kuv paub tias kuv raug hu tiam sis kuj tseem yuav xav khiav tawm ntawm Vajtswv vim yog ntshai tsam kawm tsis tiav. Tiam sis Vajtswv tau hu kuv los uas tej yam uas neeg ua tsis tau.

Lub sijhawm ntawd muaj ib tug tub hluas hais rau kuv tias “Kuv mus kawm Vajtswv lub tsis tau vim yog kuv raug tawm tsam thiab raug hlawv” Nws ntshai tsam kawm tsis tiav, kuv kuv xav li ntawd thiab tom qab ntawd kuv thiaj hais tias, “kuv los yeej raug tawm tsam thiab raug hlawv ntau zaug tiam sis kuv tsis ntshai lawm”

Kev ntshai ua rau neeg khiav tawm ntawm kev ua Vajtswv tes dej num. Tsis hais yuav ntshai yam twg los xij. Tus tub hluas no kom yeej txhua yam ua nws tau uas los – tiam sis qhov nws ntshais yog kev ua Vajtswv num xwb. Nws tug kwv tau hais txog nws li no “Kuv tug tijlaug no yeej ua tau txhua yam” tiam qhov nws ntshais yog qhov “raug tawm tsam thiab rau thuam” nws siab heev thiab muaj zog heev kawm ntawv tau “A” xwb, thiab tseem tau qhov koobhmoov qhia Vajtswv txojlus. Tiam sis nws khiav tawm ntawm Vajtswv vim yog qhov kev ntshai!

Cov hluas lub sijhawm no kuv xav qhia qee yam rau nws txog qhov kuv tau kawm nyob rau hauv kuv lub neej, “koj yeej ua tau txhua yam uas Vajtswv hu koj los ua – txhua yam!” Vajluskub hais tias, “Kuv ua tau txhua yam los ntawm qhov muaj Tswv Yexus txhawb kuv lub zog (Filipis 4:13). Kuv yeej paub tias yeej muaj tseeb li ntawd tiag vim kuv yeej ntsib los lawm. Kuv hnub nyoog muaj 80 caum xyoo lawm, thiab zoo mob los lawm, txawm yog tseem pheej mob hauv cawg sawv tsis tau los kuv tseem twb tsis mua qhov ntshai, txawm yog ib tug neeg phem muaj peb cov ntseeg cais tawm txog li ntawd 3/ 4 lawm los xij. Kuv tseem nyob twb ywm zoo li tug menyuam uas nyob rau ntawm leej niam txhais tes. Puas yog kuv ntshai? Kuv hais tseeb, tsis muaj qhov ntshai kiag li! Kuv pog pheej hais rau kuv tias “Koj tsis txhob ntshai dab tsi qhov koj ntshai ces yog ntshai tug kheej xwb” vim yog nws hnov txog President Franklin D. Roosevelt hais cov lus no rau lub sijhawm uas neeg ntsib Kev Nyuaj siab Loj. Kuv los kuj pom tias kuv pog hais yog lawm!

Kuv tseem paub tau hais tias tsis muaj hnub koj yuav khiav dhau “ntawm Vajtswv” kiag li. Yog vim licas? Vim Vajtswv yeej nrog koj mus txhua qhov uas koj khiav mus nyob – nov lauj yog vim licas! Nej yeej mus tau, zoo li Yaunas tau uas yav tag los uas yog khiav mus rau Talachib. Tiam txog ntawm los Vajtswv yeej nyob ntawm thiab zoo li Vajtswv nyob nws tsev xwb! Vajtswv yeej tsis tso ib tug xibhwb zoo twg khiav dhau ntawm nws los ntawm qhov tsis ntsib teebmeem loj.

