Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




YEXUS MUAJ NQIS RAU COV NTSEEG TSEEB XWB!

CHRIST PRECIOUS TO REAL CONVERTS ONLY!
(Hmong)

Tug qhia Dr. R.L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv lub nroog Los Angeles
Vajntswv hnub yav tsau ntuj lub ob hlis ntuj 2, 2014
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, February 2, 2014

“Yog linthawd, nws thiaj muaj nqis rau cov ntseeg” (1 Petus 2:7).


Spurgeon qhia Vajtswv Txojlus thawj zaug thaum nws muaj hnub nyoog kaum-rau xyoo. Tiamsis nws qhia hnub kaj tau ib xyoo los lawm, tom qab uas nws tau los yug dua tshiab. Nws qhia hnub kaj rau yav tavsu, vim cov ntseeg uas nyob rau sab Yublaum lawv yeej ua lintawd. Lwm tug ua qhia hnub kaj tseem tuaj thov nws pab cob qia lawv thiab. Nws tseem tau mus koom cov txwjlaug lub koomhaum uas yog pab neeg qhia Vajtswv txojlus. Muab ib hnub tug thawjcoj ntawm lub koomhaum tau hais kom nws raws ib tug tub hluas qab, vim yog thawj zaug uas tub hluas ntawd mus qhia Vajtswv txojlus. Thaum lawv tabtom taug kev mus rau tom lub chav tsev pehawm Vajtswv, Spurgeon thiaj li paub tau hais tias tug tub hluas ntawd yog nws ntag. Nws tug phoojywg nrog nws mus ntawd hais tias yuav tsis muaj ib cov lus qhia Vajtswv twg txog thaum hais tawm los. Thaum lawv tabtom taug kev ntawd Spurgeon xav thais thais tias “Kuv yuav hais rau ib cov [neeg] pluag txog Tswv Yexus txoj kev hlub.”

Spurgeon qhia Vajtswv txojlus thawj zaug thaum nws muaj 16 xyoo – lub ntsiab lus yog peb cov lus qhuab qhia hnub no ntag.

“Yog linthawd, nws thiaj muaj nqis rau cov ntseeg” (1 Petus 2:7).

Nws kuj ntshai kawg, vim yog thawj zaug uas sawv mus qhia Vajtswv Txojlus. Tiamsi tom qab ntawd nws mam paub tau hais tias, cov lus nws qhia ntawd tawm hauv nws lub qhov ncauj los tau licas. Nws hais tias “Tswv Yexus muaj nqi rau kuv tug ntsujplig…kuv yuav ntshia tsis tau [vim yog] Tswv Yexus yog qhov kuv yuav qhia.” Nws nco txog lub neej txom nyem nyob rau kev txhaum, zoo li ib lub cub tawg loj kub nyob ib puas ncig ntawm nws. Thaum nws los nco txog qhov kev txom nyem uas nws tau hla mus no, yog ib xyoo uantej nws yuav los yug dua tshiab, tom qab ntawd nws thiaj muaj peevxwm muaj cuabkav los qhia Vajtswv txojlus. Nws hais tias Tug Cawmseej “tug ruj kuv tawm hauv cov hav hluav taws, muab kuv tso rau saum pob zeb, thiab muab ib zaj nkauj tshiab tso rau kuv lub qhov ncauj.”

Spurgeon tseem muaj zaj lus qhuab qhia no mus qhia ntxiv li rau zaug thiab, zaum kawg yog nyob rau xyoo 1890, ob peb hlis ua ntej nws tuag. Thaum kuv los xav txog ib tug tub hluas hnub xyoo 16 xyoo tabtom qhia Vajtswv Txojlus txog tug Tswv Yexus uas muaj nqi. Kuv tsis puab tias puas yuav muaj ib cov tub hluas tamsim no kav muab cov lus zoo li no los qhia. Kuv ntseeg tias niaj hnub nim yog tsis yog yim yuav tshawb nrhia tau ib tub hluas kom los qhia Vajtswv Txojlus,

“Yog linthawd, nws thiaj muaj nqis rau cov ntseeg” (1 Petus 2:7).

