Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




NEEG UA KEV TXHAUM

THE FALL OF MAN
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawgntseeg Thenpaunakos nroog Los Angeles
Yav tsaus ntuj, Plaub hli 28, 2018
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Saturday Evening, April 28, 2018


Phau Vajluskub Chivkeeb yog “lub noob zaub” rau phau Vajluskub, qhov tseem ceeb nyob rau Vajluskub phau no yog teb cov neeg cov lus dag rau niaj hnub nim no, C. S. Lewis, tau hais li no tias Darwinian cov lus qhia txog tias neeg los ntawm liab los li no “yog ib cov lus dag xwb”

Darwinian cov lus dag tiam sis phau Vajluskub Chivkeeb hais ob yam ntawm no yog teb cov lus no, Ib, Vajtswv txoj lus yeej qhia meej tias txhua yam tsiab yog Vajtswv ua tug tsim. Ob, Vajtswv Txojlus yeej qhia meej hais tias tsiab tsuas yog “yug tau menyuam tsiaj xwb” hom tsiaj twg tsuas yog yug tau nws “hom” menyuam ua zoo li nws xwb. Qhov no thiaj li tsis thoob li qhov qhia tias neeg los ntawm liab los, uas yog qhia tias lwm hom tsiaj yug tau lwm “hom” tsiaj li menyuam. Qhov no thiaj li yog uas lus uas tsis txaus ntseeg kiag lis uas yog qhia tias ib “hom” tsiaj yug tau lwm “hom” tsiaj li menyuam, qhov no yeej tsis muaj tug neeg txawj ntse twg qhia tau thiab qhia meej rau neeg pom tias muaj li ntawd, yog li Chivkeeb thiaj li qhia tias txhua yam qhia tias neeg los ntawm liab los yog cov lus qhia dag xwb, yog li no tug dev yeej yug tsis tau menyuam nees, tug dav los yeej ua tsis tau tug qaib, yeej tsis muaj qhov lag dhau los sis “txia” tau, Chivkeeb thiaj li qhia tias txhua yam qhia tias neeg los ntawm liab los yog cov lus qhia dag xwb!

Ob, Vajluskub phau Chivkeeb yeej qhia meej tias neeg yeej yug tsis tau ntawm tsiaj los, peb li poj koob yawm txwv yeej ib txwm raug tsim los, tom qab ntawd los ua neeg txhaum, thiab lawv tug tub yog thawj tug uas tua neeg!

Peb, yog Vajluskub phau Chivkeeb los yeej qhia meej txog txhua yam kev phem, lub vaj Edees yog thawj qhov chaw ua Ntxwnyoog coj neeg los ua kev txhaum, Ntxwnyoog los nkag rau nab thiab ntxias nkauj Iab kom ua kev txhaum, phauv ntawv “nephilim” tshooj rau qhia txog tug poj niam uas raug dab nkag, Nov yog “teebmeem” ntawm txoj kev dag ntxia, tiam sis neeg tiam tam sim no tsis lees yuav cov lus qhuab qhia no lawm.

Qeb plaub, lub ntsiab lus ntawm kev ntsuas ntawm kev ua neej zoo li niaj hnub nim no tau qhia tias yog lus dag los ntawm Chiv Keeb. Lub ntiaj teb qhia txog ntau yam pov thawj rau dej nyab ntiaj teb. Cov uniformitarians hais tias, "Txhua yam yuav tsum ua thaum lawv pib txij thaum pib ntawm kev tsim ntuj" (2 Petus 3: 4). Lawv "tsis lees paub" los ntawm dej los nyab ntiajteb. Niaj hnub nimno geology tsis muaj kev piav qhia tau zoo npaum li cas zoo li lub Canyon Grand Canyon tuaj, los sis cov paib hiav txwv li cas hauv cov roob siab tshaj plaws. Xws li Chivkeeb refutes tus dag qab lub nplaj teb tam sim no.

