Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




NTSHAV – TSIS TSEEM CEEB LOSSIS TSEEM CEEB?

THE BLOOD – COMMON OR PRECIOUS?
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia hauv pawg ntseeg Npavtiv lub nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav sawv ntxov lub Kaum-ib hli ntuj 17, 2013
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, November 17, 2013


Tig kis no sawv ntxov kuv xav los hais txog ob nqe lus nyob rau hauv Vajluskub tshiab uas yog hais txog Tswv Yexus cov ntshav Thawj nqe yog nyob rau Henplais 10:29 Lo lus hais txog Ntshav nyob rau hauv nruab nrab ntawm nqe lus no,

“Yog yam tsis tseemceeb” (Hebrews 10:29)

Tamsim no nthuav mus saib rau 1 Petus 1:19 Hais txog cov Ntshav ntawd zoo li no,

“Yexus cov ntshav uas tseemceeb” (1 Peter 1:19)

Muab nej phau Vajluskub nthuav twjywm cia

Kuv thau los xav txog ob nqe lus no rau ob peb lim tiam dhau los no Nyob rau lub sijhawm kuv los nyeem Vajtswv Txojlus thiab thov Vajtswv Kuv pom tau hais tias neeg ntiajteb tau faib ua ob pab: (1) Cov neeg ntseeg hais tias Yexus cov ntshav “tsis tseemceeb,” thiab (2) cov xav hais tias “Yexus cov ntshav tseemceeb.” Ob los lus no koj yog ntseeg qhov twg?

I. Ib, puas yog koj ntseeg tias Yexus cov Ntshav “tsis tseemceeb”?

Yog koj los nyem Henpais 10:26-31 tag nrho, raws li Prudhomme tau nyeem rau peb dhau los no, nej yuav pom tau hais tias qhov no yog hais txog cov neeg uas “txhob txwm ua kev txhaum” thiab yog cov yuav raug Vajtswv txiav txim, raws li peb cov lus tagkis no, yog los ntawm los lus hais tias “saib li tsis tseemceeb.” Los saib hauv Henpais 10:31.

“Kev poob rau Vajtswv txhais tes yog ib yam ua txaus ntshai tshajplaws” (Henplais 10:31)

Nej zaum tau

Dr. J. Vernon McGee tau txog nqe lus no hais tias,

…Vajtswv qhov kev txiav txim nyob rau tom hauv ntej [yog rau] txhua tug “tug uas muaj…muab cov ntseeg uas yog txoj lus cog tseg…saib tsis tseemceeb…” kuv tug phoojywg, yog koj muab Tswv Yexus qhov kev tuag saum ntoo khaublig saib tsis tseemceeb, koj yuav tsis tau txais dabtsi yav tom ntej, tsuas yog raug txiav txim xwb. Koj yuav tsis tau kev vam dabtsi kiag li (J. Vernon McGee, Th.D., Thru the Bible, Thomas Nelson Publishers, 1983, Volume V, p. 578; note on Hebrews 10:31)

Nej yuav hais tias, “kuv tsis ntseeg hais tias Yexus cov ntshav tseemceeb dabtsi. Kuv xav tias zoo li neeg tej ntshav xwb. Yexus cov ntshav yeej zoo tib yam li lwm tug neeg tej ntshav xwb” Yog koj ntseeg li ntawd, koj tabtom yuam kev lawm – vim lus Kivliv txhais los lus “tsis tseemceeb” yog “koinos,” txhais hais tias “uake” (Strong, number 2839). George Ricker Berry hais tias qhov no txhais tau hais tias “uake, zoo li coobleej los koom uake.” Qhov ntawd yog los “tsis tseemceeb” txhais li ntawd Qhov no txhais tau hais tias Tswv Yexus cov ntshav tsis tseemceeb dabtsi – zoo ib yam li tib neeg tej ntshav xwb, “neeg coob coob koom uake,” zoo li George Ricker Berry hais seg.

