Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




COV NEEG VAJTSWV SIV HAUV ROOJ TXHAWB SIAB

(COV LUS QHIA TXOG KEV TXHAWB SIAB ZAUM 12)
THE PEOPLE GOD USES IN REVIVAL
(SERMON NUMBER 12 ON REVIVAL)
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv roog Los Angeles
Vajtswv hnub yav lig, lub kaum hli 19, 2014
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord's Day Evening, October 19, 2014

“Tiam sis Vajtswv tau xais yam uas neeg ntiajteb xav tias ruam kawg, kom cov neeg txawj ntse txaj muag thiab Vajtswv xaiv yam ua neeg ntiajteb xav tias tsis muaj zog, kom tug neeg muaj zog txaj muag” (1 Kaulithaus 1:27).


Ib qhov tseemceeb hais txog kev txhawb siab nyob rau nqe Vajluskub ntawm no yog, Vajtswv tug neeg txom nyem thiab tug ruam los ua kom tug neeg uas ntse hauv ntiajteb txaj muag. Qhov no yog ib qhov tseeb rau txhua tug uas nyeem Vajtswv Txojlus. Ua ntej Yexus yuav yug, Vajtswv tau xaiv ib tug ntxhai nkauj xwb thiab txom nyem los ua Nws niam. Thaum Nws yug los lawm, Vajtswv tseem xa ib cov neeg txom nyem yug yaj tuaj pehawm Nws. Vajtswv tsis tau xa Vajntxwv Helauj, los sis cov neeg Ixayees cov thawj coj tuaj saib tug menyuam ntawd. Tsis tag li nws tseem hu peb tug tub saib saib hnuv qub tuaj kev deb tuaj cuag Yexus. Lub sijhawm Yexus yuav pib los ua haujlwm, Vajtswv tsis tau xa cov povthawj los qhia neeg kom paub txog qhov no. Tiam sis tau siv ib tug txiv neej txom nyem zoo li Yauhas tug muab neeg ua kev cai rau dej. Lub sijhawm Yexus hu nws kaum ob tug thwjtim, nws tsis tau hu cov neeg txawj neeg ntse ua huajlwm nyob rau hoojkav, Tiam sis Nws tau hu cov neeg nte ntses uas yog neeg txom nyem. Thiab thaum Yexus xaiv ib tug thwjtim los theej Yudas, Nws tseem hu ib tug neeg tua neeg uas yog Povlauj, uas nws hu tug kheej tias “thawjcoj” ntawm cov neeg txhaum, tug neeg ua txhaum loj tshajplaws! Nyob rau Yexus lub neej peb pom tseeb tias,

“Tiam sis Vajtswv tau xais yam uas neeg ntiajteb xav tias ruam kawg, kom cov neeg txawj ntse txaj muag thiab Vajtswv xaiv yam ua neeg ntiajteb xav tias tsis muaj zog, kom tug neeg muaj zog txaj muag” (1 Kaulithaus 1:27).

Lub ntsiab lus ntawm no tseem tshwm ntau qhov nyob hauv Vajluskub qub. Vajtswv xaiov Anpee los ua tug loj tshaj Khaees, txhawm Khaees yog tug hlob los xij, thiab yog tug tseem ceeb. Vajtswv tseem xaiv Yakhauj los ua tug hloj tshaj nws tug tij laug uas yog Exaus, txawm Exaus yog tug tub hloob yuav tsum tau qhov koobhmoov no los xij. Vajtswv xaiv Yauxej los ua tug coj nws cov tij laug, txawm nws yog tug kwv yau thiab tsis muaj zog. Vajtswv hu Mauxes los nyob qhov siab tshaj Faslaus. Vajtsv hu tug yus yaj los nyob siab tshaj tug neeg uas ntiajteb xam tias muaj hwjchim tshaj lub sijhawm ntawd. Vajtswv xaiv Kideoos mus cawm cov neeg Ixayees dim ntawm cov neeg Midias – txawm Kideoos yuav hais tias, “Kuv tsev neeg txom nyem…kuv los tseem yog tug yau hauv tsev neeg” (Teevnpe 6:15). Vajtswv xaiv ib tug menyuam tub zoo li Xamusyees, uas menyuam ntsuag, tiag ntxim nyho mus xaiv ob tug tub uas yog tug povthawj loj li menyuam. Vajtswv xaiv Davis tug yug yaj los nyob qhov siab tshaj Vajntxwv Xa-us.

