Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




MUAB LUB HWJCHIM NO RAU KUV

(QHIA HAUV ROOJ TXHAWB SIAB ZAUM 2)
GIVE ME THIS POWER
(SERMON NUMBER 2 ON REVIVAL)
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npativ hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav lig lub xya hli 27, 2014
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, July 27, 2014

“Muab lub hwjchim no rau kuv” (Teshaujlwm 8:19).


Lo lus ntawm no hais nyob rau rooj txhawb siab hauv nroog Xamalias. Tiam sis kuv yuav tsis yog los hais txog qhov no. Yuav ua rau tsis totaub txog cov lus ntawm no. Vajtswv Txojlus ntawm no hais tias Filis tau mus rau pem Xamalias thiab qhia Tswv Yexus rau ped, muaj neeg coob coob tuaj mus koom lub nrooj txhawb siab no, yuav luag txhua leej tau hloov dua siab tshiab.

Tiam sis tug txiv neeb uas yog muaj lub npe Xismoos! Thaum Petus mus pab Filis nyob rau lub nrooj txhawb siab, Simoos los rau ntawm nws, thiab hais stias,

“Muab lub hwjchim no rau kuv” (Teshaujlwm 8:19).

Nws tseem muab nyiab rau Petus kom tau txais lub hwjchim no! Petus hais rau nws tias, “Kuv pom tias koj yuav ntsib kev txom nyem thiab muaj lub siab phem” (Teshaujlwm 8:23. Charles Simeon (1759-1836) hais tias,

Ximoos tau los ntseeg Vajtswv, thiab Filis tau muab nws ua kevcai rau dej…yog lintawd cov ntseeg thiaj li txais tos nws los ua tswvcuab: Tiam sis [Filis] los paub tau tom qab no hais tias nws muab lus siab dag…nws tsis kam hloov, nws yeej muaj tug [xeebceem zoo li ntawd]…sim los saib cov lus Petus hais rau nws…“Kuv pom tias koj yuav ntsib kev txom nyem thiab muaj lub siab phem”…[hauv] tuag rau kev txhaum…[hauv] raug rau txim vim yog kev txhaum (Charles Simeon, Expository Outlines on the Whole Bible, Zondervan Publishing House, 1955 edition, volume 14, pp. 339, 340).

Petus hais kom nws “hloov dua siab tshiab ntawm kev txhaum.” Tiam sis Ximoos tsis kam. Nws ua raws li nws nyiam. Nws hais rau Petus tias,

“Ximoo txawm has tsua Pestus hab Yauhaa has tas, thov meb thov Vaajtswv paab kuv, kuas kuv tsw xob raug tej kws meb has nuav ib qho le” (Teshaujlwm 8:24).

Dr. McGee hais tias,

Ximoos tsis tau thov kom dim. Nws tsis thov Vajtswv kom tau kev dim txim. Nws tsuas yog thov kom dim ntawm tej kev tsis zoo xwb (J. Vernon McGee, Th.D., Thru the Bible, Thomas Nelson Publishers, 1983, volume IV, p. 545; note on Acts 8:24).

Dr. McGee hais tias, “Nws tsis hloov dua siab tshiab (Ibid, los ntawm Teshaujlwm 8:21). Tu siab cov neeg txheej thaum ub sau qhia tias nws tsis dim. Qhov tseeb lawv hais tias nws yog thawjcoj ntawm cov Gnostic thiab “cov ntseeg txheej thaum ub” (The Reformation Study Bible, Ligonier Ministries, 2005, p. 1572; note on Acts 8:9). Nws pheej ntsesg txog “hwjchim” tiam sis tsis yog Tswv Yexus. Nws hais tias,

“Muab lub hwjchim no rau kuv” (Teshaujlwm 8:19).

Qhov no siv rau peb tau licas?

I. Ib, Ethos, los sis tug yam ntxwv raws li cov Pelagian thiab Gnostic qhuab qhia.

Lo lus “ethos” kuv txhais tau hais tias lub tswvyim uas yog qhia tias neeg yuav dim tau licas. Nyob rau nws phau ntawv Christless Christianity, Dr. Michael Horton hais tias, neeg Amelikas feem coob muaj ob yam no ua ke Palagian hais txog kev cawm dim ntawm tug kheej nrog rau Gnostic uas qhia tias kev cawm dim los ntawm qhov yus kawm tau tug kheej” (Baker Books, 2008, p. 251). Qhov no qhia tias neeg tiam tam sim no xav hais tsias lawv ua tej yam kom dim (Palagianism). Ib txhia qhia tias qhov lawv ua yog “tej yam tseemceeb” yog yam lawv xav los sis hais (Gnosticism).