Tsib, qhov kev phem ntawm tus txiv neej tsis muaj peev xwm piav meej, thiab tag nrho cov kev xav tau yog qhov tseeb, vim Chivkeeb qhia txog neeg txoj kev ncajncees los ntawm kev vwm vwm uas peb pom nyob ib puag ncig peb hauv lub ntiaj teb, "Vim tias, thaum lawv paub Vajtswv, lawv qhuas nws tsis yog Vajtswv li, thiab tsis tau ua tsaug; tiam sis ua rau lawv xav tsis thoob, thiab lawv lub siab ruam tau tsaus ntuj "(Loos 1:21). Yog li, qhov ntau yam theories ntawm niaj hnub psychology yog proven ua ib tug dag los ntawm Phau Vajluskub Chivkeeb.

Hmo no peb yuav los saib phau Vajluskub no, thov nthuav rau Chivkeeb 3:1-10.

“Tej tsiaj qus uas Vajtswv Yawmsaub tsim mas nab ntse dua huvsi. Nab thiaj nug tus pojniam ntawd tias, “Vajtswv hais tias tsis txhob noj txhua yam txiv ntoo hauv lub vaj no tiag lov? Tus pojniam thiaj teb nab tias, Wb noj tau tej txiv ntoo hauv lub vaj no huvsi, tiamsis Vajtswv hais tias, Neb tsis txhob noj tsob txiv ntoo uas nyob hauv plawv vaj, thiab tsis txhob kov kiag li, tsam ces neb tuag. Nab txawm hais rau tus pojniam ntawd tias, “Neb yeej yuav tsis tuag li. Vajtswv hais li ntawd vim nws paub tias neb noj tsob txiv ntoo ntawd thaum twg ces neb lub qhov muag yuav pom tseeb thaum ntawd mas neb yuav zoo ib yam li Vajtswv, yog paub qhov zoo qhov phem.” 6Thaum tus pojniam ntawd pom tias tsob txiv ntoo ntawd ntxim noj thiab ntsia ntsoov liab siab kawg li, thiab pom tias tsob txiv ntoo ntxim ntshaw vim ua kom muaj tswvyim plab plaws, nws thiaj de los noj thiab cev rau nws tus txiv mas nws tus txiv kuj noj. Mas ob tug ob leeg lub qhov muag txawm pom tseeb tuaj, thiab ob tug xam pom tias ob tug nyob liab qab. Ob tug thiaj muab nplooj txiv cev los xaws ua tsoos hnav. Thaum tshav ntuj laj lawm ob tug txawm hnov Vajtswv Yawmsaub tuaj ncig rau hauv lub vaj, mas tus txiv thiab nws tus pojniam thiaj mus khiav nraim rau hauv cov ntoo hauv lub vaj kom dhau Vajtswv Yawmsaub lub xubntiag. Ces Vajtswv Yawmsaub hu tus txiv ntawd thiab hais rau nws tias, “Koj nyob qhovtwg?” 10Tus txiv teb tias, “Kuv hnov koj tuaj rau hauv lub vaj mas kuv ntshai vim yog kuv nyob liab qab, kuv thiaj mus khiav nraim lawm.” (Chivkeeb 3:1-10).

Arthur W. Pink yog ib tug xibhwb kawm txawj ntse rau sem Vajluskub thiab sau cov ntawv txhais Vajluskub, Pink hais yog li no tias, Chivkeeb tshooj peb yog ib tshooj tseem ceeb nyob rau Vajtswv Txojlus, Pink hais li no,

Yog “lub neeg zaub rau phau Vajluskub” Yog ib lush au paus ntawm peb txoj kev ntseeg. Qhia txog qhov tseeb ntawm Vajswv, yogi b qhov uas tseem ceeb nyob rau tib neeg li keebkwm…qhia txog qhov uas neeg poob ntawm Vajswv lub chwjchim [txhua haiv neeg] peb los paub txog peb tug yeebncuab, Ntxwnyoog… uas taub coj neeg los ua kev txhaum (Arthur W. Pink, Gleanings in Genesis, Moody Press, 1981 edition, p. 33).

