Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




TXOJ KEV, QHOV TSEEB, THIAB TXOJ SIA

THE WAY, THE TRUTH, AND THE LIFE
(Hmong)

Tug Qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Zaj lus qhuab qhia nyob rau pawg ntseeg Npativ hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub sawv ntxov, Kaum ib hli ntuj 15, 2015
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord's Day Morning, November 15, 2015

“Yexus hais tias, kuv yog txoj kev, qhov tseeb, thiab yog txoj sia: tsis muaj leej twg mus cuag tua Leejtxiv, tsuas yog los ntawm kuv mus xwb” (Yauhas 14:6).


Thaum peb nyeem Yauhas 13 thiab 14, peb yuav pom txog kev dig muag ntawm cov thwjtim, lawv nrog Yexus nyob uake tau peb xyoo los tseem zoo li tug neeg dig muag. Lawv tau kho mob thiab ntiab dab tawm, tiam sis tseem zoo li tug neeg dig muag. Kuv tseem pom tau hais tias coob tug nyem plaub phau Vajluskub uas yog hais txog Yexus tiam sis tsis pom txog qhov no khiab li! Yexus hais rau lawv ntau zaug tias nws yuav raug ntsia tuag rau saum ntoo Khaublig, thiab Nws yuav tuag, thiab sawv hauv qhov tuag rov qab los.

“Nws tau coj kaum ob tug thwj tim, thiab hais rau lawv tias, peb yuav mus lawm nram Yelusxalees, txhua yam uas yog cov cev Vajtswv Txojlus tau hais tseg txog Neeg Leejtub yuav tiav raws li ntawd, nws yuav raug cob rau lwm haiv neeg, thiab raug thuam, thiab raug ntau, thiab raug nplawm: Lawv yuav saib tsis tau nws, thiab ua kom nws tuag, thiab hnub peb nws yuav sawv hauv qhov tuag rov qab los, thiab lawv yuav tsis to taub txog tej no hlo li; qhov uas hais no muab zaim lawm, lawv yuav tsis totaub yam uas tau hais los lawm” (Lukas 18:31-34; saib rau Mathais 12:38-42; 16:21-23; 17:22-23; 20:17-19; Malakaus 10:32-34).

Nws cov thwjtim tsis totaub txog qhov tseem no, “lawv yuav tsis totaub yam uas tau hais los lawm” Lawv tsis totaub cov lus hais txog Yexus! Ntawm no yog peb pom txog Tswv Yexus thiab nws cov thwjtim noj ib pluas mov ua zaum kawg, Nws yuav raug ntsia rau saum tug ntoo khaub lig rau hnub tom qab, Nws cov thwjtim tseem dig muag tsis pom tis totaub txog Yexus cov lus kiag li!

Lub sijhawm thaum lawv noj hmo ntawd, Yexus tau ntxuav lawv kotaw, Petus hais tias “Thov koj txhob ntxuav kuv kotaw” Yexus hais tias “Yog koj tsis puab kuv ntxuav, koj yuav tsis yog kuv haiv neeg” Petus hais tias “Tug Tswv, yog lintawd txhob ntxuav kotaw xwb, tiam sis ntxuav tes thiab taub hau huvsi” (Yauhas 13:8, 9), lawv tsis totaub txog kev txo hwjchim (13:14-17). Yudas tseem ua phem tshaj lwm tug thwjtim xws li ntxeev siab rau Yexus (13:30), Petug txawm hais tias, “Tug Tswv koj yuav mus qhov twg?” (Yauhas 13:36). Yexus hais rau Petus hais tias qhov Yexus mus ntawm, Petus yuav mus tsis tau, tiam sis tom qab ntawd yuav mus txog (Yauhas 13:36), Petus yeej xav tsis txog qhov tias qhov Yexus hais ntawd yog rov mus rau Ceebtsheej ntuj, Petus hais tias “Kuv yeem muab kub leej neej fij rau koj” (Yauhas 13:37), Yexus hais tias “Koj yuav tsis lees paub kuv ua ntej qaib qua peb zaug” (Yauhas 13:38), Yexus hais ntxiv tias, “kuv mus npaj chaw rau koj” (Yauhas 14:2), Nws tsis paub tias Yexus hais txog rov mus rau Ceebtsheej ntuj, Thaumas los hais tias “Tug Tswv, peb tsis paub tias koj yuav mus rau qhov twg, yuav ua licas peb thiaj paub tau?” (Yauhas 14:5), Zoo li kuv twb hais los lawm, Tswv Yexus cov thwjtim qhov muag dig, tsis paub txog qhov tseeb no, phau Vajluskub ua yog The Scofield note hais txog Yauhas 3:3 txhais hais tias lawv dig muag.