Kuv paub tias niaj hnub nim no peb tabtom tawm tsam cov tswvyim uas tsis tseeb nyob rau pawg ntseeg. Cov neeg uas tsis paub Vajtswv, cov neeg uas yug nyob rau pawg ntseeg, cov no yog Palagianism thiab Gnosticism.

Kuv tawm mus nrog neeg tham nyob rau tom tej tog kev, thiab yuav pom qhov tseeb tias, yog nug lawv hais tais lawv yog cov tsis muaj kev vam, lawv yuav hais tias lawv muaj peev xwm ua qee yam, los sis tso qee yam tseg kom tau txais kev dim. “Kuv uas qhov zoo tshaj uas kuv ua tau” “kuv tsis phem zoo li lwm tug” nej yuav hnov li no txhua zaug. Tej zaum lawv twb tsis paub thiab, tiam sis muaj lub npe thiab lawv ntseeg – Pelagianism. Lawv xav tias neeg ua tau qee yam, los sis tso qee yam tseg kom lawv dim. Qhov tsis raws li Vajluskub qhia, Vajluskub hais tias,

“Peb tuag rau txoj kev txhaum” (Efexaus 2:5).

“Puab lub sab ruag hab tsaus quas nti lawm. Puab tsw tau txujsa kws Vaajtswv pub tsua cov ntseeg, tsua qhov puab tsw nkaag sab hab puab tawv ncauj” (Efexaus 4:18).

Cov Vajluskub no qhia tias neeg yeej txawj dag – ua kev txhaum qhev, tug neeg uas ua tau qee yam kom nws tug kheej dim – tuag rau kev txhaum – yuav poob mus rau tub tuagteb. Nej puas paub cov neeg tsis ntseeg Vajtswv ntseeg zoo li no? Kuv tsis paub! Ntshe yuav tsis muaj, cov uas ntseeg hais tias lawv yog kev txhaum qhev. Txawm pawg ntseeg los yeej tsis qhia li ntawd thiab! Qhov no lauj coo tug thiaj tseem tsis tau dim, xam cov nyob hauv pawg ntseeg hu si, lawv xav tias lawv muaj peev xwm ua los sis tso tej yam tseg kom lawv dim. Lawv yog Pelagianists. Lawv tsis paub tias lawv yog neeg tsis muaj kev vam ua tsis muaj txoj hau kev yuav dim kiag li.

Ob, lawv yog Gnostics, qhov no txhais tau hais tias lawv ntseeg tias lawv kawm thiab siv lawv qhov kev txawj ntse los pab kom lawv dim. Peb pom los no ntau zaug. Peb muaj cov neeg uas tuaj koom pawg ntseeg tsheej lig, tej zaum tsheej xyoo, siv sijhawm los kawm “yam tsis paub txog” tsis yog tias los kawm kom paub txog Tswv Yexus. Qhov no Dr. Horton hu tias, “Gnostic uas ntseeg tias lawv tej kev txawj ntseg pab kom lawv dim.” Kuv hais rau lawv ntau zaug tias lawv yog,

“Cov quaspuj ntawm puab naj nub kawm, kuas puab tsw paub sov lub ntsab yog le caag tag” (2 Timautes 3:7).

Tiam sis lawv tsis ntseeg kuv. Lawv mus ua raws li lawv xav tias “yam neeg tsis paub” Gnostic qhov kev txawj hloov los ua ib tug ntseeg. Kuv tseem pom ib txhia quaj, los kua muag, siv zog kawm, siv zog nrhiav “yam neeg tsis paub txog” lawv hais tias, “Kuv tsis tag ua dabtsi – kuv paub tias kuv dim lawm” Kuv nug lawv ob peb lo lus nug pom tau hais tias, qhov tseeb tiag lawv tsis ua dabtsi kiag li! Lawv xav tias yog Gnostic uas yog kev txawj ntse coj mus txog kev cawmdim. Kuv hais rau lawv tias qhov no tsis yog cov ntseeg tseeb tiag qhuab qhia, tsis yog li Vajtswv Txojlus. Kuv hais rau lawv tias lawv yog “cov coj yuam kev” raws li Wesley thiab Whitefield qhia tawm tsam nyob rau peb puas xyoo dhau los no. Kuv hais rau lawv tias muaj ib yam lawv yuav tsum ua. Lawv yuav tsum ntseeg Yexus. Vajtswv Txojlus qhia meej tias,

