Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




COV LUS QHIA TXOG PEB LUB VAJ

THREE GARDENS TELL THE STORY
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv lub nroog Los Angeles
Vajntswv hnub yav sawv ntxov lub plaub hli ntuj 6, 2014
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, April 6, 2014

“Vaajtswv kws muaj tswvyim pum has tas, tuabneeg tug tswvyim yeej paab tsw tau kuas tuabneeg paub Vaajtswv hlo le. Kuas Vaajtswv pum zoo paab cov tuabneeg kws tso sab tsua Vaajtswv, tsua qhov puab ntseeg zaaj kws peb qha. Muaj qee leej thuaj has tas, zaaj ntawm tsw muaj qaabhau daabtsw le. Cov Yutai xaav pum tej txujci tseem ceeb puab txha le ntseeg. Cov Kili tsuas ca sab tsua tej kws cov tuabneeg txawj ntse qha xwb” (1 Kaulithaus 15:21-22).


Cev nqaij daim tawv thiab tug ntsujplig tuag vim yog Adas. Vim yog ua Adas ua txhaum, txhua tug neeg uas yug los thiaj li yog neeg txhaum. Peb txhua tug puas yug los ua tug neeg txhaum. Tiamsis Yexus yog tug ncajncees, tug ua raug Nws cawm lawm tug ntawd yog neeg ncajncees thiab tau txoj sia ntev dhawv. Peb nyeem txog thawj tug Adas thiab Adas tug kawg nyob rau nqe plaubcaug tsib. Thawj tug Adas coj kev txhaum los rau neeg ntiajteb. Tiamsis tug Yexus tom qab coj kev cawmdim thiab txoj siab los rau tug neeg uas cia siab thiab hloov dua siab tshiab. Kev txhaum pom nyob rau peb lub vaj ntawm no, thiab yog qhov kev cawmdim. Kuv tsis paub yuav hais tau kom zoo tshaj no lawm, thiab li muaj peb lub vaj no coj los piv rau peb pom txog kev cawmdim.

I. Ib, peb sim los saib rau lub vaj uas yog Edees.

Vajtswv Txojlus qhia tias Vajtswv tsim thawj tug neeg. Vajluskub qhia meej tias yeej muaj tug neeg no tseeb tuag Vajtswv tsim nws nyob rau lub vaj Edees. “Vajtswv ua tug tsim lub vaj Edees; thiab Vajtswv tsim tib neeg nyob rau qhov ntawd” (Chivkeeb 2:8). Tug txiv neej raug Vajtswv tsim los nyob rau qhov ntawd kav lub ntiajteb, thiab saib xyua lub vaj ntawd. Nws tseem raug txwv tsis puv noj tsob ntoo uas yog qhia txog qhov zoo thiab qhov phem nyob rau hauv lub plawv vaj.

“Kuv tsuas tsw kheev koj noj tsob txwv ntoo kws ua tau tsua tuabneeg paub qhov zoo qhov phem xwb. Yog koj noj nub twg koj yeej yuav tuag nub hov” (Chivkeeb 2:17).

Tiamsis Dabntxwvnyoog tau los rau hauv lub vaj los ntxiav kom tug txiv neej no noj cov ntxiv ntawm tsob ntoo ua Vajtswv txwv. Nws tau no, thiaj li ua rau Vajtswv foom tsis zoo poob los rau txhua tiam neej. Tug txij neej no thiab nws poj niam raug ntiab ntawm ntawm lub vaj ntawd. Txhua yam nyob rau lub qab ntuj los raug Vajtswv foom tsis zoo tag huv si. Txhua yam nyob rau lub ntiajteb puas leej uas yeebncuab vim yog qhov Vajtswv foom tsis zoo rau Adas. Neeg thiaj tuag rau seem ntsuj plig, raug cais tawm ntawm Vajtswv, dig muag rau qhov tseeb, thiab tuag rau seem cev nqaij daim tawv. Dr. Martyn Lloyd-Jones hais tias,

