Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




YOG VIM LICAS TIAM NO TSIS QHIA TXOG YEXUS LI?

WHY SO LITTLE GOSPEL PREACHING TODAY?
(Hmong)

Tug qhia Dr. R.L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv lub nroog Los Angeles
Vajntswv hnub yav sawv ntxov lub ib hli ntuj 26, 2014
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, January 26, 2014

“Kuv yuav puas tsuaj, yog kuv tsis kam qhia Txoj Moo Zoo!”
(1 Kaulithaus 9:16)


Cov lus nov yog xibhwb Povlauj ua tug hais. Nws xav zoo li raug yuam koj qhia Vajtswv Txojlus. Nyob rau nws lub neej kev ua Vajtswv num yog qhia txog Tswv Yexus. Matthew Henry hais tias, “Cov neeg uas tsis kam ua Vajtswv tes dej num, yuav ntsib kev puas tsuaj.” Kuv yuav tsis los txhais cov lus no, kuv yuav mus rau kuv cov lus qhuab qhia hnub no.

Muaj ntau tug hais rau kuv tias, uacas niaj hnub nim no, cov qhuab qhia txog Tswv Yexus yuav tsawg ua luaj. Lawv tseem hais rau kuv tias, lawv tsis tau hnov txog cov lus qhuab qhia txog Tswv Yexus nyob rau lawv pawg ntseeg. Lawv nug kuv hais tias yog vim licas cov xibhwb pheej tsis kam qhia txog qhov Tswv Yexus cawm tug neeg txhaum saum ntoo Khaublig. Kuv kuj tau teb cov lus nug no – yog vim licas thiaj li muaj tsawg tug xibhwb los qhia txog Yexus? Kuv tsis tau hnov dua cov xibhwb nyob rau pawg ntseeg qhia txog Yexus tau ntau xyoo los lawm! Kuv ntseeg tias muaj ntau yam cuam tshuam nyob rau hauv – kuv yuav muab ob nqe xwb coj los hais rau cov lus qhuab qhia hnub no.

I. Ib, Vajtswv Txojlus tau hais tias ntau pawg tau muab Yexus kaw qhov rooj rau sab nruad lawm.

Tshwmsim 3:14-22 hais txog pawg ntseeg Ladixias. Yog ib daim duab uas qhia txog cov ntseeg nyob rau tebchaws sab hnub poob rau tiam ntiajteb yuav kawg no. J. A. Seiss hais tias, “puas muaj ib leej twg yuav muaj cuab kav, los sis tshawb nrhiav pom tias peb tsis nyob rau tiam uas yog pawg ntseeg Ladixias no?” (J. A. Seiss, The Apocalypse, Zondervan Publishing House, n.d., p. 85).

Dr. John F. Walvoord hais tias, “Pawg ntseeg niaj hnub nim no…tuag rau seem ntsujplig zoo pawg ntseeg Lodixias” (John F. Walvoord, Th.D., The Revelation of Jesus Christ, Moody Press, 1966, p. 95).

Dr. Lehman Strauss hais tias, “Qhov teebmeem loj uas yog hais txog pawg ntseeg Ladixias rau tiam yuam kawg no yog tsis hais txog Tswv Yexus” (Lehman Strauss, D.D., The Book of Revelation, Loizeaux Brothers, 1982 edition, pp. 104, 105).

Dr. J. Vernon McGee hais tias, “Peb tabtom nyob rau tiam uas zoo li pawg ntseeg Ladixias…qhov no thiaj hu hais tias cov pawg ntseeg uas nyiam coj li thaum ub…kuv xav hais tias yog [Yexus] hais rau cov ntseeg tamsim no, Nws yuav hais tias, “Nej ua rau kuv mob plab…Nej hais tias nej hlub kuv. Nej hais lintawd, tiamsis tsis yog txhais lintawd…kuv cov phoojywg, peb nyob rau tiam uas yog Ladixias…qhov nov yog cov pawg ntseeg uas zoo li Stanley High hais tias:

     Pawg ntseeg tsis qhia kuv txog kev txhaum. Pawg ntseeg tsis qhia kuv txog kev Cawmdim nyob hauv Tswv Yexus xwb. Pawg ntseeg tsis qhia kuv txog lub txim ntawm kev txhaum tias zoo licas, uas yog poob rau tub Tuagteb, thiab Tswv Yexus ib leeg xwb thiab pab kom kuv dim tau” (J. Vernon McGee, Th.D., Thru the Bible, 1983, Thomas Nelson Publishers, volume V, pp. 922, 923, 925, 924; muab hauv Tshwmsim 3:14-19; Stanley H. High yog tug sau phau ntawv The Reader’s Digest thiab yob ib tug ntseeg. Cov lus saum no yog Mr. High sau cia lub yim hli ntuj, 1947 rau Time Magazine).