Yam tsheem tsum rau kev loj hlob los ntawm tug yug dua tshiab ntawm ib tug neeg twg yuav tsum “pom” los sis “mus rau” Vajtswv lub tebchaws, txawm licas los xij, khoom plig, kev ua zoo, los sis kev txawj, ib tug neeeg uas tsis paub Vajtswv yeej dig muag rau qhov tseem seem ntsujplig, thiab kev mus rau Vajtswv lub tebchaws, yeej tsis ntseeg, tsis tobtau, ua tsis hum Vajtswv siab li.

Kuv yeej pom zoo rau cov lus hais los saum no, tug neeg tsis ntseeg yog “tuag rau txoj kev yuam cai thiab kev txhaum” (Efexaus 2:1), Zoo li phau Vajluskub the Scofield hais tias “tug neeg tsis paub Vajtswv yeej dig muag rau seem ntsujplig” Thiab qhov no los yeej yog rau cov Thwjtim ua ntej Yexus yuav rau ntshia thiab, lawv raws Nws qab tau peb xyoo, tiam sis tseem dig muag rau seem ntsujplig! Vim yog,

“Tug neeg tsis ntseeg yeej tsis tau txais ib yam tug ntawm tseem ntsujplig uas yog Vajtswv li: vim lawv ruam rau ntawm Vajtswv: lawv tsis paub txog, vim yog yuav totaub yam ntawd yuav tsim tsus siv Vajntsujplig xwb” (1 Kaulithaus 2:14).

Cov thwjtim tseem ua neej dig muag rau seem ntsujplig, nyob rau qhov tsis tau yug dua tshiab, txog rau thaum Yexus sawv hauv qhov tuag rov qab los! Muaj ib txhia yuav hais tias “Hais li ntawd yog nyob rau qhov twg?” Peb cov neeg uas nyob rau tiam uas neeg tso kev ntseeg tseg no mam yim huab dig muag loj! Qhov hais li ntawd yog nyob rau thawj plaub phau Vajluskub tshiab! (Saib rau Yauhas 20:19-22; Lukas 24:36-45; etc.). Ib qhov ua rau kuv tsis thoob yog coob xibhwb nyob rau niaj hnub nim tsis paub txog tej yam tseeb zoo li no! Yog li ntawd lawv thiab tsis kam qhia cov lus uas yog hais txog Yexus kiag li! Kuv yeej tsis tau hnov dua ib tug xibhwb twg qhia txog Tswv Yexus kiag li nyob rau lub sihawm no! Thaum ub yeej hnov dua los lawm, tiam sis tam sim no tsis hnov li lawm, tshwj xeeb nyob rau tebchaws Amelikas no! Zoo neeg feem coob dig muag zoo ib yam li Thaumas hais tias “Tsis ntseeg txog rau thaum kuv pom lub qhov nqaij ntawm nws txhais tes, kotaw, thiab lub qhov nqaij ntawm nws ib sab kuv thiab li ntseeg” (Yauhas 20:25). Thaumas zoo li neeg feem coob, nws yog tug tsis ntseeg, cov neeg uas tseem tsis tau dim, cov neeg uas ploj lawm, Thaumas nug Yexus tias “Tug Tswv, peb tsis paub [tias koj mus qhov twg] thiab yuav ua licas peb thiaj paub txoj kev ntawd?” (Yauhas 14:5).

Tswv Yexus tsis tau chim rau Thaumas thiab lwm tug Thwjtsim, Thaumas nug txog Ntuj Ceebtsheej thiab qhov mua rau qhov ntawd, Tswv Yexus teb nws li no tias,

“Kuv yog txoj kev, yog txoj sia: Tsis muaj leej twg yuav mus cuag Leejtxiv tau, tsuas yog los ntawm kuv xwb” (Yauhas 14:6).

