Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




KIDISOOS COV TUB ROG!

GIDEON’S ARMY!
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Thenpaunkaus nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav tsaus ntuj, Rau hli 24, 2018
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord's Day Evening, June 24, 2018

“Vajtswv hais rau Kide-oo tias, “Cov neeg uas nrog koj mus no coob dhau uas kuv yuav muab cov Midee rau hauv lawv txhais tes, ntshai tsam cov Yixayee yuav khav theeb hais tias, ‘Yog peb txhais tes cawm tau peb dim’” (Tub Txiavtxim 7:2).


Yog ib zaj uas yooj yim, tiam sis tseem ceeb, Kideoos yog ib tug tub hluas uas ua neej nyob rau lub sijhawm uas neeg tso kev ntseeg tseg. Peb yuav tsum ua tib zoo saib vim yog peb ua neej nyob rau tiam uas neeg tso kev ntseeg tseg.

I. Ib, tso kev ntseeg.

Cov neeg Ixayees ua phem rau Vajtswv, Vajtswv rau txim rau lawv los ntawm cia li mus ua qhev nyob rau Midisnaiv, cov neeg no yeej yog yeej-ncuab rau cov neeg Ixayees, Cov neeg Ixayees thiaj li khiav nkaum cov neeg Midisniav, lawv mus nyob rau ib lub qhov tsua kom cov neeg Midisnaiv nrhiav txhob pom lawv. Cov neeg Midinaiv nov mus tub rog kho heev rhuav tshem cov neeg Ixayees tej qoob los thiab coj lawv tej tsis txhu mus huv si, cov neeg Ixayees tsis muaj kev vam lawm, lawv thiaj li quaj nrhiav Vajtswv.

Vajtswv thiaj li los cuag Kedeoos, Vajtswv los cuag nws rau lub sijhawm ua nrog sawvdaws khiav nkaum cov neeg Midinaiv, Vajtswv thiaj li hais rau Kedeoos tias, “Vajtswv nrog peb nyob, koj yog tug kovyeej” (Txiav Txim 5:12)

Kuv tsis yog tug neeg uas muaj peev xwm thaum kuv nrog cov neeg ntseeg Ywj siab nyob uake rau ntawm lub tsev kawm Vajluskub uas yog tawm tsam Vajtswv Txojlus nyob rau pem San Francisco, kuv raug lwm tug menyuam thuam, tiam sis yam kuv pom rau lub tsev kawm ntawv no ua rau kuv chim rau cov neeg uas los qhuab qhia Vajluskub rau tiam tshiab no. Lawv tsis ntseeg tug Vajtswv uas nyob hauv Vajluskub, lawv raug cov neeg Mididniav tswj – lawv muaj Vajtswv tso pov tseg – lawv tsis nyiam kom Vajtswv ua tug tswj lawv tej kev xav thiab kev ua neej.

Dr. David F. Wells sau tau ib phau ntawv tseem ceeb hais txog kev puas tsuaj ntawm kev tshaj tawm rau peb tiam tam sim no. Phau ntawv hu tias, No Place for Truth: or Whatever Happened to Evangelical Theology? (Eerdmans, 1993). Dr. Wells chim heev, nws hais tias “cov ntseeg tiam no tsis paub dab tsi kiag li lawm” (p. 295). Cov ntseeg tej pawg ntseeg tsis qhia kom cov hluas los ua tug ntseeg zoo, lawv qaug zog thiab ua dod ua dig xam khib – tsis kam qhia qhov tseeb ntshai tsam neeg yuav xav li cas rau lawv. Yuav ua licas tawm tsam cov neeg uas tawm tsam cov ntseeg tam sim no, Dr. Wells hais tias, “"Kev ua siab loj yog ib lub zog hauv lub ntiaj teb uas muaj hwj chim loj, thiab nws ua tib zoo siv cov leeg" (p. 295).