Neeg txhua tug lub keebkwm yog tshwmsim los ntawm ib tug txiv neej uas yog Adas…txhau yam puas tsuaj tsis muaj kev thajyeeb, tsis coj cai, ua tub sab, tua neeg, sib nrauj, sib faib, txhua yam no tshwmsim yog vim licas? Yog vim licas thiaj pheej yuav zoo lintawd? Chivkeeb qhia rau peb tias yuav zoo li ntawd tag mus li. Ntiajteb tsis muaj qhov txawv kiag li. Yog vim licas thiaj zoo lintawd? Xibhwb Povlauj tau teb cov lus no tias hauv [Loos 5:12-21]. Nws hais tias txhua tsis zoo no puas yeej yog pib ntawm Adas los xwb, thiab peb qhov kev sibraugzoo nrog rau nws (Martyn Lloyd-Jones, M.D., Romans – Exposition of Chapter Five, The Banner of Truth Trust, 2003, p. 178)

Vajluskub qhia meej tias,

“By one man sin entered into the world, and death by sin; and so death passed upon all men, for that all have sinned” (Loos 5:12).

Kev tuag pooj los rau peb, yog yam qhov uas kev iab kev phem thiab qhov tawm tsam Vajtswv.

“Tsua qhov nwg tsw ua lawv le Vaajtswv tej kevcai, Qhov tseeb nwg yeej ua tsw tau lawv le” (Loos 8:7).

Dab Ntxwnyoog ua kom neeg lub siab thiab qhov muag dim rau qhov tseeb hauv Vajluskub.

“Peb ca le ua Vaajtswv tsaug, tsua qhov Vaajtswv naj nub coj peb cov kws ua Yexu Kheto le qhev lawm txuj hau kev. Peb lawv Yexu qaab ib yaam le cov tuabneeg kws poob cev qhev es puab lawv tug kws ntaus yeej puab qaab moog. Vaajtswv khaiv peb moog qha Yexu Kheto txujlug tsua txhua tsaav tuabneeg. Peb zoo ib yaam le tej paa tshuaj tsw-qaab kws tsw thoob plhawv tsua hov txhua hov chaw” (1 Kaulithaus 2:14).

Phau Vajluskub hu ua The Spirit of the Reformation Study Bible hais tias,

Cov hloov kev ntseeg tshiab qhov kev ntseeg coj raws li qhia txog neeg poob rau txoj kev txhaum…Adas raug tsim yog tug neeg ncajncees, tiam sis nws tsis mloog lus thiab yuav tsum raug txiav txim…qhov neeg poov ntawm Vajtswv tug chwjchim yog qhia txog neeg tug xeebnceem ntawm kev phem (Spirit of the Reformation Study Bible, Zondervan Publishing House, 2003, p. 14).

Yog lintawd peb thiaj poob rau kev tuag, dig muag, ua neeg ntxeev siab thiab yog neeg pheem vim yog qhov Adas tsis mloog Vajtswv lus nyob rau hauv lub vaj Adees, puas thaum pib los lawm. Lub vaj Edees yog qhov chaw uas kev txhaum los rhuav tshem neeg ntiatjeb. Peb hu lub vaj no tias “Lub vaj ntawm txoj kev tuag.”

Muaj ib txhia tuaj rau hmo no yuav muaj teebmeem rau qhov kev yug dua tshiab. Nej xav cia siab rau Yexus, tiamsis zoo li ua tsis tau. Yog vim licas thiaj zoo lintawd? Vim nej dig muag los ntawm Adas qhov kev txhaum, uas nej tau txais ib tiam rhau ib tiam los, zoo li cov tshuaj los nej tug ntsujplig! Vajluskub qhia tias nej yog tug “neeg tuag rau kev txhaum” (Efexus 2:5). Tsis muaj hnub nej yuav kawm los ua tau ib tug ntseeg, vim yog nej raug tshuaj lom tuag lawm! Tsis muaj ib txoj kev vam twg rau koj kiag li, vim yog tuag rau txoj kev txhaum, zoo li tug kab mob loj uas nyob rau koj cov ntshav tshwm ntawm lub vaj Edees los – Lub vaj ntawm txoj kev tuag!

