Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




PETUS-RAUG HU, NTSEEG THIAB HLOOV SIAB TSHIAB

PETER – CALLED, CONVICTED AND CONVERTED
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav sawv ntxov, Ob hli ntuj 14, 2016
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, February 14, 2016

“Tug Tswv hais tias, Ximoos, Thiab tug Tswv hais rau Ximoos, Ximoos, simsaib ntxwv nyoog tau thov tseg nej cia kom raug zuaj zoo zuaj nplej, tiam sis kuv tau thov Vajtswv rau nej, kom nej txoj kev ntseeg tsis txhob tu thiab thaum nej tig los lawm, cia li txhawb lwm tug lub zog thiab, tug Tswv hais tias Petus kuv hais rau koj tias ua ntej qaib qua koj yuav tsis lees paub kuv peb zaug” (Lukas 22:31-32).


Siv nug cov neeg qhia Vajtswv lus tias Petus hloov dua siab tshia thaum twg, mus noog! Cia li mus! Feem coob yeej teb hais tias Petus hloov siab rau lub sijhawm Tswv Yexus hu nws raws Nws qab (Mathais 4:19), feem tsawg yuav hais tias Petus hloov dua siab tshiab thaum nws hais tias “Koj yog Yexus, Vajtswv tug ciaj sia Leejtub” thiab Yexus hais tias “vim yog nqaij thiab ntshav tsis tau qhia qhov no rau nej, tiam peb txiv tub nyob saum ntuj qhia rau peb paub” (Mathais 16:16, 17) Tiam sis ob qhov no puas leej tsis tau txog qhov Petus hloov dua siab tshiab, yog Petus hloov dua siab tshiab qhov raws Yexus qab, qhov no qhia tias nws tau txais kev cawmdim los ntawm tes hauj lwm Nws ua – qhov ntawd tsis yog qhov Petus hloov dua siab tshiab, yog Petus hloov dua siab tshiab thaum nws lees hais tias Yexus yog Khetos, Vajtswv Leejtub, qhov no kuj qhia tias nws dim vim yog los ntawm cov lus qhia, los ntawm cov lus pivtxwv, Dab Ntxwnyoog yeej paub qhov tshwm sim no rau Petus, peb sim los nyeem “Cov ntsujplig phem ntau tug tawm los, quaj hais tias, koj yog Khetos Vajtswv Leejtub…vim lawv paub hais tias Nws yog Khetos” (Lukas 4:41), Petus los yeej tsis paub ntau tshaj cov ntsujplig phem no kiag li thiab! Yog peb ua tib zoo saib, yuav pom tau hais tias Petus tseem tsis tau yug dua tshiab! Nws tseem zoo li tom ntej tom qab, sim los ua ib tug ntseeg los ntawm qhov tseem tau hloov dua siab tshiab

Peb pom Petus daim duab zoo li cas los ntawm cov neeg qhia Vajtswv Txojlus rau niaj hnub nim no? Zoo li Petus, lawv mus mus los los qhov qub, lawv tseem tau hloov dua siab tshiab ib yam li Petus ua ntej hnub Easter, coob leej ntau tug xibhwb tseem tau hloov dua siab tshiab! Lawv ua txuj raws Yexus qab, lawv paub hais tias Yexus yog Vajtswv Leejtub, tiam sis lawv ntsia tsis pom txog kev hloov dua siab tshiab, kuv xav tias qhov no lauj, thiaj ua rau peb tsis hnov txog cov lus qhuab qhia txog Tswv Yexus kiag li rau niaj hnub nim no, coob tug xibhwb siv lawv lub sijhawm los qhuab qhia cov neeg uas tseem tsis tau yug dua siab tshiab qhia txog tug ntseeg lub neej! Siv tsis tau kiag li! Yuav ua licas tug neeg uas “tuag rau hauv kev txhaum” yuav ciaj los ua ib tug ntseeg tau licas? (Efexus 2:1, 5).