Lawv muab kuv cai mus rau ib qhov vim yog lawv tsis nyiam kuv uas pheej tsis coj li qhov lawv ntseeg, lawv hais tias tsis muaj hnub ua kuv yuav mus ua haujlwm tau nyob rau cov ntseeg Npavtiv yog kuv pheej tiv thaiv Vajluskub, kuv hais rau lawv tias “yog qhov ntawd ua teebmeem kuv tsis ua zoo dua”

Kuv qaug zog tshaj plaws, kuv yuav plam dab tsi? Kuv twb plam txhua yam lawv naj qhov ntawd yog kuv yeej tsis tau dabtsi kiag li nyob rau cov ntseeg Npativ kiag li, kuv ntxub cov koomhaum pag pawg, kuv ntxub tsev kawm Vajluskub, kuv ntxub kuv pawg ntseeg uas tsis txhawb kuv, kuv ntxub kuv lub neej, kuv ntxhua txhua yam tiam sis tsis yog Yexus thiab Vajluskub. Muaj ib hmo kuv taug kev ib leeg zoo li kuv lub neej tsis tshuav dab tsi li lawm.

Muaj ib hmo kuv pw tsaug zog tom kuv qhov chaw pw, Vajtswv tau los tsa kuv sawv, hmo ntaw neeg nyob ntsia to tsis muaj ib lub suab, kuv tau sawv los thiab mus taug kev, kuv tau tawm hauv tsev kawm ntawv thiab pom teej ci nyob rau tim lub nroog San Francisco, lub sijhawm muaj cua tua, ua rau kuv no heev. Vajtswv lub suab hauv cov cua ntawm hais tias “Tsis muaj hnub koj yuav hnov qab hmo no. txij hnub no koj yuav qhia txog kuv xwb, txij hnub no mus koj yuav tsis ntshai, koj yuav qhia txog kuv xwb. Kuv yuav nrog koj nyob”

Lub sijhawm no kuv thiaj li paub tias yog qhov Vajtswv hu kuv mus qhuab qhia. Ua ntej kuv yuav mus pab qhia, kuv yog tug uas Vajtswv hu mus qhuab qhia. Kuv ntseeg tias tug neeg uas qhia yam tsis ntshai yog tug uas yuav tsum raug Vajtswv hu thiab ntseeg tug neeg ntawm lub siab lawm thiaj li cia nws mus qhia qhov tseeb. Tsis yog ntawm neeg tej kev xav, tsuas yog “yog koj tsis qhia tsis muaj tug yuav qhia, yog yam yuav tsum tau qhia – thiab lwm tug ntshai yuav hais, yog koj tsis qhia tsis muaj tug yuav los qhia” kuv muaj qhov no coj los xav tau hov ntev, Dr. A. W. Tozer, sau hauv nws phau ntawv “Kuv totau ntawm tug qhia Vajtswv lus” hais li no “Nws yuav cawm thiab tiv thaiv ntawm Vajtswv lub npe thiab ris yam uas lawv saib tsis tau cov ntseeg…tiam sis nws yuav tsis ntshai dabtsi” tej zaum qhov no yog vim licas Dr. Bob Jones III thiaj hais tias kuv zoo “Cov neeg hauv Vajluskub Qub” kuv yuav hais qhov no kom meej rau qhov tom ntej nej mus nyeem kuv li keebkwm hauv “Against All Fears”

Hmo ntawd Vajtswv ua rau kuv totau tug neeg zoo li Kidioos, Vajtswv hais rau nws, “Vajtswv nrog koj nyob, koj yuav tug neeg muaj peev xwm” txawm kuv tsis zoo li Kidioos los, zoo tshaj plawv yog kuv los paub txog nws. Kidioos hais tias, “Tsis tau tso peb tseg lawm, thiab muab peb tso rau cov neeg Midinaiv lawm” (Tug Txiavtxim 6:13).

Kideoos los kuj tsis paub tias yuav ua licas, zoo Mauxes, Kidioos tsis kam ua, peb los zoo li no thiab nyob tau neeg tso kev ntseeg tseg no. peb tsis paub tias yuav mus qhia thiab tsawm tsam cov ntseeg cuav no tau licas zoo li yog Midinaiv tshiab.

Kev tso kev ntseeg muaj coob zuj zus, cov ntseeg ib txhia tam sim no muaj hwjchim heev. Peb yuav ua tsis tau txhua yam los tiv thaiv Vajluskub.