Kuv paub ib tus txiv neej nyiam hauv dej haus cawv heev. Tom qab ntawd kuv thiaj li los paub qhov tseeb tias qhov nws haus dej hauv cawv yog kom txhob los paub txog qhov Vajtswv hu nws xwb, qhov tseeb yog neeg tsis mloog Vajtswv lus xwb. Nws thiaj li haus txhua hmo kom txhob los xav txog qhov no lawm xwb. Nws lub npe yos John Birch (tsis dag!) nws kuj nrog kuv kawm nyob rau tsev kawm Vajluskub thiab, hniaj hnub khiav tau hauv tsev kawm ntawv yog mus haus cawv xwb!

Kuv tseem paub txog ib tug txiv neej muaj lub npe Alan. Kuv coj Alan los cuag Yexus, tiam sis yeej nyuaj kawg nkaus. Yog vim licas? Alan ntshais tias tsam nws dim ces tau mus qaum ntuj xwb! Yog vim licas nws thiaj li ntshai qhov mua qaum ntuj? Muaj ib hnub nws hais rau kuv tias “kuv ntshai tias yuav mus ntsib kuv txiv ib zaug rau ntuj ceeb tsheej vim yog qhov kuv tsis kam mus kawm Vajluskub los ua xibhwb nyob rau pawg Presbyterian zoo li kuv txiv” Alan twb tshaj rau caum xyoo lawm. Nws tau hais nyob rau pawg ntseeg Presbyterian, tias nws ntshai tsam tau mus qaum ntuj ntsib nws txiv uas tseem chim rau nws! Nws nyob rau qhov kev chim thiab kev ntshai zoo li tau plaub caug xyoo. Kuv tau ntsib nws thiab tau los qhia rau nws tias nws txiv [Kxh. Black] nws txiv yuav zoo siab thiab los khawm nws, zoo li leej txiv uas tug tub yau yuam kev tig rov los cuag nws. Alan yog thawj tug neeg uas kuv coj los cuag Yexus!

Lub sijhawm thaum kuv tseem Vajluskub muaj ib tug ntxhais los cuag Tswv Yexus rau lub sijhawm thaum peb tseem muaj rooj sab laj. Nws ib txhais uas txaj muag, tiam sis tom qab ntawd kuv thiaj li los paub tias vim nws muaj teeb meem nyob hauv lub neej. Nws hais tias “Kuv ntshais haiv rau kuv niam tias kuv dim lawm” Kuv hais tias “Rov mush ais rau koj niam nws yuav tsis chim rau koj” tiam sis kuv xav yuam kev, vim thaum nws niam paub tias nws los ntseeg Yexus nws niam muab nws ntiab tawm hauv tsev lawm. Kuv pom tug ntxhais no quaj, kuv thiaj li hais tias “Cia kuv mus nrog koj niam tham” kuv hnav khawb ncau zoo mus ntsib nws niam, thaum mus txog tom nws tsev nws pom kuv thiab nthe nrov heev rau kuv. Thaum kawv kuv thiaj li mus rau hauv nws tsev, thiab hais tias “Koj yuav tsis kam koj tug ntshais los tsev lov?” Nws hais tias, “Kuj yeej kam kawg yog kuv tus ntxhais yuav tham luag dhau los sis hauv dej hauv cawv, tiam sis lub sijhawm no nws mus ntseeg Vajtswv lawm ne! yog li no kuv yuav tsis cia nws rov los rau hauv kuv tsev ib zaug ntxiv li lawm”

Tus ntxhais no thiaj li mus nrog nws ib tus phooj ywg nyob thiab kawm ntawv tiav rau qeb siab lawm. Thiab tau los yuav ib tug tub hluas uas ntseeg Vajtswv. Kuv totaub tias nws niam yuav tsis kam tuaj koom ob tug rooj tshoob. Thaum kawg ob tus tau mus ua Vajtswv hauj lwm nyob rau txawv tebchaws sab Europe. Peb tau xav nyiaj txhua hli mus pab rau ob tug.

Muaj ib hnub hnub kuv hnov xov xwm tawm tiasm muaj tub ceevxwm tau mus qheb nws qhov rooj – pom nws tuas rau hauv tsev – nws txhais test seem tuav ib caw rau ntawm tes!

