Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




EMMANU-EES – VAJTSWV NROG PEB NYOB

EMMANUEL – GOD WITH US!
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia hauv pawg ntseeg Npavtiv lub nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav sawv ntxov lub Kaum-Ob hli ntuj 22, 2013
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord's Day Morning, December 22, 2013

“Lawv yuav hu nws lub npe ua Emmanu-ees, txhais tau li no tias, Vajtswv nrog peb nyob” (Mathais 1:23).


Muaj tej zaum muaj neeg los hais rau txog qhov ua qhia Vajtswv Txojlus los ntawm muab txhais ua ob yam lus. Muab ib tug txiv neej hais tias, “Nyuaj rau kuv los totaub txog koj cov lus qhuab qhia, vim ib nqe lus pheej muab txhais ua ob yam lus xws li lus Suav thiab lus Xapees.” Kuv teb nws hais tias, kuv tsis yog qhia rau cov neeg uas hais Amelikas xwb. Nyob rau peb qhov website, thiab hauv Youtube, kuv qhia rau cov neeg uas hais lus Suav thiab lus Xapees saum txhiab leej. Thiab tseem muab kuv cov lus coj los tso ua dua rau peb yam lus rau neeg thoob plaws ntiajteb tau pom txog. Peb tseem muab kuv cov lus qhuab qhia txhais ua 28 yam lus, kom neeg totaub txog kuv cov lus qhuab qhia. Kuv lub homphiaj tsis yog qhia rau cov neeg Amelikas xwb. Kuv xav qhia Vajtswv Txojlus rau neeg ntiateb kom paub txog Tswv Yexus.

Lub lim tiam dhau los no muaj ib tug txiv neej hu xovtooj tim tebchaws Honduras tuaj rau tom kuv tsev. Thaum ntawd kuv tsis nyob tsev lawm, tiam sis kuv poj niam txais xov tooj thiab nrog nws tham tau ntev heev. Nws hais rau kuv poj niam tias nws tau muab kuv cov lus qhuab qhia uas yog lus Xapees coj mus nyeem rau 20 tug neeg mloog txhua lub lim tiam. Nws hais tias cov xibhwb uas nyob rau lawv lub zog qhia Vajtswv Txojlus zoo li neeg twb ntseeg Vajtswv tag husi lawm. Nws hais tias nws thiab nws cov phoojywg yuav tsum hnov kuv cov lus qhuab qhia lawv thiaj dim! Qhov no tshwmsim rau ib tug txiv neej nyob rau tebchaws Honduras, nyob rau Amelikas nruab-nrab! Tug txiv neej no tseem hais rau kuv tias, nws tseem saib kuv cov lus uas ua duab thiab. Nws tseem hais tias nws nyiam mloog Xibhwb Mencia qhia ua lus Xapees, thiab nyiam mloog Kl. Griffith hu nkauj! Tej no yuav tshwmsim tsis tau yog kuv cov lus qhuab qhia tsis raug txhai thiab muab luam ua duab, thiab txhais ua 28 lus! Qhov no coj peb rov los rau Vajtswv Txojlus nqe no,

“Lawv yuav hu nws lub npe ua Emmanu-ees, txhais tau li no tias, Vajtswv nrog peb nyob” (Mathais 1:23).