Ntau zaug, nyob rau pawg ntseeg tej keebkwm, los lus no yeej muaj tseeb,

“Tiam sis Vajtswv tau xais yam uas neeg ntiajteb xav tias ruam kawg, kom cov neeg txawj ntse txaj muag thiab Vajtswv xaiv yam ua neeg ntiajteb xav tias tsis muaj zog, kom tug neeg muaj zog txaj muag” (1 Kaulithaus 1:27).

Cov ntsee thaum ub yog cov txom nyem thiab tsis muaj phoojywg. Feem coob yog qhev. Lawv raug tsim txom kom tuag los ntawm nom tswv Loos. Tiam sis tsis muaj leej tug yuav mus nco txog nom Tswv Loos cov thawj coj (tsuas yog Neslaus xwb), txawm yog cov neeg muaj hwjchim tshaj hauv ntiajteb lub sijhawm ntawd los xij. Tiam sis neeg thoob ntiajteb nco txog cov neeg uas yeem tuag rau txoj kev ntseego, xws li txhua xyoo nyob rau hnub vwssij! Cov neeg yeem tuag rau txoj kev ntseeg no tau kov yeej cov neeg uas muaj hwjchim tshaj hauv ntiajteb uas yog Loos!

Los xav txog Luthawj. Kuv xav kom nej los mloog Dr. Martyn Lloyd-Jones cov lus hais txus nws:

Tug txij neej ntawm qhov kev vam nyob qhov twg, Martin Luthawj, yog ib tug xibhwb uas tsis muaj suab npe? Nws yog tug sawv tawm tsam txhua pawg ntseeg, thiab…kaum ob txog rau kaum peb tiam, uas qhov tsis thooj lwm tug ua? Saib zoo li yog tug neeg khav theeb muab hlob, nws sawv los hais tias, “Kuv ib leeg thiaj yog, nej txhua tug puas leej yuam kev” Qhov no yog niaj hnub nim hais txog nws. Qhov tseeb tiag nws yog ib tug neeg uas Vajntsujplig ua haujlwm nyob rau hauv nws. Nws ib leeg xwb, nws sawv los, thiab ib leeg xwb, Vajntsujplig thiaj li nrog nraim nws. Qhov ua muaj cov Protestant tshwm los, thiab muaj los txog rau tam sim no, thiab tseem zoo li qub… Qhov kuv tab tom hais yog li no thaum Vajtswv pib ua haujlwm rau pawg ntseeg, Vajtswv tau npaj kev txhawb siab, Vajtswv yeej ua li ntawd. Vajtswv muab qhov lub nra no tso rau tej tug neeg, uas yog cov Vajtswv hu los ua haujlwm, thiab zoo li ntawd, thiab tuaj koom ua ke, tuaj sai sai, tsis muaj leej twg paub txog, thiab tsis ua kev kub ntxho, vim yog lawv zoo siab los ris lub nra no (Martyn Lloyd-Jones, M.D., Revival, Crossway Books, 1987, pp. 203, 167).

Zoo tib yam nkau raws li nej tau pom txog cov keeb kwm hais txog kev txhawb siab. Tug txiv neej uas yog James McQuiken pib nrog ob tug txiv neej sib tham, thiab lawv pom txhua yam xwm txheej, thiab peb tug txiv neej no tau tuaj sis ntsib nyob rau ib chav tsev me me. Kuv tau mus ncig saib qhov chaw no, thaum kuv mus txog rau Northern Qaum teb. Kuv taug kev mus saib, vim yog kuv yeej nyiam saib teb qhov chaw zoo li no…Lawv paub tau tias yuav tsum tuaj nyob ua kev thov Vajtswv (Lloyd-Jones, ibid., p. 165).

