Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




TSIS TXHOB TSAUG ZOG – ZOO LI LWM TUG!

DON’T SLEEP – AS OTHERS DO!
(Hmong)

Tug qhia Dr. R.L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub lub rau hli 22, 2014
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, June 22, 2014

“Peb txhob tsaus zog, zoo li lwm tug” (1 Thexalaunike 5:6)


Xibhwb Povlauj hais ntawm no txog “Vajtswv Hnub” Nov yog lub sijhawm uas pib mus rau lub caij nyoog kev phem loj tshwm tuaj, thiaj lub sijhawm uas “kev rhuav tshem” thiab “kev puas tsuaj” – zoo li “kev yug menyuam” tawm hauv niam lub plab los. Lub sijhawm uas yog Vajtswv hnub mus coob leej ntau tug tsis npaj txhij rau hnub ntawd. Muaj coob leej ntau tug ntseeg yuav tso kev ntseeg tseg rau lub sijhawm uas muaj kev txom nyem tshwm tuaj!

Xibhwb Povlauj hais rau lawv tias “tsis yog hauv qhov tsaus ntsuj.” Lawv paub txog yam Vajluskub hais cia, lawv tsis yog cov nyob rau qhov tsaus ntuj rau lub sijhawm ua kev phem loj tshwm tuaj, tiamsis nws hais tias, “Yog lintawd peb tsis txhob tsaug zog, zoo li lwm tug; peb nyob ntsia ntsoov tos” Vim yog nws ceebtoom rau kom peb yuav tsum txhob tsaug zog, peb thiaj li muaj peev xwm hais tau tias, yeej muaj cov uas hloov dua siab tshiab tseem “tsaug zog” vim yog cov tsis ntseeg yeej tseem pw tsaug zog. Tag kis no kuv yuav los qhia txog ob hom neeg no.

I. Ib, cia cov uas hloov dua siab tshiab hais tias, “Peb tsis txhob tsaus zog, zoo li lwm tug.”

Yuav tsis tag los nug lo lus no. Muaj tseeb tiag cov ntseeg tseeb los yeej tseem pw tsaug zog. Kuv tug ntxhais nkauj xwb yee qhia meej meej li ntawd. Yexus hais tias,

“Lub sijhawm thaum tug nraug vauv tseem qeeb, lawv txawm sab thiab tsaug zog tag” (Mathais 25:5).

Kuv ntseeg tias yeej yog daim duab qhia txog cov ntseeg Vajtswv coob tug rau niaj hnub nim no. Lawv qaug zog thiab tsaug zog. Cov lus no hais txog cov ntseeg qee tug, txawm yog cov nyob hauv peb pawg ntseeg, rau lub sijhawm tag kis no thiab ntag.

Ib tug ntseeg pw tsaug zog thiab nws tug kheej los twb tsis paub txog. Yog koj hais tias, “Kuv tsaug zog” yog qhov qhia tias koj tsis tsaug zog Vim cov uas tab tom pw tsaug zog yeej tsis paub txog qhov no. Koj pw tsaug zoo heev thiab nyuaj yuav tsim rov qab los, vim koj cov phoojywg uas nyob rau ntawm pawg ntseeg no los yeej tseem pw ib yam thiab. Yog muaj ib txhia tsa koj, koj yuav tsis kam ua raws yam lawv hais, thiaj xav hais tias lawv yog cov niag neeg nyiam thuam lwm tug.

Kev tsaug zog ntawm cov ntseeg yog ib yam uas tsis zoo kiag li vim yog koj yuav ua tau ntau yam rau lub sijhawm ua pw tsaug zog. Muaj ib txhia hais lus duab dabntub. Muaj ib txhia ntseeg nyiam hais li rau lub sijhawm ua kub siab thiab tsis kub tsis txias. Xws li lub sijhawm thaum lawv thov Vajtswv. Lawv thov Vajtswv tiam sis seem ntsujplig twg pw tsau zog lawm. Lawv lub suab uas thov Vajtswv tawm qhia tias lawv tab tom pw tsaug zog, lawv siv ib lo lus mus mus los los lawv tsis muab qhov tseeb, tsis yog tias lawv tsaug zoo xwb txhua tug tseem ua kom lwm tug tsaug zog rau lawv cov lus thov Vajtswv. Kuv hnov ib txhia thov Vajtswv, lawv lub suab qhia tias yeej tsis muaj qhov tseeb nyob rau hauv lawv. Lawv tsis yog thov Vajtswv tiag, tiam sis tsuas yog cim ib cov lus thov Vajtswv xwb, zoo li cov neeg uas hais lus duab dabntub xwb. Ib txhia thov Vajtswv tiam sis lawv lub siab twb tsis nyob qhov ntawd, lawv tsis xaus cov lus thov rau lo lus “A-mees” yog leej tug thov Vajtswv tiag tiag tug ntawd thiaj – thiab tau txais yam lawv ntshaw.