Au, peb yuav zais tau kev txhaum licas,
Dabtsi foom kom peb raug zoo li no!
Txhua yam thiaj li ntsib kev puas tsuaj,
Raug kev txom nyem hu si!
Txhua yam phem los rau txhua tug neeg
Txij puas thaum ntsim teb raug.
   (“Much We Talk of Jesus’ Blood,” Joseph Hart, 1712-1768).

II. Ob, peb sim los saib txog lub vaj Kebxemanes.

Tswv Yexus nrog cov thwjtim noj hmo ua hmo kawg. Hmo ntawm thaum lawv noj mov tag ces twb lig lawm. Lawv hu nkauj tag ces txawm nyias mua nyias lawm. Lawv raws Yexus qab mus rau peb ib lub vaj nyob zoo rau roob txiv ntseej. Qhov chaw ntawm no hu hais tias vaj Kebxemanes. Tswv Yexus kom yim tug thwjtim nyob rau ib qhov. Nws tau coj Petus, Yakaunpaus, thiab Yauhas mus rau lub vaj ua tsaus ntuj nti. Lub sijhawm no nws nyuaj siab kawg nkaus “Nyiaj siab tshajplaws” – “Lub nra nyhav heev” – “Nyuaj siab txog qhov yuav tuag” (Malakaus 14:33, 34) “Nyuaj siab tshajplaws yuav tuag tiag” (NASV). Nws thiaj li thov Vajtswv, “Kuv txiv, yog ua tau thov kom lub kho no dhau ntawm kuv mus” (Lukas 22:42). “Lub khob” no yog dabtsi? Txhua phau ntawv txhais Vajluskub hais tias yog hais txog qhov Nws tuag rau saum ntoo Khaublig rau hnub tom ntej. Tiamsis tsis thooj li Henplais 12:2, qhia rau peb txog Yexus “Txoj kev zoo siab ua ntej nws yuav mus rau saum ntoo Khaublig, raug kev txaj muag.”

Spurgeon nug hais tias, “Qhov twg uas rau muaj kev nyuaj siab tshajplaws hauv lub vaj Kebxemanes?” Nws hais tias tsis yog los ntawm qhov mob seem ncev nqaij daim tawv, tsis yog los ntawm qhov uas nws yuav raug ntsia saum ntoo Khaublig rau hnub tom ntej thiab raug neeg cem thuam. Nws hais tias muaj cov ntseeg ntau tug zoo siab yeem tuag rau txoj kev ntseeg. Nws hais tias, “Tsis txhob muab peb tug Cawmseej coj mus pev rau cov neeg [yeem tuag rau kev ntseeg], vim tsis yog zoo li qhov kev phem ua lawv ntsib.” Nws hais tias, qhov Yexus nyuaj siab tsis yog vim qhov Dantxwvnyoog tawm tsam Nws. Nws hais tias lub ntsiab lus tseemceeb uas Yexus nyuaj siab nyob rau hauv lub vaj Kebxesmanes yog: “Vim Vajtswv ua tug ua kom nws mob; Vajtswv ua tug ua kom nws nyuaj siab: thiab yuav muab Nws tug ntsujplig fij rau kev txhaum” (Yaxayas 53:10). “Vajtswv muaj nws tua fij pub rau peb txhua tug” (Yaxayas 53:6).

Dr. R. C. H. Lenski hais tias, “Qhov kev nyuaj siab uas tshwm hauv vaj Kebxesmanias yuav yog ib uas tsis muaj leej twg yuav totaub kiag li…ntiajteb tej kev txhaum, muaj tseeb, Yexus paub zoo txog qhov no, tiamsis lub vaj Kebxemanes no yog am Vajtswv ua tug tso cai kom muaj lintawd” (R. C. H. Lenski, Ph.D., The Interpretation of St. Luke’s Gospel, Augsburg Publishing House, 1946, p. 1074).

Kuv ntseeg tias Yexus ris peb tej kev txhaum rau ntawm Nws hauv lub vaj Kebxemanes no. Yuav lus tua kom nws tuag – vim yog “Vajtswv uas tug muab nws fij pub rau peb txhua tug.” Tso nws rau hauv vim yog peb tej kev txhaum.

