Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




YEXUS RAUG TXOM NYEM

THE SUFFERINGS OF CHRIST
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Zaj lus qhuab qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav tsaus ntuj, Ib hli ntuj 31, 2016
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, January 31, 2016

“Cov cev Vajtswv tau siv zog tshawb nrhiav qhov kev cawmdim ntawd, thiab tau hais txog qhov kev hlub ntawd uas yuav yug los rau nej txhua tug, lawv tau tshawb nrhiav yam twg los sis sijhawm uas Khestos tug Ntsujplig uas nyob rau ntawm nws, tau hais tseg, thaum Vajntsujplig tau hais ua ntej txog Tswv Yexus qhov kev txom nyem, thiab qhov chwj chim uas yuav los tom qab” (1 Petus 1:10-11).


Tswv Yexus tug Ntsujplig uas tug tshoov neeg lub siab sau txog cov lus hais txog yav tom ntej. Tsis tag lis Vajtswv Txojlus tseem hais tias phau Vajluskub qub yog Vajtswv cov lus hais los dhau ib los, Cov cev Vajtswv Txojlus sau cov lus no los lawv twb tsis paub tias lawv sau dabtsi, lawv tshawb nrhiav txog lub ntsiab lust seem ceeb, nyob rau Yaxayas 53 thiab phau Ntawv Nkauj 22 hais txog “Tswv Yexus qhov kev raug txom nyem” (1 Peter 1:11).

Tam sim no kuv xav kom nej ua tib zoo los saib plaub lo lus uas nyob rau qhov kawg ntawm nqe kaum ib “Yexus qhov kev txom nyem” “ta eis christon pathemata,” Yexus qhov “pathemata” Lus Kislis txhais tau tias “mob” los sis “Txom nyem” yog ib lub ntsiab lub hais ntau yam nyob rau hauv – yog tias qhov mob ntawd tshaj ib zaug, qhov txom nyem tshaj ib zaug, “Yexus qhov kev txom nyem”

Petus tab tom hais txog Tswv Yexus raug kev txom nyem rau lub sijhawm uas nws ua neej zaum kawg hauv ntiajteb, Tswv Yexus raug kev txom nyem ntau zaug vim yog qhov kev cawm peb.

I. Ib, Nws raug kev txom nyem hauv vaj Kebxesmanes.

Hmo ua ntej Nws yuav raug ntsia saum ntoo Khaublig nws pib ntsib kev txom nyem, yog lub sijhawm ib tag hmo tom qab pluas mov kawg nrog rau cov thwjtim, Yexus coj cov thwj tim tawv hauv tsev mus nyob rau tom qhov tsaus ntuj, lawv hlas ntawm qhov chaw Khedoos mus rau pem roob Txiv ntseej, “Nej nyob ntawm no, kuv yuav mus thov Vajtswv” (Mathais 26:36). Nws coj Petus, Yankaunpaus, Yauhas mus rau hauv plawv vaj, Yexus tso peb tug ntawd tseg thiab mus deb tshaj ntawd, mus zaum hauv qab ntoo txiv ntseej, nws nyob ib leeg thiab thov Vajtswv rau qhov ntawd

Tam sim no yog pib rau “Yexus qhov kev txom nyem” (1 Petus 1:11), Yuav tsum paub tias, tsis muaj ib tub neeg twg yuav chwv tau Yexus. Yuav tsum paub tias, Nws qhov kev txom nyem pib rau lub sijhawm uas nws thov Vajtsv nyob rau tom qhov tsaus ntuj, zaum hauv qab ntoo hauv lub vaj Kebxemanes, hauv lub Vaj, neeg ntiajteb qhov kev txhaum poob los rau ntawm Yexus, Nws thaub ev “rau ntawv nws lub cev” hnuv tom qab mus rau tom Ntoo Kaublig (1 Petus 2:24). Tswv Yexus hais tias,

“Kuv tug ntsujplig raug txom nyem, zoo li txoj sia yuav tu…Au kuv txiv, yog tau, thov kom lub kho no tshem ntawm kuv mus” (Mathais 26:38, 39).