Coob leej tseem hu nkauj thaum tsaug zog. Tiamsis muaj ib txhia thov Vajtswv hau lawv lub siab, cov neeg uas tsaus zog yeej hais lus duab dabntub xwb. Lawv tug nplais hais lus, tiam sis lawv lub siab tsis nyob qhov ntawd. Tug coj hu nkauj yuav tsum pheej hais kom lawv yuav tsum “hu nkauj!” Yeej nyuaj rau ib tug neeg los paub tias nws tsaug zog, vim nws tug kheej los pheej tseem hais raws cov lus thov Vajtswv, los sis hu nkauj, tiam tsis yeej zoo li tug tuag lawm, vim yog lawv tug tuag rau seem ntsuj plig lawm.

Muaj ib txhia tseem mus kev rau lub sijhawm thaum pw tsaug zog. Kuv ntseeg tias nws yeej paub txog lo lus “tug “Neeg tsaug zog thaus kev.” Nej yeej pom muaj ib txhia mus rau rooj txhawb siab zoo li cov neeg ua pw tsaug zog? Nej puas tau pom cov uas mus rau rooj sab laj uas muaj kev tshaj tawm coj tau ntau tug los cuag Vajtswv – muaj ib txhia coj tau ib tug los ntseeg xwb, muaj ib txhia ib tug xwb los twb coj tsis tau kiagli? Lawv yog cov uas tsaug zog rau seem ntsuj plig! Thaum lawv coj cov neeg tshiab tuaj rau pawg ntseeg, lawv siv zog hais rau kom cov neeg no xav tias pawg ntseeg yog lawv lub tsev thiab tab cov neeg no – tiam sis ib txhia tsaug zog, hnov qab txhua yam no – vim lawv tsaug zog rau Vajtswv seem.

Kuv ntshai tias coob leej ntau tug xibhwb yog cov uas tsaug zog rau niaj hnub nim no. Lawv qhia Vajtswv txoj lus los ntawm ib txhais ib nqe zuj zus. Lawv twb tsis paub tias tsis muaj neeg mloog lawv qhia lawm – lawv cov neeg feemcoob, xav tias lawv tuaj txhua lub sijhawm, tseem yog cov ua tsis tau dim! Cov xibhwb zoo li no yeej ntshai cov xibhwb qhia kom neeg tsim hauv duab dabntub los! Vim lawv tsis xav kom neeg tsim rov los! Lawv zoo siab uas muaj ib ob tug menyuam yaj tsaug zog tuaj pehawm Vajtswv thiaj tuaj kawm “Vajtswv Txojlus” Vajtswv thov pab peb! Thiaj li paub tias yog vim licas ntau pawg ntseeg thiaj li tuag mus! Thiaj li paub tias yog vim licas ntau tug nyob rau txoj kev txhaum! Thiaj li paub hais tias ntau pawg ntseeg tsaug zog thiab tsis kam tuaj koom kev thov Vajtswv, thiab hloo siab thiaj koom “kev kawm Vajtswv Txojlus” kuv hnov neeg “thov Vajtswv” nyob rau tej pawg ntseeg zoo li tug neeg ua twb tuag lawm! Qhov kev thov Vajtswv li no tsis yog qhov tseeb! Peb cov ntseeg qhov kev thov Vajtswv tam sim no tsawg kawg nkaus! Peb muaj ib tug tswvcuab tau mus koom ib pawg ntseeg qhov kev thov Vajtswv. Nws sawv ntsug thov Vajtswv zoo li ib tug txiv neej yawg, tiam sis muaj lwm tug xibhwb hais kom nws txhob thov Vajtswv lintawd. Nws hais xav kom peb tug tswvcuab ntawd thov Vajtswv zoo li tug neeg uas tuag lawm, zoo li nws cov neeg ua! Tsis totaub tias lub tebchaws yuav zoo li no! thiaj li paub tias George Barna cov lus hais tias 88% ntawm cov tub ntxhais hluas thim Vajntswv ua ntej muaj hnub nyoog txog rau 25 xyoo muaj tseeb, “tsis rov qab los li lawm” Vajtswv thov pab peb! Lawv tsaug zog, tiam sis tsis paub txog qhov no kiag li! Thov Vajtswv pab kom peb txhob tsaug zog, thiab txhob muaj tshwmsim rau peb pawg ntseeg! “Tsis txhob tsaug zog, zoo li lwm tug” (1 Thauxalaunikas 5:6).