Coob tug xibhwb tseem ntshai tias cia ib txhia tuaj qhia Vajtswv Txojlus rau nws cov neeg! Kuv tau raug caw mus qhia nyob rau ib pawg ntseeg nyob rau yav qab teb, nyob rau Niamh nub, kuv xav tias ntshe yuav qhia ib cov lus mos lug muag kom txhob ua rau lwm tub poob siab, thaum kuv tseem xav txog pawg ntseeg ntawd, kuv txawm xav tias cia kuv los hais txog kuv niam qhov kev yug dua tshiab xwb, kuv txawm qhiab thaj tsam li 15 txog rau 15 feeb, kuv qhia pawg ntseeg txog qhov kuv niam los cia siab rau Yexus thiab txais kev cawmdim, nej sim xav seb kuv siv sijhawm ob teev los qhia txog Tub tuag teb rau pawg ntseeg no! ua rau tug xibhwb thiab niam xibhwb cia li tawm hauv lub tuam tsev pehawm Vajtswv mus tsis los tuav tes rau kuv li, cov ntseeg sawv ntsia kuv thiab kuv poj niam wb zoo li yog ob tug uas coj cov lus txawv txawv tuaj qhia rau lawv! Thaum kawg muaj ib tug txwjlaug yog poj niam thiaj sawv los tuav kuv tes, nws txawm luag thiab hais tias “nov yog ib zaj lus qhuab qhia uas zoo heev, kuv tsis tau hnov cov lus qhuab qhia zoo li no ntev los lawm! Tsis yog cov lus qhuab qhia kiag li, tsua yog siv sijhawm li 12 txog rau 13 feeb los ua tiv khawv txog kuv niam qhov kev hloov dua siab tshiab xwb!

Thaum kuv poj niam wb tsav tsheb rov los tsev, kuv xav hais tias “puas pheem zoo li ntawd tiag maj? Wb nyob rau yav qab teb, nyob rau hauv ib pawg ntseeg Npavtiv loj, lawv tsis xav mloog “thiab khiav tawm” vim yog hnov cov lus ua tim khawv txog kuv niam qhov kev hloov dua siab tshiab!

Nyob rau lwm pawg ntseeg uas yog Npavtiv thiab, kuv qhia mintsis txog kuv tug kheej qhov kev hloov dua siab tshiab, tom qab ntawd muaj ib tug pog laus los hais rau kuv poj niam hais tias xav kom kuv los coj nws tug txiv los cuag Yexus, kuv poj niam txawm hais tias koj kuj hais nej tug xibhwb coj nws los cuag Yexus, tug poj niam ntxawd teb tias “Au, peb tug xibhwb tsis kam ua, kuv twb hais nws ntau zaug los lawm, kuv xav tias nws ntshai tsam kuv tug txiv chim.”

Puas phem li ntawd tiag maj, dr. Hymbers? Au, yog! Yeej tsis yooj yim kiag li! Txawv yog tug xibhwb uas tshaj plaws, los tseem yws mus yws los, yam tsis muaj kev hlub – tej zaum siv sijhawm li yuav luag ib teev rau hnub pehawm Vajtswv los qhia txog neeg tug ntsujplig! Tiam sis cov xibhwb feem ceeb qhia zoo li twb tsis ciaj sia lawm, peb cov xibhwb hauv Npativ los yeej tsis zoo tshaj ntawd thiab, neeg kaw lawv lub qhov muag thiab tsaug zog los ntawm cov lus qhuab qhia uas hu hais tias “txhais Vajluskub” lawv yeej tsis muaj qhov yuaj txhawb tau cov hluas, thiab tsis muaj kev vam rau cov neeg uas ploj lawm kiag li, cov xbihwb zoo li yeej tsis txawv qhov chaw khaw khoom qub qub rau neeg mus saib! Yeej tsis txawv tug neeg uas hlawv tuag! Vajtswv thov pab peb! Peb pawg ntseeg yuav tsum tsis tuag – lawv tuag lawm! Leej twg qhiaj qhia txog Tswv Yexus cov Ntshav rau lub sijhawm no? Leej twg qhia li qw tias “Nej yuav tsum hloov dua siab tshiab” rau sijhawm no? Leej twg puas yuav muaj cuab kav sawv los qhia txog tug Ntsoo Khaublig thiab tug neeg txhaum qhov kev hloov dua siab tshiab? Ib txhia poj niam uas nyob rau ib nrab neeg yuav tsis nyiam zoo li kiag li! Au, peb yuav tsum qhia cov poj niam txhob ntshai lawv! Peb cov tub ntxhais hluas khiav tawm hauv pawg ntseeg mus zoo li cov nav khiav tawm hauv lub nkoj to qab!