Spurgeon ib tug xibhwb muaj suab npe hais li no tias, “Cov lus no, raug txhais, thaum kuv hnov ua cas yuav zoo ua luaj. Yog vim licas lo lus ‘Emmanu-ees’ uas yo lus Henplais, thiaj li rau txhais? Vim yog tsis yog qhia tias peb yog lwm haiv neeg, thiaj li yuav tsum raug txhais ib yam lus tseemceeb rau ntiajteb uas yog lus Kivliv… “Raug txhais’ yog qhia tias hais rau rau txhua haiv neeg. Lo lus ‘Emmanu-ees’ hauv Vajtswv txojlus rau sau ua lus Henpplais uantej, tom qab ntawm thiaj li muab txhais ua lwm yam lus, ‘Vajtswv nrog peb nyob,” ‘raug txhais,’ thiab kom peb [txhua tug] paub tias peb rau caw, peb [txhua tug] raug tos txais, Vajtswv pom yam uas [cheemtsum] rau peb, thiab npaj pub rau peb, thiab tamsim no peb thiaj li los rau ntawm Nws yam ywjpheej, txawm peb yog lwm haiv neeg thiab yog neeg txhaum, thiab nyob deb ntawm Vajtswv. Peb cia li muab qhov kev hlub no saib kom tseemceeb thiab tos txog hnub ua peb los koom nrog peb cov phoojywg uas yog neeg Henplais ua kom nrog peb tug ‘Emmanu-ees’ nrog peb tug ‘Vajtswv uas nrog peb nyob’” (C. H. Spurgeon, “God With Us,” The Metropolitan Tabernacle Pulpit, Pilgrim Publications, 1971 reprint, volume XXI, p. 709).

“Lawv yuav hu nws lub npe ua Emmanu-ees, txhais tau li no tias, Vajtswv nrog peb nyob” (Mathais 1:23).

Peb tsis tau hu peb cov menyua cov npe raw li lo lus txhais. Xws li kuv lub npe hu ua “Robert.” Txhais tau hais tias, “hwj txwv liab” Kuv tsis muaj hwjtxwv liab. Kuv cov hwjtxwv yog xim dub-daj. Tiamsis yog kuv tseg ntev nws yuav uas xim dawb txho. Kuv cov plaubhau yog daj, tiamsis kuv cov hwjtxwv dawb txho lawm. Kuv tsis tau muaj hwjtxwv liab ib zaug li, yog lintawd kuv li npe tsis tau muaj dabtsi tseemceeb dabtsi hais txog kuv. Kuv ntseeg tias tejzaum txheej thaum ub muaj ib tug txiv neej npe Robert thiab muaj hwjtxwv liab, tiam sis nws thiab kuv tsis sib paub hlo li. Kuv lub npe Robert, yog tiv tom qab kuv txiv lub. Tiamsi yog rau Vajluskub cov ntsiab lus tseemceeb heev. Lub npe “Yexus” txhais hais tias “Yehauvas cawm kom dim” los sis rau lub lub ntsiab lus tiag tiag yog “Yehauvas cawm kom dim thiab tau kev ywjpheej.” Lo lus “Emmanu-ees” txhais tias “Vajtswv nrog peb nyob” Nyob rau Vajluskub tshiab tsis tau hu Yexus hais tias “Emmanu-ees.” Tiamsis xibhwb Povlauj tau qhia txog Nws li no tias “Vajtswv yug los ua neeg” (1 Timaustes 3:16). Lub npe “Emmanu-ees” yog ib los lus haus coj los piav qhia txog tug neeg xwb, tsis yog coj li tis ua npe. Yog lintawd thaum Yexus yug los rau ntiajteb, Vajtswv thiaj nrog peb nyob thaum ntawd los. Lo lus “Emmanu-ees” qhia ob yam tseemceeb kom peb paub txog Tswv Yexus li no,

I. Ib, Emmanu-ees qhia tias Nws nqi saum ntuj lus yug ua neeg nyob ntiajteb.

Charles Wesley (1707-1788), hais nyob rau hauv nws ib zaj nkauj qhuas Vajtswv li no

Vajtswv los yug ua neeg rau peb pom;
   Zoo ib yam uas zoo tshaj los saum ntuj los
Los nrog neeg ntiajteb nyob uake,
   Yexus, peb tug Emmanu-ees,
Mloog, tub txib hu nkauj,
   “Kom Vajtswv tau txais meejmom.”
(“Hark, the Herald Angels Sing,” Charles Wesley, 1707-1788).