Dr. Cagan hais rau kuv tias muaj ntau tug xibhwb xav tuaj qhia rau ntawm no “vimyog peb cov neeg rau siab mloog, thiab mob siab.” Peb yeej tsis ua li lo lus no! “Peb tsis txob taug zog, zoo li lwm tug!” Muaj ib tug xibhwb hais rau kuv tias muaj ib txhia poj niam yuav khiav tawm pawg ntseeg yog pheej muaj kev npuaj tes. Kuv xav tias, “lawv ntxim nyho mus koom cov Methodist! Mus koom cov Episcopal yog xav tau ib pawg ntseeg uas zoo li tuag lawm!”

II. Ob, peb thov Vajtswv rau cov uas tseem tsis tau dim yuav hais tias, “Peb tsis txhob tsaus zog, zoo li lwm tug.”

Kuv nyiam pov cov menyuam yuas los zaum rau pem hauv ntej. Kuv thov Vajtswv kom lawv yog cov uas paub ntshai Vajtswv, hlub Yexus, thaum lawv tseem hluas. Tiamsis kev tabtam saib lawv rau tam sim no. Kuv hais rau cov hluas cov uas tuaj koom peb pawg ntseeg uas tseem tsis tau dim. Vajtswv Txojlus hais rau kom tias,

“Yog lintawd Vajtswv hais tias tug neeg uas tsaug zog cia li sawv los ntawm txoj kev tuag thiab Yexus ua qhov kaj tsom rau nej” (Efexus 5:14).

Nov yog ib cov lus sam hwm, thiab yuav tiav rau lub sijhawm uas Vajtswv tug kheej los tsa kom peb sawv, neeg txhua tug yug los ua neeg txhaum. Qhov no txhais tias koj yuav tsis totaub tias dim tau licas. Peb yuav hais qhov no kom meej, koj los yeej tseem tsis tau totaub. Koj muaj peevxwm kawm saum txhiaj zaug, los yeej tseem zoo li tug neeg dim muag. Xibhwb Povlauj hais tias,

“Ib tug neeg twg yuav tsis muaj peev xwm txais yam uas yog Vajntsujpli li tsis tau vim nws pom tias yog tej yam uas ruam thiab nws yeej tsis totaub kiag li vim yog qhov yuav pom tej yam no yuav tsum ntsia rau seem ntsujplig xwb” (1 Kaulithaus 2:14).

Qhov no yog vim licas nej ib txhia thiaj yuav tsum tuaj nrhiav peb txog qhov kev cawm dim ntau zaug, tiamsis pab nej tsis tau kiag li. Peb hais rau koj “los rau ntawm Yexus.” Thiab koj hais tias, “Kuv yuav los ntawm nws tau licas?” Peb hais tias, “koj tsis tag yuav paub tias yog vim licas – cia li cia siab rau Nws.” Koj hais tias, “Kuv yuav cia siab tau licas?”

Kuv thov txim, tiam sis kuv yuav tsim los qhia nej kom ntau zaug, muaj ntau zaug peb txhais tsis tau cov ntsiab lus ntawd rau koj txog qhov yuav pab tau rau koj. Koj yuav tsum raug Vajntsujplig tsa kom sawv, los sis peb cov lus yuav pab koj! Koj yuav tsum raug Vajtswv Ntsujplig coj los rau ntawm Yexus. Koj yeej kawm tsis tau txog qhov yuav los rau ntawm Nws! Andrew Reed sau tau ib zaj nkauj hais li no,

Vajntsujplig, ua yog Vajtswv tug ntsujplig,
   Thov ua teeb tsom rau peb lub siab;
Kom qhov kev tsaus ntuj ploj mus,
   Hloov hmo ntuj mus ua nruab hnub.
(“Holy Ghost, With Light Divine,” Andrew Reed, 1787-1862).