Nco ntsoov tias, ib tug tub hluas zoo li Charles Spurgeon nrhiav tsis yoojyim.

Kuv tseem xav hais tias cov tub hluas nyob rau tebchaws Amelikas tsis muaj ib tug kiag lis yuav los xav txog kev qhia txog Tswv Yexus tug muaj nqi. Vim cov lus qhia tamsim no, tsis muaj hais txog Tswv Yexus kiag li. Kuv twb qhia rau nej lub lim tiam dhau lo no lawm hais tias yog vim licas thiaj zoo lintawd, nyob rau lub ntsiab lus Yog Vim Licas Tiam No Yuav Tsis Qhia Txog Yexus Kiag Li?” Cov menyuam tamtsim no twb tsis xav txog qhov qhia Vajtswv Txojlus kiag li! Qhov tseemceeb vim yog lo lus hais tias “tshiab” lossis mus hais kom qhia raws li hais tias “txhais Vajluskub” cov lus qhuab qhia zoo li no, twb tsis qhia ib nqe lus hauv Vajluskub kiag li! Cov hluas tamsim no nyiam muab Vajlus txog li tsib rau nqe coj los txhais rau neeg mloog, vim yog uas rau los lus tias “txhais Vajluskub” Tsis tag li los cov hluas tamsim no, siab tsis ntev yuav los qhia txog Yexus tug “muaj nqi” Yog vim licas? Vim cov tub hluas tiam no, tsis tau yug dua tshiab tiag tiag! Kev los yug dua siab tshiab zoo li Spurgeon, nws los ntawm ib tsev neeg uas nws txiv yog xibhwb, nws yeej kawm txog qhov “kev thov Vajtswv raws li tug neeg txhaum” thaum nws tseem muaj hnub nyoog ob rau peb xyoo. Nws yeej tsis xav tias lawv qhia nws tias nws dim lawm vim yog mus hais raws li qhov kev thov Vajtswv zoo li no xwb. Cov tub hluas tamsim no thiaj li mus ntseeg thiab coj lintawd lawm. Qhov no thiaj li pom tau hais tias 90% cov tub ntshais hluas uas muaj hnub nyoog 25 rov hauv no uas yog nyob tebchaws Amelikas khiav tawm hauv pawg ntseeg tag mus lawm, “tsis rov qab los” raws li George Barna tau sob ntsuam dhau los. Tiamsis Spurgeon tsis tau rau qhov raw li “kev txiam txim siab” cev txawm dim nyob rau pawg ntseeg uas mus ntseeg tias tias “thov Vajtswv xwb” cem dim lawm. Vim lub sijhawm ntawd tsis tau muaj cov lus qhia cuav no tshwm tuaj, tug “tub hluas” thiaj li siv 1 Petus 2:7 coj los siv rau nws cov lus qhuab qhia – nws thiaj li qhia tau zoo heev kawg li! (Information on C. H. Spurgeon’s first sermon based on Thomas J. Nettles, Ph.D., Living By Revealed Truth: The Life and Pastoral Theology of Charles Haddon Spurgeon, Christian Focus Publications, 2013, pp. 58, 59).

“Yog linthawd, nws thiaj muaj nqis rau cov ntseeg” (1 Petus 2:7).

Kuv yuav muab ob yam uas cov lus qhuab qhia no tau qhia tseg rau peb.

