Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




HOM DAB NO

(QHIA ZAUM 1 HAUV ROOJ TXHAWB SIAB)
THIS KIND
(SERMON NUMBER 1 ON REVIVAL)
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npativ hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav lig lu xya hli 20, 2014
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, July 20, 2014

“Yexu lub moo txawm nrov nchaa quas lug moog thoob plawg Kalilai tebchaws. Yakaupau hab Yauhaa, ob tug nrug Yexu puab tawm huv tsev sablaaj moog tom Ximoo hab Aatali tsev” (Malakaus 9:28-29).


Hmog no kuv yuav los qhia Vajtswv Txojlus txog ntsujplig phem thiab Dabntxwnyoog, raws Dr. J. I Packer hu hais tias “Kuv puas tsuaj ntawm cov pawg ntseeg rau lub sijhawm no,” thiab yog vim licas thiaj li tsis muaj kev txhawb siab loj nyob rau tebchaws Amelikas txij thaum xyoo 1859, kuv cov ntsiab lus muab los ntawm Dr. Martyn Lloyd-Jones – cov lus qhuab qhia uas qhia nyob rau nroog Westminster hauv nroog London xyoo 1959. Kuv yuav tsis muaj nws cov lus ib lo los hais zuj zus tiam si yuav muab lwm lub tswvyim coj los txhab rau hauv, tiam lub ntsiab lus tseemceeb yog muab los ntawm “tug xibhwb no.”

“Yexu lub moo txawm nrov nchaa quas lug moog thoob plawg Kalilai tebchaws. Yakaupau hab Yauhaa, ob tug nrug Yexu puab tawm huv tsev sablaaj moog tom Ximoo hab Aatali tsev” (Malakaus 9:28-29).

Kuv xav kom nej los xav txog ob nqe lus ntawm no. Kuv yuav muab coj los siv qhia txog qhov kev quaj tshawb nrhiav kom Vajtswv xa kev txhawb siab “los rau” cov pawg ntseeg tebchaws Amelikas thiab cov tebchaws sab hnub poob.

Kuv paub tias los lus “txhawb siab” ua rau kom cov ntseeg khiav tawm hauv pawg ntseeg. Kuv paub tias vim Dabntxwnyoog ua kom neeg ntxub lo lus no! Vim nws tsis xav kom neeg los xav txog lo lus no. Tiam sis kuv thov Vajtswv tias nej yuav ua tib zoo mloog qhov kuv los hais txog peb pawg ntseeg, thiab lwm pawg ntseeg.

Yog ib yam tseemceeb pub rau peb. Yog peb paub mob siab rau pawg ntseeg thiab paub tias peb yog cov ntseeg uas tsis muaj Vajtswv. Qhov tseeb, yog koj tsis nyiam txog kev txhawb siab, koj yuav tsum nug tug kheej hais tias koj puas yog ib tug ntseeg tiag tiag! Yog koj tsis hlub txog peb pawg ntseeg, thiab lwm pawg, koj yuav tsis yog ib tug ntseeg tiag tiag! Kuv rov hais haia duas, kev txhawb siab yog ib yam tseemceeb rau peb cov uas ntseeg Vajtswv tiag tiag.

Peb pib los xav txog cov ntsiab lus uas nyob rau Malakaus ntshooj cuaj. Yog ib qhov uas tseemceeb, vim Vajntsujplig pab rau kom peb totau txog plaub phau Vajluskub Mathais, Malakaus, Lukas. Kl. Prudhomme nyuab qhuav nyeem nyob hauv Lukas, kuv nyeem ob nqe nyob rau hauv Malakaus. Nyob rau tom hauv ntej ntawm Malakaus tshooj no, qhias tias Yexus tau coj Petus, Yakausnpaus, thiab Yauhas mus rau saum roob, Yexus lub cev tau hloov, tiam sis thaum lawv rov qab saum roob los, lawv pom cov neeg coob coob nyob ib puas ncig lwm tug thwjtim, hais txog lawv! Peb tug uas nrog Yexus uake ntawd tsis totaub hais tias muab dabtsi tshwm sim tuaj. Lub sijhawm ntawm txawm muaj ib tug txiv neej los rau ntawm Yexus, hais tias nws tug tub raug dab nkag, tug txiv neej txawm hais tias “Kuv coj nws tuaj rau koj cov thwjtim [ntiab dab tawm] tiamsis lawv ntiab tsis tau” (Malakaus 9:18). Lawv siv zog heev, tias sis lawv ntiab tsis tau kiag li.