Cov Vajluskub tshiab tam sim no txhias tias qhov kev thov Vajtsv zaum no, yog thov kom dim ntawm Ntoo Khaublig, tiam sis kuv ho tsis xav li ntawd, kuv ntseeg raws li Dr. John R. Rice thiab Dr. J. Oliver Buswell thiaj li hais yog, vim yog Dr. Rice thiab Dr. Busweel yog ob tug xibhwb uas paub Vajluskub zoo, ob tug hais txog Yexus qhov kev thov Vajtswv “cia lub khob no dhau ntawm kuv mus” txhais tias “khob” txoj kev tuag – vim yog ris neeg tej kev txhaum – nyob rau hauv lub Vaj Kebxesmanes!

Tswv paub tias nws nyob rau lub sijhawm uas raug teebmeem loj, ua rau nws yuav luag tuag hauv lub vaj ntawd, Dr. Buswell hais tias Yexus thov Vajtswv “pab kom nws dim hauv vaj Kebxemanes kom nws thiab dim tau rau tom ntoo Khaublig” (J. Oliver Buswell, Ph.D., A Systematic Theology of the Christian Religion, Zondervan, 1971, part III, p. 62) Dr. Rice hais tib yam nkaus li “Yexus thov Vajtswv hais tias lub khob uas yog kev tuag tau dhau ntawm nws rau hmo ntawd, kom nws thiaj mus tuag saum ntoo Khaublig rau hnub tom ntej” (John R. Rice, D.D., Litt.D., The Gospel According to Matthew, Sword of the Lord Publications, 1980, p. 441), Yog tsis muaj Vajtswv lub hwjchim los pab Nws lub zog, muab tseeb tiag Yexus tuag rau hauv vaj Kebxemanes lawm” (Rice, ibid., p. 442)

Kev tej kev txhaum yuav luag tua Yexus tuag rau hauv Kebxesmanes.

“Lub sijhawm thaum Yexus nyuaj siab heev, nws sim huab thov Vajtswv nws cov hws zoo li ntshav ntws los rau hauv av” (Lukas 22:44).

Tswv Yexus ntsib kev txom nyem loj tshaj plaws rau lub sijhawm peb tej kev txhaum poo rau saum nws lub cev nyob rau hmo ntawd, nws qhov kev nyuaj siab txog rau qhov tias hws tawm “ntws poob” ua ntshav ntawv nws lub cev los, tug cev Vajtswv Txoj lus hais tias,

“Tseeb nws tau ris peb tej kev nyuaj siab tag nrho husi” (Yaxayas 53:4).

“Vajtswv muab peb tej kev phem hu si tso rau ntawm nws” (Yaxayas 53:6).

Peb los nyem nyob rau hauv Yauhas 3:16,

“Vim yog Vajtswv hlub neeg ntiajteb, nws thiaj tso nws ib leeg tub…” (Yauhas 3:16)

nyob rau qhov kev txhawb xeeb loj tshajplaws, thiab nyuaj siab hauv lub vaj Kebxemanes! Yog vim licas peb thiaj li tsis los xav txog qhov Yexus ris tej kev txhaum nyob rau hmo ntawd kiag li! Joseph Hart hais tias,

Sim saib Vajtswv Leejtub qhov kev txom nyem,
   Mob, quaj, hws tawm los ua ntshav!
Yog hais txog Vajtswv Txojlus kev hlub ua tob heev!
   Yexus, kev txoj kev hlub ua rau tsis muaj tug totaub!
(“Thine Unknown Sufferings,” Joseph Hart, 1712-1768;
      to the tune of “‘Tis Midnight, and on Olive’s Brow”).

“Tswv Yexus qhov kev txom nyem” (1 Petus 1:11).