Kuv yuav muab Robert Murray McCheyne (1813-1843) coj los hais dua tshiab, nws yog ib xibhwb muaj suab npe nyob rau tebchaws Scotland, nws tau pom Vajtswv tso kev txhawb siab los rau nws pawg ntseeg ua ntej nws yuav tuag rau thaum muaj hnub nyoog 29 xyoo. Robert McCheyne hais tias [Hais txog [Yauhas 14:6] lub ntsiab lus yog hais txog kev cawmdim, cia peb ua tib zoo los kawm txog cov ntsiab lus ntawd”

I. Ib, Yexus yog txoj kev mus cuag Vajtswv.

Yexus yog txoj kev mus txog ntuj Ceebtsheej, Vajluskub hais tias “Kuv yog txoj kev” Yexus tsis yog qhia kom peb paub txog txoj kev mus txog Vajtswv xwb – Nws yog txoj kev ua mus txog rau Vajtswv, Tsis muaj lwm txoj kev! Tsuas yog Yexus xwb thiaj coj koj mus txog rau Vajtswv!

Thaum kuv tseem muaj hnub nyoob kaum ob xyoo, kuv niam tau tsav tsheb coj kuv hauv nroog Phoenix, Arizona mus rau pem oronto, Canada. Lub sijhawm thaum peb txog rau peb lub nroog Chicago, kuv niam txawm nug ib tug nom hais tias peb yuav mus txoj kev twg, nws txawm hais rau wb tias kom rov qab mus txoj kev wb tuaj, wb txawm thaub tsheb rov mus rau qhov qub, tiam sis thaum wb rov mus li ib teev ntau, kuv txawm pib pom tej yam ntawm tog kev uas zoo li kuv cim tias kuv twb pom tej ntawm lawm, kuv thiaj li hais rau tias “niam kuv xav tias wb rov qab mus rau txoj kev ua wb tuaj lawm”, kuv niam thiaj li muaj tshem tsav mus nres ntawm ntug kev, pom ib tug neeg kuj nres nws lub tsheb rau ntawd thiab, Kuv niam hais tias “Peb yuav mus rau sab hnub tuaj ntawm nroog Chicago mus rau pem Toronto peb mus puas yog kev lawm?” Tug neeg ntawd tseem tobtom haus luam yeeb, nws txawv hais tias “Nej yuam kev lawm! Yuav tsum lem tsheb rov mus txoj kev qub rau tom qub qab!” Nws thiaj li tau tes rau tos qhov uas wb rov qab los, wb thiaj rov mus rau txoj kev qub! Tug nom pa ta qhia wb yuam kev! Peb los tib yam nkaus, peb yuam kev tos txog hnub Tswv Yexus los qhia txoj kev tseeb rau peb, cov neeg txheej thaum ub hais tias, “Txhua txoj kev coj mus txog rau Loos” Niaj hnub nim peb yuav tsum hais tias “Txhua txoj kev coj mus txog rau tub Tuag teb” Yexus xwb yog “Txoj kev” coj mus txog Vajtswv!

Robert McCheyne hais tias “Yexus hlub Adas cov menyuam uas txom nyem, thiab tshawb nrhiav kev mus rau Vajtswv lub tebchaws, thiab Nws tau los saum qaum ntuj los qheb txoj kev coj mus txog rau Leejtxiv saum ntuj Ceebtsheej, Nws uas tau licas?... Nws los nyob rau peb qhov chaw, Nws ev peb tej kev txhaum saum ntoo Khaublig, lub sijhawm no txhua tug neeg txhaum yuam tsum mus ntawm nws mus xwb, thiaj yuav mus txog rau ntawm Vajtswv, thaib nyob mus ib txhi, cia li los sai sai tsis txhob ua ob peb siab; Nws hais tias “Kuv yog Txoj kev.’”