II. Ob, Tug Vajtswv hauv Vajluskub tseem muaj sia nyob!

Vajtswv hais tias, “Kuv yog tug Vajtswv ua tsis muaj hnub hloov”! (Malakhais 3:6), Vajtswv tug Ntsujplig los rau Kidisoos, nws tau xa ntawv mus rau Ixayees kom sawv los tawm tsam cov neeg Midinaiv.

“Yelunpa-as uas yog Kide‑oo thiab cov neeg sawvdaws uas nrog nws sawv ntxov mus ua yeej rau ntawm qhov dej txhawv Halau. Cov Midee lub yeej kuj nyob ntawm lawv sab ped hauv lub hav uas ze lub roob Maule. Vajtswv hais rau Kide‑oo tias, Cov neeg uas nrog koj mus no coob dhau uas kuv yuav muab cov Midee rau hauv lawv txhais tes, ntshai tsam cov Yixayee yuav khav theeb hais tias, Yog peb txhais tes cawm tau peb dim. Yog li ntawd cia li tshaj tawm rau sawvdaws tias, ‘Leejtwg ntshai thiab tshee kuj cia tus ntawd tawm ntawm lub roob Kile-a rov mus tsev. Mas muaj ob vam ob txhiab leej rov mus lawm, tshuav ib vam leej nyob xwb” (Tub Txiavtxim 7:1-3)

Vajtswv hais rau Khede-oos tias, "Cov neeg uas nrog koj nyob coob dhau lawm" Mus thiab hais tias, "Txhua tus uas ntshai thiab ntshai, cia nws rov qab mus" (Txiav Txim 7: 3).

Muaj xa rov qab nees nkaum-ob txhiab leej. Vam vwm tseem nrog Khede-oos. Qhov no yog qhov tshwm sim rau peb. Peb pawg ntseeg tau nce mus txog 1,100 tus neeg thaum peb ntsib cov Tsev Kawm Ntawv Phaj Siab Le Conte Junior. Tiamsis lawv feem ntau ntshai lawv lub neej rau Yexus. Lwm tus neeg tau tso peb pawg ntseeg khiav tawm ntawm kev lom zem - los yog poj niam txiv neej - los yog yeeb tshuaj. Cov neeg uas tau tso tseg tau piav los ntawm Yexus hauv zaj lus piv txwv txog tus tseb noob. Hauv Luvkas 8: 10-15 hais tias zaj lus piv txwv piav qhia. Thawj hom neeg yog cov neeg uas hnov Vajtswv txoj lus, thiab Dab Ntxwg Nyoog los thiab siv lo lus tawm ntawm lawv lub siab "tsis txhob ntseeg thiab dim" (Lukas 8:12). Peb pom tias txhua lub lim tiam. Lawv tuaj rau hauv thiab saib lawv cov iPad tsis txhob mloog cov lus qhuab qhia. Los yog lawv kaw qhov muag thiab xav txog lwm yam. Lo lus ntawm Vajtswv tsis zoo rau txhua qhov, vim hais tias lawv cia Dab Ntxwg Nyoog lo lus tawm ntawm lawv lub siab.

Yam thib ob yog cov neeg uas hnov lo lus nrog kev xyiv fab. Tiam sis lawv tsis muaj cag nyob hauv Tswv Yexus. Yog li ntawd lawv zoo li ntseeg rau ib lub sijhawm. Tiam sis thaum lawv raug ntxias lawv poob mus.

Qhov thib peb hom neeg yog cov neeg uas hnov lo lus thiab mus lawv txoj kev. Tom qab ntawd lawv choked nrog cov kev mob siab thiab kev nplua nuj thiab txaus siab ntawm lub neej, "thiab coj tsis muaj txiv hmab txiv ntoo mus rau tag nrho." Dr. J. Vernon McGee yog tseeb thaum nws hais tias peb hom neeg no yeej tsis tau hloov dua siab tshiab. Lawv pom tag nrho cov neeg uas tawm hauv peb pawg ntseeg yav dhau los. Lawv lub neej qhia tias tsis muaj leej twg hloov dua siab tshiab. Lawv tuaj rau kev sib raug zoo thiab kev lom zem peb muaj nyob rau pawg ntseeg. Tiam sis thaum lawv tau sim lawv sab laug vim lawv tsis hloov siab lees txim thiab lawv tsis tau yug dua tshiab. Lawv yog cov duab ntawm nees nkaum-ob txhiab tus neeg uas tuaj pab Kide-oo, tabsis lawv ntshai thiab tawm tsam Vajtswv! Thiab cov tub rog ntawm tug ntoo khaublig!