Tshoob peb ntawm no qhia txog tias Ntxwnyoog los tau licas rau hauv lub vaj Edees, los siv nab lus qhov ncauj los hais cov lus dag, pom txog qhov Ntxwnyoog hais lus rau tug poj niam, kom totaub yuav kev rau Vajtswv cov lus ua tau hais rau Adas, ntxeev Vajtswv cov lus hais rau tug poj niam tias “koj yeej tsis tuag ib zaug li” yog koj noj cov txiv ntawm tsob ntoo ntawd, vim “tsob ntoo paub txog qhov zoo thiab qhov phem”

Yeej qhia rau peb pau bhais tias Ntxwnyoog yeej yog tug neeg uas nyob rau txoj kev dag, Vajluskub Tshwmsim qhia tias,

“Nws xuas nws tus kotw nplawm tej hnub qub saum nruab ntug poob tag ib feem hauv peb, thiab muab pov los rau hauv ntiajteb…” (Tshwmsim 12:4).

Nqe no tseeb zuj zus rau cov nqe lus tomntej xws li Qhia Tshwm 12:9,

“Tus niag zaj yog tus nab txwj nab laug thaum ub uas hu tias Ntxwg Nyoog thiab Xatas, yog tus uas dag ntxias neeg thoob ntiajteb. Nws raug muab pov los rau hauv lub ntiajteb, thiab nws cov tubtxib saum ntuj kuj raug muab pov nrog nws ua ke los thiab.” (Tshwmsim 12:9).

Dr. Henry M. Morris hais tias,

Tug zaj yog qhia txog tug nab uas nyob rau lub vaj Edees (Chivkeeb 3:1)…thiab tug Ntxwnyoog uas tau sim Yxus [tom roob moj sab qhua] (Henry M. Morris, Ph.D., The Defender’s Study Bible, World Publishing, 1995, p. 1448; note on Revelation 12:9).

Ntxwnyoog raug pov saum qaub ntuj vim yog qhov tawm tsam Vajtswv, thiab xav txeeb Vajtswv lub zwm txwv (Yaxayas 14:12-15; Exekees 28:13-18), Ntxwnyoog raug pov sawm qaum ntuj los rau lub ntiajteb, nws thiaj li yog

“…tug uas kav saum nruab ntug, tug ntsujplig no ua hauj lwm rau cov neeg ua tsis mloog lus” (Efexaus 2:2).

Tiams cov tub txib uas raws Ntxwnyoog tawm tsam Vajtswv ntawd yog leejtwg? Tshwsim 12:9 hais tias,

“Nws raug pov los rau ntiajteb, thiab nws coj tub txib los raug pov tib yam nkau” (Tshwmsim 12:9).

Peg tsawg tug tug txib koom nrog Ntxwnyoog? Peg tseg tug raug “ntiab tawm nrog nws” los rau ntiajteb? Tshwmsim 12:4 hais tias,

“Thiab nws tug tur au tshwm ib feem peb cov hnub qub, thiab raug pov rau ntiaj teb” (Tshwmsim 12:4)

Dr. Morris hais tias,

Cov ‘hnub qub saum ntuj’ yog hais txog ntxwnyoog cov tub txib nyob rau Tshwmsim 12:9 (Morris, ibid., p. 1447).

Yog li ntawd, peb ntseeg hais tias ib feem peb ntawm cov tubtxib saum ntuj hauv Xatas tau ntxeev siab nrog lawv tus thawj coj thiab raug ntiab tawm los rau hauv ntiajteb, ua rau Yexus tau raug ntau yam hauv Nws lub ntiajteb ua haujlwm.

Xatas tau dag rau cov tubtxib saum ntuj. Nws tau siv tib txoj kev dag ntxias nws coj los rau Adas thiab Evas hauv lub Vaj Edees, thaum nws hais tias, "Nej yuav tsum yog Vajtswv li" (Chivkeeb 3: 5). Qhov no yog cov lus dag uas ua rau cov tubtxib saum ntuj hais tias, "Los nrog kuv, thiab koj yuav yog Vajtswv." Lawv tau ntseeg Dabntxwnyoog qhov kev dag ntxias, tiamsis lawv tsis "ua raws li Vajtswv." Au, tsis yog! Lawv tau los ua cov dab tsis dawb huv, ntxub lub ntiaj teb npau taws, kev ntshaw thiab npau taws heev!