Raws li kuv xav zoo li Dr. John MacArthur hais tias Yexus cov ntseeg “tsis tseemceeb dabtsi” nws hais li no “Nws cov ntshav cawm tsis tau neeg dabtsi” (MacArthur Study Bible, Note on Henplais 9:7). Nws tau hais tias “Yexus cov ntshav” hauv Henpais 9:14, Dr. MacArthur hais tias, “Ntshav yog siv los theej kev tuag” (ibid., note on Hebrews 9:14). Nov yog nws li kev totau txov Vajtswv Txojlus (ibid., p. 2192). Dr. MacArthur hais tias Vajtswv Txojlus yog “cov lus uas tshoov siab.” Tiamsis lus Kivliv hauv Henplais 9:14 yog “haima,” los lus qub yog “Ntshav” yog hais tias “Ntshav” yog cov los siv theej lo lus tuag tsis yog tias “txhua lo lus raug tshoov siab kom hais.” Thaum Dr MacArthur hais tias “Nws cov ntshav cawm tsis tau neeg,” zoo li nws tabtom hais tias Yexus cov ntshav “tsis tseemceeb dabtsi” (Henplais 10:29). Thiab Henplais 10:29 coj los siv tawm tsam! Cov lus qhuab qhia pab tsis tau dabtsi. Kuv ntseeg tias cov lus qhia cuav xwb. Dr. Martyn Lloyd-Jones hais tias,

      Nej yuav pom tau hais tias txhua zaug uaj muaj rooj txhawb siab, tsis muaj ib zaug uas yuav tsis hais txog Yexus cov ntshav. Muaj ib zaj nkauj hais txog Yexu cov ntshav yeej hu txhua zaug uas muaj rooj txhawb siab. Kuv muaj peevxwm muaj ntau hom lus coj los qhia rau nej txog uas tau muaj zaj nkauj no coj los txhais ua lawv lus. Txhua yam mus zoo tib yam nkaus. Peb pom txog Povlauj tau qhia rau peb nyob rau hauv Kaulauxais 1 – “Kev thajyeeb…” – Nws tau kev thajyeeb licas? “…los ntawm cov ntshav saum tug ntoo khaublig” (nqe 20).
      Kuv yeej paub zoo thaum kuv los hais txog qhov no, kuv los hais cov lus uas neeg tiam tam sim no tsis totau tias yog dabtsi. Muaj ntau tug xibhwb khav tias lawv txawj ntse txaus yuav los sibcav txog Vajtswv Txojlus txog ntawm qhov hais txog ntshav. Lawv yog cov neeg ruam…thiab yog coj kev puas tsuaj rau pawg ntseeg. Tiamsis lub sijhawm uas muaj rooj txhawb siab, lawv tau hwm txog cov ntshav saum ntoo khaub lig, lawv muaj peevxwb khav rau qhov ntawd. Vim yog tug sau phau Vajluskub Henplais hais tias, Yog lintawd kwvtij, yog peb muaj cuab kav yuav nkag rau ntawd qhov chaw dawbhuv uas yog mus ntawm Yexus cov ntshav Henplais 10:19 (Martyn Lloyd-Jones, M.D., Revival, Crossway Books, 1994 edition, page 48)

Kuv hais qhov tseeb rau nej, Yog Tswv Yexus cov ntshav tsis tseemceeb rau koj, kuv tseem yog tug neeg uas ploj lawm, yuav raug txom nyem mus li nyob rau tub tuag teb Koj tsis yog ib tug ntseeg tseeb.