Tsis yog mus hais thiaj ua raws li “tug neeg txhaum cov lus thov” thiaj mus cuag tau Vajleejtxiv, tsis yog nyob rau ntawm ua tug neeg zoo, tsis yog qhov tso tej yam kev txhaum tseg, tsis yog ntseeg tej yam uas yog hais txog Yexus

Robert McCheyne hais tias “Phooj ywg, nov yog txoj kev coj koj mus cuag Vajleejtxiv lov? Yexus hais tias “Kuv yog txoj kev…tsis muaj leej twg yuav mus cuag tau Leejtxiv, tiam sis tsuas yog los ntawm kuv xwb’ yog koj taug koj txoj kev – txawm yog txoj kev zoo npaum licas los xij, los sis vam hais tias nyaj Vajtswv yuav tsis nruj npaum ntawd – yog koj tsis rau Vajtswv qhia, txhais tau hais tias kojj yuav mus ntsib nws nyob rau hnub nws txiav txim zaum kawg, thaum ntawd koj yuav raug pov rau tub Tuagteb.”

Koj yuav tsum los rau ntawm Tswv Yexus thiaj mus txog rau Vajleejtxiv, tsis muaj lwm txoj kev cawm tau koj lawm, tsuas yog “muaj ib tug nyob nruab nrab rau ntawm Vajtswv thiab neeg xwb yog Yexus Khetos” (1 Timautes 2:5).

II. Ob, Yexus yog qhov tseeb.

“Tsis tau hais tias tig neeg uas tseem tsis hloov dua siab tshiab yuav paub txog qhov tseeb no, tej zaum nws yuav paub txog qhov tseeb ntawd lwm yam – nws yuav paub tej yam kev ntseeb hauv ntiajteb; tiam sis tug neeg uas tsis tau hloov duas siab tshiab yeej tsis paub txog qhov tseeb no; vim Yexus yog qhov tseeb” - Robert Murray McCheyne hais li ntawd.

Kuv muaj ob tug dab laug, ob tug puas leej nyiam nyeem ntawv, nyob rau lub sijhawm Tsov rog ntiajteb zaum ob, ua ntej neeg yuav muaj TV los saib, lub sijhawm no neeg nyiam nyeem ntawv heev, yog ib lub sijhawm uas neeg nyeem ntawv, tiam kuv ob tug dab laug no nyiam nyeem tshaj lwm tug.

Kuv ib tug dab laug ntawd mua lub npe Porter – Robert Porter Elliott. Tiam sis neeg pheem hu nws lub npe no Porter, Dablaug Porter yeej nqa ib phau ntawv rog nws mus rau txhua qhov, Nws mus ua tub rog ib ntu, tiam sis tom qab ntawd nws los ua ib tug kho tsheb, nyob rau nram nroog Santa Monica. Los nws kuj tseem nyeem ntawv tag mus li, tsis hais lub sijhawm so noj su, los sis lub sijhawm saib TV, nws kev nyeem ntawv kev saib TV, nws nyiam nyeem cov ntawv hais txog kev sib ntau sib tua, Agatha Christie, tiam sis cov ntawv nws nyiam nyeem tiag tiag yog hais txog neeg tej kev txawj ntse, nws muaj saum pua phau ntawv hais txog tej yam zoo li no xwb. Yog vim li no nws thiaj nyiam qhov kev ntseeg uas yog hu tias Darwinian evolution. Nws yeej nrog koj tham tej no xwb.

Muaj ib hnub kuj ua rau kuv xav tsis thoob, vim kuv pom tug dab laug no tuaj nrog peb pehawm Vajtswv uake, hnub ntawd nws tuaj zaum rau nram qab, mloog kuv qhia Vajtswv Txojlus, tom qab ntawd kuv txawm mus nrog nws tham thiab ua tsaug txog qhov nws tuaj koom peb rau hnub ntawd, nws hais tias kuv cov lus qhuab qhia zoo heev, tom qab ntawd nws txawm pheej tuaj nrog peb pehawm Vajtswv uake, kuv txawm thiaj qhia rau nws txog kev los ua ib tug neeeg ntseeg Vajtswv, nws mloog kuv hais txog Tswv Yexus, kuj tsis txaus ntseeg li thiab! Vim nws yog ib tug neeg uas tsis nyiam hais lus, thiab ntse heev, kuv los zoo li tug menyuam uas ntshai nrog nws tham thiab, Nws muaj ntsis zoo li Humphrey Bogart cov tsom iav, tiam sis tom qab nws hloov siab tshiab lawm nws kuj coj tau zoo nyiam nrog peb cov hluas tham, coj tug cwj pwm txawv lub neeg thaum ub lawm, nws txawm pib nyeem cov ntawv uas yog cov ntseeg li, kuv thiaj muab tau ib phau ntawv rau nws nyeem, yog phau ntawv qhia txog kev tawm tsam neeg tej kev txawj ntse, yog ib phau ntawv tuab heev, tiam sis nws nyeem tau ib lim tiam xwb twb tag lawm, nws rov rov tuaj thov lwm phau mus nyeem, kuv thiaj muab tau plaub caug los sis tsib caug phau ntawv rau nws mus nyeem, nws nyeem tag txhua phau, tej yam nws tseem nyeem ob rau peb zaug thiab, lub sijhawm ntawd nws tsis nyeem cov ntawd uas yog qhia txog neeg txoj kev txawj ntse lawm, Kuv tau muab nws ua kevcai rau dej, nws los ua ib tug tswv cuab uas ncajncees, Mrs. Sally Cook tseem cim tau kuv tug Dablaug Porter no zoo heev. Tom qab ntawd nws txawm tuag lawm.