Qhov no yog ib qhov tseeb uas zoo nkauj heev. Ixayees tug Vajtswv yug los ua tug menyuam. Vajtswv yug los ua neeg raug txom nyem thiab tuag saum tug ntoo Khaublig thiab cawm peb dim ntawm lub txim.

Nov yog ib yam ua tseemceeb qhia txog Vajtswv uas yog txhua hais neeg tug Vajtswv. Nws los nyob txom nyem ntsuav, thiab tuag zoo li tib neeg. Kuv ntseeg tias tsis yog txhua tug yuav los paub txog qhov ua Vajtswv yug los ua neeg nyob ntiajteb – los ua “Vajtswv ua nrog peb nyob” – Tswv Yexus peb tug Emmanu-ees! Vajtswv Txojlus hais tias,

“…Nws uas rau nws tug kheej kom tsis muaj suab npe hlo li, thiab nws los nyob zoo li tug qhev, thiab los yug zoo li ib tug neeg” (Filipis 2:7).

Yog ib qhov zoo npaum licas uas Tswv Yexus nqi los yug ua neee zoo li tug neeg txhaum. Ib txwm Nws yeej tsis tau ua txhaum, Nws nrog peb uas yog cov neeg tawm tsam Vajtswv. Nws ua lintawd kom thiaj cawm tau peb dim ntawm kev txhaum thiab kev puas tsuaj! Vajtswv Txojlus hais tias,

“Vajtswv xa nws leej tub los yug zoo li tug neeg txhaum, thiab rau kev txhaum, nws thiaj li nyob zoo tug neeg txhaum” (Loos 8:3).

Peb xav licas thaum peb los pom txog Vajtswv qhov kev hlub uas nws yug los cawm tug neeg txhaum zoo li peb! Peb txhuam tug yog neeg txhaum. Peb ua kev txhaum qhev. Peb raug Dabntxwnyoog quab yuam. Tiamsis Vajtswv tau los cawm peb, hauv Tswv Yexus, peb tau los ua neeg ywjpheej. Peb muaj kev vam vim yog muaj “Vajtswv nrog peb nyob” – vim yog Yexus, yog peb tug Emmanu-ees!

Muaj ib zaug Vajtswv tau tawm tsam peb. Vajtswv Txojlus hais tias, “chim rau tug neeg phem txhua txhua hnub” (Phau Ntawv Nkauj 7:11). Tiamsis tamsim no Vajtswv zam peb lub txim thiab hu peb ua nws menyuam. Tamsim no, “Peb muaj kev thajyeeb nrog rau Vajtswv los ntawm peb tug Tswv Yexus: Nws lees yuav peb vim yog txoj kev ntseeg, thiab kev kaj siab hauv kev vam ntawm Vajtswv” (Loos 5:1, 2). Tamsim no Yehauvas tsis yog tug Vajtswv uas tawm tsam peb, tiamsis yog “Vajtswv nrog peb nyob”! Nws coj peb “rov qab los rau ntawm nws los ntawm nws Leejtub qhov kev tuag” (Loos 5:10).

Thaum kuv tseem yog menyuam yaus kuv tsis paub txog tej no. Kuv tsis tau loj hlob los ntawm tsev neeg uas ntseeg Vajtswv. Kuv tsis tau mus pehawm dua Vajtswv txog rau thaum kuv ua tub hluas. Txawm lub sijhawm ntawd los kuv tseem tsis rau siab mloog Vajtswv Txojlus. Kuv twb tsis paub tias yuav muaj kev thajyeeb nrog rau Vajtswv licas – Txog rau thaum kuv muaj hnub nyoog nees-nkaum xyoo. Thawm ntawd kuv thiaj li paub tias Tswv Yexus nqi saum ntuj los rau ntiajteb tuag saum tug ntoo Khaublig thiab muab kev thajyeej rau kuv nrog rau Vajtswv – Yexus, kuv tug Emmanu-ees! Kuv raug cawmdim rau lub sijhawm kuv los cia siab rau Yexus!