Au, ib tug ntxhais yeej ntsib kev txom nyem kev tawm tsham ua ntej yuav los ntseeg Vajtswv thiab mus ua Vajtswv haujlwm txawv tebchaws. Tiam sis nws hlub Tswv Yexus tshaj qhov yuav los ntshai lawm nws thiaj li tau raws Yexus qab ua nws tes dej num! Nws loj hlob ntawm seem kev ntseeg thiab los hnov txog Yexus cov lus ua tau hais tias,

Thov sawv ntsug thiab nthuav mus rau Mathais 10:34-39.

“Tsis txhob xav tias kuv los yog coj kev sib hum xeeb los rau lub ntiajteb. Kuv los, tsis yog coj kev sib hum xeeb los yog coj ntaj los. Kuv los yog los ua rau twb tawm tsam txiv, thiab ntxhais tawm tsam niam, thiab nyab tawm tsam niam pog, mas cov uas ua yeeb ncuab yeej yog yug tsev neeg. Tus uas nyiam nws niam nws txiv heev dua li nyiam kuv tus ntawd tsis tsim nyog ua kuv li, thiab tus uas nyiam nws twb nws ntxhais heev dua li nyiam kuv kuj tsis tsim nyog ua kuv li. Tus uas tsis kwv nws tus khaublig ntoo raws kuv qab tus ntawd tsis tsim nyog ua kuv li. Tus uas huas nws txojsia yuav piam txojsia, tiamsis tus uas tso nws txojsia tseg vim yog saib rau kuv, mas yuav huas tau txojsia” (Mathais 10:34-39).

Nej zaum tau.

Kuv paub tias nej ib txhia uas muaj cov niam thiab cov txiv uas ua txhuam yam kom nej khiav tawm hauv pawg ntseeg mus. Tiam sis nco ntsoov tug ntxhais no lub neej thiab muab nws ua tus qauv xyaum. Yog koj ua li ntawm, nej niam nej txiv uas tsis ntseeg yuav chim heev rau nej – tsuas yog ib ntus xwb. Tiam sis thaum lawv pom nej lub neej zoo, thaum kawg – yav tom ntej – yuav los cuag Vajtswv thiab, tiam nej yuav tsum muaj kev ntseeg thiab raws Yexus qab, txawm yog lawv yuav tsis lees yuav nej los xij! Txhob coj zoo li Yaunas uas khiav tawm ntawm Vajtswv mus!!!

Kuv muaj ob tug phooj ywg zoo nyob rau hauv pawg ntseeg Suav – uas yog Ben thiab Jack. Ben tau ntxeev siab rau Dr. Lin. Thaum kawg nws cia khiav thiab mus yuav nws tus luag nkauj yam tsis pub neeg paub. Txij thaum ntawd tsis pom nws li lawm. Tiam sis Jack tau kawm mus ua kwv tshuaj. Qhov tseeb nws tsis nyiam qhov hauj lwm no, nws thiaj li mus kawm nyob rau lub tsev Vajluskub uas yog Talbot thiab los ua xibhwb. Nws yogi b tug phooj ywg zoo rau kuv. Kuv tau mus koom nws rooj tshoob. Nws tau los cia Yexus nyob rau peb lub rooj sab laj. Tom qab ntawd nws tau sau tias “tom qab ntawd qhov kuv los ntseeg no kuj ua rau kuv niam thiab kuv txiv los ntseeg lawm thiab…Kuv tau cob qhia kuv txiv kom los qhia hnub kab, nws lub neej ntseeg tau ua tus qauv zoo rau cov ntseeg tau kawm thiab qhov no ua rau pawg ntseeg loj hlob”

II. Ob, Yaunas qhov kev ntshai.

“Tiamsis Yauna sawv tsees khiav ntawm Yawmsaub lub xubntiag mus rau lub moos Thasi. Nws mus rau nram lub moos Yaupa mas ntsib ib lub nkoj txwg tabtom yuav mus rau lub moos Thasi. Nws thiaj them nqe nkoj thiab nce rau hauv lub nkoj nrog lawv mus rau lub moos Thasi kom dhau Yawmsaub lub xubntiag. Mas Yawmsaub tso cua nplawm hlob hlob rau hauv hiavtxwv thiaj li muaj cua daj cua dub ntsawj ceev kawg hauv hiavtxwv ua rau lub nkoj yuav tawg” (Yaunas 1:3-4;).