Kuv ntseeg tias peb cov pawg ntseeg yuav tsis muaj hwj chim los hais rau dab tsi rau peb lub tebchaws yog tsis qhia Vajtswv txojlus zoo li cov neeg txheej thaum ub! Peb pawg ntseeg muaj cov tub txhais hluas kawm ntawv coob heev! Kuv qhia lawv txog kev txhaum – Tub tuagteb – thiab kev hloov dua siab tshiab rau txhuaj hnub zwj hnub! Cov tub ntxhais hluv hauv ntiajteb no zoo rau kawg koob qhov muag dig tag! Lawv tsis tau hnov dua tej yam zoo li no! Tiam sis peb pawg ntseeg muaj coob tug tub txhais hluas los hloov dua siab tshiab, ob peb lim tiam dhau los peb muaj xya leej tau los hloov dua siab tshiab – puas leej yog cov hluas uas los ntawm tsev neeg uas tsis ntseeg Vajtswv

Ib qhov uas peb yuav los kawm txog kev hloov dua siab tshiab yog yuav tsum los kawm kom paub txog kev hloov dua siab tshiab hauv Vajluskub, tag kis no kuv yuav los qhia txog qhov no, Peb yuav saib txog Petug qhov kev hloov dua siab tshiab, Petug yog ib tug ntseeg uas zoo heev rau neeg txhua tiam, tiam sis nws hloov dua siab tshiab tau licas? Nws los ua ib tug ntseeg tau licas?

I. Ib, Petus raug hu.

Vajtswv Txojlus hauv Mathais hais tias,

“Tswv Yexus tau taug kev ntawm ntug padej Kalilais, pom ob kwv twj, Ximoo uas hu tias Petus, thiab Adales, tab tom khaws vas nus ntses: vim nkawd yog neeg muab ntses, nws thiab hais rau nkawd tias raws kuv qab, thiab kuv yuav cia nej ntes neeg li ntes ntses” (Mathais 4:18-20).

Tsis yogi b qhov nyuaj kiag li! Zoo li ntawd, nkawd txawm tso phluas lub vas ntaus ntses, thiab raws Yexus qab, yog vim licas ho tsis yooj yim rau Petus? Vajluskub hais tias,

“Neeg yuav zoo siab hlo vim yog nws lub hwjchim” (Phau Ntawv Nkauj 110:3).

Txhua tug uas Vajtswv xaiv lawv thawj kauj ruam yog kev zoo siab hlo ua, zoo li Petus ua ntag,

Lub sijhawm thaum kuv tab tom npaj nqe Vajluskub no, kuv poj niam txawm nqa tau ib daim duab hauv chaw nres tsheb los, lub sijhawm ntawm kuv yeej paub tias daim duab ntawd yog dab tsi, yog daim duab uas yees thaum nyob rau kuv thawj pawg ntseeg uas yog hauv Huntington Park, yog daim duab uas yees xyoo 1950s, ua ntej kuv yuav los hloov dua siab tshiab, ib tug poj niam qhia hnub kaj lub sijhawm ntawd sau hauv daim duab no, nws yog Bocker, nws sau tias,