Qhov twg yog qhov uas peb nyob rau tiam uas yog pawg ntseeg Ladixias? Qhov nov qhia nyob rau hauv Tshwmsim 3:20.

“Mej swm noog saib kuv sawv saab qhov rooj nrau hu. Yog leejtwg nov kuv lub suab hab qheb qhov rooj, kuv yuav lug huv tug ntawm tsev. Kuv yuav nrug nwg noj mov, hab nwg yuav nrug kuv noj mov” (Tshwmsim 3:20).

Tswv Yexus rau pawg ntseeg no ntiajtawm mus nyob rau sab nraud. Nws nyob rau sabnraud khoob qhov rooj, uas yog pawg ntseeg, vim yog lawv muab nws kaw qhov roov cia sab nraud! Dr. Charless C. Ryie hais tias, “Ib qhov ua phem tshajplaws yog Yexus raug nws pawg ntseeg muab nws kaw qhov rooj!” (Charles C. Ryrie, Th.D., Ph.D., The Ryrie Study Bible, Moody Press, 1978 edition, p. 1900; note on Revelation 3:20).

Nyob rau hauv Tshwmsim 3:20 tsis yog hais txog Tswv Yexus los rau hauv peb lub siab. Zoo li Dr. Ryrie hais, Nws rau pawg ntseeg muab kaw qhov rooj cia rau sab nraud, tsis yog hauv neeg lub siab. No yog Tshwmsim 3:20 tabtom hais txog. Qhov no yog qhov qhia meej meej nyob rau Vajluskub nqe no, yog xaus rau lo lus “Tug uas muaj pobntseg, cia li mloog Vajntsujplig hais rau pawg ntseeg.”

Yog lintawd peb thiaj li paub meej tias yog vim licas tiam yuav kawg no, thiaj li tsis muaj kev qhuab qhia txog Tswv Yexus nyob rau pawg ntseeg! Dr. Michael Horton saub ib pawg ntawv, lub ntsiab lus “Cov ntseeg uas tsis muaj Yexus” los sis Christless Christianity. Nws hais tias cov pawg ntseeg feemcoob yog qhia txog “kev pab tug kheej” tshaj qhov yuav los qhia txog Yexus. Nws tau cov pawg ntseeg cov lus qhuab qhia los txhawb nws cov lus:

“Koj zoo siab licas rau koj tug kheej”
“Yuav ua licas thiaj kovyeej kev nyuaj siab”
“Yuav ua licas thiaj yuav ua neej vammeej”
“Xyawm tswj koj cov nyiaj, tsis yog cia nyiaj tua koj”
“Qhov tseeb ntawd kev ua neej vammeej”
“Yuav ua licas thiaj kovyeej kev nyuaj siab.”
   (Michael Horton, Ph.D., Christless Christianity: The Alternative
   Gospel of the American Church, Baker Books, 2008, p. 49).

Kuv xaus nqe no hais tias qhov uas tsis muaj qhia txog Yexus ntau ntau – Qhov nws tuag saum ntoo Khaublig, Nws cov ntshav ntxuav peb tej kev txhaum, Qhov nws sawv rov qab los, thiab qhov nws yuav los zaum ob, thiab lwm yam – yog peb nyob rau tiam yuav kawg uas yog Ladixias, Vajtswv Txojlus hais tias. Dr. McGee hais tias,

     Tswv Yexus hais rau pawg ntseeg Ladixias tias, “Vim yog nws tsis kub tsis txias, kuv yuav muab nej nti tawm ntawm kuv qhov ncauj (Nqe 16) Nov yog cov pawg ntseeg hais tias lawv yog pawg ntseeg, tiam sis qhov tseeb tsis yog lintawd (McGee, ibid., p. 926)