“Vajtswv hais rau Kide-oo tias, “Cov neeg uas nrog koj mus no coob dhau uas kuv yuav muab cov Midee rau hauv lawv txhais tes, ntshai tsam cov Yixayee yuav khav theeb hais tias, ‘Yog peb txhais tes cawm tau peb dim’” (Tub Txiavtxim 7:2).

Tiam sis tseem tshuav neeg coob coob, Vajtswv hais rau Kidioss, “Neeg tseem tshuav coob heev, coj lawv los rau hauv havdej, thiab kuv yuav los ntsib lawv qhov ntawd” (Tub Txiavtxim 7:4). Nyob rau ntawm qhov chaw “saum lub hav thiab roob Maulas” (Tub Txiavtxim 7:1). Cov neeg Ixayees nqhes dej,

Cov Yixayee tau nqhis dej heev. Feem ntau ntawm Khede-oo cov neeg tau khiav mus rau hauv dej, hlais thiab muab lawv ob txhais tes tso rau hauv dej, raws li lawv tau xau nws. "Thiab cov neeg uas khi npog, muab lawv txhais tes rau lawv lub qhov ncauj, muaj peb puas leej neeg" (Tub Txiavtxim 7: 6). Lawv feem ntau nyiag lawv ob txhais tes hauv dej vim lawv tau nqhis dej. Tiam sis tsuas muaj peb puas tau coj cov dej hauv lawv txhais tes thiab haus los ntawm lawv txhais tes. Lawv paub tias lawv yuav tsum cia lawv lub taub hau, ntawm txoj kev saib xyuas rau Midianites.

“Yawmsaub hais rau Kide-oo tias, Kuv yuav siv peb puas leej uas yaim dej no cawm nej dim thiab muab cov Midee rau hauv koj txhais tes. Dua li cov mas cia li tso sawvdaws rov mus nyias vaj nyias tsev.” (Tub Txiavtxim 7:7).

Nov yog qhov uas peb yuav mus nrog Khale-ees cov neeg peb puas hmo no. Cov neeg Midias nyob rau hauv lub hav, "zoo li cov nplhaib rau cov neeg coob coob; thiab lawv cov ntxhuav tsis muaj naj npawb, raws li cov xuab zeb los ntawm dej hiav txwv sab "(Cov Txwj Laug 7:12). Hmo ntawd Vajtswv cawm cov tub rog ntawm Midias mus rau Khede-oos peb puas leej. Cov neeg Midian khiav rau lawv lub neej. Cov Yixayee coj cov thawj cov neeg Midias, Oreb thiab Xemoos, thiab txiav tawm lawv taub hau thiab coj lawv mus rau Khede-oos (saib Cov Thawj 7:25). Qhov kev kov yeej tau los ntawm Vajtswv nrog ib pawg me me ntawm peb puas leej tub rog!

Nov yog zaj lus qhia rau peb hmo no. Ntau pawg ntseeg niaj hnub no yog coj los ntawm cov txiv neej uas tsuas xav tau cov naj npawb. Cov no yog cov evangelical Midianites. Lawv xav tias nws yog ib qhov tsim nyog muaj ntau pua tus neeg tuaj koom. Thiab lawv tseem tsis muaj zog. Nws yuav ua ntau yam zoo rau cov xibhwb no xav txog Khede-oos thiab nws cov tub rog uas muaj siab ntseeg.