Thiab yog Xatas lam dag rau cov tubtxib saum ntuj, los ntawm kev ntxias lawv ua txhaum tawm tsam Vajtswv, yog li nws tau ua dua thaum nws dag neeg. Tib lub tswv yim nws tau tsim cov tub txib saum ntuj nrog, uas tau ua rau lawv, zoo ib yam li lub tswv yim dag nws siv sim Adas thiab Evas hauv lub Vaj Edees. Mloog Chivkeeb 3: 4-5,

“Nab txawm hais rau tus pojniam ntawd tias, Neb yeej yuav tsis tuag li. Vajtswv hais li ntawd vim nws paub tias neb noj tsob txiv ntoo ntawd thaum twg ces neb lub qhov muag yuav pom tseeb thaum ntawd mas neb yuav zoo ib yam li Vajtswv, yog paub qhov zoo qhov phem” (Chivkeeb 3:4-5).

Dab Ntxwg Nyoog yuav tsum tau sib cav sib ceg, zoo li lus dag, coj ib feem peb ntawm cov tim tswv saum ntuj ceeb tsheej los ntawm tus tub txib saum ntuj poob los ntawm lawv txoj hauj lwm hauv ntuj ceeb tsheej.

Thiab tam sim no nws coj uas dag, thiab hais tias distortion ntawm Lo Lus ntawm Vajtswv, rau peb thawj nkawg niam txiv. Thiab, zoo li cov tubtxib saum ntuj, peb cov niamtxiv hauv Vaj twb ntseeg nws dag thiab los ua ib yam li cov tubtxib saum ntuj uas ntseeg tias "Leejtxiv ntawm kev dag ntxias", qhov no yog qhov uas Tswv Yexus hu ua Dab Ntxwg Nyoog thaum Nws hais rau cov Falixais,

“Nej los ntawm nej txiv uas yog Ntxwg Nyoog, nej xav ua raws li nej txiv lub siab nyiam xwb. Nws yog tus tua neeg thaum chiv keeb thaum ub los lawm, thiab nws tsis nyob hauv qhov tseeb vim nws tsis muaj qhov tseeb kiag li. Thaum nws hais dag, nws kuj hais raws li nws ib txwm hais, rau qhov nws yeej yog tus niag dag, thiab yog cov uas dag leej txiv” (Yauhas 8:44).

Nyob rau nqe Vajluskub saum no muaj ob lus ntsiab lust seem ceeb uas Yexus qhia rau peb: (1) “Nws yog tug tua neeg puas thaum chiv keeb” thiab (2) Nws yog tug dag, thiab yog leej txiv ntawm txoj kev dag”

Dab ntxwg nyoog dag rau cov tub txib saum ntuj thaum nws ntxias kom lawv ua raws li nws. Dab ntxwg nyoog dag rau Adas thiab Evas thaum nws ntxias lawv noj ntawm ib tsob ntoo hauv lub vaj uas tau raug txwv.

Dabntxwnyoog yog "tug tua neeg txij thaum pib los." Los ntawm nws qhov lus dag nws "tub txib" cov tubtxib saum ntuj uas "raws nws," nws cov tubtxib saum ntuj los, lawv raug ntiab tawm ntawm ntuj ceebtsheej mus rau lub ntiajteb, nyob qhov twg lawv tos txog dab nyob hauv ntuj raug txim, " dab ntxwg nyoog thiab nws cov tub txib "(Mathais 25:41). "Nws yog neeg tua neeg txij thaum chivkeeb," tsis yog nws "tua neeg" ib feem peb ntawm cov tubtxib saum ntuj qaum ntuj, nws kuj tua neeg tagnrho txhua yam kev dag ntxias thiab kev dag ntxias. Yexus hais tias,

“Nej los ntawm nej txiv uas yog Ntxwg Nyoog, nej xav ua raws li nej txiv lub siab nyiam xwb.…” (Yauhas 8:44).