I. Ib, cov ntseeg ntawd yog leejtwg?

“Yog linthawd, nws thiaj muaj nqis rau cov ntseeg”

Neeg feemcoob tamsim no yog cov tsis ntseeg” Yog lintawd yuav tsis yoojyim yuav los nrhiav thiab pom tib tug ntseeg tseeb tiag tiag, txawm hauv tsev kawm Vajluskub los tib yam nkaus. John S. Dickerson sau tau ib phau ntawv ntxim nyob txhua tug ntseeg yuava tsum nyeem. Lub npe yog “The Great Evangelical Recession (Baker Books, 2013). Txawm nyob rau tom qab ntawm phau ntawv no muaj ntau yam kuv tsis pom zoo nrog rau nws los, nyob rau thawj pwm tom hauv ntej nws sau tau zoo heev, ntxim nyho nej yuav mus nyeem “cov lus ntawd” Ntawm no yog Dickerson hais txog tej pawg ntseeg uas tsis qhia txog kev hloov dua siab tshiab,

Cov ntseeg nyob rau tebchaws Amelikas nyob rau lub sijhawm uas ntsujplig tsis loj hlo. Peb cov tswvcuab tabtom ploj tag lawm. Cov hluas [tib neeg] tabtom khiav tawm [hauv pawg ntseeg mus]. Kev fij nyiaj los tsawg zuj zus. Kev nom tswv tau muab peb faib tawm. Lub sijhawm no los tabtom txim tuaj rau hauv pawg ntseeg, xws li kuv sis hlub uas muaj nyob rau tebchaws Amelikas tau hloov ua kev sib ntau sib tua…
     Xibhwb John Dickerson muab rau yam qhia txog cov ntseeb nyob rau tebchaws Amelikas…(sau nyob rau daim qhwv nram qab).

Nws hais tias muaj teb pawg ntseeg, cov tswv cuab ploj zuj zus. Nws hais tias tsuas muaj cov evangelicals tsuas muaj 7% lawm xwb. Nws hais tsias feem coob nyob rau lub tebchaws no yog cov ntxub peb. Nws tias peb nyob rau lub sijhawm uas tsis tshuav dabtsi li lawm. Nws hais tias cov hluas muaj hnub nyoog 25 rov hauv los no, 80% txog rau 90% khiav tawm tag lawm, thiab tsis tig rov los. Nws hais tias peb raug faib ua pab ua pawg, 70% tsis muaj kev ntseeg li lawm, thiab tsis yuav Republican. Nws hais tias cov evangelicals loj hlob tsis yeej, pejxeem lawm. Nws hais tias, “ib puas feem ntawm cov evangelicas cov hluas tsawg zuj zus nyob rau txhua tiam. Zoo li deb uas yog tsunami tshuab cov laus ploj tag huvsi…45 feem puas ntawm cov evangelicasl yuav ploj tag husi rau nees nkaum xyoo tom ntej – txhais tau hais tias cov evangelicals [yuav] poob ntawm 7 feem puas mus rau 4 feem pua los sis tsawg tshaj ntawd. [Yog lintawd] Amelikas xyoo 2030 los sis 2040 yuav muab cov tsis ntseeg coob tuaj yam uas [peb] xav tsis txog” (Ibid., pp. 113, 116). Nws hais tias, tej pawg ntseeg loj loj xws li Rick Warren thiab Joel Osteen, coj tsis tau neeg los cuag Vajtswv. Qhov lawv cov tswv cuab coob yog, khiav ntawm cov pawg ntseeg me me los koom xwb – lawv coj tsis tau cov ntseeg los txhab ua tswvcuab rau lawv pawg ntseeg! (ibid., pp. 117, 1180).