“Ntseeg tug Tswv Yexus xwb, thiab yuav dim” (Teshaujlwm 16:31).

“Cov kws ntseeg Vaajtswv tug tub, mas yuav tsw raug teem txem, kuas cov kws tsw ntseeg Vaajtswv tug tub, mas tub raug teem txem lawm vem puab tsw ntseeg Vaajtswv tuab leeg tub” (Yauhas 3:18).

Tiam sis ob tug txiv neej ntawm rov mus tsev ntawm chim kawg, thiab tig rov mus ua neej raws lub neej qub uas yog coj raws li cov Gnostic “tsis muaj leej twg paub”! Kuv tu siab kawg nkaus li! Yexus hlub lawv. Yam lawv yuav tsum ua yog ntseeg tug Tswv Yexus. Tiam sis lawv mus ntseeg qhov yuam kev! Lawv ntsia Yexus zoo li tug xav tau hwjchim zoo li Ximoos tug hais tias “thov muaj lub hwjchim no rau kuv” (Teshaujlwm 8:19) Ximoos mus coj raws li Gnostic. Cov Reformation phau Vajluskub hais tias,

Gnosticism (lub npe no luv Kivlis yog gnosis, txhai tias “kev txawj ntse”) qhia tias neeg dim los ntawm kev txawj ntse tsis yog qhov Yexus tuag theej tug neeg txhaum, tiam sis yog tej kev txawj ntse…(The Reformation Study Bible, ibid.).

Thaum ib tug neeg twg ntseeg li no lawm, yeej tsis yooj yim yuav muab tso tseg kiag li. Zoo li cov ntseeg Txivplig ib txhia ntseeg hais tias Yexus yog tug txiav txim (Cristo) tshaj yog tug Cawmseej uas muaj kev hlub! Muaj ib tug poj niam ntseeg txiv plig khiav tawm hauv pawg ntseeg txhua zaug kuv qhia hais tias Yexus tsis yog tug txiav txim, tiam sis yog tug Cawmseej uas muaj kev hlub! Nws ntshai Yexus yuav hloov nws lub neej! Cov neeg evangelicals yog cov ntseeg li no! lawv ntseeg Yexus yog ib tug ntawd cov Gnostic uas vwm rau “hwjchim” lawv yuav siv li cas los siv tau, lawv xav tias Yexus yuav yog lawv tug cawm seej yog lawv los ntseeg nws yam yooj yim. Tu siab kawg!

Thiab koj paub, qhov no Dabntxwnyoog! Dr. Martyn Lloyd-Jones hais tias,

Muaj ntau lub sijhawm uas [Dab Ntxwnyoog] tsi ntsoo cov ntseeg ib tug zuj zus, los sis cov ntseeg, txhua lub tebchaws rau tib lub sijhawm (The Christian Soldier, Ephesians 6:10-13, The Banner of Truth Trust, 1977, p. 302).

Kuv ntseeg tias Amelikas thiab cov neeg sab hnub poob raug Ntxwnyoog tswjhwm, thiab txawm yog cov pawg ntseeg loj loj los raug Ntxwny raug Ntxwnyoog tswj huvsi. Xibhwb Povlauj hais tias,

“Vaajtswv tug Ntsuj Plig qha tseeb ca has tas, yaav tom hauv ntej yuav muaj qee leej tso Vaajtswv tseg. Puab yuav moog noog daab tej nam lug daag hab ua lawv le daab qha” (I Timautes 4:1).

Kuv ntseeg tias Pelagian thiab Gnostic qhov kev xav, lawv yog cov ntseeg uas coj raws li – “Dabntxwnyoog qhov kev cob qhia.”