Kuv pheej xav hais tias, kev txom nyem thawj zaug no yog qhov uas loj tshaj plaws uas yog nyob rau hauv Kebxemanes, tsis muaj ib tug nee txhais tes yuav pab tau nws, tiam sis Vajtswv muab neeg qhov kev txhaum tso rau ntawm Nws lub cev – thiab ua rau nws tawm ua ntshav los! William Williams hais tia,

Qhov kev txhaum loj yog neeg li
   Tug Cawmseej tau ris;
Vim yog kev foob thiab kev tsis zoo
   Uas yog tug neeg txhauj li,
Yog cov neeg txhaum li,
   (“Love in Agony,” William Williams, 1759;
      to the tune of “Majestic Sweetness Sits Enthroned”).

“Tswv Yexus qhov kev txom nyem” (1 Petus 1:11).

Ib, Nws raug kev txom nyem hauv vaj Kebxesmanes.

II. Ob, Nws raug txom nyem zoo li tug neeg uas tsis muaj qab hau kiag li.

“Tswv Yexus qhov kev txom nyem” nyuam qhuav pib, tseem yuav muab ntau tshaj ntawv yav tom ntej, lub sijhawm ntawd muaj cov tug rog tuaj ntes nws rau hauv lub vaj Kebxesmanes, lawv ntes Yexus los ntawm qhov tsis muaj kev txhaum dab tsis, lawv coj nws mus rau tug povthawj loj

“Lawv tau to qaub ncaug rau nws lub plhu, thiab lwm tug tau los xuas tes ntau nws lub plhu, thiab hais tias Yexus koj sim twv seb leej twg yog tug ntaus koj?” (Mathais 26:67-68).

“Muaj ib txhia pib nto qaub ncaug rau nws, thiab npog nws qhov muag ntaus nws thiab hais rau nws tias koj sim twv saib leej twg yog tug ntau koj” (Malakaus 14:65)

Joseph Hart hais tias,

Sim saib tias nws ua tau siab ntev npaum licas!
   Nyob rau ntawv qhov chaw ntawd!
Cov neeg txhaum ua phem rau Tug Cawmseej
   Thiab ntau tug Tsim lub plhu
(“His Passion,” Joseph Hart, 1712-1768; to the tune of
      “‘Tis Midnight, and on Olive’s Brow”)

“Cov tub rog tau coj nws mus rau hauv lub vaj loog uas hu tias tsev txiav txim plitaulias, thiab hu cov tub rog los sablaj uake, lawv muaj lub tsho los rau nws hnav thiab muab koom mom pos rau nws ntoo, thiab ua txuj pehawm nws tias thov kom cov neeg Ixayees tug vajntxwv tau meej mom, lawv xuas nplawm tau nws tau hau, thiab nto qaub ncaug rau nws, thiab ua txuj txog caug pehawm nws” (Malakaus15:16-19)

Tswv Yexus tau hais txog Yaxayas hais tias,

“Kuv tau tig nraub qaum rau tug ua ntau kuv, thiab tig rau tug neeg uas rub kuv cov hwj txwv, kuv yeej tsis khiav tawm ntawv qhov kev txaj muag zoo li no” (Yaxayas 50:6).

Mikhas uas yog tug cev Vajtswv lus hais tias,

“Lawv yuav tuaj nyob ib puas ncig ntawm lawv, thiab yuav xuas npa ntau neeg Ixayess tug thawj coj lub plhu” (Mikhas 5:1).

“Cov tub rog tau coj nws mus rau hauv lub vaj loog uas hu tias tsev txiav txim plitaulias, thiab hu cov tub rog los sablaj uake, lawv muaj lub tsho los rau nws hnav thiab muab koom mom pos rau nws ntoo, thiab ua txuj pehawm nws tias thov kom cov neeg Ixayees tug vajntxwv tau meej mom, lawv xuas nplawm tau nws tau hau, thiab nto qaub ncaug rau nws, thiab ua txuj txog caug pehawm nws” (Mathais 27:27-30)

Tsis muaj lub koos mom kub thiab nyiaj rau nws,
   Yeej tsis muaj koom mom zoo dab tsi rau nws;
Tiam sis tsus yog lub koom mom pos uas choj nws lub tau hau,
   Cov neeg txhaum muab lub koom mom pos rau nws
Ntoo khaub lig yog nws lub rooj zaum,
   Nws lub tebchaws nyob hauv nws lub siab,
Nws sau nws txoj kev hlub los ntawm ntshav
   Vim yog xuas koom mom pov rau nws ntoo
(“A Crown of Thorns,” Ira F. Stanphill, 1914-1993).