Qhov no yog ib cov lus povthawj uas yog ib tug ntxhais uas mus peb pawg ntseeg li. Nws hais tias,

Kuv [tau yog] ib tug neeg uas phem thiab tsis muaj kev vam. Kuv paub tias kuv yog neeg txhaum, tiam sis kuv kuj txaus siab nyob rau qhov kev txhaum ntawd. Txawm Vajtswv tug ntsujplig los qhia kom kuv paub txog qhov kev txhaum no los. Qhov kev txhaum no tau tsim txom kuv thiab kuv khiav tsis dhau kiag li. Kuv txawm pib xav tias, “Kuv yeem rau qhov kev txhau ntawd tau licas? Yog vim licas qhov kev txhaum ntawd tawm tsis tau ntawm kuv mus li, Vajntsujplig thiaj qhia rau kuv paub tias qhov kev txhaum no tawm ntawm kuv qhov kev phem, lub siab phem los. Kuv yuav hais tsis tag qhov no. Kuv txajmuag rau tej kev txhaum uas kuv ua rau Vajtswv pom. Kuv txaj muag los ntsib Vajtswv; Vajtswv paub txog kev qhov kev xav thiab ntshaw; tug Vajtswv ua paub txhau yam uas kuv ua, txawm tej dej num hauv pawg ntseeg, txhua yam yog pib ntawm kev txhaum los. Txhua zaug kuv mus pehawm Vajtswv nrog rau pawg ntseeg, kuv saib tug kheej zoo li tug kab mob nyob rau hauv cov ntseeg ntawd. Txawm lintawd los kuv twb tsis cia siab rau Yexus. “Yexus” zoo yog ib los lus hais, thiab cov lus qhuab qhia uas nyob deb ntawm kuv. Kuv qaub zog rau ntawm Yexus [kuv tsis xav tau Yexus]. Tsis yog tias los mob siab [tshawb nrhiav] Yexus, kuv los tshawb nrhiav kev cawmdim li kuv qhov kev xav, los sis “yam ua kuv pom” los [ua povthawj] txog kev txoj kev ntseeg.

Tug poj niam no ntsib teebmeem. Nws zais kev txhaum tau zoo heev kawg li. Yeej tsis muaj leej twg paub txog yam kev txhaum uas nyob hauv nws lub siab. Tiam sis hauv nws lub siab yeej muaj kev txom nyem zoo li John Bunyen mob thiab ntag.

Kuv thau muab lus qhua ntuav cov meyam kawm ntawv tsis hais cov kawm qeb qw mus rau cov kawm qeb siab tau tsib-caug tsib xyoo Kuv pom tau hais tias cov neeg no feemcoob – feem coob ntawm lawv – muaj qhov kev ntshai thiab tsis paub dabtsi – zoo tug poj niam ua peb hnov nws cov lus povthawj. Cov leej ntau tug mus haus yeej hauv tsuaj haus cawv, kom hnov qab lawv tej kev mob siab. Ib txhua ua sis dog dig. Ib txhua saib duab lib qab. Yog lawv lub siab xav txog kev nkauj kev dhau xwb, lawv yeej ntsia tsis pom lawv qhov kev txhaum kiag li. Cov neeg no thiaj li rov tua lawv tug kheej coob zuj zu tuaj vim lawv tsis muaj kev kaj siab dabtsi kiag li. Muaj ib tug tub hluas sawv tau ib tsab ntawv ua ntej nws yuav tua nws tug kheej tuag hai li no tias, “kuv nrhiav tsis pom ib txoj hauv kev twg los daws tau kuv tej kev nyuaj siab thiab kom hnov qab kuv tej teebmeem”

Kuv tshawb pom tau hais tias cov hluas uas muaj hnub nyoog 15 txog rau 25 xyoo yog lub sijhawm uas txaus ntshai tshajplaws hauv ntiajteb. Vim thaum lawv tej phoojywg muab lawv tso tseg. Tsis hais hluas nkauj los si tug hluas nraug muaj tug ntawd tso tseg. Kev kawm ntawv los nyuaj kawg li, lawv nrhiav tsis tau txoj haukev dim tej yam no!