Dabtsi tshwm sim rau Robert Porter Elliott? Yog vim lics nws thiaj tso tej ntawv uas yog hais txog neeeg tej kev txawj ntse tseg? Yooj yim – vim nws tau los ntsib tug Tswv Yexus! Nws tsis cheem tsum neeg tej kev txawj ntse lawm, Nws los ntsib qhov tseeb – Yexus hais tias “Kuv yog txoj kev, qhov tseeb, thiab txoj sia.” Dablaug Porter yog ib tug uas kuv xav pom thaum kuv mus txog rau ntuj ceeb tsheej! Nws raug Yexus cawm, tug uas yog qhov tseeb!

Ib tug dablaug thiab yog kuv niam tug nus hlob, nws npe yog Lloyd V. Flowers, Jr. Nws mus ua tub rog rau lub sijhawm tsov rog ntiajteb zaum II. Zoo li Porter, dablaug Lloyd kuj yog ib nyiam nyeem ntawv, Nws nyiam neeg txog kev ntseeg hauv ntiajteb, tswj xeeb cov kev ntseeg uas yog cov neeg sab hnub tuaj li. Nws mus qhov twg los yeej nqa ib phau ntawv nrog tag mus li, nws yog neeg cog qoob cog loo, tiam sis nws hos mus nyiam nyeem tej ntawv uas yog hais txog kev ntseeg, tiam sis tsis yog cov ntseeg Vajtswv li. Nws yog kuv ib tug phooj ywg, nws tham txog tej kev ntseeg thiab cov pej thum uas lawv puab nyob rau tebchaws Iziv tag mus li, kuv twb muab Vajluskub rau nws nyeem, tiam sis zoo li nws tsis nyiam nyeem. Tsis ntev nws kuj tuag lawm, Nws tsis zoo li dablaug Porter, dablaug Lloyd tuag ntawm qhov tsis tau los cuag Tswv Yexus, nws yeej hais rau kuv tias, nws tshawb nrhiav qhov tseeb, tiam sis tsis tau ntsib, nws tsis tau ntsib Tswv Yexus, tug uas yog qhov tseeb tiag tiag! Tu siab kawg, thaum kuv mus txog rau ntuj ceeb tsheej yuav tsis pom dablaug Lloyd nyob rau saud – vim yog nws mus nyob rau tub tuag teb, Yexus hais tias “kuv yog txoj kev…qhov tseeb…tsis muaj neeg mus cuag tau Leejtxiv, tsuas yog los ntawm kuv xwb” (Yauhas 14:6). Lloyd mus nyob rau tub Tuagteb.

Kuv ob tug dablaug ntawm no koj zoo li tug twg? Koj zoo li Porter, uas tau ntsib qhov tseeb hauv Tswv Yexus lawm lov? Los sis zoo li Lloyd, uas tsis ntsib tug Cawmseej?