Nyob zoo Bob,

Kuv vam tias kuv yuav tsis muaj mob, zoo li peb cov neeg feem coob mob, peb nco koj, thov rov qab tuaj, txawm koj yuav nyob rau qhov twg los xij

      Sau npe Bocker

Tug niam tsev no yog hais kom kuv rov mus pehawm Vajtswv, thaum ntawd kuv tseem yog tub hluas, tsis paub qab hau dab tsi, kuv paub tau vim yog pom lub sijhawm sau hau daim duab ntawd, ob peb hli tom qab koj yuav ua tsis tau kom kuv khiav hauv pawg ntseeg mus, dab tsi tshwm sim rau peb plaub hli no? kuv tsua hais tau hais tias Vajtswv tau hu kuv tseeb tseeb, kuv txaus siab vim yog hnub ua yog Vajtswv lub hwjchim

“Neeg yuav zoo siab hlo vim yog nws lub hwjchim” (Phau Ntawv Nkauj 110:3).

Thaum Vajtswv coj kuv los, kuv yeej tsis cheem tsum yuav cia niam Bocker los sis lwm twg hais kom kuv mus lawm, kuv mus vim yog Vajtswv lub hwjchim, koj yeej uas tsis tau rau kom kuv khiav tawm hauv pawg ntseeg mus li!

Nov yog qhov qhia tias Petus zoo licas, Nws tseem tsis rau raug cawmdim, zoo li kuv thaum uas tau txais tsav ntawv uas Bocker xav tuaj rau kuv, Vajtswv lub hwjchim ua rau kom kuv txaus siab – Petus los tib yam nkaus thiab nws tseem zoo li tug uas ploj lawm, tiam sis Vajtswv ua rau kom nws los raws Yexus qab, Petus thiaj li tso plhuav nws lub vas ntaus ntses raws Yexus qab, Tsis tau txhais hais tias nws dim lawm.

Nej puas paub hais tias yog vim licas muaj ib txhia ntseeg cia li tuaj koom pawg ntseeg thaum raug cawm kom tuaj lawm? Vim yog Vajtswv lub hwjchim coj lawv tuaj, qhov no tsis tau txhais tau hais tias cov neeg no dim lawm, Yexus hais tias “hu coob tug, tsawg tug xwb thiaj li dim” (Mathais 20:16; 22:14) Vajtswv hu coob tug, tag kis no nws hu nej, nej muaj nej lub npe thiab xov tooj, yog li no peb thiaj coj tsheb tuaj tos nej, “coob tug raug hu” – zoo li nej raug hu, “Tiam sis tsawg tug thiaj li raug xaiv” Kuv totaub tsis tag, tiam sis kuv paub vim yog kuv uas xibhwb los ntev, tias tug neeg uas raug Vajtswv xaiv lawm, Nws yuav coj rov qab los, Nws yuav cia nyob ntawm no, tuav rauv qhov no, txog rau thaum koj hloov dua siab tshiab! Yog koj tsis yog tug uas Vajtswv xaiv tseg lawm, tsis ntev koj yuav tso pawg ntseeg khiav tawm mus – vim yog “coob tug raug hu, tsawg tug thiaj li raug xaiv”!

Raug cawm ntawm kev hlub xwb
   Nov yog qhov kuv thov
Yexus tuag rau peb tej kev txhaum
   Thiab Yexus tuag rau kuv
(“Grace! ‘Tis a Charming Sound,” Philip Doddridge, 1702-1751;
   chorus by the Pastor).