Vajtswv npab tau ib txoj kev pab tau rau koj – tiam sis koj tsis ntseeg qhov ntawd. Vajtswv xa Nws tug tub nqe los rau ntiajteb, muab nws cov ntshav los ntxuav koj tej kev txhaum los, koj saib qhov ntawd tsis tseemceeb rau koj. Nej ib txhua yuav xav tias “Ib tug neeg uas nyob rau 2,000 xyoo dhau los no yuav ntxuav tau kev tej kev txhaum rau lub sijhawm no tau licas?” Nej raug txom nyem, thiab mob nkees zoo li tug poj niam uas kuv nyeem nws cov lus povthawj rau nej dhau lo no.

Ib tug poj niam nyob rau peb pawg ntseeg qhia ntawv nyob rau qeb siab, nws tau hais rau nws txiv tias, nws ib tug tub kawm ntawv hais tias muaj tej yam yuam kev lawm. Txawm no tswv los yuav daws tsis tau tej teebmeem no. Cov neeg kawm ntawv no pom tau hais tias lub ntiateb no txawv txawv lawm – lawv tsis muaj kev vam dabtsi kiag li. Tiamsis lawv ua licas? Lawv tig mus ua dog ua dig, los sis mus haus yeeb hauv tshuaj. Muaj ib txhua tseem quav yeeb, hauv cawv kom hnov qab lawv tej teebmeem. Qhov no lauj yog qhov uas neeg rov tua tug kheej coob zuj zu tuaj. Yog ib yam ua phem kawg li! Yog lawv los pom txog lawv tej kev txhaum uas tabtom rhauv tshem lawv lub neej! Yog lawv ntseeg tias “Yexus cov ntshav ntxuav tau kom lawv dim ntawm kev txhaum” (1 Yauhas 1:7). Tiamsis lawv kuj coj li neeg ntiajteb feemcoob. Lawv ntseeg tiag Yexus cov ntshav tsis tseemceeb dabtsi – tsis tseemceeb uas twb tsis xav los hais txog. Qhov no thiaj coj peb mus kawm txog lub ntsiab lus thij ob.

II. Ob, koj puas xav tias Yexus cov ntseeg “tseemceeb”?

Petus taus hais tias, “Nej tsis raug cawm los ntawm yam uas yuav ploj mus…tiamsis los ntawm Yexus cov ntshav uas tsim txiaj (1 Petus 1:18, 19) Nws paub txog qhov ua ib tug neeg txhaum xav licas. Nws paub tias kev plam phoojywg zoo licas. Nws paub tias kev nyob ib leeg zoo licas. Nws paub tias kuv plam kev ntseeg Vajtswv zoo licas. Nws paub tias kev raug ib tug phoojywg zoo ntxeev siab zoo licas, kev nyob hauv qhov tsau ntuj, quaj los kua muag. Nws paub tias ib tug neeg txhaum xav licas!

Qhov no nws thiaj paub tias ib txoj haukev yuav pab tau koj yog yuav tsum raug cawm kom dim, koj thiaj yuav dim ntawm kev txhaum – los ntawm “Yexus cov ntshav” (1 Petus 1:19). “Tseemceeb” txhais hais tias “muaj nqi heev! “’Tseemceeb” txhais hais tias zoo tshaj nyiaj thiab kub! Muaj ib zaj nkauj nyob rau nqe tshooj hais li no,

Txawm yuav muaj nyiaj muaj kub ntau npaum licas los,
   Dej yuav xiav, nphaib yuav ntau npaum licas los;
Qhov ntawd yuav tsis tau koj thiab kuv
   Kev thaj yeej yog thaum kuv los pw thiab tau kev ywjpheej.
Yog qhov ua muaj kev zoo siab thiab txaws siab.
   Yog yam uas nyiaj txiag yuav tsis tau.
Yog kuv tau Yexus kuv tau txhuas yam kev nplaunuj ntawm ntsujplig
   Txawm yuav muaj nyiaj muaj kub ntau npaum licas los,
(“Acres of Diamonds,” Arthur Smith, 1959).