“Pilaj tau coj Yexus, thiab nplawm nws” (Yauhas 19:1).

Tswv Yexus tau hais txog Yaxayas hais tias,

“Kuv tig nraub qaum rau cov neeg ntau kuv” (Yaxayas 50:6)

Lawv nplawm nws raub qaum, yam phem tshaj plaws, coob tug yeej tug rau qhov kev nplawm zoo li no, neej yeej pom txog nws cov pob txha, lawv dua nws nraub qaum thiab lov nws cov pob txha

Pov cov los chob nws lub cev thiab ua rau nqaij ntuag
   Ua rau ntshav ntws thoob nws lub cev
Nws lub nraub qaum puv rau kev txhab,
   Tej no ua rau nws lub siab ntuag tag
(“His Passion,” Joseph Hart, 1712-1768; to the tune of
      “‘Tis Midnight, and on Olive’s Brow”).

“Tswv Yexus qhov kev txom nyem” (1 Petus 1:11).

Ib, Nws qhov kev txom nyem hauv Kebxemanes, Ob, Nws raug txom nyem zoo li tug neeg uas tsis muaj qab hau kiag li.

III. Peb, Nws raug kev txom nyem nyob rau saum ntoo Khaublig.

Tom qab uas nws cov hws tawm yog ntshav ntaws hauv lub vaj Kebxesmanes, nws raug lawv ntau nws lub plhu, lawv txawm npawm ua rau nws lub cev ntuag tag husi, lawv txawm muab lub koom mom pos rau nws ntoo saum taub hau, ua rau Ntshav ntws thoob nws hlub plhu.

Nws twb yuav luag tuag ua ntej lawv ntsia nws rau saum ntoo Khaublig

“Nws tau kwv tug ntoo Khaublig mus rau tom qhov chaw hu tias roob tau hau…qhov chaw lawv ntsia nws” (Yauhas 19:17-18)

Lawv xuas ntsia hlau ntsia nws txhais tes thiab kotaw nyob rau saum ntoo Khaub lig, lawv tau tsa tub ntoo Khaub lig thiab nws lub cev dai rau saum yam txom nyem ntsuav, Joseph Hart hais tias,

Raug ntsia rau saum ntoo Khaub lig,
   Qhov thoob plaws ntiajteb thiab qaum ntuj,
Ua rau nws qaij ntuag ntshav nrog,
   Nov vim yog txoj kev hlub.

Ua cas yog ib qhov kev quaj ntxim tu siab
   Cov tub txib saum ntuj los xav tsis thoob;
Nws cov phooj ywg tsos nws pov tseg,
   Vajtswv los kuj tso Nws pov tseg lawm thiab!
(“His Passion,” Joseph Hart, 1712-1768; to the tune of
      “‘Tis Midnight, and on Olive’s Brow”).

“Thiab…Yexus quaj nrov nrov tias Elis, Elis, lamas Xanpathanis, yog hais tias Kuv tug vajtswv, yog vim licas koj tso kuv pov tseg lawm?” (Mathais 27:46).

Peb yeej tsis totau tej yam zoo li no, Luthawj thiaj hais tias tej yam zoo li no yeej tsis muaj ib tug neeg twg yuav txhais tau, yam uas peb yeej totaub tsis tag, Leej txiv khiav tawm ntawm Leej tub – thiab Yexus

“Vim Khetos…los txom nyem vim peb tej kev txhaum, tug zoo rau tug phem, nws thiaj yuav coj peb mus txog Vajtswv” (1 Petus 3:18).

“Tiam sis nws raug mob vim yog peb txoj kev yuam cai, nws raug ntau vim yog peb txoj kev phem, qhov kev qhia rau peb ntawd tau poob rau nws, nws raug mob kom peb thiaj zoo” (Yaxayas 53:5).