Yaunas tsa muag mus ntsia cov cua daj cua dub ua yog los ntawm Vajtswv los.

“Nws thiaj hais rau lawv tias, Cia li muab kuv pov rau hauv hiavtxwv, mas dej hiavtxwv yuav tus rau nej, rau qhov kuv paub tias qhov uas cua daj cua dub raug nej loj li no yog tim kuv tus kheej” (Yaunas 1:12).

Thaum kawg tus saib saib xyuas lub nkoj thiaj muab nws pov rau haiv txwv, thiab li tag rau qab hiav txwv.

“Yawmsaub npaj ib tug ntses loj heev nqos Yauna. Yauna nyob hauv ntses lub plab tau peb hnub peb hmos. Mas Yauna nyob hauv ntses lub plab thov Yawmsaub uas yog nws tus Vajtswv” (Yaunas 1:17-2:1).

Thaum tshiab kuv los kuj tsis ntseeg qhov no thiab. Tiam sis tom qab kuv los paub tias qhov no yog qhia txog Tswv Yexus lub neej ua tuag saum ntoo Khaublig, rau faus thiab sawv qhov tuag rov qab los.

Tom qab kuv los nyeem txog Dr. M. R. DeHaan hais txog Yaunas raug ntses loj nqo. Dr. HeHaan hais tias Yaunas yeej tuag rau hauv ntses plaj lawm.

Phau ntawv no yeej hais txog qhov sawv qhov tuag rov qab los tiag tiag. Tswv Yexus tug kheej los yeej hais tias, Yaunas yog qhov qhia txog mus qhia cov neeg Ninaves, nws qhia txog qhov uas sawv qhov tuag rov qab los…phau Vajluskub Yaunas yog qhia txog qhov Yexus sawv qhov tuag rov qab los (Thru the Bible, note on Jonah’s resurrection from the dead, volume III, p. 739).

Saib Yaunas 1:17.

“Yawmsaub npaj ib tug ntses loj heev nqos Yauna. Yauna nyob hauv ntses lub plab tau peb hnub peb hmos” (Yaunas 1:17).

Lub sijhawm no los saib cov lust seem ceeb hais nyob rau phau Vajluskub Yaunas, tsib lo lus kawg hauv Yaunas 2:9

“Vajtswv yog kev cawmdim” (Yaunas 2:9b).

Cia kuv tseg qhov no li no xwb, kuv hos los hais txog qhov kuv pom thiab totaub txog Yaunas qhov kev ntshais thaum nyob rau ntse lub plab.

Muaj ib hmo thaum kuv los nyeem txog phau Vajluskub Yaunas, Kuv tau los pom txog tej yam uas kuv tsis tau pom dua los. Yog yuav los xav hais tias kev txhawb siab yog ib yam “tshwm” los ntawm xwm txheej ntau yam uas tshwm rau pe blub neej. Nej coob tug yeej hnob coob tug xibhwb hais tias tus kab mob Khauvim-19 yuav “ua rau” cov ntseeg muaj kev ntseeg loj tuaj. Tiam sis kuv tsis ntseeg li ntawd!!! Qhov kev xav zoo li no tsuas yog los ntawm Finney, ua tsis muaj qhov tseeb kiag li.

