Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




YAM TSIS TAU QHIA HAUV VAJLUSKUB RAU PEB COV NEEG TIAM TAM SIM NO

A MISSING PIECE OF BIBLE PROPHECY
ILLUMINATED FOR US TODAY
(Hmong)

Tus qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv Tabernacle nrog Los Angeles
Vajtswv hnub yav tsaus ntuj, Cuaj hli 22, 2019
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, September 22, 2019

“Tiam sis koj, Au Daniyees, kaw cov lus cia, thiab muaj phau ntawv kaw cia, txog rau tiam ntiajteb kawg...” (Daniel 12:4; p. 919 Scofield).

“Thiab kuv hnov, tiam sis kuv tsis totaub, kuv thiaj li hais tias, Tug Tswv, yam tshwm sim rau tiam ntiajteb kawg no yog dab tsi? Nws thiaj li hais tias, ua li koj ua, Daniyees, cov lus no yuav raug khaws cia txog rau thaum tiam ntiajteb kawg” (Daniyees 12:8, 9; p. 920).


Tug cev Vajtswv lus uas yog Daniyees tsis totaub txog lo lus tias “tiam ntiajteb kawg” vim qhia rau peb nyob rau nqe 8 “kuv hnov lawm, tiam sis kuv tsis totaub” tom qab ntawd Vajtswv thiaj hais rau Daniyees, “cov lus no yuav raug khawv cia txog rau tiam ntiajteb kawg” (Daniyees 12:9).

Daniyees totaub cov hais txog qhia txog lub neej tom ntej, tiam sis tsis totaub txog hais tias tiam ntiajteb kawg yuav los zoo licas “cov lus no yuav raug khawv cia txog rau tiam ntiajteb kawg” (Daniyees 12:9). Vajtswv ua tug tshoov nws lub siab kom sau cov lus no. tiam sis tsis qhia txog cov ntsiab lus ntawd tias txhais tau licas. Cov lus no yuav tsis qhia txog rau thaum “tiam ntiajteb kawg” zoo li peb nyob rau tiam ntiajteb kawg, zoo li peb totaub cov lus hais tseg no zoo zuj zus tuaj lawm.

Kuv tseem nco txog thawj zaug uas kuv los hnov txog lo lus “raug coj mus qaum ntuj” peb tug xibhwb qhia rau peb tias raug coj mus qaum ntuj uantej xya xyoo uas rau muaj kev phem loj tshaj plaws. Kuv thiaj nug kuv tug xibhwb qhia tom tsev kawm ntawv tias Vajluskub nyob qhov twg tias yuav raug coj mus qaum ntuj uantej qhov kev phem loj los txog no. nws teb tsis tau kuv, kuv thiaj li muab lo lus no khawv cia tau ntau tiam tias raug coj mus qaum ntuj “txhua lub sijhawm” ua ntej xya xyoo uas yog muaj kev phem loj tuaj. Kuv thiaj li mam los pom txog cov lus qhia txog uantej kev pham loj tshwm tuaj uas yog los ntawm ib tug neeg muaj lub npe J. N. Darby, thiab Darby “tau” qhov no thaum nws tseem muaj hnub nyoog kaum tsib xyoo, tug ntxhais no muaj lub npe Margaret MacDonal, nws ua “npau suav” pom. Qhov no thiaj ua rau J. N. Darby pib qhia txog qhov no. tom qab ntawd thiab li coj los siv nyob rau phau Vajluskub uas yog C. I. Scofied ua tug sau thiab phau no hu ua the Scofield Study Bible. Tam sim no cov new-evangelicals tshiab siv phau no xwb.

Tom qab ntawd Marvin J. Rosenthal sau phau ntawv The Pre-Wrath Rapture of the Church (Thomas Nelson, 1990). Txawm yog kuv tsis pom zoo nrog rau Rosenthal txhau yam hauv phau ntawv no los, kuv kuj pom tias nws qheb lub qhov rooj rau neeg los totaub txog “kev coj mus saum ntuj” meej tshaj tias yuav tswm zoo licas. Mus nrhiav phauv ntawv no los nyeem txog Kxh. Rosenthal tias nws qhia li cas. Nws qhia tias “kev raug coj mus qaum ntuj yuav tshwm sim ze rau lub sijhawm kev phem loj tshwm sim tuaj, ua ntej Vajtswv yuav nchuav “lub phaj txiav txim” raws li Tshwmsim, tshooj 16. Kuv ntseeg raws li qhov no – meej tshaj qhov uas tug ntxhais ntawm ua npau suav pom!