Ntxwnyoog coj tau ib feem peb ntawm cov tub txib nyob saum ntuj raws nws qab, Ntxnyoog yog “tug tua neeg” uas yog coj neeg txhua tug los ua kev txhaum los ua neeg tawm tsam Vajtswv, thiab Ntxwnyoob ua rau neeg poob Vajtswv tug chwjchim, qhov no qhia nyob rau Chivkeeb 3:1-10

Thaum Adas ua txhaum nws tsis yog tib neeg. Nws yog lub taub hau ntawm tag nrho tib neeg kev sib tw, thiab tsoom fwv lub taub hau thiab. Raws li Xatas qhov kev tawm tsam ncaj qha mus cuam tshuam ib feem peb ntawm cov tubtxib saum ntuj nyob hauv ntuj ceeb tsheej, yog li ntawd Adas qhov kev fav xeeb thiab txoj kev txhaum hauv Txoj Kev Poob kuj muaj kev rau txim rau lwm tus. Tag nrho tib neeg sawv daws tau poob rau hauv Adas ua lawv lub taub hau ntawm tsoom fwv. Ib phau qub Puritan phau ntawv qhia rau cov menyuam yaus hais tias, "Rau Adas lub caij nplooj ntoos zeeg, peb tau ua txhaum tag nrho." Los ntawm kev ntseeg Xatas lub dag ntxias, thiab noj txiv hmab txiv ntoo uas tau txwv tsis pub, Adas tau tuag rau tag nrho nws cov xeeb ntxwv - rau tib neeg sawv daws. Thaum tus Thwj Tim Povlauj hais tias,

“Ib tug [Adas] qhov kev txhaum los rau ntiajteb, thiab kev tuag vim yog kev txhaum, thiab kuv los rau neeg…” (Loos 5:12).

Qhov kev txhaum ntawm Adas qhov kev txhaum rau neeg ntiajteb yog qhov kawg. Ua ntej Txoj Kev Poob, Vajtswv thiab tib neeg tau koom ua ke. Tom qab poob lawm, kev sib raug zoo ntawd xaus. Lawv raug txiav tawm ntawm Vajtswv. Tom qab qhov poob lawm lawv tau sim khiav nkaum ntawm Vajtswv.

Ua ntej tus txiv neej poob ntawd dawb huv thiab dawb huv. Adas thiab Evas tsis muaj kev txhaum. Tom qab qhov poob lawm lawv tau ua txhaum thiab txaj muag. Tus Thwj Tim Pov Lauj hais tias,

“Ib tug neeg qhov kev txhaum los rau ntiajteb” (Loos 5:12).

Nqe no tsis tau hais tias “kev txhaum” los rau ntiajteb, tiam sis hais tias “kev txhaum” yog ib yam xwb, Adas tsis tau coj kev txhaum los rau ntiajteb los ntawm qhov ua tug qauv tsis zoo, tiam sis qhov kev txhaum nws ua ntawm hloov txhua tug neeg, nws lub siab thiaj lis ua tug neeg dag.

Ua ntej neeg yuav los noj tso ntoo txoj sia ntawv neeg yeej tsis muaj hnub tuag los sis nyob mus tag sim neej (Chivkeeb 2:9; 3:22), Tom qab neeg poob rau kev txhaum lawv ces thiaj los rau qeb uas yog yuav tsum rau txim rau Adas tej kev txhaum, Loos 5:12 hais tias,

“Ib tug [Adas] qhov kev txhaum los rau ntiajteb, thiab kev tuag…” (Loos 5:12).

Qhov no yog qhia txog kev tuag seem ntsujplig thiab seem cev nqaij daim tawv, tom qab Adas poob rau kev txhaum, Vajtswv hais tias,

“…thiab yog av cev yuav rov mus ua av” (Chivkeeb 3:19).

Yog li ntawd, Adas txoj kev txhaum yog li ntawd lub cev thiab kev tuag ntawm sab ntsuj plig.

Vim yog Adas txoj kev poob siab, kev txhaum tau rais los ua neeg ntiaj teb. Tag nrho cov txiv neej yog tam sim no yug los nrog ib qho kev txhaum, tau txais los ntawm Adas, tsoomfwv lub taub hau ntawm neeg ntiaj teb. Phau Vajlugkub hais tias,

“Yog li no, lub txim tshwm los rau hauv lub ntiajteb yog tim tib leeg, thiab txojkev tuag tshwm los yog tim lub txim ntawd, thiab txojkev tuag kis mus rau ib tsoom neeg txhua tus vim yog neeg txhua tus ua txhaum muaj txim” (Loos 5:12).