Yexus thiaj nug tug txiv neej ntawd ob peb lo lug nug. Nws txawm ntiab tau tug dab ntawd tawm ntawd tug txiv menyuam tub ntawd, tug menyuam no txawm rov los zoo li qub. Yexus txawm mus rau hauv tsev, thiab nws cov thwjtim txawm raws nws qab mus rau hauv. Tom qab ntawd cov thwjtim txawm nug nws tias, “Yog vim licas peb thiaj ntiab tsis tau tawm?” (Malakaus 9:28). Lawv siv zog heev li lawm. Ua ntej ntawd lawv ntiajteb tau. Tiamsis lub sijhawm no lawv tsis muaj peevxwm kiag li. Yexus txawm hais tias, “Cia li tawm ntawm nws” tug me tub ntawd txawm zoo li qub. Lawv hais tias, “Yog vim licas peb ntiab tsis tau?” Yexus hais tias, “Tug dab no tsis muaj ib yam twg yuav ntiab tau, tsuas thov Vajtswv thiab yoo mov xwb” (Malakaus 9:19).

Lub sijhawm no kuv yuav muab qhov no coj los qhia txog cov pawg ntseeg tam sim no cov teebmeem. Tug menyuam tub no piv txog cov tub ntshais hluas rau lub sijhawm no. Cov thwjtsim piv txog cov pawg ntseeg lub sijhawmno. Puas yog peb cov pawg ntseeg coj tsis tau cov hluas los cuag Vajtswv? George Barna qhia rau peb tias muaj 88% cov hluas uas loj hlob hauv pawg ntseeg tau tso kev ntseeg tseg. Thiab cov tau cov tsis ntseeg los tsawg kawg nkaus. Peb cov pawg ntseeg thiaj li tsawg zuj zu tuaj. Cov ntseeg uas yog Southern Baptist plam cov tswvcuab li ntawm 1, 000 tug ntseeg txhua xyoo! Lawv ua raws lawv lub tswvyim! Peb cov ntseeg uas tsis zwm rau leejtug los kuj ua tsis tau tshaj ntawd thiab. Peb cov uas ntsia mus rau feem no pom tias tsawg tshaj ntawd ib nrab thiaj yog cov mob siab rau kev ntseeg xwb yog piv rau ib puas xyoo dhau los no. Yog lintawd Dr. J. I Packer thiaj li hu hais tias “Kev puas tsuaj ntawm cov pawg ntseeg.”

Peb cov pawg ntseeg zoo li cov thwjtim, peb ua raws li peb qhov peev xwm, peb thiaj li ua tsis tau. Lawv ua tsis tau raws li cov thwjtsim uas siv zog los pab tug menyuam tub ntawd. Ntxim nyog yuav tsum nug hais tias “Yog vim licas peb thiaj li ntiab tsis tau?” Yog vim licas peb thiaj li ua tug swb?

Raws li Malakaus tshooj cuaj, Yexus tau teb txhua lo lus nug. Nws cov lus teb ntawd tseemceeb heev.

“Yexu lub moo txawm nrov nchaa quas lug moog thoob plawg Kalilai tebchaws. Yakaupau hab Yauhaa, ob tug nrug Yexu puab tawm huv tsev sablaaj moog tom Ximoo hab Aatali tsev” (Malakaus 9:28-29).

Vajluskub nqe no faib tau ua peb nqe lus.

I. Ib, yog hais txog “hom dab no.”

Yog vim licas peb thiaj ntiab tsis tau? Yexus hais tias, “Hom dab no yuav ntiab tsis tau, yuav tsum thov Vajtswv thiab yoo mov xwb” Nws hais rau lawv tias muaj ntau hom dab ib hom yeeb txawv lawv ib yam. Yav tag los Yexus xa lawv mus tshaj tawm thiab dab tawm. Lawv rov qab los muaj kev zoo siab kawg. Lawv hais tias cov dab ntawd mloog lawv lus.