Nyob rau lub sijhawm rooj txhawb siab loj zaum ob, Thomas Charles (1755-1814) hais tias, “Qhov ua kom neeg tsim hauv qhov pw tsaug zog rov qab los yog…yog qhov uas neeg paub txog thiaj muaj kev tu siab…quaj rau txoj kev chim siab, vim yog paub txog kev txhaum quaj tshawb nrhiav kev hlub…txoj kev cawmdim lawv tug ntsujplig” (Paul E. G. Cook, Fire From Heaven, EP Books, 2009, p. 34) Qhov no yog yam tshwm rau txhua tug thaum Vajntswv xav qhov kev txhawb siab los rau txhua tug, thiab tseem tshwm rau lub sijhawm uas ib tug neeg twg los hloov dua siab tshiab tiag tiag. Thaum ib tug neeg txhaum los pom thiaj tu siab “quaj tshawb nrhiav kev hlub thiab kev pab cuam” yog ib lub sijhawm luv luv ua ntej tug ntaws los txais yuav kev cawmdim.

Qhov no tshwm sim tau licas? Qhov no yog yam tshwm sim rau ib tug neeg uas tseem tsis tau ntseeg Vajtswv. Kuv muaj ib tug xibhwb ua los hloov dua siab tshiab qhia rau nej, nyob rau nws phau ntawv kuv tau nyem.

Nws tsis tau xav mus hauv pawg ntseeg, tiamsis nws xav mus nrog lawv uasi yog basketball, nws rau pawg ntseeg caw kom mus koom pawg ntseeg pab. Nws thiaj li zoo siab tuaj mus koom pawg ntseeg kom tau nrog lawv ua si, Vajtswv cov lus uas nws hnov ntawd pab tsis tau nws dabtsi, tiamsis nws kuj tuaj txhua zaug. Pawg ntseeg pib tseemceeb zuj zus rau nws lub neej. Tsis ntes lo lus “cawmdim” los rau hauv nws lub siab. Txawm yuav txhais li cas los xij, nws paub tias nws tsis tau muaj qhov ntawd dua los. Nws tsis xav kom lwm tug paub txog yam nws xav, nws thiaj tsis mus nrog ib tug xibhwb twg tham thaum raug caw tawm los txais yuav Vajtswv. Nws txiav txim siab los ua ib tug neeg “zoo tshaj plaws” qhov qub, nws tseg qhov kev hais lus phem. Nws yeem siv zog los ua neeg zoo npaum licas los nws sim huab ua yuam kev. Nws tsis paub tias yog vim li cas nws tsis muaj peev xwm yuav los hloov nws tug kheej. Nws hais tias, “Kuv qhov kev siv zog yuav los ua ib tug neeg zoo tau tag lawm.” Lub sijhawm nws pib los xav txog Vajtswv thiab Yexus yam tsis tau xav dua los. Xws li, yog vim licas Yexus tuag saum ntoo Khaub lig? Nws tsis tau xav dua li no khia li, tiam si tam sim no zoo li tseem ceeb heev rau nws. Nws hais tias, “Kuv yeej tsis to taub kiag li tias yog vim licas lub ntiajteb tshiab pib qhib qhov rooj rau kuv.” Thaum kawg nws lees kev txhaum, nws tig los mloog Vajtswv Txojlus thiab lees yuav mus ntsib tug neeg pab tau rau nws. Tug xibhwb ntawd hais tias qhov no tshwm rau nws tsib caug xyoo dhau los, neeg tseem nco txog hmo ntaw zoo “qhov kuv lub neej hauv ntiajteb coj mus rau txoj kev tshiab.” Nws yog Reform ib tug xibhwb tau ntau xyoo. Kuv muab nws cov lus coj los hais dua tshiab. Thov kom nej tsim dheev thiab los txais kev cawmdim! (Stephen Smallman, What is True Conversion?, P & R Publishing, 2005, pp. 8-10)

“Txhob tsaug zog, zoo li lwm tug” (1 Thauxalaunikes 5:6).