Los sis zoo zaj nkauj uas Griffith tau hu dhau los no,

Tug neeg txhaum cia li los rau ntawm no,
   Los rau ntawm Yexus cov ntshav;
Nws cawm tug neeg phem nyob rau hauv nej,
   Zoo thaum nws cawm tug neeg phem li kuv,
Thiab kuv paub, yog, kuv paub,
   Yexus cov ntshav ntxua kuv kev txhaum kom dawb huv.
Thiab kuv paub, yog, kuv paub,
   Yexus cov ntshav ntxua kuv kev txhaum kom dawb huv.

Thiab kuv paub, yog, kuv paub,
   Yexus cov ntshav ntxua kuv kev txhaum kom dawb huv.
Thiab kuv paub, yog, kuv paub,
   Yexus cov ntshav ntxua kuv kev txhaum kom dawb huv.
(“Yes, I Know!”, Anna W. Waterman, 1920).

Tug poj niam ua kuv hais tag los lawm nws tseem hais txuav ntxiv li no tias,

      Kuv tej kev txhaum tau nthuav dav zuj zu npaum li hiav txiv tob. Kuv khiav tsis dhau kiag li. Kuv yuav tsum muaj Yexus! Kuv yuav tsum muaj Yexus cov Ntshav! Kuv txog caug ntua thiab…cia siab rau Yexus, thiab Nws tug kheej. [kuv yog] neeg ua tau kev ywjpheej thiab dim ntawm kev pe dab pe mlom lawm…kuv tau txav los cua tug Cawmseej…Nws ntxuav kuv tej kev txhaum los ntawm nws ntshav; Nws ntau ris kev tej kev txhaum coj mus pov tseg deb!...kuv rau suav ua neeg “tsis txaum” vim yog nws Ntshav!...Kuv yuav muab coj los hais tsis tau txog qhov Vajtswv zam kuv lub txim no. Kuv vam tias nej cov uas ntsib teebmeem ib yam li kuv, yog los ntsib Yexus! Thiab txias yuav nws. Nws them koj tej kev txhaum rau rau koj huv si! Vajtswv Txojlus, txoj “Xov Zoo,” uas thaum ub kuv ntxub thiab siab tsis tseemceeb, tamsim no kuv zoo siab thiab kaj siab thaum kuv los nov cov lus qhuab qhia txog Tswv Yexus

Kuv tseem yuav hais dabtsi ntxiv thiab? Yog koj los rau ntawm Yexus, koj yuav tsis xav lawm hais tias Nws cov Ntshav yog yam “tsis tseemceeb dabtsi.” Tsis ntseeg lintawd lawm! Koj yuav hais lus zoo siab thiab mob siab rau “Yexus cov ntshav ua tsim txiab tseemceeb.” (1 Petus 1:19).

Yog koj xav nrog peb tham txog kev txais yuav kev txhaum los ntawm Tswv Yexus cov ntshav, thov sawv mus lawm nram qab. Dr. Cagan yuav los coj nej mus rau lwm qhov thiab thov Vajtswv pab. Mus tau lub sijhawm no. Dr. Shan thov los coj peb thov Vajtswv pab rau cov lees yuav Yexus no. Amees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.


TXHEEJ TXHEEM

NTSHAV – TSIS TSEEM CEEB LOSSIS TSEEM CEEB?

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Yog yam tsis tseemceeb” (Hebrews 10:29)

“Yexus cov ntshav uas tseemceeb” (1 Peter 1:19)

I.   Ib, puas yog koj ntseeg tias Yexus cov Ntshav “tsis tseemceeb”?
Henplais 10:31; I Yauhas 1:7.

II.  Ob, koj puas xav tias Yexus cov ntseeg “tseemceeb”? I Petus 1:18, 19.