Qhov tseeb uas yuav rau cov ntseeg loj hlob thiab muaj kev txhawb siab – yog “muaj kev sis txhawb” (Kuv tsis nyiam cov lus uas yog cov ntseeg nws-evangelical siv rau niaj hnub nim no) – Kev txhawb siab yog “kev txhawb” uas yog los ntawm Vajtswv los, “Kev Cawmdim yog Vajtswv li” (Yaunas 2;9b).

Muaj ib hmo kuv pom tseeb tseeb – thaum los nyeem txog keeb kwm ntawm qhov muaj rooj txhawb siab, peb pom tias cov rooj txhawb siab loj yog los ntawm thawj coj qhov kev ntshai. Kuv yuam qee leej los hais txog qhov no.

John Wesley – Kuv xav hais txog tej yam kev ntshai uas yog tshwm sim ua ntej yuav muaj rooj txhawb siab loj. Nws ua tsis tau tus tshaj tawm txoj Moo Zoo nyob rau Georgia. Vim nws raug dab tawm tsam. Nws rau thuam raug hlawv ua rau nws yuav luag tuag. Nws tawg kev phooj ywg ntawm George Whitefield. Nws raug nws pawg ntseeg ntiab tawm. Nws raug nws pawg ntseeg uas yog nws tus xibhwb kiag tsis kam cia nws los koom noj Vajtswv rooj mov. Nws yuav tus poj niam uas rho nws cov plaub hau thiab nrauj nws tom qab ntawd. Tom qab ntawd nws thiaj li los tau Vajtswv tus Ntsujplig. Tom qab no nws thiaj li los paub txog Vajtswv tus Ntsujplig los ntawm Nws tus kheej! Nws tau tshaj tawm qhia Vajtswv lus thiab muaj neeg saum txhiab tus yeem tiv no mloog nws qhuab qhia. Nws lub neej raug qhia los ntawm ib tus neeg li no: “Nws lub suab tau qhia coob tus, nws lub suab tau chw coob tus lub siab. Tsis muaj leej twg yuav ua tau npaum li nws” Muaj ib phau ntawv tau hais li no tias, “yog ib ntawm coob tus uas qhia Vajtswv Txojlus zoo tshaj plaws.”

Marie Monsen –Nws pib yoo mov thov Vajtswv kom muaj kev txhawb siab nyob rau Suav teb. Ntxw nyoog tawm tsam nws ua rau nws ntog rau hauv av thiab kaus cuag li yog nab. Tsis muaj leej twg yuav los txhawb nws, nws yog nyob ib leeg thiab thov Vajtswv kom Vajtswv ua haujlwm loj thiab tso kev txhawb siab los rau ntseeg nyob rau Suav teb chaws.