Jonathan S. Dickerson tau sau phau ntawv uas yog hu tias The Great Evangelical Recession (Baker Books). Nws muab qhov kev txheeb cais. Niaj hnub nimno tsuas yog 7% ntawm peb cov tub ntxhais hluas hais tias yog cov evangelical Christians. Plaubcaug-tsib feem pua ntawm cov ntseeg Vajtswv yuav tuag nyob rau tom qab nees nkaum xyoo tom ntej. Qhov no txhais tau hais tias cov tub ntxhais hluas evangelical cov tub ntxhais hluas yuav tsis los ntawm 7% tsuas yog "4 feem pua lossis tsawg dua - tshwj tsis yog cov thwjtim tshiab tau tsim" (ibid., p. 144).

Yog vim li cas xws li ib tug poob rau hauv tus naj npawb ntawm cov tub ntxhais hluas nyob rau hauv lub koom txoos? Kuv ntseeg nws yog vim lawv tsis sib tw los ntawm kev ntseeg Vajtswv. Peb lub hom phiaj yog dab tsi? Peb lub hom phiaj ntawm pawg ntseeg no yog pab kom cov tub ntxhais hluas ncav cuag lawv qhov peev xwm tshaj plaws hauv Tswv Yexus. Peb nyob ntawm no yog pawg ntseeg cov tub ntxhais hluas zoo li Khede-oos Cov Tub Rog. Peb nyob ntawm no pab cov tub ntxhais hluas tuaj koom peb pawg ntseeg thiab los ua Yexus cov thwjtim. Cov neeg uas peb xav ntuas hauv Tswv Yexus cov tub rog yog cov hluas. Lawv yog cov tub ntxhais hluas uas npaj txhij ua yam tshiab thiab nyuaj. Yexus hais tias,

“Yog leejtwg xav raws kuv qab mus, cia tus ntawd tswj nws tus kheej thiab kwv nws tus khaublig ntoo raws kuv qab” (Malakaus 8:34).

Cov neeg uas tsis xav raws Yexus qab, txawm yuav zoo licas los xij, cov neeg uas xav los saib cov menyuam mos ab raws li kuv hu tias “coj” cov neeg uas “saib xyuas” tsis xav hnov qab lawv tug kheej, lawv tsis xav muab dab tsi rau Yexus, yog koj xav kom muaj neeg saib koj mus tag ib txhi, nov tsis yog pawg ntseeg ua zoo rau koj.

Kuv tus poj niam Ileana tuaj rau peb pawg ntseeg thaum nws muaj kaum rau xyoo xwb. Tsis pub dhau peb lub lis piam nws tau txais nws tus kheej txoj kev mus rau lub koom txoos. Nws tsis tas yuav tsum tau "khaws" tom qab tsuas yog peb as thiv. Tam sim ntawd nws tau los ua ib tug neeg ua haujlwm hauv peb pawg ntseeg. Nws tau los ua ib tug phoner thaum nws tsuas yog 17. Nws tau sib yuav lawm thaum nws yog 19 xyoos. Thaum peb tus tub ntxaib yug los nws coj lawv mus pehawm Vajtswv thawj zaug. Kuv tus tub Leslie yeej tsis tau mus pehawm Vajtswv rau hnub Sunday txij li hnub nws yug los. Wesley tsuas tau ntsib ib hnub Sunday vim muaj mob hauv nws lub neej tag nrho. Ntau tus poj niam kuj tau hais tias ntau dhau lawm. Nkawd cia lawv cov menyuam nyob tom tsev thaum lawv muaj ib qho hnoos me ntsis. Tab sis kuv tus poj niam yog qhov tseeb thiab lwm tus neeg tsis ncaj ncees. Ze rau lawv cov menyuam txhua tus tau tawm ntawm pawg ntseeg mus ua lub neej qia dub. Kuv ob tug tub hluas nyob hauv txhua qhov kev pab cuam rau hnub no. Lawv nyob ntawm no vim kuv tus poj niam yog tus thwj tim ntawm Khetos. Dr. Kreighton L. Chan, uas peb yuav hwm nws lub hnub nyoog rau xyoo ntawd, hais txog tus poj niam Hymers hais tias, "Kuv paub nws thaum nws nyuam qhuav tuaj hauv peb pawg ntseeg. Nws tau muaj ntawd, thiab tseem muaj kev hlub, thiab kev hlub rau cov neeg uas tsis ntseeg Vajtswv. Raws li ib tug [tub ntxhais hluas] nws tau muab nws lub neej tso rau hauv pawg ntseeg ntawm peb pawg ntseeg thiab tsis muaj dab tsi rov qab ... Cov tub ntxhais hluas, cia Mrs. Hymers ua tus qauv rau koj. Yog tias koj ua raws li nws tus yam ntxwv, peb pawg ntseeg yuav muaj lub neej yav tom ntej thiab ci ntsa iab. "