Nws hais tias, “cov ntseeg” yuav tsawg zuj zu nyob rau tebchaws Amelikas, tiamsis, raws li tau qhia nyob rau phau ntawv, Qhia rau cov neeg uas tsis muaj Vajtswv thiab kev tso kev ntseeg tseg los sis Preaching to a Dying Nation thiab Today’s Apostasy, cov ntseeg uas yog evangelicas feem coob yog cov tsis yug dua tshiab, tsis hloov dua siab tshiab, tsis dim! Ib qhov teebmeem xwb, yog tsis kam qhuab qhia hais txog Yexus! Yog lintawd Dr. Michael thiaj li yuav tsum sau phau ntawv no, Cov ntseeg uas tsis muaj Yexus: Cov ntseeg tsis muaj Vajtswv nyob rau tebchaws Amelikas los sis Christless Christianity: The Alternative Gospel of the American Church (Baker Books, 2008). Txhua tug xibhwb yuav nyeem Dr. Horton phau ntawv, thiab John Dickerson phau ntawv. Thawj pwm nyob rau Dickerson phau sau tau zoo heev. Tiam pwm tom qab sau tau tsis zoo. Vim yog siv “neeg kev txawj ntse” tshaj qhov siv “Vajtswv pab kom peb hloov dua siab tshiab thaib Vajtswv muaj kev txhawb siab rau peb.

Kev tshawj siab los sis “rooj txhawb siab” Dickerson hais tias qhov coj raws Finney, raws li Dr. David Wells tau hais tseg, hu hais tias “tej pawg ntseeg siv neeg lub zog, tshaj qhov cheemtsum Vajtswv” (David F. Wells, Ph.D., No Place for Truth: or Whatever Happened to Evangelical Theology?, Eerdmans, 1993, p. 296).

Kev siv neeg lub zoo yuav hloov tsis tau lub ntiajteb, thiab rooj txhawb siab. Dickerson hais yog lawm, hais tias peb muaj “rooj txhawb siab” los ntawm “Finneyism” Kuv pom zoo li Dr. David Wells tias “kev txhawb siab” pab tsis tau peb. Dr. Wells hais tias, “kev txawb siab li no” pab tsis tau peb. Dr. Wells hais tias, “pawg ntseeg tamsim no cheem tsum tau kev hloov, tsis yog kev txawb siab” (ibid.) Yog lintawd Dr. Tozer nws txhais tias, “Cov evangelicas uas rau kom cov ntseeg tsis loj hlob…kuv txhais tias neeg los ntseeg phau Vajluskub.” Kuv xav tias peb yuav tsum hloov dua tshiab. Lawv yuav tsum los rhuav tshem...hloov los ntseeg tug Tswv Yexus” (A. W. Tozer, D.D., Of God and Men, pp. 12-13; We Travel an Appointed Way, pp. 110-113).

Qhov teebmeem vim yog cov ntseeg evangelicals thiab cov fundamentalists tsis muaj cov yug dua tshiab. Lawv ntseeg hais tias “cov ntseeg” coj raw li lwm yam kev qhuab qhia. Lawv yog “cov ntseeg” uas ntseeg tej lo lus nyob rau pawg ntseeg. Tswv thiaj tsis tseem ceeb dabtsi rau lawv vim yog “cov ntseeg” tsis muaj Yexus, raws li Vajtswv Txojlus.

“Yog linthawd, nws thiaj muaj nqis rau cov ntseeg” (1 Petus 2:7).

Spurgeon hais qhov no yog hais txog kev ntseeg hauv Tswv Yexus tug kheej. Nws hais tias cov ntseeg tseeb “yog thaum ib tug neeg los rau ntawm Yexus, losis hauv Tswv Yexus,.. [Nws hais tias] ‘Kuv ntseeg tug neeg ntawd; kuv cia siab rau hauv nws’ [Tswv Yexus] yog kev cawmdim thiab yog nws qhov kev ntshaw…yog koj yog ib tug ntseeg hauv thiab ntawm nws, nws yog tug tseem ceeb tshajplaws txhua yam” (C. H. Spurgeon, The Metropolitan Tabernacle Pulpit, Pilgrim Publications, 1978 reprint, volume 54, pp. 470, 471).

“Yog linthawd, nws thiaj muaj nqis rau cov ntseeg” (1 Petus 2:7).