Xibhwb Povlauj tau hais tau hais uantej nyob rau 2 Timautes tias,

“Tsua qhov tshuav tsw ntev yuav muaj tuabneeg tsw kaam noog Vaajtswv txujlug. Puab yuav ua lawv le puab lub sab nyam, hab yuav moog nrhav ntau tug xwbfwb lug qha tej zaaj kws puab nyam noog. Puab yuav tsw nyam noog Vaajtswv txujlug lawm. Puab tsuas nyam noog tej lug nruag xwb. Kuas koj tsw xob ua le puab. Koj yuav tsum tswj koj lub sab txhua lub swmhawm, ua sab ntev tiv kev txom nyem, moog qha txuj xuv zoo hab muab tsua sau sab ua ib puas tsaav yaam num kws Vaajtswv muab tsua koj ua lawm kuas tav” (2 Timautes 4:3-5)

Tom qab ntawd hais tias, “lawv tig lawv lub pov ntseg ntawm qhov tseeb,” lawv muaj kev tshajtawm.” Tsis muaj ib yam tseemceeb npaum li kev qhuab qhia los ntawm kev tshajtawm, zoo li Spurgeon tau qhia saum txheeb dhau lo lawm nyob rau tiam 19th century! Yuav ualicas tiam tamsim no thiaj li hnov tau cov lus qhuab qhia zoo li no! Kuv tsis paub tias lwm tug xibhwb yuav qhia Vajtswv Txojlus los ntawm qhia ib nqe zuj zu rau cov ntseeg! Txawm lawv yuav ua licas los xij, ntawm kuv, yuav qhia Vajtswv Txojlus hais txog Tswv Yexus mus ib txhi!

“Kuv yuav puas tsuaj, yog kuv tsis kam qhia Txoj Moo Zoo!” (1 Kaulithaus 9:16)

Kuv nyiam qhia txog yam ntsia tsis pom nyob rau saum ntuj,
   Hais txog Tswv Yexus, thiab nws txoj kev hlub.
Kuv nyiam qhia zaj ntawd, vim yog kuv paub tias muaj tseeb;
   Kuv txaus siab ntev los lawm, tsis muaj ib yam twg pauv tau.
Kuv nyiam qhia zaj ntawd, qhia txog qhov tseeb.
   Kuv nyiam qhia zaj qub uas yog hais txog Tswv Yexus.
(“I Love to Tell the Story,” A. Catherine Hankey, 1834-1911).

“Kuv yuav puas tsuaj, yog kuv tsis kam qhia Txoj Moo Zoo!” (1 Kaulithaus 9:16)

II. Ob, “Tug neeg txhaum cov lus thov Vajtswv” uas rau kev qhia Vajtswv lus txog Tswv Yexus tsis tseem ceeb – “Cov xibhwb tiam no” hais li ntawd!

Yog koj los hais raws li cov lus “lees txim” xwb, tsis tag yuav qhia kom paub txog Tswv Yexus lawm. Ntseeg cov xibhwb “tiam tamsim no” qhov kev qhia tias “Tug neeg txhaum qhov kev thov Vajtswv” coj los siv txais yuav kev cawmdim lawm xwb, tsis tag qhia txog Tswv Yexus rau lawv lawm! Yog koj xav hais tias, qhov qhia dhau qhov tseeb no zoo, sim los mloog Jack Hyles phau ntawv uas sau rau xyoo 1993,

     Phau Vajluskub Teshaujlwm yog ib phau ntawv qhia txog pawg ntseeg uas coj neeg los cuag Vajtswv. Los ntawm qhov peb tshaj tawm, thiab qhov no cov ntseeg yeej ua ib tiam rhau ib tiam, lawv hais txog kev tshaj tawm.
     Tamsim no qhov yog qhov txawv ntawm lo lus pawg ntseeg uas yeej ntsujplig thiab pawg ntseeg uas tshajtawm? Pawg ntseeg uas tshajtawm yog tug xibhwb sawv los qhia txog Tswv Yexus rau cov uas tseem tsis tau dim, uas raug coj tuaj mus koom pawg ntseeg. Pawg ntseeg uas yeej ntsujplig yog cov tswvcuab tawm mus tshaj tawm Txoj Moo Zoo rau tom tej tog kev, thiaj coj los txais yuav kev cawmdim. Nyob rau peb tiam, peb pom tej pawg ntseeg hloov ntawm kev tshaj tawm mus ua qhov uas yeej ntsujplig… Ua kom Vajtswv tug neeg qhia rau cov ntseeg rau Vajtswv hnub, kom paub hais tias lawv tawm mus coj…neeg tuaj cuag Yexus (Jack Hyles, D.D. Enemies of Soul Winning, Hyles-Anderson Publishers, 1993, pp. 140, 141).