“Lo lus ntawm kev ntseeg” raug qhia los ntawm cov xibhwb uas yog T. D. Jakes, Benny Hinn, Joyce Meyer, thiab Joel Osteen. Lawv qhia thoob plaws hauv ntiajteb. Txawm yog peb cov Npavtiv los tseem raug cov no yuav tau lawm thiab, yam tsis paub txog kiag li. Dr. Horton hais tias lawv yog “cov neeg qhia zoo ib yam li cov Gnosticism txheej thaum ub” (ibid., p. 67). Nws hais tias ntau pawg ntseeg tamsim no qhia tias “muab [ob yam] xws li Pelagian qhia txog kev pab tug kheej thiab Gnostic txog kev ntseeg tug kheej” (ibid., p. 68). “[Vajtswv] muaj tej yam cai koj cheem tsum nyob rau koj lub neej, thiab yuav tsum ua raws lawv, koj muaj yam koj xav tau” (tib phau). Yog lawm Pelagianism thiab Gnosticism yog cov qhia yuam kev. Yam neeg ntseeg – yog koj kawm tej yam kev cai, thiab hais cov lus yog, koj yeej tau yam koj ntsawg – kev cawmdim thiab.

Joel Osteen pheej hais lus nyob rau TV li no tias,

Cia li hais li no, “Tswv Yexus, kuv lees txim ntawm kev txhaum, los rau hauv kuv lub siab. Kuv cia koj uas kuv tug Vajtswv thiab Cawmseej.” Phoojywg, yog koj thov Vajtswv zoo li no thiab yoojyim li no, peb ntseeg hais tais koj yug dua tshiab lawm.

Xibhwb Osteen tsis qhia txog Tswv Yexus thiab cov Vajluskub uas hais txog Yexus kiag li! Tsis hais txog qhov Yexus tuag saum ntoo Khaublig theej tug neeg txhaum tsis hais nyob rau cov lus qhuab qhia los yog kev thov Vajtswv! Tsis hais txog qhov Yexus cov ntshav ntxuav kev txhaum, tsis hais nyob rau cov lus qhuab qhia los yog kev thov Vajtswv! Los sis hais tias, tsis muab cov Vajluskub qhia txog Yexus kiag li (1 Kaulithaus 15:1-4). Osteen tseem hais tias, “Yog koj thov Vajtswv zoo li no, peb ntseeg hais tias koj yug dua tshiab. Tsuas muaj ob txoj haukev – Osteen hais lus dag – los yog (zoo li) nws qhia los ntawm “tug ntsujplig [dag] xwb, thiab cov lus uas yog los ntawm Ntxwnyoog.”

Tsis hais Pelagianism los yog Gnosticism raug Dabntxwnyoog yuam kom qhuab qhia mus thoob ntiajteb – Tshwjxeeb rau lub tebchaw Amelikas, koj los yeej ntseeg li ntawd! Qhov ntawd lauj koj thiaj tsis dim!

II. Ob, koj yuav tsum khiav tawm ntawd Ntxwnyoog cov lus, los yog yuav tsis dim kiag li!

Thawj yam lus qhia cuav yog Pelagianism. Lub ntsiab lus ntawm no qhia tias koj muaj peev xwm ua tej yam, los sis tso qee yam tseg ces yuav dim xwb. Qhov no laub qhia meej tias yog cov lus cuav, kuv chim thaum los hais txog qhov no. Tiam sis nej coob tug uas mloog kuv hais hmo no yeej ntseeg li ntawd! Koj tsis tau nyeem Vajluskub nqe no lov?

“Tub yog mej ntseeg mas Vaajtswv kws hlub mej txha paab kuas mej dim. Qhov kws mej dim hov, tsw yog mej ua num zoo, kuas yog Vaajtswv ca le paab dawb dawb xwb, Qhov kws mej dim tsw yog mej tug daag tug” (Efexaus 2:8, 9).

Tsis muaj ib yam koj yuav ua tau kom cawm koj dim! Tsis muaj li! Tsis muaj ib yam uas koj tso tseg tsis ua yuav pab rau kom koj dim! Tsis muaj kiag li! Tsuas muaj ib qhov xwb yog ua li no yog ntsib kev puas tsuaj, thiab

“Ntseeg tug tswv Yexu mas koj hab koj tsev tuabneeg txha dim lub txem” (Teshaujlwm 16:31).