“Lawv yuav hu nws lub npe ua Emmanu-ees, txhais tau li no tias, Vajtswv nrog peb nyob” (Mathais 1:23).

II. Ob, Emmanu-ees txhais tias nws npaj txhij rau peb txhua lub sijhawm.

Lub sijhawm thaum kuv tseem tabtom npaj qhov Vajluskub no, muaj ib tug txiv neej hu xovtooj tebchaws Honduras tuaj rau kuv. Kuv nrog nws tham ua lus Akiv. Kuv poj niam pab txhais ua lus Xapees rau nws. Nws hais tias, nws tau muab kuv cov lus qhuab qhia coj mus qhia rau nws lub zos, tiamsis cov xibhwb ntawd tsis nyiam. Nws muab kuv cov lus qhuab qhia coj mus tshajtawm hauv xovtooj cua, tiamsis lwm tug xibhwb hais kom lawv cia li muab kuv lub sijhawm hais lus hauv xovtooj cua kaw. Kuv nug nws tias cov ntseeg nyob tebchaws ntawd qhia licas. Nws teb hais tias, lawv tsuas qhia txog kev npluaj nuj xwb – yuav ua licas thiaj tau nyiaj ntawm Vajtswv. Kuv nug nws txog cov pawg ntseeg uas yog Npavtiv. Nws hais tias, “cov Npavtiv yog cov phem tshaj.”

Nws muaj txog li nees nkaum tug neeg tuaj mloog nws nyeem kuv cov lus qhuab qhia tom nws lub tsev. Kuv hais kom nws cia li tsim tsa nws ib pawg ntseeg – thiab muab kuv cov lus qhia rau nws cov neeg. Kuv xav kom nej thov Vajtswv pab rau nws. Nws lub np hu ua Nestor.

Qhov no qhia tias, kev qhia Vajtswv Txojlus nyob rau Internet thiab YouTube yog ib qhov tseemceeb. Muaj ib hnub kuv hnov Jimmy Swaggart hais tias cov ntseeg Pentecostals tsis kam tshajtawm Vajtswv Txoj Moo Zoo lawm. Kuv paub ib qhov tseeb txog ntawd cov Npavtiv yog qhia Vajtswv txojlus los ntawm muab ib nqe zuj zu coj los txhais qhia rau cov tsis ntseeg Vajtswv, tsis yog tias los qhia txog Tswv Yexus rau lawv. Vim muaj ib txhia xibhwb ntshai hais tias tsam cov ntseeg uas tsis kam hloov dua siab tshiab hauv lawv pawg ntseeg yuav khiav tawm pawg ntseeg mus! Yog ib yam ua ntxim txaj muag kawg nkaus! Kuv ntseeg tias qhov no yog yam kev txiav txim uas los ntawm Vajtswv los. Vajtswv Txojlus hais tias, “Yog lintawd Vajtswv thiaj cia kev phem los tswj lawv kom lawv ntseeg qhov tsis tseeb” (2 Thexalaunike 2:11). Kuv ntseeg tias qhov cov ntseeg tamsim no tsis kam qhia txog Tswv Yexus cov lus yog lub sijhawm uas pib mus rau qhov yuav kawg rau Vajtswv qhov kev txiav txim rau cov ntseeg cuav.

Tamsim no, ntau tshaj txhua zaug, yog ib qhov uas tseemceeb rau peb tshajtawm Txoj Moo Zoo rau hauv Internet thiab rau YouTube. Ob peb lim tiam dhau los no, peb twb hnob txog ob tug neeg tau muab kuv cov lus cov mus qhia rau lawv cov neeg – ib tug nyob rau Cuba thiab ib tug nyob rau Honduras. Muaj ib tug neeg kawm qeb siab ua email tuaj rau Dr. Cagan rau lub lim tiam dhau los no. Nws hais tias, “Peb tau pom txog Dr. Hymers qhov kev ruaj khov, thiab qhia tau cov lus uas muaj ceem heev, thiab ua rau [neeg] thoob ntiajteb tau txais koobhmoov. Kuv hais rau cov neeg Hinid [neeg] kom mus qhev saib koj qhov Website and mus txais koobhmoov rau nws cov lus qhuab qhia.” Thov siv zog thov Vajtswv rau peb cov lus qhuab qhia ua raug xa mus rau 177 lub tebchaws thiab txhais ua 28 yam lus. Nov yog ib yam haujlwm tseemceeb nyob rau peb pawg ntseeg!