II. Ob, Petus los ntseeg lawm.

Kuv yuav tsis los hais txog lub sijhawm peb xyoo uas Petus raws Yexus qab, Petus yeej kawm tau ntau yam lub sijhawm peb xyoo ntawd, tiam sis ib qhov uas pab tau Petus txoj kev ntseeg yog lub sijhawm nws los lees tias Yexus yog leej twg, kuv twb hais qhov no los lawm, Petus hais tias “Koj yog khetos, Vajtswv tug ciaj sia Leejtub” Yexus txawm teb nws…“Koj yog Yexus, Vajtswv tug ciaj sia Leejtub” thiab Yexus hais tias…nqaij thiab ntshav tsis tau qhia qhov no rau nej, tiam peb txiv tub nyob saum ntuj qhia rau peb paub” (Mathais 16:16, 17)

Nov hu hais tias “raug hu los” tshwm sim ua ntej yuav los hloov dua siab tshiab, nyob rau lub sijhawm hloov dua siab tshiab thiab tom qab hloov dua siab tshiab! Nyob rau Petus qhov Vajtswv hu Petus qhiab qhia kom nws los paub qhov tseeb txog Yexus ua ntej nws los hloov dua siab tshiab, kuv los zoo tib yam nkaus lintawd thiab, ntau xyoo uas kuv pheej xav hais tias Yexus yog ib tug neeg zoo, thiab rau tua tug vim yog txoj kev ntseeg los ntawm nws cov yeebncuab, ob peb hnub ua ntej kuv yuav los hloov dua siab tshiab ntawd, Vajtswv tau los qhia rau kuv paub tias Yexus yog tug nqi saum qaum ntuj los, nov yog lub sijhawm thaum kuv tabtom hu Charles Wesley zaj nkauj – “Amazing love, how can it be, that Thou, my God, should die for me?” Zaj nkauj ua rau kuv paub hauv kuv lub siab tias kuv tseem tsis tau dim, Petus los tib yam nkaus!

Tam sim no mus saib rau Lukas 18:31-34 nej yuav pom tau hais tias Petus thiab lwm tug thwjtim tseem tsis tau dim.

“Nws coj kaum ob tug thwj tim nrog nws mus thiab hais rau lawv tias sim siab peb yuav nce mus saum nroog Yeluxalees, txhua yam uas cov ces Vajtswv lus hais txog neeg leej tub yuav tiav, vim yog neeg leej tub yuav raug muab rau lwm haiv neeg, lawv yuav thuam nws, ua phem rau nws, nto qaub ncaug rau nws, Lawv yuav ntau thiab tua nws, hnub peb nws yuav sawv rov qab los dua tshiab: cov tug txib yeej tsis to taub txog tej ntawd li, thiab cov lus ntawd raug zais ntawm lwv lawm, lawv thiaj tsis paub cov lus uas tug Tswv hais ntawd” (Lukas 18:31-34)

Nov yog zaum peb uas Yexus los piav txog Vajtswv cov lus rau Petus thiab lwm tug, Yexus yuav raug tsim txom thiab ua kom tuag, thiab hnub peb Nws yuav sawv hauv qhov tuag rov qab los, nov yog cov lus hais txog Yexus – yog cov ntseeg Vajtswv cov lus, zoo li hais nyob rau hauv 1 Kaulithaus 15:1-4, tiam sis Petus yeej tsis totaub txog cov lus hais txog dabtsi, qhov tab tom hais no yog “raug zaum” lawm, Petus tsis totaub txog Yexus cov lus!

Koj tseem tsis tau dim – koj qhov puas zoo li Petus qhov? Koj raug “hu” tuaj rau pawg ntseeg, tej zaum koj raug hu tuaj ntawm no los ntawm koj niam thiab koj txiv los sis phooj ywg, koj tuaj rau lub sijhawm peb ua kev cai nco txog hnub yug, koj koom peb no su uake rau hnub pehawm Vajtswv, peb tseem xav koj mus tshaj tawm, kuv hnov kuv qhia Vajtswv txoj lus ob zaug nyob rau hnub pehawm Vajtswv, koj hnov kuv qhia txog qhov Yexus tuag saum ntoo Khaublig, txog Nws cov ntshav, txog qhov Nws sawv hauv qhov tuag rov qab los, tiam sis zoo li kuv lub siab tseem tsis pauba tias qhov kuv hais txog Yexus sawv hauv qhov tuag no yog hais txog dabtsi, koj hnov ntau zaug tiam sis zoo li “pab” koj tsis tau dabtsi, zoo li tsis tseeb los sis tsis tseem ceeb! Koj txawm yuav xav licas los xij – qhov tseem ceeb no yeej tseem tsis tau meej pem rau koj, koj tseem zoo li Petus ua ntej nws yuav los hloov dua siab tshiab ntawm txoj kev txhaum!