Nov yog zaj lus qhuab qhia txog kev tuag theej – Tswv Yexus tuag saum ntoo Khaublig theej vim peb tej kev txhaum, Nws tuag ntawm peb qhov chaw, theej peb tej kev txhaum! Vajtswv txojlus hais tias,

“Tswv Yexus tuag theej peb lub txim muaj raws li Vajtswv Txojlus” (1 Kaulithaus 15:3).

“Tug txiv neeg txom nyem” yog lub npe
   Vajtswv Leejtub tau nqi los
Tuag theej tug neeg txhaum!
   Halelusyas! Raug tug Cawmseej!

Los ris txoj kev txom nyem thiab txaj muag
   Nws los nyob rau ntawm kev qhov chaw;
Zam kuv lub txim los ntawm Nws cov Ntshav;
   Halelusyas! Rau tug Cawmseej!

Raug ntsia rau saum Ntoo Khaublig,
   Nws quaj tias “tiav lawm lauj;
Tam sim no nyob saum ntuj Ceebtsheej;
   Halelusyas! Rau tug Cawmseej!
(“Hallelujah, What a Saviour,” Philip P. Bliss, 1838-1876).

Kuv puas xav raug cawm kom dim ntawm txoj kev txhaum thiab lub txim? Koj yuav tsum los rau ntawm Yexus los ntawm Txoj kev ntseeg, los rau ntawm tug uas nyob rau ntawm Vajtswv sab xis rau tam sim no, kov thov koj, muab tag nrho koj lub siab, lub ntswv, Nws cawm koj tug ntsujplig mus tag ib txhis – tsis muaj hnub xaus, Koj! Yog lawm, Koj! Koj muaj peev xwm raug cawm koj dim ntawm qhov kev raug txim vim yog “Tswv Yexus txoj kev txom nyem” (1 Petus 1:11), Los rau ntawm Yexus thiab ntxuav koj tej kev txhaum thiab cawm koj tug ntsujplig, Amees.


Yoj zaj lus qhuab qhia no ua koob hmoov rau koj, Dr Hymers xav hnov koj qhia rau nws paub, THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG TUAJ LOS SIS NWS TEJ TSIS TAU KOJ TSAB NTAWV. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub uantej yog Mr. Abel Prudhomme: Yaxayas 53:1-6.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Kl. Benjamin Kincaid Griffith:
“A Crown of Thorns” (Ira F. Stanphill, 1914-1993)/
“Love in Agony” (William Williams, 1759).


TXHEEJ TXHEEM

YEXUS RAUG TXOM NYEM

THE SUFFERINGS OF CHRIST

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Cov cev Vajtswv tau siv zog tshawb nrhiav qhov kev cawmdim ntawd, thiab tau hais txog qhov kev hlub ntawd uas yuav yug los rau nej txhua tug, lawv tau tshawb nrhiav yam twg los sis sijhawm uas Khestos tug Ntsujplig uas nyob rau ntawm nws, tau hais tseg, thaum Vajntsujplig tau hais ua ntej txog Tswv Yexus qhov kev txom nyem, thiab qhov chwj chim uas yuav los tom qab” (1 Petus 1:10-11).

I.   Ib, Nws raug kev txom nyem hauv vaj Kebxesmanes,
Mathais 26:36; 1 Petus 2:24; Mathais 26:38, 39; Lukas 22:44;
Yaxayas 53:4, 6; Yauhas 3:16.

II.  Ob, Nws raug txom nyem zoo li tug neeg uas tsis muaj qab hau kiag li, Matthew 26:67-68; Mark 14:65; Malakaus 15:16-19; Yaxayas 50:6; Mikhas 5:1; Mathais 27:27-30; Yauhas 19:1.

III. Peb, Nws raug kev txom nyem nyob rau saum ntoo Khaublig,
Yauhas 19:17-18; Mathais 27:46; 1 Petus 3:18; Yaxayas 53:5;
1 Kaulithaus 15:3.