Koj hais tias, “Tiam sis yoojyim!” Yog, muaj ib yam uas tug neeg txhau tsis txhob ua – tsis hais zoo li cas los xij! Txawj koj yuav qhia heev npaum licas los xij! Tug neeg txhaum tseem tsis lees yuav Yexus thiab mus ua lwm yam. Nws cia siab rau nws tej kev txawj peev xwm (Pelagianism) thiab yeej tsis lees yuav Yexus kiag li. Lawv ntseeg Yexus cov lus ua nws hais, tiam sis tsis yog ntseeg Yexus. NWS TSIS MUAJ HNUB NTSEEG YEXUS! YOG VIM LICAS? Vim yog Pelagianism yog neeg dag, yog vim licas? Tsis muaj Vajtswv qhov kev hlub, tsis los ntawm Yexus thiab cia siab rau Nws! Nws tsis lees paub Yexus – yog nws yog neeg dag!

“Tuag rau kev txhaum” (Efexaus 2:1).

Yam lus dag ob yog Gnosticm. Lub niam Tswv Yexus ntawm qhov no yog qhia tias Vajtswv yog tug siv hwjchim yuam thiab neeg muaj peevxwm “siv” kev txawj ntse los paub Vajtswv (Lus Kivlis yog “gnosis” txhais tias “kev txawj ntse”) Lub tswvyim no nyob rau cov evangelical qhov kev xav. Dr. Horton hais tias evangelical Gnosticism hais kom peb tig los “saib” peb tug kheej, thiab tsim peb qhov kev xav thiab peb tug mlom kom peb tswj nws tau” (Ibid., p. 167).

Cov hluas tam sim no ntseeg li yam tsis paub txog kiag li. Lawv muab Yexus rau qhov kev xav “hwjchim yuam” ua raws li siab xav. Puas yog tib yam kev ntseeg li Ximoos ua? Nws hais tias “Muaj hwjchim no rau kuv” (Teshaujlwm 8:19). Vajtswv tsuas yog “hwjchim” uas neeg muaj peevxwb siv thiab txais tau.

Cov Gnostic hais txog “ntsujplig dawb” Ib txhia hais txog ntsujplig dub yog coj los siv tswj cov ntsujplig phem. Tiam sis “ntsujplig dawb” muaj ntau lo lus, tsis hais nqe saum ntuj los yug, los sis thov Vajtswv kom tswj cov ntsujplig zoo – xam Vajtswv thiab. Raws li Joel Osteen “tug neeg txhaum qhov kev thov Vajtswv” hais txog cov ntsujplig dawb,

Cia li hais “Tswv Yexus, kuv lees txim ntawm kev txhaum, los rau hauv kuv lub siab. Kuv cia koj uas kuv tug Vajtswv thiab Cawmseej.” Phoojywg, yog koj thov Vajtswv zoo li no thiab yoojyim li no, peb ntseeg hais tais koj yug dua tshiab lawm.

Yog koj hais cov lus ntawm no, hwjchim yuav los rau hauv koj siab! Koj muaj peevxwm ua kom koj yug dua tshiab hais raws cov lus no! Cov no yog Gnosticism! Cov neeg ntsujplig dawb! Lawv tiv npe thiab hu! Cov lus qhia kom ntseeg! Tiv npe! Thiab hu! Raws li cov Evagelicalism, thiab yog ntsujplig dawb! Nco ntsoov tias Ximoos yog txiv neeb, yog tug txawj khawv koob (Teshaujlwm 8:9), yog leej txiv ntawm Gnosticism! Nws hais tias “Muab lub hwjchim no rau kuv”