“Lawv yuav ntau thiab tua nws, hnub peb nws yuav sawv rov qab los dua tshiab: cov tug txib yeej tsis to taub txog tej ntawd li, thiab cov lus ntawd raug zais ntawm lwv lawm, lawv thiaj tsis paub cov lus uas tug Tswv hais ntawd” (Lukas 18:33-34)

Thov nej sawv ntsug nthuav mus rau hauv Lukas 22:31, nyob rau daim 1108 hauv phau Vajluskub Scofield Study Bible.

“Tug Tswv hais tias, Ximoos, Thiab tug Tswv hais rau Ximoos, Ximoos, simsaib ntxwv nyoog tau thov tseg nej cia kom raug zuaj zoo zuaj nplej, tiam sis kuv tau thov Vajtswv rau nej, kom nej txoj kev ntseeg tsis txhob tu thiab thaum nej tig los lawm, cia li txhawb lwm tug lub zog thiab, tug Tswv hais tias Petus kuv hais rau koj tias ua ntej qaib qua koj yuav tsis lees paub kuv peb zaug” (Lukas 22:31-32).

Nej zaum tau

Kuv tau nyeem ib phau ntawv zoo heev li hu ua Simon Peter in Scripture and Memory (Baker Academic, 2012). Tug sau yog Dr. Markus Bockmuehl, Nws yog tug xibhwb qhia Vajluskub thiab qhia txog cov ntseeg li keeb kwm nyob rau lub tsev kawm ntawv uas yog Oxford University nyob rau tebchaws Akiv, tug xibhwb no hais yog lawm, nws tsis ntshaiv los qhia rau peb pom tias hmo uas Yexus raug ntes ntawd Petus tseem tsis tau hloov dua siab tshiab, nws hais yog lawm! Ib txhia ntawv txhais Vajluskub tsis kam hais txog qhov no, tiam sis tsis yog Dr. Bockmuehl! Nws txhais tau meej meej! Sim los mloog nws hais

“Tug Tswv hais tias, Ximoos, Thiab tug Tswv hais rau Ximoos, Ximoos, simsaib ntxwv nyoog tau thov tseg nej cia kom raug zuaj zoo zuaj nplej, tiam sis kuv tau thov Vajtswv rau nej, kom nej txoj kev ntseeg tsis txhob tu thiab thaum nej tig los lawm, cia li txhawb lwm tug lub zog thiab” (Lukas 22:31-32).

Dr. Bockmuehl hais tias,

“Qhov no yeej qhia meej hais tias Petus yuav raug [tab tom yuav los] Ntxwnyoog sim siab, nws qhov kev sim siab zaum no [thiab yuav swb] yog hais txog ‘tig rov qab’ yog ib qhov tseem ceeb rau qhov no, ‘thaum koj tig rov qab lawm’ muaj ntau phau txhais tshiab uas tsis mus raws li phau Kilis” (Dr. Bockmuehl, ibid., pp. 156, 157).