Nws hais puas tseeb? Nws hais tias “pawg ntseeg zoo” tsis qhuab qhia txog kev tshajtawm lawm. Cia neeg tawm mus qhia, thiab coj neeg los lees txim raws “tug neeg txhaum qhov kev thov Vajtswv lees txim” thiaj coj lawv tuaj rau pawg ntseeg, “tawm los pem hauv ntej” Nws hais tias cov ntseeg nyob rau Vajluskub tshiab qhia li ntawd (Ibid., p. 140). Kuv xav pom tias puas muaj leejtwg muaj peevxwm qhia tias Vajluskub tshiab uas yog phau Teshaujlwm qhia lintawd! Txhua cov lus qhuab qhia, pom tias muaj ib qho yog hais txog kev tshajtawm! Yog lawm, txhua cov lus qhuab qhia, tiamsi muaj ib qhov sau nyob rau Teshaujlwm yog hais txog kev tshajtawm! Tsuas yog Teshaujlwm 20:18-35 xwb! Ib qhov ntawd yog cov lus qhuab qhia uas Povlauj qhia rau pawg ntseeg Efexus. Thiab, txawm qhov ntawd los nws tseem qhia mus thooj li tshajtawm, “qhia rau cov neeg Henplais, thiab cov neeg Kivliv, cia li hloov siab los cuag Vajtswv, thiab ntseeg hauv tug Tswv Yexus” (Teshaujlwm 20:21). Txhua cov lus qhuab qhia uas nyob rau lwm qhov puas leej yog kev tshajtawm – Tsis hais Petus cov lus qhuab qhia rau hnub Peestakos (Teshaujlwm 2:14-40); Petus cov lus qhuab qhia rau xabpha (Teshaujlwm 4:5-12); Stafanau cov lus qhuab qhia (Teshaujlwm 7:1-53); Philis cov lus qhuab qhia rau hauv Xamalias (Teshaujlwm 8:5); Povlauj cov lus qhuab qhia tom qab nws hloov dua siab tshiab (Teshaujlwm 9:20-22); Petus cov lus qhuab qhia rau lwm haiv neeg (Teshaujlwm 10:34-43); Povlauj cov lus qhuab qhia nyob hauv Antioch xeev Pixidia (Teshaujlwm 13:14-41); Povlauj zaj lus qhuab qhia nyob rau hauv A-thees (Teshaujlwm 17:22-31); thiab lwm qhov. Peb tseem hnov txog Povlauj cov lus qhuab qhia ib lub tsev rau ib lub tsev (Teshaujlwm 20:20-21). Vajluskub Teshaujlwm qhia tias Povlauj nyob rau tom lub tuam tsev thiab qhia Vajtswv Txojlus rau ib lb tsev mus rau ib lub tsev. Peb tseem paub tias “Tsis muaj dabtsi txwv tau qhov qhia txog Tswv Yexus” (Teshaujlwm 5:42). Yog linntawd, Jack Hyles qhia yuam kev thaum nws hais tias cov xibhwb uas nyob rau pawg ntseeg “zoo tshaj” hloov kev qhuab qhia ntawm kev tshajtawm mus rau qhov hais tias “qhia rau cov ntseeg uas yog Vajtswv hnub” (Hyles, Ibid., p. 141).

Jack Hyles tseem tshuav ib cov lus ua ntxim nyho yuav tsum ceevfaj uas yog hais txog “tug neeg txhaum cov lus thov Vajtswv” uas yog coj los siv rau seem kev tshajtawm! Lo lus no ua rau neeg ntau tug xav txog “tug neeg txhaum cov lus thov Vajtswv” thiab ua rau kev tshajtawm tsis tseemceeb zoo li yav tag los lawm. Zoo li Jacj Hyeles hais tias, “Los ntawm cov lus thov Vajtswv no peb tau coj ntau tug neeg los cuag Vajtswv [yog uas raws li ‘tug neeg txhaum cov lus thov’] siv ua kev tshajtawm” (Hyles, ibid., p. 140) – thiab Hyles hais yuam kev!