Thiab, muaj tseeb, nyob rau xyoo 1859 yog lub nrooj txhawb siab nyob rau Northern Ireland thau peb tug txiv neej no tuaj nyob ua ke thov Vajtswv kom nchuav Vajntsujplig los. Dr. Lloyd-Jones tseem hais ntxiv tias, “Cia li ntseeg kuv, cov phoojywg, thaum qhov kev txhawb siab tom ntej yuav los txog, yuav ua rau ntau tug xav tsis thoob, tshwj xeeb rau cov uas sisv zoo kom muaj qhov no. Yeej yuav tshwm sim nyob rau [tiam no, yam paub tsis txog] ntsia to. Tsis hais txiv neej poj niam yuav tuaj nyob ua kev, tuaj thov Vajtswv rau lub nra ua lawv ev, vim yog lawv pab tsis tau tug kheej, vim yog lawv yuav ua neej nyob tsis tau yog tsis muaj qhov ntawd. Thiab lawv mus koom lwm tug uas yog cov ua xav tib yam li lawv, thiab quaj hu Vajtswv” (Lloyd-Jones, ibid., pp. 165-166).

Dr. Lloyd-Jones tseem hais ntxiv tias, “Tej zaum nej yuav paub txog Methodism cov keebkwm nyob rau txhua qhov. Lawv pib tau licas…? Pib zoo tib yam nkaus, nrog rau ob kwv tij uas yog Wesley, thiab Whitefield, thiab lwm tug, uas yog tswvcuab rau cov ntseeg nyob rau tebchaws England…Muaj ib hnub neeg yuav tsis paub tias qhov no tshwm tau licas, tiam sis lawv cia li tuaj nyob ua ke vim yog lawv raug hu los ua tib txoj haujlwm” (ibid., p. 166).

Peb txhua tug puas leej paub Geoge Whitefield thiab John and Charles Wesley. Tiam sis ua ntej ntawd tsis muaj neeg paub txog lawv. Lawv tsuas yogi b cov kws xibhwb hluas uas pom txog cov ntseeg uas zoo li tuag lawm, thiab xav pom Vajtswv lub hwjchim zoo li lub neej uas nyob nrog rau Yexus.

Tej tug uas kuv xav txog uas yog Bishop Ryle, tau hais txog John Wesley tias ntxim nyho los ua Archbishop nyob rau Canterbury, tug thawj cov nyob cov ntseeg tebchaws England. Tiam sis, nws tsis xav tias nov yog qhov tseem ceeb rau nws. Nws tseem raug thuam thiab rau cem. Nws raug txwv tsis pub qhia Vajtswv Txojlus nyob rau lub tsev kawm ntawv uas yog Oxford University, qhov chaw uas nws kawm tiav los, vim nws hais rau cov tub kawm ntawv thiab cov xibhwb qhia ntawd ntawd kom yuav tsum tau yug dua tshiab. Nws niam kiag los, Susannah Wesley, tseem tsis txaus siab rau nws cov lus qhuab qhia uas zoo li yog tug neeg “mob siab rau Vajtswv” – tug neeg vwm – ua ntej nws yuav los hloov dua siab tshiab. Nyob rau lub sijhawm tsib caug peb xyoo, John Wesley qhia Vajtswv Txojlus peb zaug nyob rau ib hnub ntawd rau cov neeg coob ua tuaj nyob uake tuaj mloog nws qhia nyob rau tom tej tiaj suab puam tebchaws England. Tiam sis nws pawg ntseeg kiag tseem cem thiab thuam nws. Nws yeej tsis tau txais kev qhuas thiab hwm txog rau thaum nws laus thiab hnub nyoog yim caum xyoo. Tib lub sijhawm ntawd, nyob John Wesley kev ua Vajtswv num, muaj rau leej los ua haujlwm uas yog Archbishop nyob rau Canterbuy. Nov yog lawv cov npoe,

John Potter (1737-1747)
Thomas Herring (1747-1757)
Matthew Hutton (1757-1758)
Thomas Secker (1758-1768)
Frederick Cornwallis (1768-1783)
John Moore (1783-1805).

Kuv ntseeg tias yuav tsis muaj ib tug twg, tsuas yog cov Anglican tej keebkwm thiaj li hais txog cov no thiab hu hais tias cov neeg uas “muaj hwjchim” Muaj tseem cov ntseeg txhua tug puas leej paub John Wesley. Thiab lawv paub txog nws tug tijlaug uas yog, Charles, tug sau nkauj rau txhua pawg ntseeg tau hu. Tiam sis ua ntej ntawd Whitefield thiab ob kwv tij uas yog Wesley yog ib cov neeg tsis muaj suab npe, tsuas yog koom nrog rau lwm tug neeg tuaj nyob uake thov Vajtswv kom nchua Vajntsujplig los rau hnub tos txos xyoo tshiab xyoo 1738, ua ntej yuav muaj lub nrooj txhawb siab loj tshwm rau cov neeg uas hais lus A-kiv hauv ntiajteb no.