Neeg tej kev txhaum yeej muaj qhia thoob plaws nyob rau hauv Vajluskub

“Txhua tug puas leej yog neeg txhaum” (1 Vajntxwv 8:46).

“Tsis muaj ib tug ncaj ncees hauv lub ntiajteb uas ua qhov zoo xwb xwb li tsis ua txhaum kiag li” (Tejlusqhia 7:20).

“Raws li twb sau cia hais tias Tsis muaj ib tug ncaj ncees, tsis muaj ib tug kiag li. Tsis muaj ib tug nkag siab, tsis muaj ib tug nrhiav Vajtswv. Lawv txhua tus yuam kev tag, thiab lawv phem tag huvsi ib yam nkaus, tsis muaj ib tug ua zoo, tsis muaj kiag li” (Loos 3:10-12).

“Peb paub tias Vajtswv txoj kevcai hais li cas, kuj yog hais rau cov uas nyob hauv txoj kevcai ntawd” (Loos 3:19).

“Yog peb hais tias peb tsis muaj txim, kuj yog peb rov dag peb tus kheej, thiab txojkev tseeb tsis nyob hauv peb kiag li” (I Yauhas 1:8).

Adas qhov kev txhaum raug suav tag nrho nws cov xeeb ntxwv, uas yog, rau txhua haiv neeg. Vim yog kev sib sau ua ke ntawm noob neej, Vajtswv yauv hloov Adas txoj kev txhaum tam sim ntawd rau tag nrho nws cov xeeb ntxwv. Yog li ntawd, qhov uas tag nrho cov txiv neej tam sim no yog tib qhov kev phem uas muaj los ntawm Adas tom qab lub caij nplooj zeeg. Raws li Loos 5:12 txoj kev tuag (ob qho tib si ntawm sab ntsuj plig thiab lub cev) dhau mus rau txhua tus neeg, vim txhua tus ua txhaum nyob rau hauv Adas, lawv lub taub hau.

Qhov no yog qhov peb txhais tau los ntawm "Tag Nrho Nyob ntawm" ntawm tib neeg. Nws txhais tau hais tias tus txiv neej nyob hauv nws qhov kev tsis zoo hauv lub xeev tsis muaj kev hlub tiag rau Vajtswv. Nws txhais tau hais tias nws prefers nws tus kheej rau Vajtswv, tias nws hlub nws tus kheej ntau tshaj li nws yog tug Tsim ib puas tsav yam. Tag nrho kev txiav txim kuj txhais tau hais tias txhua tus txiv neej nyob hauv nws lub xeev nws muaj kev tsis nyiam ntawm Vajtswv, kev tawm tsam los sis kev ua phem rau Nws, thiab tawm tsam Nws.

“Vim yog neeg lub siab yeej tawm tsam Vajtswv” (Loos 8:7).

Lo lus “lub siab txhaum” hais txog “neeg lub siab uas tseem tsis tau hloov dua tshiab” tseem tau yug dua tshiab (The Geneva Bible, 1599, note on Romans 8:7).

Yog li ntawd, Txoj Kev Poob ntawm Adas, nyob rau hauv Chiv Keeb tshooj peb, muaj kev cuam tshuam ncaj rau koj. Txawm hais tias koj tau tsa hauv pawg ntseeg los tsis tau, koj tau txais qhov xwm txheej uas tsis nyiam Vajtswv thiab Tswv Yexus, los ntawm koj tus yawg Adas. Tsis muaj ib yam uas koj xav, kawm lossis ua tsis tau rov qab los ntawm koj qhov kev txhaum kev cuam tshuam. Yog li ntawd, txoj kev cawm seej yuav tsum yog los ntawm ib qho chaw "neeg txawv teb chaws", los ntawm ib qho chaw uas nyob sab nraum koj tus kheej. Thiab hais tias qhov no yog Vajtswv Tus Kheej. Vaj tswv yuav tsum awaken koj rau koj qhov kev phem puab. Vajtswv yuav tsum ua kom koj lub tswv yim cuav ntawm txoj kev cawm dim, thiab lees koj ntawm koj qhov kev phem. Vajtswv yuav tsum coj koj los rau ntawm Yexus, rau ob qho kev ntxuav thiab tsim kev yug dua tshiab hauv koj. Vim yog Adas qhov kev txhaum, tsis muaj leej twg tsuas yog Yexus, "Adas kawg," thiaj cawm tau koj. Qhov no yog kev cawmdim los ntawm kev hlub xwb, los ntawm Tswv Yexus tib leeg xwb. Nov yog qhov peb ntseeg thiab tshaj tawm.