Thaum kuv los nyeem cov lus pov thawj no, kuv pom tau hais tias zoo ib yam li kuv lub neej los cuag Vajtswv thiab. Kuv cov phoojywg nyob ze kuv coj kuv mus koom Npavtiv pawg ntseeg thaum kuv tseem yau yau. Kuv mus koom kev pehawm Vajtswv vim yog cov neeg ntawd ua zoo rau kuv. Kuv tsis totaub txog cov lus qhuab qhia, tiam sis kuv kawm txog lo lus “cawm” Kuv siv zog ntxuav kev lub neej, thiab hais rau pawg ntseeg yuav mus ua Vajtswv tes dej num, koom pawg ntseeg Suav Npavtiv. Qhov ntawd pab tsis tau, kev txhaum tseem nyob, Kuv mus kawm ntawv nyob rau Biola. Kuv hnov cov lus qhuab qhia ntawm tug xibhwb Dr. Charles J. Woodbridge, thiab Yexus los hauv kuv thiab kuv cia siab rau nws, Nws muab nws cov ntshav ntxuav kom kuv dawb huv.

Kuv mus “rau pem hauv ntej” ntau zaug, tiam sis tseem tsis tau dim. Kuv fij tug kheej rau Yexus ntau zaug, los tseem tsis tau dim. Txog rau thaum Yexus los rau ntawm kuv, Nws cawm kuv los ntawm nws qhov kev pab cuam thiab kev hlub, thiab ntxuav kuv tej kev txhaum los ntawm Nws cov ntshav!

Qhov twg yog yam ua tug xibhwb no thiab kuv cov lus povthawj sib thooj? Wb tuaj koom pawg ntseeg vim yog raug lwm tug caw tuaj. Wb ob leeg puas leej tsis yog los ntawm tsev neeg ntseeg. Wb tuaj koom pawg ntseeg vim yog muaj neeg ua zoo rau wb. Wb ob leeg puas leej tsis paub tias cov lus qhuab qhia ntawd yuav coj los siv rau wb lub neej li cas. Tiam sis wb paub tias wb tseem tsis tau “dim” Wb siv zog los ua ib tug neeg zoo los ntawm wb lub zog. Wb puas leej ua tsis tau. Thaum los ntseeg tias yog neeg txhaum, wb los ntsib kev thaj yeeb thiab kev cawm dim uas yog ntseeg hauv Tswv Yexus.

Peb los rau ntawm pawg ntseeg ntawm tsis muaj kev ntseeg kiag li. Thaum kawg, peb paub tias peb yog neeg txhaum. Lub sijhawm ntawd Vajntsujplig coj peb los rau ntawm Yexus. Yeej tsis muaj leej twg “paub tias yuav los rau ntawm Yexus tau licas” Thaum peb sawv los paub txog kev txhaum, lub sijhawm ntawd Vajntsujplig coj peb los rau ntawm Nws. Qhov no vim yog vim Vajtswv qhov kev hlub, txhua yam yog Vajntsujplig ua tug coj peb los, vim yog Yexus cov ntshav ntxuav peb tej kev txhaum!

“Txhob tsaug zog, zoo li lwm tug” (1 Thauxalaunikes 5:6)

.

Cov uas yug loj hlob nyob rau hauv pawg ntseeg yuav zoo licas? Lawv hloov dua siab tshiab tau licas? Ntawm no yog ib cov lus tim khawv ntawm ib tug tswv cuab. Qhov tseeb, nws raug coj tuaj rau ntawm pawg ntseeg thau nws tseem yog ib tug menyuam mos. Kuv yuav coj nws cov lus pojthawm qee qhov los hais rau ntawm no.