“Nwg yimfuab swv zug thov Vaajtswv heev, nwg nto fws zoo le ntshaav” (Lukas 22:44)

Nws ris peb tej kev txhaum ntawm vaj Kebxemanes mus rau tom ntoo Khaublig, thiab them peb tej kev txhaum rau hnub tom qab ntawd.

Tos mintsis tso! Qhov kuv hais no tsis thooj li cov Maumooj cov lus qhuab qhias! Nej ib txhia yeej paub tias cov Maumooj qhia tias Yexus cov ntseeg uas ntws tom vaj Kebxemanes zam tau peb lub txim. Bruce McKonkie, yog cov Maumooj ib tug neeg txawj ntse hais tias, “Qhov ntawd yeej zam tau peb lub txim vim yog Yexus cov ntshav ntau nrog rau tom vaj Kebxemanes” (Bruce R. McConkie, The Promised Messiah, Deseret Book Company, 1978, p. 337). Qhov no tsis yog qhov kev qhia! Kuv hais yog li no tias Tswv Yexus ris peb tej kev txhaum pib hauv lub vaj Kebxemanes mus txog rau ntawm ntoo Khaublig, thiab theej peb tej kev txhaum rau qhov ntawd. Qhov no thiaj yam thawj yam qhia nyob rau cov lus qhia txog Tswv Yexus, “Yexus tuag rau peb tej kev txhaum raws li Vajluskub” (1 Kaulithaus 15:3). Vajluskub hais txog Yexus, “muaj kev thajyeeb los ntawm nws cov ntshav ntawm ntoo Khaublig” (Kaulauxais 1:20) – Tsis yog los ntawm cov hws uas nrog ua ntshav nyob rau tom lub vaj! Peb qhov kev cawmdim tsuas yog los ntawm Tswv Yexus cov ntshav saum ntoo Khaublig xwb, tsis yog los ntawm qhov uas nws tug ntiv tes raug riam hlais ntshav nrog – Tsis yog los ntawm cov hws uas ntws ua ntshav tom lub vaj. Tsuas yog cov ntshav saum ntoo Khaublig xwb thiab ntxuav tau peb tej kev txhaum! Yog lintawd, Kuv cov lus qhuab qhia zoo tib yam li Spurgeon, cov xwbhwb uas ntseeg dua tshiab Dr. J. Oliver Buswell, thiab Dr. John R. Rice. Nias ntawm no mus nyeem Dr. Buswell thiab Dr. Rice sau txog vaj Kebxemanes. Kuv cov lus qhuab qhia yog muab ntawm lub ntsiab lus no, “Lub Vaj Kebxemanes ua Txau Ntshai.”

He said, Uacas yuav los sib thooj zoo li no neeg tej kev txhaum tshwm nyob rau hauv vaj, Yexus ris peb tej txhaum los nyob rau ib lub vaj thiab? tej zaum yuav muaj tseeb – thiab Spurgeon thiaj li xav li no tias,

Peb yuav tsis yug nyob rau lub vaj uas yog Adas lub neej uas tswj peb, tiamsis lwm lub vaj uas yog qhov kev txom nyem uas yog tub Adas uas los cawm peb? Gexemanes yog muab coj los piv zoo cov tshuaj yuav los noj kho mob uas yog tshwm los ntawm Adas qhov kev txhaum vim mus noj tso ntoo Vajtswv txwv tsis pub noj hauv vaj Edees (C. H. Spurgeon, “The Agony in Gethsemane,” The Metropolitan Tabernacle Pulpit, volume XX, Pilgrim Publications, 1971, p. 589)

Qhov no coj peb los rau lub vaj thij peb, thiab peb lub vaj no puas leej qhia txog qhov neeg poob rau kev txhaum thiab qhov Yexus los cawm neeg ntiajteb.