Txij thaum peb tabtom nquam paj nquas tuaj rau Dr. Chan lub sijhawm rau hmo no, kuv yuav tsum hais tias nws yog ib tug qauv zoo li tug thwjtim ntawm Yexus. Nws yog ib tug xibhwb uas raug tsa los ntawm peb pawg ntseeg. Nws mob heev li ib tug me nyuam yaus. Nws mob hnyav heev uas lawv khaws cia rau hauv lub khob cij tom tsev kho mob thoob plaws hauv nws cov menyuam yaus. Nws tuaj rau peb pawg ntseeg ua ib tug tub hluas kawm ua tus kws kho mob. Lwm cov kws kho mob hais rau nws tias nws yuav tsis nyob rau lub hnub nyoog peb caug. Nws yuav los ua ib tug neeg tsis muaj zog uas xav kom pawg ntseeg los saib xyuas nws. Tab sis tsis muaj! Nws coj nws tus kheej los ua haujlwm ntawm pawg ntseeg thiab los ua Yexus Khetos ib tug thwjtim. Lawv hais kom nws tsis txhob siv nws tus kheej los yog nws yuav tuag ua ntej hnub nyoog peb caug. Tiam sis Tswv Yexus cov haujlwm yeej pab tau Dr. Chan. Nws tau ua neej zoo, muaj zog lub neej rau peb caug xyoo ntev tshaj li tau pib. Nws coj nws tus ntoo khaublig nrog Yexus mus. Thiab tam sim no nws zaum ntawm no platform ua ib tug txiv neej muaj hwj chim ntawm Vajtswv thaum muaj hnub nyoog rau caum!

Kuv tuaj yeem qhia thiab qhia rau koj txog Mr Mencia, thiab Mrs. Salazar, thiab Mr. Griffith, uas nrog nws tus poj niam hmo ua ke. Kuv tuaj yeem qhia koj txog Mr thiab Mrs. Virgel Nickell, uas qiv peb feem ntau ntawm cov nyiaj mus yuav cov tsev no. Mr. Nickell yog 75 xyoo uas muaj ntshav qab zib - tsis tau nws xuaj moos ntawm txhua lub sijhawm tuaj koom peb pawg ntseeg txhua hnub Wednesday, txhua hnub Sunday sawv ntxov, thiab txhua hmo Sunday. Los yog kuv tuaj yeem qhia rau koj txog tus tub hluas uas zoo kawg no, Reverend John Samuel Cagan uas yuav los hloov kuv li xibhwb ntawm pawg ntseeg no. Tag nrho cov neeg no tau los ua Yexus cov thwj tim, thiab cov tub rog ntawm tus ntoo khaub lig.

Kuv tug xibhwb uas yog Dr. Timautes Lin hais tias, “Txawm tsawg los zoo tshaj…tuaj pehawm Vajtswv, tiam sis zoo li tsis kam koom nro glwm tug…peb pom tias qhof no yuav tsis zoo kiag li (The Secret of Church Growth, p. 39).

Saib phau Vaj Lug Kub Npaiv Npaum. Koj yuav pom dua ib zaug ntxiv tias "tsawg dua yog qhov zoo dua". Yexus coj 11 tug txiv neej thiab hloov lub ntiajteb vim Nws cov neeg xav tuag rau Nws thiab Nws txoj haujlwm. Nyob hauv pawg ntseeg zaj keeb kwm peb pom tib zaj lus qhia. Tsuas muaj 120 tus neeg nyob rau hnub Peetekos. Tsuas yog ob peb Moravian Cov Khixatia tau tawm tsam lub hom phiaj niaj hnub no. Tsuas yog ob peb tug kws tshawb fawb, ib tug mere handful, ignited the Great Awakening. Tsuas yog ob peb tug neeg ua raws li James Hudson Taylor mus tshaj tawm txoj moo kab hauv Suav teb.