Yog vim licas thiaj li tseem ceeb? Kuv yua qhia rau nej tias yog vim licas. Yog qhov raug coj mus qaum ntuj uantej xya xyoo kev phem loj los sis Tribulation, cov ntseeg tsis tag ua dab tsi kiag li yog ntseeg raw qhov no. tsuas yog mus nrog lwm tug pehawm Vajtswv! Tsis tag mus tshajtawm. Koj tsis tag khiav tawm ntawm cov neeg tsis ntseeg. Zoo li qhov no thov nej mus saib tau Antinomianism (click here to read about it).

Lub ntsiab lus ntawm zaj lus qhuab qhia no yog “Yam Tsis Tau Qhia Tseg Rau Peb Tam Sim No” qhov “tsis tau qhia ntawd yog dabtsi?” Ntawd yog “Tso Kev ntseeg tseg” Kuv los kawm Vajluskub uas yog qhia txog lub neej yav tom ntej tau 50 xyoo, qhia rau kuv paub tias lo lus “tso kev ntseeg tseg” tsis tshuav rau qhia rau neeg tiam tam sim no lawm. Kuv muaj peb phau ntawv nyob rau ntawm kuv lub rooj ua hauj lwm – muaj cov ntsiab lust seem ceeb nyob rau hauv. Raug sau los ntawm cov neeg txawj ntse, thiab yog cov neeg uas sawvdaws cia siab tau. Tiam ho tsis muaj tus los sau txog lub ntsiab lus “Raug Coj Mus Qaum Ntuj” nyob rau hauv, thiab tsis muaj lub ntsiab “Tso Kev Ntseeg Tseg” qhov rau peb paub.

+ + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +

PEB COVLUS QHUAB QHIA NPAJ NTXHIJ RAU NEJ LOS XOVTOOJ LAWM. MUS RAU WWW.SERMONSFORTHEWORLD.COM.
QHEB RAU QHOV NTSUAB RAU NTAWM LO LUS “APP”
TOM QAB NTAWD UA RAWS LI COV LUS QHIA.

+ + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +

Thov nthuav mus rau 2 Thexalaunike 2:3. Nyob rau phau King James,

“Tsis pub ib tug neeg twg totaub: hnub ntawd yuav tsis los, tsuas yog ib yam twg ploj mus, thiab tug neeg ntawd qhov kev txhaum raug qhia tawm, yog kev txhaum ntawm tug menyuam puas tsuaj” (2 Thexalaunike 2:3; p. 1272 Scofield).

Yog mua txhais tshiab raws li phau the New American Standard Bible, yog li no

“Txhob cia leej twg dag tau rau koj, vim ntawd [Vajtswv hnub] yuav tsis los txog rau thaum neeg tso kev ntseeg tseg ua ntej, thiab tug neeg uas tsis coj kev cai tshwm los, yog tub menyuam ua rhuav tshem” (2 Thexalaunike 2:3, NASB).

“Tsho Kev Ntseeg tseg” txhais tias “hē apostasia.” Yog qhia tias “khiav tawm mus” raw li phau King James tau hais tseg.

Dr. W. A. Criswell kawm tiav Ph.D. rau seem lus Kilis nyob rau Baptist Theological Seminary hauv nroog Louisville, Kentucky. Dr. Criswell hais tau meej tshaj raws li cov lus Kislis uas sau nyob rau hauv Vajluskub Tshiab. Dr. Criswell hais tias, “Ua ntej Vajtswv hnub, yuav muaj ib qhov thiab tias neeg yuav tso kev ntseeg tseg, kev siv lo lus [hē] qhia tias Povlauj yeej muaj nyob hauv siab lawm lo lus tias tso kev ntseeg tseg” kom paub tias, peb kawm tau ob yam raws li 2 Thexalaunike 2:3,


1. Ua ntej Vajtswv hnub, neeg yuav tso kev ntseeg.

2. Ua ntej Vajtswv hnub, cov neeg tawm Yexus yuav “tawm los”


Feem ntau ntawm txhua yam no yuav tshwmsim uantej Vajtswv hnub, uas yog Kev phem loj thiab lub sijhawm uas yog Vajtswv qhov kev chim rau tiam ntiajteb kawg. Cov lus qhia txog kev txom nyem loj ua ntej raug coj mus qaum ntuj ua rau cov ntseeg khiav tawm lawm. Yog li no “kev tso kev ntseeg tseg” tsis raug qhia nyob rau hnub no, yog li no thiaj li tsis muaj qhia txog “kev tso kev ntseeg tseg” nyob rau cov ntawv qhia txog yav tom ntej! Qhov no zoo tsis zoo licas rau cov ntseeg tam sim no?