III. Peb, peb los saib txog lub vaj uas yog qhov chaw log peb tug Cawmseej.

“Ob tug txawm muab tej nrhoob ntaub maag hab cov tshuaj tsw-qaab ntawm qhwv Yexu lub cev lawv le cov Yutai ib txwm ua. Muaj ib lub vaaj nyob ze qhov chaw kws puab muab Yexu teem tsua sau ntoo khaublig. Huv lub vaaj ntawm muaj ib lub qhov ntxaa tshab kws tseem tsw tau muaj leejtwg coj tuag moog log tsua huv ib zag le. Nub tom qaab yog nub kws cov Yutai su, puab txha le muab Yexu lub cev coj moog log tsua huv lub qhov ntxaa kws nyob ze ntawm” (Yauhas 19:40-42).

Tswv Yexus lub cev raug coj mus tso rau ib lub vaj uas nyob ze rau ntawm qhov nws rau ntsia saum ntoo Khaublig. Lawv tau muab lub qhov ntxa tom npog zoo heev los ntawm nom tswv Loos tug cim. Muaj cov tug rog nyob saib rawv rau yav hmo ntuj.

Nyob rau hnub zwj hnub sawv ntxov, Mailiag Madalas thiab lwm tug Maivliag tau tuaj rau tom qhov ntxav, muab tshuaj pleev lub cev. Thaum ob tug tuaj txog txawm muaj av qeeg loj heev. Ib tug tub txib txawm los dos daim txiag hla zeb ntawm lub qhov ntxa, Nws hais rau ob tug poj niam no tias,

“Meb tsw xob ntshai. Kuv paub has tas, meb tuaj nrhav Yexu kws puab muab teem tsua sau ntoo khaublig, Nwg tsw nyob ntawm nuav, nwg tub sawv lawm” (Mathais 28:5-6).

Kom mus hais rau cov thwjtim tias, lawv tau ntsib Yexus lawm. “Lawv tuaj thiab txog caug rau ntawm nws kotaw, thiab pehawm nws” (Mathais 28:9) Nws hais tias neb yuav tsum mus hais rau cov thwjtim paub.

Qhov Yexus sawv hauv qhov tuag rov qab los yog ib lub ntsiab lus tseemceeb nyob rau cov ntseeg Vajtswv. Qhov Nws tuag yog vim thej peb tej kev txhaum, thiab qhov nws sawv qhov tuag rov qab los yog kom peb tau txoj sia tshiab, yog yam thij ob ntawm cov lus qhia txog Yexus. Lo lus “Cov lus qhia txog Yexus” txhais tias “Xov zoo” yog ib qhov xov zoo uas tau hnov tias Yexus sawv hauv qhov tuag rov los, pab kom peb ua tau neeg ncajncees thiab tau txoj sia thiab nrog Nws koom nyob uakev ntawm txoj kev ntseeg. Tug Tswv Yexus uas sawv hauv qhov tuag rov qab los, cawm tug neeg uas raug foom tsis zoo vim yog txoj kev txhaum, kom tau txoj sia ntev dhawv.

“Muaj lug sau ca tsua huv [Yexus] phoo ntawv has tas, Ataa yog thawj tug kws Vaajtswv rau sav rau paa tsua kuas [caj sa]. Kuas tug Ataa kws lug tom kawg yog tug kws cawm tuabneeg txujsa” (1 Kaulithaus 15:45).

Thawj tug Adas coj neeg poob rau kev txhaum thiab kev tuag vim yog qhov tsis mloog Vajtswv lus. Tug Adas kawg yog Tswv Yexus los daws cov lus foom tsis zoo thiab muab txoj sia rau peb. Zoo li Spurgeon sau tseg cia tias, “Peb tsis txhob yug nyob rau hauv lub vaj uas yog Adas qhov [kev txhaum], tiamsis yog tug [kawg] uas sawv qhov tuag rov qab los coj peb los nrog Vajtsw sib raug zoo” (Ibid). Tswv Yexus yog tug Adas kawg, sawv qhov tuag rov qab los hauv lub vaj thij peb – ntawm lub vaj uas yog nws lub qhov ntxa.

“Tub yog vem muaj ib tug ua txhum suavdawg txha le raug kev pluj kev tuag. Suavdawg muaj kev pluj kev tuag tsua qhov suavdawg yog Ataa le roj ntshaa” (I Kaulithaus 15:21-22)

Nej tau kawm txog cov lus qhuab qhia txog kev txhaum thiab kev cawmdim, uas yog muab peb lub vaj no coj lus ua daim duab qhia rau peb paub xws li – lub vaj kev txhaum, lub vaj kev txomnyem, thiab lub vaj txoj sia tshiab!