Yog lintawd thaum tug txiv neej no coj tug me tub no tuaj rau cov thwjtim lawv tsis muaj leej twg muaj peev xwm yuav ntiab tau raws li yav tag los lawm. Zaum no lawv ntiab tsis tau kiag li. Lawv siv zog npaum licas los ua tsis tau kiag li, lawv thiaj li xa tias tim yog qhov twg. Yexus thiaj hais tias, “Hom no” zoo tsis thooj li “lwm hom” thiab zoo li hom lawv tau ntsib los.

Tib yam nkaus teem meem los yuav zoo ib yam li no thiab. Pawg ntseeg tes dej num yog coj cov tub ntxhais hluas kom dim ntawm Dabntxwnyoog txhais tes, “coj lawv tawm ntawm qhov tsau ntuj rau qhov pom kev, thiab dim ntawm Ntxwnyoog lub hwjchim los rau ntawm Vajtswv lub hwjchim” (Teshaujlwm 26:18). No los zoo li txhua tiam thiab, txhua hais neeg. Txhua pawg ntseeg yuav tsum nrog Ntxwnyoog thiab ntsujplig phem sib ntsuas zog. Tiam sis nyias muaj hom ntsujplig phem. Lawv tsis sib thooj. Xibhwb Povlauj hais tias “Peb tsis yog nrog roj thiab ntshav sib ntsuas zog, tiam sis nrog tug kav nruab ntug, tawm tsam cov hwjchim, tawm tsam tug kav yav hmo ntuj hauv lub ntiajteb, tawm tsam ntsujplig phem” (Efexus 6:12). Nws qhia rau peb tias muaj ntau hom ntsujplig phem, thiab lawv tug thawjcoj yog Ntxwnyoog, “Tug ua kav saum nruab ntug, cov ntsujplig phem uas yog cov menyuam uas tsis mloog lus” (Efexus 2:2). Ntxwnyoog muaj hwjchim heev. Tiam sis hauv nws qab tseem muaj cov ntsuj plig uas muaj hwjchim txawv txav thiab. Cov thwjtim muaj peev xwm ntiab cov ntsujplig uas tsis muaj zog. Tiam sis tsis yog tug ntsujplig uas muaj hwjchim. “Hom no” yog txawv, thiab yog qhov teeb meem loj. Thawj yam peb yuav tsum pom yog “hom no” uas yog hom uas peb ntsib rau niaj hnub nim no.

Zoo li peb los saib cov lus no “hom no” kuv tseem xav tias tsis yog txhua tug xibhwb yuav los paub li no tias muaj kev tsov rog rau seem ntsujplig. Kuv ntseeg tias cov tug xibhwb yeej tsis xav tias lawv tab tom nrog Ntxwnyoog sib ntsua zog. Tsis hais cov tsev kawm Vajluskub, ntseeg itas kev mob nkeeg tsis yog dabntxwg ua. Yog lintawd lawv cov lus qhuab qhia thais tsis yog rau seem ntsujplig.

Peb mus siv tej yam uas zoo li siv tau yam rau yav thaum ub. Lawv tsis paub tias tej txoj hau kev no tsis tau rau tej ‘hom no” thiab tiam no. Lawv paub tias qhov no cheem tsum yuav tsum tau. Tiam lo lus nug yog – qhov cheem tsum tau ntawd yog dab tsi? Txog rau thaum peb pom lawm hais tias qhov cheem tsum ntawd yog qhov twg, yog tsis yog lintawd peb yuav daws tsis tau tej teeb meem ntawd zoo li cov thwjtim ntiab tsis tau hom dab ntawd ntawm tug menyuam tub ntawd.