“Tiam sis Vajtswv tau xais yam uas neeg ntiajteb xav tias ruam kawg, kom cov neeg txawj ntse txaj muag thiab Vajtswv xaiv yam ua neeg ntiajteb xav tias tsis muaj zog, kom tug neeg muaj zog txaj muag” (1 Kaulithaus 1:27).

Vajluskub nqe no tsheem qhia tias yog vim licas cov tug ntxhais hluas thiaj li sawv los ua thawjcoj nyob rau rooj txhawb siab. Vim lawv yog cov uas paub txog qhov Vajtswv ua haujlwm nyob rau pawg ntseeg. Cov ntseeg yog cov tshawb nrhiav kev ncajncees, thiab tos kev txhawb siab los ntawm Vajtswv los.

Thawj lub rooj txhawb siab kuv pom nyob rau pawg ntseeg Suav Npavtiv yog pib los ntawm cov hluas uas yog nyob rau lub rooj cob qhia lub caig ntuj qhua nyob rau pem rooj. Muaj ib tag kis lawv tau los nyob ua ke thov Vajtswv, Vajtswv tug ntsujplig tau nqe los rau saum lawv txhua tug lub zwj hnub ntawd thiaj li muaj kev txhawb siab, thaum lawv rov mus tsev. Kev txhawb siab tseem muaj ntxiv rau txhua lub zwj hnub sawv ntxov thiab hmo ntuj. Kuv tseem nco cov lus uas cov hluas no thov Vajtswv. Kuv tseem ncov tau zoo, txog qhov lawv quaj hloov dua siab tshiab, thov Vajtswv lees txim, thiab Vajtswv los nyob ze rau qhov kev pehawm Vajtswv thaum ntawd.

Kuv tseem pom nyob rau pawg ntseeg Npavtiv lub rooj txhawb siab nyob rau Virginia, muaj peb tug ntxhais tau sawv mus hu nkauj. Lawv tau quaj vim kev txhaum, tom qab ntawd tag nrho txhua tug tau quaj nyob rau lub rooj txhawb siab – “Vajtswv los rau ntawm lawv”

“Nyob rau Herrnhut hauv nroog Saxony kev txhawb siab tshwm ntawm cov hluas nyob rau lub yim hli hnub tim 13” Nyob rau lub yim hli 29 “Thau kaum teev tsaus ntuj mus txog rau hnub tom ntej, yog ib tseem ceeb heev rau txhua tug pom, cov ntxhais uas tuaj ntawm Herrnhut siv sijhawm [peb] teev rau kev thov Vajtswv, hu nkauj thiab quaj. Cov tub los tib yam nkaus tau tuaj nyob uake thov Vajtswv rau ib qhov chaw. Tug ntsujplig rau kev thov Vajtswv ua rau Vajtswv nchuav Vajntsujplig los rau cov menyuam yam tsis paub yuav muab ua lus hais” (John Greenfield, Power From On High, World Wide Revival Prayer Movement, 1950, p. 31).

Nyob rau lub kaum hli xyoo 1973 kev txhawb siab tau tshwm nyob rau cov tub ntxhais kawm ntauv hauv Bario hauv nroog Barneo. Muaj ob tug menyuam tug pib thov Vajtswv uaek, thaum kawg tag nrog txhua tug hauv tsev kawm ntawv nrog rau tub xibhwb loj, nov yog zaum ib ua Vajntsujplig los ua haujlwm, thiab ua rau muaj kev hloov dua siab tshiab (Shirley Lees, Drunk Before Dawn, Overseas Missionary Fellowship, 1979, pp. 185-189).

Brain H. Edwards hais tias, “Lub rooj txhawb siab ntawd yuav tseem ceeb ua luaj…cov hluas tau los hloov dua siab tshiab, thiab txhua tug tau nyob ua kev thov Vajtswv txog rooj txhawb siab, thiab tau tshwm tuaj nyob rau hauv lawv…nov yog qhov lawv tos, thiab tau hais nyob rau xov xwm, tiam sis ib txhia ho tsis quav ntsej txog qhov no” (Brian H. Edwards, Revival! A People Saturated With God, Evangelical Press, 1991 edition, p. 165).