Tiam sis yog Marvin Rosenthal hais yog lawm, thiab nws yeej hais yog, peb nyob rau qhov pib ntawm “kev tsho kev ntseeg tseg” rau lub sijhawm no? Nyob rau cov “tebchaws txom nyem” vim yog cov ntseeg nyob rau cov tebchaws no yeej raug kev tsim txom. Thiab cov ntseeg nyob rau cov “tebchaws yam hnub poob” raug Ntxwnyoog thiab nws cov ntsujplig phem tswj. Tug cev Vajtswv lus Daniyees qhia txog cov lus no, tiam sis nws hais tias, “Kuv tsis tobtaub” tom qab ntawd Vajtswv hais rau Daniyees, “Cov lus no raug kaw txog rau thaum tiam ntiajteb kawg” (Daniyees 12:8, 9).

John S. Dickerson sau tau ib phau ntawv hu ua, The Great Evangelical Recession (Baker Books, 2013). Dickerson qe Gabe Lyons cov lus los hais li no,

“Lub sijhawm no tsis zoo li yav tag los. Uas peb yuav tsum tau paub txog, yog peb tsis ua kom txawv, peb [yuav plam] cov ntseeg txhua tug…peb cov phooj ywg yuav ploj ntawm txoj kev ntseeg [mus] rau lwm yam kev pehawm Vajtswv lawm…sijhawm tsawg, tiam ntau yam tshwmsim. (The Next Christians, Doubleday, 2010, p. 11).

Nyob rau ntawm Dickerson phau ntawv hais li no.

“Amelikas cov ntseeg yog…cov uas ploj tag mus. Cov hluas ntawm cov ntseeg ploj tag mus. Peb cov nyiaj kuv tsawg zuj zus…Amelikas tej kev ntseeg coj noj coj ua yuav ploj tag mus. Peb yuav tiv thaiv tau licas?”

Txawm yog kuv nyiam thawm pwm ntawm John Dickerson, Kuv tsis tshua pom zoo rau pwm tom qab, rau ntawm qe yuav npaj licas.

Yuav npaj qhov ntawd peb yuav tsum paub tam sim no tias peb nyob rau lub sijhawm uas yog “pib rau qhov tso kev ntseeg tseg” yob peb ntseeg tias peb yuav raug cov mus qaum ntuj ua ntej yuav txog lub sijhawm teebmeem loj, peb yuav tsis paub npaj licas rau lub neej yav tom ntej.

Pastor Richard Wurmbrand yog ib tus cev Vajtswv lus thiab raug kaw hawv nkuaj 14 xyoo raug tsim txom nyob rau Romania, nws qhov kev raug tsim txom nyob rau hauv nkuaj ntawd ua rau nws txom nyem tshaj plaws. Nas tsuag los noj nws tej kotaw, thiab muaj neeg coj luam yeeb los kub nws lub cev. Qhov no ua rau xibhwb raug txom nyem thiab ua rau nws hu hais tias “kev txom nyem” cov lus qhia txog kev txom nyem. Tom qab nws los rau Amelikas (kev phemhwj) nws qhia tiav yuav tsum cov ntseeg yuav tsum npaj txog kev txom nyem – thiab peb pawg ntsee thiab. Nws hais tias “peb yuav tsum npaj koj txhij, ua ntej peb yuav raug kaw hauv nkuaj. Hu nkuaj koj plam txhua yam…tsis muaj qhov ua rau lub neej muaj kev thaj yeeb kiag li” (quoted by John Piper in Let the Nations Be Glad, Baker Books, 2020, p. 10).

Dr. Paul Nyquist hais tias, zoo li kev ua neej hloov pe blub tebchaws, peb yuav uas neej txawv hauv Vajluskub…thiab npaj rau kev tsim txom” (J. Paul Nyquist, Prepare: Living Your Faith in an Increasingly Hostile Culture, Moody Publishers, 2015, p. 14).