Cov uas tsis kam muab lawv qhov zoo tshaj plaws rau Yexus yuav tsum raug muab pov tseg. Cov neeg uas xav tau kev kho zoo li cov me nyuam mos ab mus ib txhis yuav tsum tau muab tso tawm. Cov neeg uas tsis xav txav tawm ntawm lawv txoj kev xav tau yuav tsum tau muab pov tseg. Lawv yog cov neeg "cem" uas tsis muaj ib yam dabtsi rau Yexus. Yog tias peb xav kom muaj pawg ntseeg ntawm cov thwjtim peb yuav tsum cia cov neeg "coj" mus, kom peb muaj cov tub ntxhais hluas uas xav thim cov Midianites ntawm cov neeg tshiab-tshaj kev tshaj tawm, thiab hloov nws. Peb yuav tsum txhawb cov uas xav ua lawv lub neej suav rau Yexus Khetos. Thiab peb yuav tsum tsis txhob txhawb cov uas xav kom peb kho lawv zoo li cov me nyuam mos uas tsis loj hlob! Peb yuav tsum txhawb cov neeg uas xav los ua Yexus cov thwjtim, thiab peb yuav tsum cia cov mus tsev zoo li Kide-oo!

Thov sawv ntsug hu nkauj qhuas naj npawb 1 ntawm koj phau ntawv nkauj, "Onward, Christian Soldiers." Hu zaj nkauj no!

Cov ntseeg Yexus yog cov tub rog mus ua rog
   Ua yog muaj Ntoo Khaublig nyob tom hauv ntej
Yexus yog tug thawj coj sawv mus ntau rog
   Mus ntau tog lawm tom hauv ntej
Cov ntseeg Yexus yog cov tub rog mus ua rog
   Ua yog muaj Ntoo Khaublig nyob tom hauv ntej

Cov ntseg yog Vajtswv cov tub rog
   Cov ntseeg peb sawvdaws mus ntau rog uake
Tsuas muaj ib qhov kev vam kev qhuab qhia
   Cov ntseeg Yexus yog cov tub rog mus ua rog
Ua yog muaj Ntoo Khaublig nyob tom hauv ntej

Sawv daws cia zoo siab thiab mus lawm tom hauv ntej
   Sawvdaws cia qub siab nrov mus tom hauv ntej
Kom Tswv Yexus yog sawvdaws tug Vajntxwv tau koobhmoov
   Nov yog neeg thiab tub txib qaum ntuj hu nkauj
Los ntawm muaj tug ntoo Khaublig nyob tom hauv ntej.
(“Onward, Christian Soldiers,” Sabine Baring-Gould, 1834-1924).


THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG LOS SIS NWS TSIS TEB KOJ LI EMAIL. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Hu Nkauj ua ntej nyeem Vajluskub yog Kl. Noah Song:
         “Onward, Christian Soldiers” (Sabine Baring-Gould, 1834-1924).


TXHEEJ TXHEEM

KIDISOOS COV TUB ROG!

GIDEON’S ARMY!

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Vajtswv hais rau Kide-oo tias, “Cov neeg uas nrog koj mus no coob dhau uas kuv yuav muab cov Midee rau hauv lawv txhais tes, ntshai tsam cov Yixayee yuav khav theeb hais tias, ‘Yog peb txhais tes cawm tau peb dim’” (Tub Txiavtxim 7:2).

I.    Ib, tso kev ntseeg tseg, Tub Txiav Txim 6:12, 13.

II.   Ob, Tug Vajtswv hauv Vajluskub tseem muaj sia nyob!!
Malakhais 3:6; Tub Txiavtxim 7:1-3; Lukas 8:12; Tub
Txiavtxim 7:4, 1, 6, 7, 12; Malakaus 8:34.