III. Peb, Yexus yog txoj sia.

Robert McCheyne hais tias “Tsis hais Vajtswv txojlus thiab qhov uas neeg tau ntsib los yeej ua povthawj qhia tias neeg yeej yug los ua neeg txhaum thiab yuam Vajtswv Txoj cai…Qhov tseeb, tug neeg uas tuag rau kev txhaum yeej tsis paub qhov no…yog koj yogi b tug uas pheej siv zog uas kom coj tau Vajtswv Txoj cai, yog koj yogi b tug uas siv zog tsis xav txog kev txhaum yog koj yogi b tug uas tsis xav mua kev txhaum khaw cia rau nruab siab – yog koj tau ua li no, tsis muaj hnub uas koj yuav ntsib qhov tseeb? Zoo li siv zog tsa ib tug neeg sawv hauv qhov tuag rov los! Au, koj yog neeg uas tuag lawm – tsis tau yug dua tshiab! Koj yuav tsum yug dua tshiab, koj yuav tsum los koom nrog Tswv Yexus, vim Yexus Khetos yog txoj sia.”

Yog kuv tug ntsujplig ntsws – qhuav, tsis tawg paj txi txiv thiab tuag? Los cuag Yexus! Cia siab rau Nws, Nws yuav ntxuav koj ntawm Nws cov Ntshav, Nws sawv hauv qhov tuag rov qab los thiab ciaj siab nyob, koj yuav los tau txoj siab hauv Tswv Yexus! Koj yuav muaj peev xwm hais zoo li Xibhwb Povlauj li no tias “Kuv nyob hauv txoj kev ntseeg ntawm Vajtswv Leejtub, tug uas hlub kuv thiab muab tug kheej rau kuv” (Kalatias 2:20 NKJV). Yexus hais tias,

“Kuv yog txoj kev, yog txoj sia: Tsis muaj leej twg yuav mus cuag Leejtxiv tau, tsuas yog los ntawm kuv xwb” (Yauhas 14:6)

.

Nws hais li ntawd tau licas? Vim yog qhov tseeb, Tswv Yexus xwb yog Vajtswv Leejtub, Nws ib leeg xwb thiaj tuag theej tau peb tej kev txhaum saum tug ntoo Khaub lig, Nws ib leeg xwb sawv hauv qhov tuag rov qab los, yog li ntawd “Tsis muaj neeg yuav los cuag tau Leejtxiv, tiam sis tsuas yog los ntawm [Nws]” Kuv thov Vajtswv pab kom koj los cia siab rau Yexus rau tag kis no sawv ntxov thiab raug ntxuav los ntawm nws cov ntshav ua dawb huv!

“Tug neeg uas quaj ntsuag yog lub npe
   Uas yog Vajtswv Leejtub lub npe
Nws los hu txhua tug neeg txhaum
   Halelusyas! Rau tug Cawmseej!

Los ris kev txaj muag thiab kev txom nyem
   Ntawm kuv qhov chaw, nws los sawv;
Zam kuv lub txim los ntawm nws cov Ntshav;
   Halelusyas! Rau tug Cawmseej!
(“Hallelujah, What a Saviour!”, Philip P. Bliss, 1838-1876).

Dr. Chan, thov los coj peb thov Vajtswv.


Yoj zaj lus qhuab qhia no ua koob hmoov rau koj, Dr Hymers xav hnov koj qhia rau nws paub, THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG TUAJ LOS SIS NWS TEJ TSIS TAU KOJ TSAB NTAWV. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub uantej yog Mr. Abel Prudhomme: Yauhas 14:1-6.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“For All My Sin” (Norman Clayton, 1943).


TXHEEJ TXHEEM

TXOJ KEV, QHOV TSEEB, THIAB TXOJ SIA

THE WAY, THE TRUTH, AND THE LIFE

Tug Qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Yexus hais tias, kuv yog txoj kev, qhov tseeb, thiab yog txoj sia: tsis muaj leej twg mus cuag tua Leejtxiv, tsuas yog los ntawm kuv mus xwb” (Yauhas 14:6).

(Lukas 18:31-34; Yauhas 13:8, 9, 14-17, 30, 36, 37, 38;
Yauhas 14:2, 5; Efexaus 2:1; 1 Kaulithaus 2:14;
Yauhas 20:19-22; Lukas 24:36-45; Yauhas 20:25; 14:5)

I. Yexus yog txoj kev mus txog Vajtswv, Yauhas 14:6a; 1 Timautes 2:5.

II. Yexus yog qhov tseeb, Yauhas 14:6b.

III. Peb, Yexus yog txoj sia, Yauhas 14:6c; Kalatias 2:20.