LUB SIJHAWM TIAM NOAH YOG TSO KEV NTSEEG TSEG

Yexus hais tias,

“Tiam uas [Nau‑a] nyob zoo li cas, ces thaum Neeg leej Tub tshwm plaws los kuj yuav zoo ib yam li ntawd. 38Rau qhov ua ntej uas dej tsis tau nyab, tej neeg noj haus ua tshoob qua tub qua ntxhais mus txog hnub uas Nau‑a nkag rau hauv lub nkoj, 39mas lawv twb tsis paub mus txog thaum dej los nyab kiag lawv thiab kuav tag nrho huvsi. Thaum Neeg leej Tub tshwm plaws los yuav zoo ib yam li ntawd.” (Mathais 24:37-39; daim 1034).

Coob tug xibhwb qhia tias Noah tiam yog lub sijhawm uas phem tshaj plaws. Tiam sis tshaj ntawd. Cov neeg nyob Noah tiam yog “noj thiab haus, sib yuav thiab muab neeg sib yuav, txog rau thaum Noah lawv mus rau hauv nkoj” (Mathais 24:38).

Nov yog qhov tshwmsim nyob rau Amelikas thiab nyob rau cov tebchaws hnub poob! Nyob rau “cov tebchaw txom nyem” raug kev tsim txom. Zoo li tebchaw Amelikas tseem muaj kev txawb siab. Tiam sis tsis yog rau tebchaws Amelikas thiab cov tebchaws hnub poob! Tebchaw no muab khom saib hlob. Lawv tsuas yog hais txog qhov noj, qhov haus, thiab kev sib yuav thiab kev muab neeg sib yuav. Zoo tsis yog qhov txawv txav dab tsi, tiam tshaj qhov ntawd. Nov yog muab neeg lub neej sab tseem ceeb - “noj thiab haus, kev sib yuav thiab kev muab nees sib yuav” lawv xav hais tias nov twb yog qhov kev ua neej ntag! Qhov tseem ntawm lub neej tsis yog Vajtswv! Tiam sis yog khoom siv hauv lawv lub neej tseem ceeb tshaj rau lawv!

PAWG NTSEEG HAUV LADIXIAS QHIA TXOG COV PAWG NTSEEG
NYOB RAU TEBCHAW AMELIKAS THIAB SAB HNUB POOB

Yexus hais tias,

“Cia li sau xa rau tus tubtxib saum ntuj hauv pawg ntseeg Laudikia hais tias, Tus uas yog Amee, yog tus timkhawv uas tso siab tau thiab muaj tseeb, yog txhua yam uas Vajtswv tsim lub hauv paus, hais li no tias, Kuv paub koj tes haujlwm. Koj tsis txias tsis kub. Kuv xav kom koj txias kiag lossis kub kiag. Yog li ntawd vim koj sov sem so xwb, tsis kub tsis txias, kuv yuav muab koj nti tawm hauv kuv qhov ncauj. Koj hais tias, Kuv nplua nuj, kuv muaj txiag lawm, kuv tsis cheem tsum dabtsi li. Koj tsis paub tias koj twb txom nyem kawg thiab ntxim khuvleej, koj pluag, dig muag thiab liab qab. Vim li no kuv qhia kom koj yuav cov kub ntawm kuv uas muab nchuav hauv cub thee lawm xwv koj thiaj li nplua nuj, thiab yuav tej tsoos tsho dawb los hnav kom thiaj tsis pom koj lub cev liab qab uas txaj muag, thiab yuav cov tshuaj los teev koj lub qhov muag kom koj thiaj pom kev. Cov uas kuv hlub kuv yeej qhuab ntuas thiab nplawm. Vim li no cia li kub siab lug thiab ntxeev dua siab tshiab” (Tshwmsim 3:14-19; p. 1334).

Daim duab no yog qhia txog cov ntseeg tiam kawg. Uas yog pawg ntseeg uas tsis kub tsis txia, “yeej tsis kub tsis txias” (Tshwmsim 3:16). Yog pawg ntseeg uas tsis muaj tug hloov dua siab tshiab li (Tshwmsim 3:17). Yog pawg ntseeg uas tsis kam yug dua tshiab (Tshwmsim 3:19).