Xws li NIV, NASV, ESV thiab cov Vajluskub txhais tshiab tam sim no yeej yuam kev rau qhov no, “hais txog ‘tig rov qab los’ ntau phau tsis hais raws li lus Kislis” Dr. Bockmuehl hais tias lo lus Kislis yog “epistrephō” yuav tsum txhais hais tias “hloov dua siab tshiab” nyob rau qhov no, ib zaum ntxiv, kuv pom tias KJV xwb thiaj li txhais yog tiam sis cov txhais tshiab tam sim no txhais ua rau totaub yuam kev! Tiam sis Dr. Bockmuehl hais ntxiv tias,

“Thaum twg, qhov twg los Petus tig los zoo licas [hloov dua siab tshiab] thaum twg? Ntawm no yog coj peb los paub txog qhov teebmeem no, txawm yog hmo kawg uas Petus ua Vajtswv tes dej num, Lukas hais txog Yexus [tsheem hais txog] Petug qhov kev hloov dua siab tshiab zoo li yog yav tom ntej” (ibid., p. 156).

“Nyob hauv Lukas 22:32 Petus qhov kev hloov dua siab tshiab yog hais txog yav tom ntej” (ibid.).

Thaum koj hloov dua siab tshiab [yav tom ntej]” (ibid., p. 156), “Yexus saib ntsoov mus rau qhov uas Petus yuav hloov dua siab tshiab zoo li yog yav ua tseem yuav los txog” (ibid., p. 158).

Tiam sis Petus ruaj siab hais tias nws tsis tag yuav hloov dua siab tshiab lawm, Nws hais tias,

“Tug Tswv koj yeej txhij yuav nrog koj mus, tsis hais hauv nkuaj, thiab kev tuag” (Lukas 22:33).

Yexus teb tias “Petus, ua ntej qaib [lau qaib] qua koj yuav tsis lees paub kuv peb zaug” (Lukas 22:24). Petus xav tias nws yeej yuav tsum kov yeej tug dabntxwv nyoog xwb thiab nrog Yexus txawm yuav tsis hloov dua siab tshiab los xij (epistrephō). Koj nej yuav ntev npaum licas!

Lawv ntes Yexus thiab coj nws mus rau tug povthawj loj lub tsev “Petus raws qab nrug deb deb” (Lukas 22:54), Petug nyob cov neeg zaum uake rau sab nraud, ib tug ntxhais los hais rau Petus tias “Nov twb yog tug txiv neej uas nrog [Yexus] sa” (Lukas 22:56), Petus hais tias “Kuv tsis paub nws” tom qab ntawd mintsi ib tug txiv neej txawm los hais rau Petus tias koj twb yog ib tug uas raws Yexus qab sa, Petus hais tias “Phoojywg, kuv yeej tsis paub nws” tom qab ntawd txawm ho muaj ib tug neeg lo snug tib yam nkaus thiab “cov neeg raws nws qab yog tug no thiab ntag” Petus hais tias “Phoojywg kuv tsis paub tug neeg ntawd tiag tiag li” Thaum Petus tab tom hais li ntawd tug lau qaib txawm qua kiag.

Kuv poj niam thiab kuv twb mus txog rau Yeluxalees qhov chaws uas tshwm sim no, tug neeg coj peb kev yeej qhia peb txog qhov Petus sawv thiab Yexus sawv, Yexus tau tsa muag ntsia Petus, Petus txawm tig mus saib Yexus

“Petus txawm khiav tawm mus quaj” (Lukas 22:62).

Lub sijhawm no, Petus tseem nyob rau kev txhaum, zoo li tsis muaj kev vam li uas yuav qhia txog kev hloov dua siab tshiab txog rau thaum koj los paub thiab muaj kev nyuaj siab zoo li Petus,

“Petus txawm khiav tawm mus quaj” (Lukas 22:62).