Txawm yog tiam uas ntiajteb yuav kawg no los Yexus tseem yog peb tug Emmanu-ees! Nws hais tias, “Saib, kuv yeej nrog nej nyob, mus txog rau thaum ntiajteb kawg” (Mathais 28:20). Tswv Yexus npaj txhiaj txhua lub sijhawm rau koj nyob rau lub sijhawm tag kis no. Nws tsis chim rau koj – tsis chim kiag li! Vajtswv Txojlus hais tias,

“Yexus Khetos los rau ntiajteb yog los cawm tug neeg txhaum” (I Timautes 1:15)

Nws nqi saum qaum ntuj los rau hauv ib tug ntxhais nkaujxwb lub plab. Nws mus rau saum ntoo Khaublig, qhov chaw uas Nws tuag theej peb tej kev txhaum huv tibsi. Nws lub cev tau sawv hauv qhov tuag rov qab los muab txoj sia ntev dhawv rau koj. Cia li khiav tawm ntawm kev txhaum los cia siab rau Nws. Nws nrog koj nyob. Nws yog peb tug Emmanu-ees. Nws yuav zam koj lub txim thiab ntxuav kev txhaum los ntawm Nws cov ntshav. Nov yog yam ua zoo kawg nkaus uas peb muab rau koj rau lub sijhawm cov txog Yexus yug thiab rau xyoo no!


Kuv hnov koj lub suab, hu kuv, Vajtswv yog koj
   Nws ntxuav kuv tej kev txhaum los ntawm nws cov ntshav
Tug Tswv kuv los cuag koj! Kuv los cuag koj!
   Ntxuav kuv, ntxuav kuv los ntawm koj cov ntshav
Uas ntws tom roob Kaulakauthas.

Kuv qaub zog heev thiaj los cuag, koj txhawb kuv lub zog;
   Ntxuav kuv tej kev txhaum huvsi, kuv dawb huv.
Tug Tswv kuv los cuag koj! Kuv los cuag koj!
   Ntxuav kuv, ntxuav kuv los ntawm koj cov ntshav
Uas ntws tom roob Kaulakauthas.
       (“I Am Coming, Lord,” Lewis Hartsough, 1828-1919).

Yog nej xav nrog peb tham txog qhov los rau ntawm Tswv Yexus, thov sawv mus lawm tom qab, Dr. Cagan yuav los coj nej mus rau lwm chav tsev, muab lus qhia thiab thov Vajtswv pab. Mus tau tamsim no. Dr. Chan, thov los coj peb thov Vajtswv pab rau cov neeg uas lees yuav Yexus no. A-mees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Mathais 1:18-23.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“O Come, O Come, Emmanuel” (author unknown;
translated from Latin by John M. Neale, 1818-1866).


TXHEEJ TXHEEM

EMMANU-EES – VAJTSWV NROG PEB NYOB

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Lawv yuav hu nws lub npe ua Emmanu-ees, txhais tau li no tias, Vajtswv nrog peb nyob” (Mathais 1:23).

(I Timautes 3:16)

I.   Ib, Emmanu-ees qhia tias Nws nqi saum ntuj lus yug ua neeg nyob ntiajteb.
Filispis 2:7; Loos 8:3; Phauntawnkauj 7:11; Loos 5:1, 2, 10.

II.   Ob, Emmanu-ees txhais tias nws npaj txhij rau peb txhua lub sijhawm.
2 Thauxalaunike 2:11; Mathais 28:20; I Timautes 1:15.