Qhov no yog cov lus qhuab qhia tseeb thiab zoo heev. Tiamsis tseemceeb licas rau koj? Tsis tseemceeb dabtsi kiag li, yog koj tsis tau yug dua tshiab. Koj yuav tsum tuag, thiab mus tub Tuagteb. Thiab cov lus kuv qhia hauv Vajluskub no yuav cem koj, thiab tsim txom koj, mus tag ib txhi. Koj thov Vajtswv kom txhog raug rau koj. Yuav tsis raug koj, yog koj txav los cuag Tswv Yexus, thiab cia siab rau nws hauv koj lub siab.

Sim ua tib zoo xav txog qhov Tswv Yexus ua rau koj thaum nws nqi los txom nyem, thiab nws cov ntshav ntxuav koj tej kev txhaum. Tsis txhob xav txog koj tug kheej lawm, cia li los xav txog Yexus puas tau? Thiab tsis txhob muab tug kheej saib hlob, cia li saib rau Yexus puas tau? Koj yuav cia siab rau Nws, thaib tsis yog koj tug kheej, thiab kev qhov kev xav? Muaj ib zaj nkauj qub qub hu tias, “Muab ib qhov kaj ntsia kom pom tug Cawmseej.”

Kuv tug ntsujplig koj tabtom ntsib teebmeem?
Tsis pom kev hauv qhov tsaus ntuj?
Muaj ib qhov kaj ntsia mus rau tug Cawmseej,
Thaib yog lub neej uas muaj kev thajyeeb!
Tig mus saib Tswv Yexus,
Saib mus rau ntawm nws lub ntsejmuag;
Thiab [koj qhov kev tsis cia siab] yuav ploj mus,
Hauv qhov kaj ntawm Tswv Yexus.
   (“Turn Your Eyes Upon Jesus” by Helen H. Lemmel, 1863-1961;
       altered by Dr. Hymers).

Yog nej xav nrog peb tham txog qhov los rau ntawm Tswv Yexus, thov sawv mus lawm tom qab, John Samuel Cagan yuav los coj nej mus rau lwm chav tsev, muab lus qhia thiab thov Vajtswv pab. Mus tau tamsim no. Dr. Chan, thov los coj peb thov Vajtswv pab rau cov neeg uas lees yuav Yexus no. A-mees

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Lukas 22:39-44.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Turn Your Eyes Upon Jesus” (by Helen H. Lemmel, 1863-1961;
altered by the Pastor).


TXHEEJ TXHEEM

COV LUS QHIA TXOG PEB LUB VAJ

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Vaajtswv kws muaj tswvyim pum has tas, tuabneeg tug tswvyim yeej paab tsw tau kuas tuabneeg paub Vaajtswv hlo le. Kuas Vaajtswv pum zoo paab cov tuabneeg kws tso sab tsua Vaajtswv, tsua qhov puab ntseeg zaaj kws peb qha. Muaj qee leej thuaj has tas, zaaj ntawm tsw muaj qaabhau daabtsw le. Cov Yutai xaav pum tej txujci tseem ceeb puab txha le ntseeg. Cov Kili tsuas ca sab tsua tej kws cov tuabneeg txawj ntse qha xwb” (1 Kaulithaus 15:21-22).

I.   Ib, peb sim los saib rau lub vaj uas yog Edees.
Chivkeeb 2:8, 17; Loos 5:12; 8:7; 1 Kaulithaus 2:14; Efexus 2:5.

II.  Ob, peb sim los saib txog lub vaj Kebxemanes.
Malakaus 14:33, 34; Luke 22:42; Henplais 12:2; Yaxays 53:10, 6;
Lukas 22:44; 1 Kaulthaus 15:3; Kaulauxais 1:20.

III. Peb, peb los saib txog lub vaj uas yog qhov chaw log peb tug
Cawmseej , Yauhas 19:40-42; Mathais 28:5-6, 9;
Loos 4:25; 1 Kaulithaus 15:45.