C

ov lus xaus

Tswv Yexus tsis yog ib lub “hwjchim” uas kom muaj peev xwb yuav tswj los sis siv! Nws yog neeg, muaj neeg tej nqaij thiab ntshav. Nws tuag saum ntoo Khaublig theej koj tej kev txhaum. Tsis muaj hnub koj yuav “tshawb nrhiav tau” los sis “kawm” kom “tau” nws los cawm koj! Koj muaj peev xwm kawm “tej yam neeg tsis paub” tias yuav cawm tau koj lub neej licas – tiam sis yog li no tsis muaj hnub yuav ntsib, zoo li Ximoos thiab txawj khawv koob. Koj yuav tsum los rau ntawm Yexus zoo li tug neeg txhaum uas tsis muaj “txoj hau kev” tug cawm tau koj lub neej. Koj yuav tsum los zaum rau ntawm Yexus. Koj yuav tsum raug cawm los ntawm Tswv Yexus saum ntoo Khaublig! Koj yuav tsum raug ntxuav los ntawm Yexus cov ntshav. Tsis muaj lwm txoj hau kev cawm koj kom dim ntawm kev txhaum! Tsis yog qhov yuav kawm tau! Tsis yog “ib yam uas neeg tsis paub txog” los qhov kev txawj ntse zoo! Tiam sis yuav tsum “Ntseeg Yexus koj thiaj yuav dim” (Teshaujlwm 16:31).

Yog vim licas koj thiaj tsis ntseeg Yexus? Lo lus teb yoojyim. Koj tsis muaj teeb meem rau hauv lub neej! Koj qhov kev txhaum tsis ua dabtsi rau koj! Tsis paub tias koj lub siab phem!

Yog tsis muaj qhov ntseeg txog kev txhaum yeej tsis muaj qhov hloov dua siab txhia kiag li. Txog rau thaum koj paub tias lub siab no muaj kev txhaum, yog tsis yog lintawd tsis muaj hnub koj yuav xav tau Yexus.

Peb thov Vajtswv kom muaj qhov kev txhawb siab tiag. Tiamsis peb yuav thov Vajtswv licas? Puas yog peb tsuas thov Vajtswv tias “Au Vajtswv, coj neeg kom tuaj coob rau hauv” – los sis “Au Vajtswv, thov xa kev txhawj siab”? Yog peb uas lintawd, peb tsis yog thov Vajtswv ncaj qha rau yam peb yuav tsum tau. Peb tsuas yog thov Vajtswv kom dhau mus thiab zoo li ua si xwb. Qhov Vajtswv yuav teb koj cov lus thov. Tsis yog cov lus uas koj thov dav dav, yog li no koj yuav tsis tau dabtsi! Peb los thov ib yam ua tseem ceeb thiab cheem tsum tau – thov kom pom kev txhaum hauv peb lub siab. Hais li ntawd raws kuv – “thov kom pom kev txhaum hauv peb lub siab’ li no xwb! Yog yam peb yuav tsum ua! Yog yam peb cheem tsum kom Vajntsujplig ua! Txog rau thaum thov kom pom kev txhaum hauv peb lub siab!

Lub lim tiam tom ntej no peb yuav muaj kev thov Vajtswv txog rau thaum 5:00 teev yav lig. Tom qab ntawd peb yuav los thov Vajtswv ntxiv rau ntawm pawg ntseeg thiab los noj hmo uake. Qhov nog yog peb yuav tsum yoo mov thov Vajtswv rau – “thov kom pom kev txhaum hauv peb lub siab” thaum Vajtswv ua haujlwm lawm peb yuav pom neeg cia siab rau Yexus! Thaum lub sijhawm zoo li no lawm, peb yuav pom kev txhawb siab xwb! A-mees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Dr. Kreighton L. Chan: Teshaujlwm 8:18-24.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
     “Depth of Mercy! Can There Be?” (Charles Wesley, 1707-1788; altered by the Pastor).


TXHEEJ TXHEEM

MUAB LUB HWJCHIM NO RAU KUV

(QHIA HAUV ROOJ TXHAWB SIAB ZAUM 2)
GIVE ME THIS POWER
(SERMON NUMBER 2 ON REVIVAL)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Muab lub hwjchim no rau kuv” (Teshaujlwm 8:19)

(Teshaujlwm 8:23, 24)

I. Ib, Ethos, los sis tug yam ntxwv raws li cov Pelagian thiab Gnostic qhuab qhia. Efexaus 2:5; 4:18; II Timautes 3:7; Teshaujlwm 16:31; Yauhas 3:18; I Timautes 4:1.

II. Ob, koj yuav tsum khiav tawm ntawd Ntxwnyoog cov lus, los yog yuav tsis dim kiag li! Efexaus 2:8, 9; Teshaujlwm 16:31; Efexaus 2:1;
Teshaujlwm 8:9.