Peb los kuj tau ntsib teebmeem los ntawm qhov uas pawg ntseeg tawg ua ob pab nyob rau 40 xyoo yav tag los. Lub sijhawm ntawd cov uas khiav tawm ntawm peb mus cev yog “cov tsis kub tsis txias” ob pawg uas khiav tawm ntawm peb yog cev yog “sov sov xwb” rau seem kev tshaj tawm. Ob pawg ntawd tsis nyiam qhov ua tug ntseeg loj hlob. Qhov uas ua rau ob pawg ntawg no khiav tawm ntawm peb vim yog lawv hais tias peb coj “nruj” dhau lawm, qhov no ua rau lawv tsis muaj “kev lom zem” tiam sis ob pawg ntawm no yeej tsis muaj pawg ntseeg twg yuav loj hlob tau kiag li. Ob pawg ntseeg no mam los paub tias (lig dhau lawm) uas ob pawg ntseeg ntawm no yuav tig los ua ib pawg ntseeg loj hlob tau. Yexus hais tias, “kuv yuav muaj lawv nti [ntuav] tawm ntawm kuv qhov ncauj” (Tshwmsim 3:16). Lawv tsis kam cia tawm ntawm neeg ntiajteb, lawv zoo li neeg ntiajteb, thiab koom nrog Ntxwnyoog. Lawv tsis xav loj hlob, lawv nyiam nyob qhov tsis kub tsis txias! Lawv qhov kev ntseeg ces tuag ib seem lawm – los sis tseem phem tshaj no!

Nug koj tug kheej, yog cov neeg tawm nrog Chan mus rau Suav teb, lawv puas yog cov ntseeg uas tsis pub leej twg paub, los yog lawv mus koom nrog rau Communist thiab txhawb lawv “Pawg ntseeg pe blub tau hau! Koj yeej paub tias yuav teb licas! Lawv yuav khiav mus koom nrog rau pawg ntseeg uas yog Communist. Vim licas? Vim lawv tsis xav ua tug ntseeg tseeb. Lawv lub qhov ncauj xav uas li hu tias “pawg ntseeg” new-evangelical. Qhov no yog tug muaj kev ntseeg tso pov tseg zoo li Chan muab rau lawv! Pawg ntseeg tsis loj hlob. Koj paub! Koj yeej paub lawm!!! Kuv tsis tag hais qhov tshiab rau nej lawm!!!

Kuv yuav xaus zaj lus qhuab qhia no los ntawm cov lus qhia txog cov ntseeg thiab tam sim no uas tsis kam loj hlob,

“Koj yuav tsum nkag siab qhov no, tiam kawg yuav yog lub sijhawm txom nyem nyuaj siab kawg. 2Rau qhov neeg yuav xam pom lawv tus kheej xwb, ntshaw nyiaj txiag, khav theeb, muab hlob, saib tsis taus luag, tsis mloog niam txiv lus, tsis nco luag txiaj ntsig, tsis yuav Vajtswv, tsis hlub luag, tsis zam txim, xyav luag moo, tsis tswj lub siab, ua neeg nyaum, ntxub qhov zoo, fav xeeb rau luag, ua siab heev, tsab ua loj, nyiam kev lomzem heev dua li nyiam Vajtswv. Lawv ua txuj tuav Vajtswv txojkev ntawm lub ncauj xwb, tiamsis tsis lees yuav txojkev ntawd lub hwjchim. Cia li txav deb ntawm cov neeg ntawd” (2 Timautes 3:1-5; pp. 1280, 1281).

“Cov pojniam no pheej kawm lawm tiamsis tsis nkag siab qhov tseeb” (2 Timautes 3:7; p. 1281).

“Qhov tseeb txhua tus uas xav ua lub neej uas hwm Vajtswv hauv Yexus Khetos yuav raug tsim txom” (2 Timautes 3:12; p. 1281).

“cia li tshaj tawm Vajtswv txojlus, thiab kub siab qhia rau thaum muaj sijhawm thiab tsis muaj, cia li yaum kom los ntseeg, qhuab ntuas thiab txhawb lub siab, ua siab ntev thiab ua tib zoo qhuab qhia. Rau qhov yuav txog lub sijhawm uas neeg thev tsis taus mloog tej lus qhia uas tseeb lawm, lawv yuav sau zog cov xibhwb kom qhia raws li lawv lub siab nyiam thiab raws li lawv lub qhov ntsej xav mloog, 4lawv yuav tseg tsis mloog txoj tseeb thiab tig mus mloog tej dab neeg. Koj cia li tswj koj lub siab txhua yam, cia li thev tej kev txom nyem, ua tes haujlwm uas qhia txoj xov zoo thiab ua koj tes haujlwm kom tiav huvsi.” (2 Timautes 4:2-5; p. 1281).