Ua ntej Adas tau poob, nws tau muaj kev sib raug zoo nrog Vajtswv. Nws taug kev nrog Vajtswv ua phooj ywg. Tiam sis tom qab nws tau ua txhaum, Adas thiab nws tus poj niam khiav nkaum ntawm Vajtswv hauv cov ntoo hauv lub vaj.

Koj yog Adas tus me nyuam. Tias yog vim li cas koj xav txog Vajtswv yog tag nrho cov tsis ncaj ncees lawm! Tsis txhob tso siab rau Nws, koj ntxeev siab tawm tsam Nws, thiab zais ntawm Nws, zoo li koj tus yawg Adas ua. Tias yog vim li cas koj ua yuam kev tom qab lwm qhov thaum koj sim ntseeg Yexus. Thiab yog vim li cas koj lub siab mus rau hauv voj voog - ua cov kev ua yuam kev ib zaug dhau thiab dhau mus, thiab tshaj, thiab dhau mus, tsis txawj kawg.

Ib Tug Tub Kawm Ntawv Zaj lus povthawj

Kuv tau hloov siab lees txim tom qab lwm qhov. Kuv xav tias kuv yuav tsum muaj lub siab xav hloov dua siab tshiab. Vim muaj kev ntseeg cuav yog lub sijhawm txaus ntshai rau kuv.

Thaum kuv tuaj tawm tswv yim, kuv xav sim xav txog ib yam dab tsi. Kuv sim kom nco qab tias qhov tau hais nyob rau hauv cov lus qhuab qhia, yog li kuv yuav rov qee yam ntawm nws. Tab sis kuv cov lus tsis tau muaj lub ntsiab lus. Kuv sim mus luam lwm tus neeg zaj lus tim khawv los hloov dua siab tshiab. Dab npau suav!

Kuv pib thov Vajtswv ib leeg thiab xav txog kuv kev txhaum. Tom qab ntawd cov lus qhuab qhia ntawm Txoj Moo Zoo tau qhia meej rau kuv. Kuv los rau ntawm Tswv Yexus ua tug neeg txhaum tsis muaj kev cia siab - tiam sis kuv cia siab rau Yexus Khetos. Qhov tseem ceeb tshaj plaws rau kuv tau los rau ntawm Yexus thiab kuv tej kev txhaum raug ntxuav los ntawm Nws cov ntshav. Kuv tso siab rau nws cov ntshav.

Ib Tug Ntxhais Kawm Ntawv Zaj lus Povthawj

Dab Ntxwg Nyoog pheej hais tias, "Cov neeg no tsis yog lawm. Koj yog neeg zoo li koj yog. Koj tsis tas yuav Yexus. "Tom qab ntawd kuv tuaj rau hauv pawg ntseeg thiab kuv paub tias kuv tsis yog lawm. Kuv quaj thiab kuv tsis tuaj yeem nres. Cagan nug kuv tias, "Koj puas los rau ntawm Yexus?" Kuv teb tias "Yog lawm, kuv yuav los rau ntawm Nws. Kuv yuav los rau ntawm Nws. "Kuv tau muab kuv tus kheej rau Yexus hnub ntawd. Kuv tshoov kuv lub siab rau Yexus. Yexus Khetos txais kuv thiab kuv tej kev txhaum raug ntxuav tawm ntawm Nws cov ntshav.