Jonathan Goforth –Nws thiab nws poj niam mus ua Vajtswv num nyob rau Suav teb thiab yog lub sijhawm uas ob tus raug kev txom nyem loj tshajplaws. Vim ob tus muaj plaub tus menyuam tuag tag rau Suav teb. Xh. Goforth tus kheej yuav luag tuag ob zaug thiab. Nws siv sijhawm thauj nws mus menyuam 12 teev nyob tus menyuam coj mus log rau qhov chaw uas nom tswv Suav tso cai log cov ntseeg. Kuv ntseeg tiag kuv muaj sijhawm ntau los tham txog N. Xibhwb Goforth thiab nws cov menyuam rau sawvdaws tau mloog. Thaum ob tug tus menyuam thij peb uas yog Constance tuag, “Wb muaj wb tus tub no cov mus faus ze ze rau ntawm nws tug muam lub ntxa rau lub Kaum hli ntuj hnub 13, xyoo 1902.”
     Vajtswv thiaj li nchuav Vajntsujplig los rau Goforth lub rooj txhawb siab. Yog lub sijhawm zoo rau kev thov Vajtswv. N. Xh. Goforth hais tias, “Los zoo sai heev thiab nrov zoo li nag xob nag cua…yog suav nrov ntawm kev thov Vajtswv. Tsis yos txhob txwm kom muaj los sis lam dag xwb…tiam yog los ntawm Vajtswv lub hwjchim…coob tus uas khiav tawm ntawm Vajtswv tau tig rov los cuag Vajtswv thiab leej lawv tej kev txhaum rau Nws…cov ntseeg txhua tus puas leej koom ua ib rau kev thov Vajtswv…peb txhua tus puas leej txho caug, thiab zoo siab kawg nkaus!... peb txhua tus hnov Vajtswv lub suab hais tias, “Nco ntsoov tias kuv yog Vajtswv.’ Lub sijhawm no peb kawm tau hais tias, ‘tsis yog los ntawm neeg lub hwjchim, tiam yog Vajntsujplig, Vajtswv hais li ntawd’
     Muaj neeg txog li ntawm 700 tus ntseeg tau los lees lawm tej kev txhaum…tsis yooj yim uas yuav xaus tau vim zoo li lub sijhawm ntev zuj zus mus lawm xwb. Zoo li siv sijhawm ib hnub…xh. Goforth tsuas yog qhia Vajtswv txoj lus luv luv xwb. Qhov no ua rau cov ntseeg Presbyterians xav tsis txog, vim muaj kev quaj rau Vajtswv…muaj ib tus xibhwb tom qab no mam los paub tau hais tias, nws nyob hauv nws chav tsev thov Vajtswv” N. xh. Goforth hais tias, “qhov kev thov Vajtswv no – yog ib qhov uas yooj yim! Thiab yog yam sawvdaws xav tsis txog!”
     “cov xibhwb uas yog cov neeg tawv dawb los nrog cov ntseeg uas yog Suav ntawd lees sawvdaws tej kev txhaum rau Vajtswv. Yog lub sijhawm coj sawvdaws los uake – Neeg Suav mus rau Suav. Neeg tawvdawb mus rau neeg Suav, vim sawvdaws koom ua ib rau ntawm Tswv Yexus. Tswv Yexus hais rau sawvdaws tias, ‘txhua tus koom ua ib…Kuv nyob hauv lawv thiab lawv nyob hauv kuv, txhua tus nyob tau uake zoo tshaj plaws.’”

Peb pawg ntseeg los kuj muaj kev thov Vajtswv thiab tshwmsim zoo ib yam li Dr. Goforth lub rooj txhawb siab nyob rau Suav teb. Kuv hais tias, “Sab nraud” yog muaj homphiaj. Tiam peb cov thawj coj hauv peb pawg ntseeg coob tus tau dag Vajtswv los ntawm kev lees lawv tej kev txhaum. Zoo li Dr. Tozer hais tias, lawv ua ob yam kev txhaum - kev txhaum los ntawm kev dag, thiab kev dag ntawm Vajtswv lub npe! Kreighton dag rau Dr. Cagan hais tias nws tsis tag yuav yog tus uad “qhia” kom zoo “tshaj” tus txiv neej no zoo Yudas, tus ua ntxeev siab rau Yexus, tiam sis Petus lees kev txhaum tiag tiag rau Yexus.

Rooj txhawb siab ua nyob rau Jonathan Goforth lub rooj txhawb siab yog qhov tseeb uas kuv tau pom nyob rau Dr. Tomothy Lin lub rooj txhawb siab nyob rau Thawj pawg ntseeg Suav Npavtiv nyob rau 1960’s uas tsis yog “koob hmoov ntawm seem ntsujplig” – tsuas yog tus thov Vajtswv thiab lees kev txhaum lawm xwb. Tu siab kawg nkaus uas muaj kev txhia “lam tau lam lees txim rau Vajtswv xwb” – vim tsis txo hwjchim. Xws tus neeg uas yog Kreighton thiag Griffith ob tus xav tias dag tau Vajtswv!!! Dig muag lawm!!!