Yog koj tsis paub txog kev txhaum, tsis muaj hnub koj yuav los cia siab rau Yexus. Koj tsis paub txog kev txhaum, koj thiaj pheej khaiv tawm ntawm Yexus, thiab tsis hwm Nws (Yaxayas 53:3). Thaum Vajntsujplig ua rau kom koj paub tias koj yog neeg txhaum thiab muaj lub siab phem, koj pab tsis tau tug kheej. Lub sijhawm ntawd koj thiaj saib Yexus muaj nqi rau koj.

Koj yuav ntsib teebmeem ntau yam ua ntej uas koj yuav los paub txog kev txhaum uas nyob hauv siab, yuav tsum txo hwjchim rau Yexus. Thaum koj paub tias, koj tsis muaj kev vam, tsis muaj ib yam hauv ntiajteb no lawm, thaum koj pom tias koj yog neeg txhaum, tsis muaj kev vam twg yuav hloov tau koj tug kheej, txuav ntxiv mus koj yuav tsum tig los cia siab Tswv Yexus tug khee thiab nws yuav ntxuav koj tej kev txhaum ntawm Nws cov ntshav. Thaum ntawd, qhov ntawd xwb, koj los ntseeg Yexus, raws li nqe lus ntawm no.

“Yog linthawd, nws thiaj muaj nqis rau cov ntseeg” (1 Petus 2:7).

II. Ob, Yog vim licas Yexus thiaj muaj nqis rau cov ntseeg?

Lus Kivliv txhais lo lus “muaj nqis” yog lo lus “teemay” Txhais tau hais tias tseem ceeb, muaj nqi, thiab ntau ua nqi tsis tau (Strong). Tsuas yog koj paub hais tias koj yog neeg txhaum, thaum ntawd koj thiaj los rau ntawm Yexus thiab cia siab rau Nws – Yog uas tsis tau ua dua los! Thaum koj cia siab rau Nws koj yuav pom Nws, nws ib leeg xwb, muaj nqi, tseemceeb! Qhov no xwb thiaj ua rau koj hu tau zaj nkauj uas Griffith tau hu tag los lawm,

Tswv Yexus muaj nqis, kuv tug Cawmseej thiab Vajntxwv,
   Kuv yuav hu nkauj qhuas nws tag hnub tag hmo;
Ntawm nws kuv qhov kev qaug zog hloov los muaj zog,
   Nws tseem ceeb heev rau kuv.
Nws tseem ceeb heev rau kuv Nws tseem ceeb heev rau kuv.
   Nws nyob saum ntuj, kuv tug Cawmseej,
Nws tseem ceeb rau kuv.
   (“For He is So Precious to Me,” Charles H. Gabriel, 1856-1932).

Tom qab nws cia siab rau Yexus, Luthawj tau los hu nkauj! Tom qab nws cia siab rau Yexus, Whitefield hu nkauj! Txhua tug xibwb uas hais ntawm no, hu nkauj tias,

–John Bunyan, John Wesley, William Romaine, Augustus Toplady, John Newton, Robert Hall, Jonathan Edwards, Timothy Dwight, Gilbert Tennent, William Williams, Howell Harris, Daniel Rowland, Christmas Evans, Charles Simeon, Robert Murray McCheyne, C. H. Spurgeon, Martyn Lloyd-Jones, A. W. Tozer, thiab coob leej ntau tug, uas tau los cia siab rau Yexus, ntsib kev thajyeej vim yog qhov cia siab rau Yexus, thiab qhia txog Yexus thiab qhov nws rau ntsia saum ntoo Khaublig! Tug txhais Vajluskub uas yog John Trapp (1601-1669) hais tias Yexus yog “Zib ntaj hauv qhov ncauj, zaj nkauj ntawm pob ntseg, kev thajyeej hauv siab.”

“Yog linthawd, nws thiaj muaj nqis rau cov ntseeg” (1 Petus 2:7).