II. Ob, txoj hau kev no pab tsis tau dabtsi.

Peb pom tias peb pawg ntseeg ua tau ntau yam tseemceeb rau yav tag los, tiam sis pab tsis tau rau “hom no.” Vim must so siab rau yam peb ua tag los, peb thiaj li plam cov tub ntshais hluas tag, thiab coj tsis tau cov tub ntxhais hluas hauv ntiajteb los cuag Vajtswv. Vim qhov kev totaub yuam kev, kuv ntseeg thawj yam zoo kev kawm hnub kaj. Nws zoo rau tiam ib puas xyoo dhau los. Tiam sis tam sim no zoo li pab tsis tau dab tsi. Yam ob, yog qhov ntseeg txog kev cawmdim. Tej zaum muaj ib txhia yuav nyeem xwb thiab tuaj rau pawg ntseeg. Tiam sis qhov nug tug xibhwb, “koj puas muaj cov hluas tuaj koom koj pawg ntseeg, thiab tuaj txais yuav kev cawm dim rau qhov kev nyeem no?” kuv ntseeg tias yog tiam no thiab “hom no” yuav siv tsis tau li yav tag los. Tseem tshuav qhov ua mus ib lub tsev rau ib lub tsev. Siv tau rau yav tag los, tiam sis siv tsis tau rau tiam tam sim no thiab rau “hom no”

Muaj ntau yam siv tsis tau rau lub sijhawm no, thaum lawv los muab “hom no” coj los siv. Los sis Yexus hais tias, “Nej ntiab tsis tau tug dab ntawd, vim yog lub hwjchim uas nej muaj, tsis tau txaus rau lwm yam, tsis muaj hwjchim txaus yuav los pab tug menyuam tub ua raug “hom dab’”

Kuv paub tias muaj ntau tug xibhwb paub txog yam peb ua yav tag los siv tsis tau rau tiam tam sim no. Vim yog lawv raug cob qhia los ntseeg rau neeg tej kev txawj ntse tshaj qhov los ntseeg txog “Ntxwnyoog” lub hwjchim (2 Kaulithaus 2:11) – lawv cia siab rau tej kev txawj ntse tshiab tshiab, tiam sis twb zoo tsis cuag yav tag los – qhov yog yog yam uas peb siv coj cov tub ntshai hluas tuaj rau hauv pawg ntseeg. Xws li muaj ib txhia txiv neej hais rau peb tias, los lus tej uas coj los “qhia” cov tub ntxhais hluas tias Chivkeeb yog cov lus qhia txog Vajtswv tsim ntuj tsim teb muaj tseeb tiamsis qhov qhia tias neeg yug ntawm liab los yog qhov cuav. Lawv xav hais tias yog qhia li no yuav ua rau cov hluas hloov siab los ntseeg Vajtswv.

Dr. Lloyd-Jones hais tias, “zoo tim yam rau tiam plaub puas xyoo dhau los no, lawv muab lawv tej kev ntseeg tso rau qhov [lees txim] lawv qhia peb li no, yog yam uas lawv coj los qhia cov ntseeg, tiam sis lawv tsis ua qhov ntawd. ‘hom no’ tsis muaj lwm txoj hau kev lawm.

Ib qhov uas pab tsis tau yog cov Vajluskub txhais tshiab tam sim no. Peb hais tias cov hluas tsis to taub phau Vajluskub King James. Qhov peb yuav tsum tau yog cov Vajluskub txhais tshiab tam sim no. Vim cov hluas thiaj nyeem. Lawv tseem hais tias “nov thiaj yog cov ntseeg” lawv yuav tuaj rau hauv pawg ntseeg. Tiam sis qhov no los pab tsis tau dabtsi. Qhov tseeb tiag yuav tsis tshwm li ntawd yooj yim. Kuv tau ua haujlwm rau cov hluas tau 55 lub xyoo. Kuv paub qhov tseeb tiag cov Vajluskub txhais tshiab tamsim no cov hluas tsis nyiam. Kuv hnov coob tug hais tias “Zoo li tsis yog, cov lus nyob rau hauv Vajluskub.”