Lub sijhawm thaum kuv los npaj zaj lus qhuab qhia no, kuv mus zaum rau cha tsev da dej, lub sijhawm ntawm kev txawm ntog thiab tau hau mus tsoo qhov chaw da dej kuv siv zog sawv tiam sis zoo li sawv tsis taju, kuv xav tias ntshe kuv duav lov lawm, tiam sis kuj tsis muaj dab tsis thaum kawg kuv kuj sawv tau los.

Kuv nyob rau lub sijhawm uas pab tsis tau tus kheej, Ntxwnyoog los sim kuv kom tsis pub muaj rooj txhawb siab. Qhov no yog qhov Vajtswv qhia rau kuv paub tias rooj txhawb siab uas tau muaj nyob rau yav tag los yog tom qab uas zoo li Wesley, Marie Monsen, thiab Jonathan Goforth, thiab lwm tus zoo li John Sung, mus rau qhov kev sim siab zoo li Yaunas uas nyob rau ntse plab, ua ntej Vajtswv yuav tso siab rau tus neeg ntawd. Lub sijhawm no peb puas yuav muaj tau rooj txhawb siab? Tej zaum, tiam sis peb yuav muab siab npuab thiab cia siab rau Vajtswv tiag tiag yog sis yog li no ces Vajtswv yuav tsis tso kev txhawb siab tseeb los rau sawvdaws!

Zoo li Yanas, xibhwb Richard Wurmbrand nyob rau hauv ntse plab tau 14 xyoo nyob rau Nkuaj. Nws nyob ib leeg xwb tau 14 xyoo, tsis pom ib tus neeg kiag lis tsuas yog cov neeg uas rau txim rau nws xwb. Yog vim licas Vajtswv yuav cia Wurbrand txom nyem npaum li no? yog nej nyeem nws phau ntawv nej yuav pom tias qhov Vajtswv tso kev tsim txom los rau nws vim yog xav kom nws kawm txog kev hlub thiab kev txo hwjchim xwb. Kuv tus kheej los yeej tsis pom ib tus neeg txo hwjchim npaum li Richard Wurbrand. Vim nws kawv lub neej no thaum tseem nyob hauv nkuaj. Tiam sis tus neeg uas yog Kreighton thiab Griffith tsis txo hwjchim kiag li. Vim neeg dag Vajtswv, txawm yog “lees txim” los tsis muaj qab hau dab tsi rau nkawd kiag li.

Yog ib qhov yooj yim uas los pom thiab paub txog John Wesley, Marie Monsen, thiab Jonathan Goforth lub neej uas mob siab rau Vajtswv, Yaunas ne!

Dr. A. W. Tozer hais tias, Yog koj ruam txau los ua, ntshe yuav siv sijhawm ntau xyoo kom Vajtswv tso kev txhawb siab los, los yog peb yuav siv zog thov Vajtswv thiab los mloog Vajtswv, thiab cia Vajtswv Txoj Lus coj peb txhua tus. Peb los nyeem txog kev txhawb siab…yog lub sijhawm uas tseb noob nplej thiab sau rov qab” (“What About Revival? – Part I”). Vajtswv ntsia tus neeg txo hwjchim!


THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG LOS SIS NWS TSIS TEB KOJ LI EMAIL. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.


TXHEEJ TXHEEM

YAUNAS – TUS QHUAB QHIA TXOG KEV TXHAWB SIAB

JONAH – THE PROPHET OF REVIVAL!

Tus qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.,

“Yawmsaub hais lus tuaj rau Yauna uas yog Amithai tus tub hais tias, Cia li sawv tsees mus rau lub nroog loj Ninave, thiab qw tawm tsam lub nroog ntawd …” (Yaunas 1:1, 2).

(2 Vajntxwv 14:25; Mathais 12:39-41; Lukas 11:29-30)

I.   Ib, Yaunas raug hu, Yaunas 1:1, 2, 3; Filipis 4:13; Mathais 10:34-39.

II.  Ob, Yaunas qhov kev ntshai, Yaunas 1:3-4, 12; 1:17-2:1; 1:17; 2:9b.