III. Peb, Petus hloov dua siab tshiab lawm.

Thov ntuav mus rau Lukas 24:34, zoo li yog nqe uas tseem ceeb tshaj, tiam sis Dr. Bockmuehl hais tias no yog lub sijhawm uas Petus twb hloov dua siab tshiab lawm, “Yexus tig mus saib Petus qhia kom Petus paub txog nws qhov kev txhaum” (Lukas 22:61), thiab Petus pom Yexus rau tag kis ua Yexus sawv hauv qhov tuag rov qab los (Lukas 24:34) tig nws ntawm qhov tsaus ntuj los rau qhov kaj” (Bockmuehl, p. 163). Xibhwb Povlauj los kuj qhia peb txog qhov Petus mus ntsib Yexus rau lub sijhawm yav sawv ntxov uas Yexus sawv hauv qhov tuag rov qab los, Povlauj hais tias “Thiab…Tug tswv tau tshwm rau Khefas [Petus] thiab tom qab ntawd rau kaum ob tug thwjtim” (1 Kaulithaus 15:5).

Yog vim licas Vajluskub thiaj li hais tau zaug txog qhov Petus rau hu, nws qhov kev nyuaj siab, tsis muaj kev ntseeg, nws dig muag rau Tswv Yexus cov lus thiab Yexus qhov kev txom nyem? Yog vim licas thiaj li siv sijhawm ib tshooj kiag los hais txog qhov Petus tsis lees Paub Yexus thiab quaj lees kev txhaum? Tom qab ntawd, tsuas muaj ib nqe hais txog qhov Petus hloov dua siab tshiab, “Tug yeej sawv hauv qhov tuag los lawm tiag tiag, thiab tau tshwm rau Petus [Petus]” Yog vim licas – vim yog qhov kev sib tawm tsam hauv tug kheej thiab kev paub txog kev txhaum yog qhov tseem ceeb rau kev hloov dua siab tshiab, txog rau thaum koj raug coj los rau qhov chaw ua koj tau mus “tawm, thiab quaj tu siab” vim yog kev txhaum, tiam koj tsis muaj kev vam, txog rau thaum koj zoo li Petus, Vajtswv txoj lus zoo li tsis tseem ceeb rau koj! Zoo li koj twb yuav tuag rau kev txhaum, koj thiaj yuav los xav txog hais tias koj cheem tsum Vajtswv thiab los cia siab rau Yexus thiab tau Nws cov Ntshav los ntxuav koj tej kev txhaum. Amees.


Yoj zaj lus qhuab qhia no ua koob hmoov rau koj, Dr Hymers xav hnov koj qhia rau nws paub, THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG TUAJ LOS SIS NWS TEJ TSIS TAU KOJ TSAB NTAWV. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub uantej yog Mr. Abel Prudhomme: Lukas 22:31-34.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Grace! ‘Tis a Charming Sound” (Philip Doddridge, 1702-1751; chorus by the Pastor).


TXHEEJ TXHEEM

PETUS-RAUG HU, NTSEEG THIAB HLOOV SIAB TSHIAB

PETER – CALLED, CONVICTED AND CONVERTED

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Tug Tswv hais tias, Ximoos, Thiab tug Tswv hais rau Ximoos, Ximoos, simsaib ntxwv nyoog tau thov tseg nej cia kom raug zuaj zoo zuaj nplej, tiam sis kuv tau thov Vajtswv rau nej, kom nej txoj kev ntseeg tsis txhob tu thiab thaum nej tig los lawm, cia li txhawb lwm tug lub zog thiab, tug Tswv hais tias Petus kuv hais rau koj tias ua ntej qaib qua koj yuav tsis lees paub kuv peb zaug” (Lukas 22:31-32).

(Mathais 4:19; 16:16, 17; Lukas 4:41; Efexus 2:1, 5)

I.   Ib, Petus raug hu, Mathais 4:18-20; Phau Nkauj 110:3;
Mathais 20:16; 22:14.

II.  Ob, Petus los ntseeg lawm, Mathais 16:16, 17; Lukas 18:31-34;
Lukas 22:31-34; 54, 56, 62.

III. Peb, Petus hloov dua siab tshiab lawm, Lukas 24:34;
I Kauslithaus 15:5.