“Rau qhov Dema mus nyiam kev ntiajteb thiab tso kuv tseg” (2 Timautes 4:10; p. 1281).

“Cov kwvtij, kuv thov nej tshuaj saib tej neeg uas tsim kev sib cav thiab tav nej kev ua rau nej tig ntawm tej lus qhia uas nej tau kawm los lawd. Cia li txav deb ntawm lawv. 18Lawv cov ntawd tsis yog ua peb tus Tswv Yexus Khetos li tub qhe, lawv ua lawv lub plab li qhev xwb, thiab ua lus mos lus muag lus qab zib dag ntxias cov uas tsis paub qabhau lub siab.” (Loos 16:17, 18; p. 1210).

Cov kwv tij thiab cov nkauj muam txhua tug, tug cev Vajtswv Txojlus uas yog Daniyeees tseem totaub tsis tag ntawm cov lus uas kuv qhia rau nej nyob rau hmo no. tiam sis ua Vajtswv tsaug uas Vajtswv tau siv xivhwb uas yog Marvin Rosenthal qhia tawm los rau peb paub txog “kev tobtau tshiab txog qhov raug coj mus qaum ntuj. Qhov kev txom nyem loj thiab qhov Yexus “rov los zaum ob (jacket cover of The Pre-Wrath Rapture of the Church, Thomas Nelson, 1990).

Muaj tseeb lub sijhawm no peb tseem nyob rau lub sijhawm ua tiam ntiajteb kawg thiab neeg tso kev ntseeg tseg. Muaj tseeb, peb yuav ntsib kev tsim txom zoo cov ntseeg ntseeg nyob rau Suav teb, zoo li Richard Wurmbrand tau ntsib zoo li cov ntseeg nyob rau cov tebchaws “txom nyem” tiam tsis txhua tug uas ntseeg Yexus yuav tau txais kev kov yeej, vim Yexus hais tias,

“Vim koj ua raws li kuv tej lus uas hais tias yuav tsum ua siab ntev thev, kuv yuav tsom kwm koj kom dim lub sijhawm uas raug kev sim siab uas yuav los raug lub ntiajteb huvsi, xwv thiaj sim tau cov neeg uas nyob hauv lub ntiajteb. Kuv yuav los sai sai no. Cia li tuav rawv tej uas koj muaj, kom thiaj tsis muaj leejtwg txeeb tau koj lub mom kub mus. 12Tus uas kov yeej mas kuv yuav tsa nws ua ib tug ncej hauv kuv tus Vajtswv lub tuam tsev. Nws yuav tsis tawm hauv lub tuam tsev dua li thiab kuv yuav muab kuv tus Vajtswv lub npe thiab muab kuv tus Vajtswv lub nroog lub npe, yog lub nroog Yeluxalees tshiab uas yuav nqes saum ntuj ntawm kuv tus Vajtswv los, thiab muab kuv lub npe tshiab sau rau ntawm nws lub cev. Tus uas muaj qhov ntsej cia li mloog tej uas Vaj Ntsuj Plig hais rau cov pawg” (Tshwmsim 3:10-13; p. 1334).

Thov sawv ntsug hu nqe 1, 2 thiab 4 ntawm zaj nkauj “Am I a Soldier of the Cross?”

Kuv yog tus tub rog ntawm ntoo Khaublig, raw tub Menyuam yaj qab
Es kuv tseem yuav ntshai dabtsi ntawm Nws lub Npe thiab?

Kuv yuav raug coj mus rau qaum ntuj thaum kuv tseem pw
Thaum lwm tug ua kom yeej nqe zog, thiab ua rau ntshav los?

Kuv yeej tawm tsam, tug Tswv thov txhawb kuv lub zog thiab
Txawm kuv yuav ntsib kev txom nyem hauv ntiajteb los xij.
   (“Am I a Soldier of the Cross?”, Dr. Isaac Watts, 1674-1748).


THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG LOS SIS NWS TSIS TEB KOJ LI EMAIL. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.