Spurgeon uas yog “ib tug xibhwb uas muaj suab npe” hais txog Yexus li no,

Nws muaj nqis – Nws yog tug nws yog!
  Muaj nqis vim vim tsis muaj dabtsi yuav Nws tau – Ntau tsis tau ua nqis
   Muaj nqis vim yog tsis muaj leej twg piv tau Nws – Nws yog tug tseemceeb!
    muaj keb hlub!
     Muaj nqis vim yog Nws nyob mus ib txhi – Thaum los cia siab rau Nws
      Koj yuav nrog Nws nyob!
       Muaj nqis vim tsis muaj dabtsi rhuav tshem nws tau– Nws nyob saum ntuj!
        Muaj nqis vim yam Nws ua rau peb -

Nws muab peb tej kev txhaum ev rau ntawm Nws thiab tuag theej peb tej kev txhaum, tuag theej peb, Nws sawv hauv qhov tuag rov los thiab muaj txoj sia nyob rau ntawm Vajtswv sab xis, ntsia ntsoov peb! Thov Vajtswv rau peb! Zam txim rau peb! Nws pub peb muaj kev xyiv fab hauv Vajtswv! Nws muab txoj sia ntev dhawv rau peb! Nws muab kev vam rau peb! Nws txhawb peb lub zog! Nws teb peb tej lus thov!

Tswv Yexus muaj nqis rau txhua tug neeg uas ntseeg cia siab ntawm Nws! Raws li John Trapp sau tseg, Nws yog “Zib ntaj rau qhov ncauj, zaj nkauj rau pob ntseg, thiab yog kev thajyeeb rau hauv siab” rau txhua tug cia siab rau Nws! Lawv thiaj hais rau li Povlauj li no tias,

“Kuas Vaajtswv coj mej lug nrug Yexu Kheto koom ua ib txujsa. Yexu Kheto yog Vaajtswv tug tswvyim kws Vaajtswv pub tsua peb. Vaajtswv kuas Yexu coj peb lug nrug Vaajtswv sws raug zoo, peb txha tau ua Vaajtswv le tuabneeg hab txha dim peb lub txem. Tej nuav muaj lawv le tej lug kws sau ca tsua huv Vaajtswv phoo ntawv has tas, tug kws yuav khaav theeb, tsuas kheev nwg khaav has txug tej kws Vaajtswv tau ua lug lawm xwb” (1 Kaulithaus 1:30-31).

Nws tseemceeb heev rau kuv Nws tseemceeb heev rau kuv.
   ‘Nws nyob saum ntuj, kuv tug cawmseeb,
Nws tseemceeb rau kuv.

“Yog linthawd, nws thiaj muaj nqis rau cov ntseeg” (1 Petus 2:7).

Yexus muaj nqis. Qhov tseeb, nws ntau ua nqi tsis tau. Nws tseem ceeb tshaj nyiaj thiab kub, txhua yam hauv lub ntiajteb. Los rau ntawm Yexus. Nws tuag rau koj tej kev txhaum – theej koj qhov chaw – rau ntawm ntoo Khaublig – Koj yuav tsis raug txim vim yog kev txhaum ntxiv lawm, yog koj cia siab rau Nws. Koj yuav raug zam txim thiab ntau txoj siab ntev dhawv – Thaum koj cia siab rau tug Cawmseej, Tswv Yexus! Nws yuav cawm koj! Tsis txhob ntshai! Cia siab rau nws tam sim no, tag kis no, lub sijhawm no! Nws yuav cawm koj. Nws yuav cawm koj. Nws yuav cawm koj tam sim no!

Yog nej xav nrog peb tham txog qhov los rau ntawm Tswv Yexus, thov sawv mus lawm tom qab, John Samuel Cagan yuav los coj nej mus rau lwm chav tsev, muab lus qhia thiab thov Vajtswv pab. Mus tau tamsim no. Dr. Chan, thov los coj peb thov Vajtswv pab rau cov neeg uas lees yuav Yexus no. A-mees

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

SONG AND READING

TXHEEJ TXHEEM

OUTLINE