Hyles tsis yog ib tus uas coj yuav kev li no xwb. Uas hais yooj yim kom neeg “cia li tsa tes xwb” los sis hais kom hais raws li “tug neeg txhaum qhov kev thov Vajtswv”! Yog vim licas thiab mus ntseeg cov lus qhuab qhia hais txog Yexus? Yog vim licas tsis qhia “cov ntseeg rau Vajtswv hnub” – zoo li Jack Hyles hais tseg? Niaj hnub nim no tsis hais John MacArthur mus rau Joel Osteen tau qhia “rau cov ntseeg uas yog Vajtswv hnub.” Xws li, hais tias “tug neeg txhaum cov lus thov” tau rhuav tshem kev qhuab qhia hais txog Tswv Yexus. Tiam sis ntawm kuv yuav qhia txog Tswv Yexus txuav ntxiv mus zoo li Povlauj.

“Kuv yuav puas tsuaj, yog kuv tsis kam qhia Txoj Moo Zoo!” (1 Kaulithaus 9:16)

Tsis ntev los no kuv tau nyeem ib cov lus, tug sau yog Thomas Williamson. Nws hais tas,

     Tej zaum kuv tu ncua tej yam, tiamsi kuv tsis xav hais tias hauv Vajluskub tshiab cov ntseeg nyob rau hauv yuav qhia rau cov tsis ntseeg Vajtswv li no tias “tsuas yog hais rau li cov lus lees txim, lossis yog koj thov Vajtswv hais rau kuv, yog koj txaj muag los hais hauv siab raws kuv qab, ces koj yuavdim” (Thomas Williamson, “Northern Landmark Missionary Baptist,” December, 2013, page 2).

Kuv tsis tau paub dua Milliamson, lossis yam uas nws ntseeg. Tiamsis yam nws hais yuav tsum tau ceevfaj, thiab ua tib zoo xav. Tsis muaj ib tug twg nyob rau Vajluskub tshiab coj ib tug neeg twg los cuag Vajtswv los ntawm koj hais raws li “tug neeg txhaum cov lus”! Yog ib yam tshiab – uas tsis muaj nyob rau hauv Vajluskub! Thiab yog ib yam tsis zoo, vim yog uas rau kom kev qhia txog Tswv Yexus tsis muaj nqi – thiab zoo li peb pom nyob rau ntau pawg ntseeg tamsim no!

Kuv ib tug xibhwb uas los pab kuv ua Vajtswv nub uas yog Dr. Christopher Cagan, wb tau los saib txog Joel Osteen nyob rau hauv computer. Nws hais ib cov lus luv luv yog hais kom neeg rov pab tug kheej kom tau txais kev kaj siab. Kuv tau muaj nws cov lus sau txhua lo, tsis muaj ib lo twg uas hais txog Yexus kiag li, tsis muaj hais txog Txoj Moo Zoo – Tsis muaj hais txog qhov Yexus tuag theej peb saum ntoo Khaublig – Tsis muaj hais txog Yexus cov ntshav ntxuav peb tej kev txhaum – Tsis muaj hais txog Yexus sawv qhov tuag rov qab los – Tsis muaj hais txog Yexus kiag li. Tiamsis thaum kawg nws hais li no tias – kuv muab nws cov lus sau cia ib los zuj zu li no – Joel Osteen hais tias,

Tsis muaj ib zaug twg uas peb yuav kaw peb cov lus qhuab qhia los ntawm tsis muab sijhawm rau nej cia Yexus los nyob rau nej lub neej. Nej puas nrog kuv thov Vajtswv uake? Hais li no tias, “Tswv Yexus, kuv lees kev txhaum. Los nyob hauv kuv lub siab. Kuv lees yuav koj ua kuv tug Vajtswv thiab tug Cawmseej.” Phoojywg, yog koj thov li no peb ntseeg hais tias, koj yug duab tshiab lawm.