“Tiam sis Vajtswv tau xais yam uas neeg ntiajteb xav tias ruam kawg, kom cov neeg txawj ntse txaj muag thiab Vajtswv xaiv yam ua neeg ntiajteb xav tias tsis muaj zog, kom tug neeg muaj zog txaj muag” (1 Kaulithaus 1:27).

Amy Carmichael hais txog qhov Vajtswv nchua Vajntsujploos los rau tebchaws India zoo li ntawm no,

Nyob ze rau lub sijhawm pehawm Vajtswv yav sawv ntxov, tug neeg ua tab tom hais lus, cia li nres, tsis paub txog tias tshwm dabtsi tuaj. Tsis paub yuav thov Vajtswv li lawm thiab. Muaj ib tug tub hluas txawm pib sim thov Vajtswv, tiam sis txawm li quaj [kua muag los] tom qab ntawd lwm tug los zoo tib yam nkaus, cov thawj coj ua ntej. Tom qab ntawd txhua tug txawm quaj thov Vajtswv zam txim. Txawm pib mus rau cov poj niam. Ua rau sawv daws quaj tag – kuv tsis paub yuav hais licas – nrhiav tsis tau lus los hais. Tom qab ntawd txhua tug txwm nto rau hauv av, quaj rau Vajtswv, tsis hais cov tub cov ntxhais, txiv neej poj niam, [hnov qab] lawv tug kheej lawm. Cov suab ntawd zoo li dej hiav txwv thiab cua tshuab ntoo…xwb thawj cov tub yuav luag txhua tug tau hloov dua siab tshiab, peb cov meyuam…thoab cov hluas ntawm peb pawg ntseeg. Xya lub hli tom qab rau qhia tshwm tias, “Peb [cov hluas] yuav luag txhua tug tau los hloov dua siab tshiab” (J. Edwin Orr, Ph.D., The Flaming Tongue, Moody Press, 1973, pp. 18, 19).

Cov ntsoov lo lus “Cov suab ntawd zoo li dej hiav txwv thiab cua tshuab ntoo…xwb thawj cov tub yuav luag txhua tug tau hloov dua siab tshiab, peb cov meyuam…thoab cov hluas ntawm peb pawg ntseeg.” Nov lauj yog qhov uas kev txhawb siab los rau pawg ntseeg – Zoo li cov hluas tau tos txog qhov nchua Vajntsujplig los rau rooj txhawb siab. Kuv pom zoo li no peb zaug los ntawm kuv lub qhov muag, yog Vajtswv nchuav nws tug Ntsujploig los rau rooj txhawb siab nyob rau Los Angeles, hauv nroog San Francisco, thiab nyob rau nroog Virginia Beach, Virginia.

Tam sim no kuv hais rau peb cov hluas hauv peb pawg ntseeg thiab nyob rau hmo no. Peb yuav muab kuv cov lus qhuab qhia no luam rau nej coj mus nyeem rau peb tsev rau txhuam hnub nyob rau lub lim tiam tom ntej no. Kuv vam tias nej yuav thov Vajtswv kom cov us no muaj tseeb nyob rau nej lub neej, thiab tshwm nyob rau pawg ntseeg.

Tej zaum nej yuav xav tias “Dr. Hymers yuav tsis cia kom tej yam zoo li no tshwm rau peb pawg ntseeg” Tiam sis nej yuam kev. Kuv ntseeg tias kuv paub txaus txog rooj txhawb siab tseeb ua tsis tua Vajntsujplig, los sis tsis rhuav tshem qhov Vajtswv yuav cia Vajntsujplig los rau peb, yog Vajtswv hlub peb nws yuav cia Vajntsujplig los nrog peb nyob! Nej yuav ncov cov lus nyob rau Yaxayas rau thaum nej thov Vajtswv,

“Au, Yog Vajtswv yuav qheb rooj ntug nqi los kom rooj yuav khiav los nyob rau ntawm nws xub ntiag” (Yaxayas 64:1).

Dr. Chan, thov coj peb thov Vajtswv.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajtswv lus Mr. Abel Prudhomme: 1 Kaulithaus 1:26-31.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Teach Me to Pray” (Albert S. Reitz, 1879-1966).