Tsis muaj ib zaug uas kuv yuav siv phaub tshiab no los qhia Vajtswv Txojlus, yeej tsis muaj hnub kiag li. Peb pom cov tub ntxhais hluas hloov siab txhua zaug, tsis hais cov nyob hauv pawg ntseeg, los sis cov sab nraud, lawv tsis yog daws teeb meem. Lawv tsis yog “hom no”

Puas muaj lwm yam thiab? Tseem tshuav cov nkauj tshiab tam sim no! “Peb los siv cov nkauj kom yog, lawv thiaj yuav los ua tug ntseeg.” Tu siab kawg Kuv yuav tsum los hais txog qhov no thiab lov? Muaj ib pawg ntseeg Npavtiv nyob hauv nroog Los Angeles. Tug xibhwb hnav yooj yim siv sijhawm qhia Vajtswv Txojlus luv luv, tiam sis siv sijhawm hu nkauj ntev thiab ntev. Peb muaj ib tug neeg tau mus ncig saib pawg ntseeg no, nws hais tias tsaus los tsau ntuj, zoo li tsis muaj Vajntsujplig kiag li. Siv sijhawm ntev thiab ntev los hu nkauj thiab thov Vajtswv zoo li meyuam yaus. Siv sijhawm ua tsis tau dab tsi, tsuas yog thov Vajtswv? Hnov qab! Cov nkauj tiam tam sim no pab tsis tau rau “hom no”

III. Peb, peb cheem tsum tej yam uas coj peb mus ntsib lub hwjchim phem, thiab peb ntau kov yeej qhov ntawd yog Vajtswv lub hwjchim!

Dr. Lloyd-Jones hais tias, “Peb yuav tsum tso siab rau yam ua kov yeej ‘hom no’ yog, Vajtswv lub hwjchim, tsis yog peb tej kev txawj ntse, kev to taub, kev zam txim, [phau Vajluskub txhais tshiab, los sis Nkauj] – tsis yog lintawd, peb cheem tsum lub hwjchim ua coj peb mus kom ntsib lub siab uas coj tau los cuag Vajtswv” thiab cov peb los rau Vajtswv Txojlus no,

“Yexu lub moo txawm nrov nchaa quas lug moog thoob plawg Kalilai tebchaws. Yakaupau hab Yauhaa, ob tug nrug Yexu puab tawm huv tsev sablaaj moog tom Ximoo hab Aatali tsev” (Malakaus 9:28-29).

Thov Vajtswv thiab yoo mov. Puas muaj lwm yam lawm thiab los pab kom yeej “hom no” uas yog dab lub hwjchim. Peb cov pawg ntseeg tsis mob siab tshaj tawm rau cov hluas. Qhov peb ua tau yog? “hom dab no yuav tsum ntiab los ntawm thov Vajtswv thiab yoo mov”

Muaj ib txhia neeg “txawj ntse” tsis paub Vajtswv yuav hais tias, “qhov ua phau qub tsis hais txog ‘qhov yoo mov’” Tiam sis cov “neeg txawj ntse” no puas paub txog ntsujplig phem? Lawv puas paub txog kev coj cov neeg nyob tom tej kev thiab tsev kawm ntawv los cuag Vajtswv nyob rau peb lub nroog no? lawv puas paub txog “rooj txhawb siab – Txhawb siab zoo li paub nyob rau Suav teb? Lawv yeej tsis paub txog tej yam no hlo li. Kuv pom ntawm kuv lub qhov muag peb zaug. Kuv yeej xav tsis thoob nyob rau peb zaug no kiag li. Tsis yog ib lub roog txhawj siab. Tiam sis yog lub sijhawm uas Vajntsujplig los nyob hauv neeg lub siab, thiab coj neeg los cuag Tswv Yexus!

Peb yuav tsis los uas raws li ob phau ntawv uas yog cov neeg Gnostic tau siv los, vim yog lawv muab lo lus “yoo mov” rho tawm lawm, Peb paub Yexus hais tias “thiab yoo mov” Peb paub tau licas? Muaj ob yam ua rau peb paub. Ib, ua ntej ntawd cov thwjtim ntiab tau dab tawm. Dab tsis yuav tsum nyob rau hauv – yuav tsum yoo mov! Thov Vajtswv xwb yuav tsis txaus. Peb paub los ntawm peb tug kheej. Xws li peb tom tiam kev yoo mov ua rau Vajtswv ua tau txhua yam rau peb yog peb siv dag siv zog los thov Vajtswv thiab yoo mov.