Nws ntseeg hais tias qhov ntawd yog “kev yug duab tshiab,” Tiamsi kuv tsis ntseeg lintawd! Tsis muaj ib tug twg “yug dua tshiab” los ntawm hais raws cov lus thov Vajtswv ntawm xwb – Tsis muaj ib tug twg! Lawv hais tau licas? Vim cov lus ntawd twg tsis hais txog Txoj Xov Zoo kiag li – Tsis muaj li! Yog tsis muaj Xov zoo nyob rau cov lus qhuab qhia no, Osteen tabtom hais txog yam ua tsis muaj Yexus kiag li thiab “tug neeg txhaum cov lus thov” tsis hais txog xov zoo nyob rau hauv! Tsis hais txog qhov Yexus tuag saum ntoo Khaublig theej peb tej kev txhaum – uas yog lub ntsiab lus tseemceeb nyog rau Tswv Yexus cov lus qhuab qhia. Tsis muaj hais txog Tswv Yexus cov ntshav ntxuav kev txhaum. Tsis muaj hais txog qhov Yexus lub cev sawv hauv qhov tuag. Los sis hais tias, tsis muaj hais txog Xov Zoo (1 Kaulithaus 15:1-4). Cov lus qhiab ntawd yog lus cuav - Tsis yog Tswv Yexus cov lus!. Yog lintawd, Povlauj hais txog cov lus qhuab qhia zoo li Osteen li no tias, “Lwm yam xov zoo,” Tsis yog Tswv Yexus li xov zoo (Kalatias 1:6, 7). Tiamsis kuv tseem hais tias,

“Kuv yuav puas tsuaj, yog kuv tsis kam qhia Txoj Moo Zoo!” (1 Kaulithaus 9:16)

Kuv nyiam qhia txog yam ntsia tsis pom nyob rau saum ntuj,
   Hais txog Tswv Yexus, thiab nws txoj kev hlub.
Kuv nyiam qhia zaj ntawd, vim yog kuv paub tias muaj tseeb;
   Kuv txaus siab ntev los lawm, tsis muaj ib yam twg pauv tau.
Kuv nyiam qhia zaj ntawd, qhia txog qhov tseeb.
Kuv nyiam qhia zaj qub uas yog hais txog Tswv Yexus.

Neeg ntiajteb yug los puas leej yog neeg txhaum, raug Dabntxwnyoog tswjhwm, “yog tug kav saum nruab ntug” (Efexus 2:2), neeg txhua tug puas lees raug kev txhaum tswj, “tsis muaj kev vam, thiab tsis muaj Vajtswv hauv ntiajteb” (Efexaus 2:12).

Tiamsis “Yexus los rau ntiajteb yog los cawm tug neeg txhaum” (1 Timautes 1:15). Tswv Yexus nqi saum nqaum ntuj los rau ntiajteb, tsis muaj kev txhaum, nws yog Vajtswv Leejtub tug dawb huv – Yog Vajtswv ib Leejtub. Tiamsis ib yam ua phem tshaj plaws yog nws rau ntsia saum ntoo Khaublig, yav hmo ntuj thaum Yexus tseem nyob rau tom lub vaj Kebxemanes, Vajtswv tau muab neeg tej kev txhaum tso “rau ntawm nws lub cev” (1 Petus 2:24). Tswv Yexus raug kev txom nyem vim yog peb tej kev txhaum “Nws cov hws ntws ua ntshav rau hauv av” (Lukas 22:44). Cov povthawj tau ntuaj ntev nws, thiab liam Nws tias yog tug neeg txhaum. Lawv coj Nws mus cuag cov povthawj. Lawv tau nplawm thiab ntau nws lub plug, thiab nrho nws cov hwjtxwv. Lawv coj nws mus rau nom tswv Loos ua yog Pilaj. Nws cia nws cov tub rog, nplawm Yexus, ua rau Nws txoj sia yuav luag tu rau ntawd, nws cov ntshav ntwv nrog rau hauv av. Lawv nto qaubncaug rau Nws lub plu thiab ntau nws lub tauhau. Lawv yuav kom Nws kwv tug ntoo Khaublig mus rau txoj kev mus rau tom qhov chaw lawv yuav ntsia Nws. Thaum lawv mus txog rau tod, lawv tau muab ntsia hlau los ntsia nws txhais tes thiab kotaw rau ntawm tug ntoo Khaublig, lub sijhawm ntawd muaj neeg qw thiab thiab thuam Nws. Nws tiv kev txom nyem rau saum ntoo Khaublig tau rau teev, Nws txawm qw hais tias, “Tiav lawm lauj” (Yauhas 19:30), thiab nyho hau, nws txoj sia txawm tu lawm – Nws tuag, “Muaj ib tug tub rog tau xuav hmuv nkaug Nws sab tav, ntshav thaib dej tau ntws los” (Yauhas 19:34). Muaj ib tug txiv neej npe hu ua Yauxej Alimathias tau muab Nws lub ncev nqi los, thiab muab ntaub dawb los qhwv Nws cov kev txhab thiab nws lub cev, coj mus tso rau tom ib lub ntxa. Nom tswv loos tau cia tubrog tuaj nyob zov, thiab muab ib daim lag zeb loj los npog lub qhov qhov ntxa. Tiamsi hnub Ester uas yog hnub kaj, Yexus lub cev ua muaj nqai, pob txha saum hauv qhov tuag rov qab los!