Ib Tug Hluas zaj lus Povthawj

Kuv yuav tsis quav ntsej txog qhov tseeb tias kuv lub siab yog dab tuag, ntxeev siab, muaj kev phem, thiab tawm tsam Vajtswv. Kuv lub siab yuav tsis dag ntxias ntxiv rau kuv xav tias kuv yog ib tug neeg zoo. Kuv tsis zoo thiab tsis muaj kev zoo siab hauv kuv. Kuv paub tias yog kuv tuag lawm uas kuv yuav mus ncaj qha mus rau tub Tuagteb. Kuv tsim nyog mus rau tub Tuagteb. Kuv yog neeg txhaum. Kuv xav tias kuv yuav npog kuv tej kev txhaum ntawm tib neeg. Tab sis kuv yuav tsis nkaum lawv los ntawm Vajtswv. Vajtswv pom tag nrho kuv tej kev txhaum. Kuv zoo li Adas sim nkaum ntawm Vajtswv tom qab nws tau noj cov txiv ntoo uas tau txwv lawm. Kuv muaj kev cia siab kiag li. Txhua yam kuv ua zoo yuav cawm tsis tau tug neeg txhaum zoo li kuv. Tswv Yexus ib leeg xwb cawm kuv. Nws cov ntshav tau npog kuv thiab ntxuav tag nrho kuv tej kev txhaum. Tswv Yexus hnav kuv hauv nws cov ntshav. Nws hnav kuv hauv Nws txoj kev ncaj ncees. Nws cov ntshav ntxuav kuv lub siab lub ntsws. Kuv txoj kev ntseeg thiab kev ruaj siab yog nyob hauv Yexus xwb. Kuv yog neeg txhaum - tiamsis Tswv Yexus cawm kuv dim.

Ib Tug Hluas Cov lus Povthawj

Kuv tau mus rau hauv pawg ntseeg thiab kuv lub siab tau hnyav. Kuv xav tias kuv yog neeg txhaum. Kuv yuav tsis quav ntsej txog qhov tseeb tias kuv lub siab tau ua phem, kev ntxeev siab, puv npo tawm tsam Vajtswv. Tom qab ntawd, raws li cov lus qhuab qhia nyob ze rau qhov kawg, kuv hnov Txoj Moo Zoo rau thawj zaug. Nws yeej tsis tau meant dab tsi rau kuv ua ntej. Tswv Yexus tuag rau ntawm kuv qhov chaw saum ntoo Khaublig, los them kuv txoj kev txhaum. Nws tuag saum ntoo Khaublig rau kuv! Nws cov ntshav tau los rau kuv! Kuv yeej xav tau Yexus. Kuv ob lub qhov muag tau tawm ntawm kuv mus. Kuv ntsia rau ntawm Tswv Yexus thawj zaug, thiab lub sijhawm ntawd Tswv Yexus cawm kuv! Tam sim no kuv to taub tias John Newton meant los ntawm, "Amazing grace! li cas lub qab zib, uas tau txais kev cawmdim zoo li kuv! Kuv raug ploj mus tab sis tam sim no kuv pom, qhov muag tsis pom tab sis tam sim no kuv pom! "Kuv yog ib tug neeg txhaum, thiab Yexus Khetos cawm kuv ntawm kev txhaum.

Kuv tsis pom los yog xav tias Yexus. Kuv tsis tau muaj kev ntseeg ntuj. Kuv tsuas yog cia siab rau Nws xwb. Lub sijhawm kuv los cia siab rau Tswv Yexus, Nws ntxuav kuv tej kev txhaum mus nrog Nws cov Ntshav.

Kuv hnov kuv tug Cawmseej hu kuv, kuv hnov tug Cawmseej hu kuv
Kuv hnov kuv tug Cawmseej hu kuv, kuv yuav nrog Nws mus, nrog Nws mus!
    (“Where He Leads Me,” Ernest W. Blandy, 1890).

Tug Tswv kuv los cuag koj, kuv los cuag Koj;
Ntxuav kuv, los ntawm koj cov Ntshav uas ntws los ntawm ntoo khaublig
   (“I Am Coming, Lord,” Lewis Hartsough, 1828-1919).


THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG LOS SIS NWS TSIS TEB KOJ LI EMAIL. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Hu Nkauj ua ntej nyeem Vajluskub yog Kl. Benjamin Kincaid Griffith
“I Am Coming, Lord” (Lewis Hartsough, 1828-1919).