     Kuv siv zog los tshawb nrhiav qhov chaw so, thaum Vajtswv los kev tsaug zog txawm ploj mus. Lub sijhawm zwj hnub sawv ntxov…kuv mob rau seem cev nqaij daim tawv thiab ntsujplig, kuv qhov kev tawm tsam Vajtswv ntawd zoo li loj zuj zu. Lub sijhawm thau qhia Vajtswv Txojlus, kuv txawm pib paub tias kuv yog neeg txhaum…kuv paub tias kuv yog ib neeg txhaum loj tshaj plaws, tiam sis kuv tseem tsis kam los cuag Yexus raws li nws tau hu kuv…cov lus qhuab qhia ntawd zoo li tsis muaj qab hau…ntawm Vajtswv kuv zoo li tug neeg tsis muaj dabtsi kiag li. Kuv tej kev txhaum txawm ploj zuj zu, tug xibhwb tau hu kuv…Dr. Hymers (tom qab ntawd) hais kom kuv cia siab rau Yexus, thiab los rau ntawm Nws. Kuv zoo txaus siab, tiam sis zoo li tseem tsis cia tug neeg qub kom dua mus. Lub sijhawm ntawd, kuv los tshawb nrhiav hais tias cia siab rau Yexus tau licas, kuv pom qhov phem tshaj uas kev tsis lees yuav Yexus. Txawm kuv yuav siv zog…siv zog nrhiav Nws los ntawm kuv lub zog, yim huab ua rau kuv tsis lees paub nws, kuv yim siv zog los cia siab rau Yexus, los kuv ua tsis tau. Kuv tag kev cia siab…Yexus tau hu kuv los rau ntawm Nws…tiam sis kuv pheej tseem ua raws li kuv lub siab ntshaw nyiam. Lub sijhawm ntawd cov lus qhuab qhia txawm los rau ntawm kuv lub pob ntseg “Yeem rau Yexus! Yeem rau Yexus!” Lub sijhawm txhua yam uas yog kuv lub siab tsis lees yuav tug Yexus uas tuag saum ntoo Khaug lig tau chob kuv lub siab. Vajtswv Leejtug tau nqe saum ntuj los tuag theej kuv, txawm kuv yog nws tug yeeb ncuab los xij. Qhov no coj kuv los paub txog kuv tug kheej. Yog lub sijhawm thaum kuv los cia siab rau Nws. Kuv tso kuv lub neej qub tseg, los so rau ntawm Yexus…Nws txhuav kuv tej kev txhaum, nws los coj kuv. Tsis yog tias nyuaj npaum licas qhov Vajtswv los cawm kuv, tiam sis yog qhov kuv tsis yog siv kuv lub zog tshawb nrhiav Yexus. Nws yog lub sij hawm uas kuv “cia siab” rau Yexus los cawm kuv, lub sijhawm ntawd nws ntxuav kuv los ntawm Nws cov ntshav! Kev cia siab rau Yexus tsis yog yam qhov kev ua tau, tiam sis yog qhov kuv yuav tsum yeem rau Nws! Lub sijhawm ntawd yooj yim rau kuv kawg nkaus, tsis yog yam kuv ua tau. Txhua yog Vajtswv kev hlub…Kuv hlub Yexus tag kuv lub siab, thiab so rau ntawm Nws xwb.

Thov kom ib txhia tsim dheev los paub txog kev txhaum thiab cheem tsum Yexus cov ntshav los ntxuav kev txhaum! Au, tag kis no, koj puas yuav hais tias,

Kuv hnov Vajtswv lub suab hu tos txais kuv
   Kom los ntxuav hauv nws cov ntshav, ntawm ntoo Khaublig.
Vajtswv kuv los ntawm koj, kuv los rau ntawm koj!
   Ntxuav kuv, ntxuav kuv ntawm koj cov ntshav ntawm ntoog Khaublig
(“I Am Coming, Lord,” Lewis Hartsough, 1828-1919).

“Txhob tsaug zog, zoo li lwm tug” ( 1 Thauxalaunikes 5:6)

.

Mus rau tom chav tsev thov Vajtswv. Sawv mus lawm nram qab tamsim no thiab Dr. Cagan yuav coj nej mus muab lus qhiab ntxiv thiab thov Vajtswv pab. Dr. Chan thov coj peb thov Vajtswv pab rau cov neeg neeg uas txais yuav Yexus rau tag kis no. A-mees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: 1 Thexalaunikes 5:1-6.


TXHEEJ TXHEEM

TSIS TXHOB TSAUG ZOG – ZOO LI LWM TUG!

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Peb txhob tsaus zog, zoo li lwm tug” (1 Thexalaunike 5:6).

I.   Ib, cia cov uas hloov dua siab tshiab hais tias, “Peb tsis txhob tsaus zog, zoo li lwm tug,” Mathais 25:5.

II.  Ob, peb thov Vajtswv rau cov uas tseem tsis tau dim yuav hais tias, “Peb tsis txhob tsaus zog, zoo li lwm tug,” Efexaus 5:14; 1 Kaulithaus 2:14.