Kwvtij sawvdaws, Tswv Yexus ua txhua yam rau koj. Nws tuag saum ntoo khaublig theej peb tej kev txhaum. Ntxim nyho koj yuav tsum tuag rau txoj kev txhaum – Tiamsi Tswv Yexus tuag theej koj qhov chaw. Vajtswv Txojlus qhia tias Tswv Yexus tuag theej peb tej kev txhaum. Nws muab nws cov ntshav ntxuav peb tej kev txhaum. Nws lub cev sawv hauv qhov tuag rov qab los! Tswv Yexus tuag theej peb tej kev txhaum, vim yog nws ua rau peb! Los rau ntawm Yexus. Nws hlub koj heev kawg nkaus, Nws yuav cawm koj – Tamsim no!

Qhov ua koj yuav tsum ua ntawm koj ntiag tug yog dabtsi? Yam Vajtswv hais kom koj ua yog yuav tsum hloov dua siab tshiab thiab cia siab rau Nws Leejtub. Thaum koj leej txim thiab cia siab rau Yexus, koj raug cawm dim ntawm kev txhaum, kev tuag, thiab tub Tub tuagteb! Cia li cias siab rau Yexus tamsim no, nws yuav muab nws cov ntshav ntxuav koj tej kev txhaum!

Kuv nyiam qhia txog yam ntsia tsis pom nyob rau saum ntuj,
   Hais txog Tswv Yexus, thiab nws txoj kev hlub.
Kuv nyiam qhia zaj ntawd, vim yog kuv paub tias muaj tseeb;
   Kuv txaus siab ntev los lawm, tsis muaj ib yam twg pauv tau.
Kuv nyiam qhia zaj ntawd, qhia txog qhov tseeb.
Kuv nyiam qhia zaj qub uas yog hais txog Tswv Yexus.

“Kuv yuav puas tsuaj, yog kuv tsis kam qhia Txoj Moo Zoo!” (1 Kaulithaus 9:16)

 

Yog nej xav nrog peb tham txog qhov los rau ntawm Tswv Yexus, thov sawv mus lawm tom qab, John Samuel Cagan yuav los coj nej mus rau lwm chav tsev, muab lus qhia thiab thov Vajtswv pab. Mus tau tamsim no. Dr. Chan, thov los coj peb thov Vajtswv pab rau cov neeg uas lees yuav Yexus no. A-mees

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Tshwmsim 3:14-22.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“I Love to Tell the Story” (A. Catherine Hankey, 1834-1911).


TXHEEJ TXHEEM

YOG VIM LICAS TIAM NO TSIS QHIA TXOG YEXUS LI?

Tug qhia Dr. R.L. Hymers, Jr.

“Kuv yuav puas tsuaj, yog kuv tsis kam qhia Txoj Moo Zoo!”
(1 Kaulithaus 9:16)

I. Ib, Vajtswv Txojlus tau hais tias ntau pawg tau muab Yexus kaw qhov rooj rau sab nruad lawm, Tshwmsim 3:20; 2 Timautes 4:3-5.

II. Ob, “Tug neeg txhaum cov lus thov Vajtswv” uas rau kev qhia Vajtswv lus txog Tswv Yexus tsis tseem ceeb – “Cov xibhwb tiam no” hais li ntawd! Teshaujlwm 20:21; 2:14-40; 4:5-12; 7:1-53; 8:5; Teshaujlwm 9:20-22; 10:34-43; 13:14-41; 17:22-31; 20:20-21; 5:42; 1 Kaulithaus 15:1-4; Kalatias 1:6, 7; Efexus 2: 2, 12; 1 Timautes 1:15; I Petus 2:24; Lukas 22:44; Yauhas 19:30, 34.