Kuv xau lus los ntawm siv Dr. Martyn Lloyd-Jones cov lus, hom xibhwb dab tsi! Totaub zoo licas! Vajtswv yuav zoo licas rau nws, nws tseem hais tias,

Kuv tsis to tau tias nws pheej tshwm sim rau peb, uas peb puas yuav tsum los xav txog qhov kev yoo mov? Qhov tseeb tiag, tsis yog, tias yuav los rhuav tshem peb lub neej, thiab los rhuav tshem cov ntseeg qhov kev xav?

Tshaj lwm yam huv si, yog qhov ua peb kov tsis yeej “hom no”

Kuv yuav kom peb los yoo mov rau lub lim tiam tom ntej no mus txog rau thaum 5.00 tsaus ntuj. Peb yuav tuaj rau pawg ntseeg thiaj noj tej yam yooj yim ua ntej peb mus tshaj tawm. Peb yuav yoo mov thov Vajtswv kom cov hluas los cuag Vajtswv thiab tuaj koom pawg ntseeg kom coob

Kuv yuav xau tsis tau kuv cov lus qhuab qhia yog tsis hais txog Tswv Yexus cov lus no, txhua yam peb cheem tsum tau yog tshawb nrhiav Nws. Henplais qhia rau peb tias,

“Kuas peb pum Yexu. Vaajtswv ca Yexu muaj fwjchim yau dua cov tubkhai sau ntuj ib nyuas ntu. Vaajtswv ua le ntawm tsua qhov Vaajtswv kws hlub suavdawg yuav khaiv Yexu lug tuag theej suavdawg… Nwgnuav peb pum Yexu muaj fwjchim ci ntsaa quas ab hab nwg tau koob meej tsua qhov nwg raug kev tuag txom nyem quas ntsuav. nwg txha ua tau puab tug tuam pov thawj hlub kws ncaaj nceeg hab muaj lub sab khuv leej es ua Vaajtswv teg num. Nwg ua le ntawm mas Vaajtswv txha zaam tau sawvdawg lub txem” (Henplais 2:9, 17).

A-mees.

Tswv Yexus, Vajtswv Leejtub, tuag theej tug neeg txhaum qhov chaw, zoo li tug neeg txhaum. Lub sijhawm koj txo hwjchim rau Yexus koj tej kev txhaum yuav raug ntxuav vim qhov nws tuag saum ntoo Khaublig. Lub sijhawm koj los cuag tug Cawmseej, koj tej kev txhaum yuav raug rhuav tshem ntawm Vajtswv phau ntawv cawm txoj sia vim yog Yexus cov ntshav. Peb thov Vajtswv kom nej los cuag Yexus thiab txais yuav kev cawm dim. A-mees thiab A-mees. Thov sawv ntsu hu zaj nkauj kawg ntawm nej phau ntawv nkauj.

Kuv yuav tsis paub yuav hais li cas,
Tiam sis koj cov ntshav ntxuav kuv,
Thiab coj kuv los rau ntawm koj,
Vajtswv tug menyuam yaj, kuv los! Kuv los!
(“Just As I Am” by Charlotte Elliott, 1789-1871).

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Lukas 9:37-45.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith: “Old-Time Power” (Paul Rader, 1878-1938).


TXHEEJ TXHEEM

HOM DAB NO

(QHIA ZAUM 1 HAUV ROOJ TXHAWB SIAB)
THIS KIND
(SERMON NUMBER 1 ON REVIVAL)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Yexu lub moo txawm nrov nchaa quas lug moog thoob plawg Kalilai tebchaws. Yakaupau hab Yauhaa, ob tug nrug Yexu puab tawm huv tsev sablaaj moog tom Ximoo hab Aatali tsev” (Malakaus 9:28-29).

(Malakaus 9:18)

I.      Ib, yog hais txog “hom dab no,” Teshaujlwm 26:18; Efexus 6:12; 2:2.

II.    Ob, txoj hau kev no pab tsis tau dabtsi., 2 Kaulithaus 2:11.

III.   Peb, peb cheem tsum tej yam uas coj peb mus ntsib lub hwjchim phem, thiab peb ntau kov yeej qhov ntawd yog Vajtswv lub hwjchim!
Henplais 2:9, 17.