Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




TXHAI YUAMKEV TXOG ZAJ LUS PIVTXWV NTAWM
TUG TUB YAU UAS TAU PLOJ LAAWM

(QHIA ZAUM 2 NYOB RAU ZAJ LUS PIVTXWV TUG TUB YAU UAS PLOJ LAWM)
MISINTERPRETING THE PRODIGAL SON
(SERMON NUMBER 2 ON THE PRODIGAL SON)
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia hauv pawg ntseeg Npavtiv lub nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav tsaus ntuj lub yim hli ntuj 25, 2013
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, August 25, 2013

“Rau qhov kuv tug tub no tuag lawm, thiab rau muaj txoj sia nyob; nws ploj lawm, thiab rov ntsib dua. Thiab lawv sawvdaws muajkev zoo siab” (Lukas 15:24).


Zoo lus pivtxwv txog tug tub yaus uas ploj lawm yog ib zaj uas qhia txog txoj kev hlub loj nyob rau hauv Vajluskub. Tsis tag li tseem yog ib zaj uas cov neeg tiam no muaj txhais yuam kev thiab. Kuv yuav losj mintsi txog zaj lus pivtxwv no, thiab kuv qhia nej hais tias qhov yuamkev ntawd yog qhov twg – txawm yog cov xibhwg ntawm tug los yeej tseem totaub yuam kev qees.

Kuv cov lus qhuab qhia tag kis no, kuv yuav muab ob yam coj los hais ntsig txog zaj lus pivtxwv no. Qhov ib, kuv qhia qhov txhais yuam kev ntawm cov neeg uas hu ua “txiav txim siab.” Qhov ob, kuv yuav los qhia hais tias qhov tseeb zoo yog li cas tiag tiag. Qhov kawg kuv yuav coj los qhia tias yuav coj mus siv rau peb lub neej tau licas. Tiam sis pib yuav los pib ntawm rov mus saib tag nrho nyob rau zaj lus pivtxwv no.

Tswv Yexus hais tias, muaj ib tug txiv neeg muaj ob tug tub. Tug tub yau txawm los cuag nws txiv, thiab thov yam ua yog nws tug rau nws, ua ntej nws txiv tuag. Tug tub hluas no txawm nqa nws tej nyiaj tag nrho thiab khiav tawm hauv tsev mus lawm. Nws mus qhov kev deb mus ua neej kawg siab kawg ntsws rau txoj kev ua txhaum.

Thaum nws siv cov nyiaj ntawd tag lawm, kev tshaib nqhev txawm tawm tuaj. Nws tau mus ua qhev yug npua. Nws tshaib plab thiab mus noj npua qhauv, vim tsis muaj neeg pub mov rau nws noj.

Nws thiaj li rov qab los xav txog nws lub neej, thiab pom tau hais tias, nws txiv cov tub mab tug qhe muaj coob thiaj muaj zaub mov noj tsis tag, tiam sis nws nyob tshaib plaj. Nws txiav txim siab tig rov mus cuag nws txiv thiab hais tias, “Txiv, kuv muaj kev txhaum tawm tsam qaum ntuj thiab koj, kuv tsis ntxim nyho yuav los ua koj ib tug tub lawm; cia kuv los ua koj ib tug qhev xwb.” Nws txawm sawv tsees thiab rov mus cuag nws txiv. Thaum nws los ze ze, nws txiv pom nws thiab khiav mus khawm nws thiab nwj nws. Nws txiv muab nplhaib rau nws coj thiab muab khau rau nws rau. Nws txiv tua nyuj pam ib pluas no ua kev zoo siab tos txais. Leej txiv hais tias,

“Rau qhov kuv tug tub no tuag lawm, thiab rau muaj txoj sia nyob; nws ploj lawm, thiab rov ntsib dua. Thiab lawv sawvdaws muajkev zoo siab” (Lukas 15:24).

Qhov no yob tub txheej txheem ntawm zaj lus piv txwv. Tam sim no kuv yuav ros los qhia rau nej txog qhov ua tau txhais yuam kev rau niaj hnub nim no, thiab qhia nej tias lub ntsiab lus tseeb yog licas tiag tiag.

I. Ib, Qhov uas cov neeg tam sim no muab zaj lus pivtxwv no coj los qhia yuam kev.

Kuv ntxub yuav los hais tias, Dr. J. Vernon McGee txhais zaj lus pivtxwv no yuam kev, tiam licas los kuv yuav tsum tau hais. Dr. McGee hais tias, “Qhov no tsis yog daim duaj qhia txog tug neeg yuam kev los txais yuav kev dim…Nyob rau hauv zaj no, Tswv Yexus qhia tias txawm tug menyuam no yuav zoo licas los xij…Nws hajtseem yog leej txiv tug tub mus li…Ib tug xav rov mus rau tom nws txiv ces yog tug tub xwb; thiab muaj ib hnub leej tub yuav hais tias, “kuv yuav sawv rov mus cuag kev txiv’” (J. Vernon McGee, Th.D., Thru the Bible, Thomas Nelson Publishers, 1983, volume IV, pp. 314, 315; notes on Luke 15:11-19).

Dr. McGee hais yuam kev li no tias tug tub hluas no yeej dim txhua lub sijhawm. Txawm nws ntxeev siab, poob mus ua kev txhaum, tiam sis nws tseem dim qees. Tom qab ua nws hloov siab tsis ua kev txhaum thiab rov fij nws tug kheej dua tshiab.

Kuv thov txim uas los hais tias qhov no qhia txog yam Dr. McGee tau txais kev qhuab qhia zoo li cov uas hu ua “txiav txim siab.” Qhov no yog tib yam ua cov neeg tiam tam sim no txhais mus lintawd, xws li Billy Graham tau txhais txog zaj lus pivtxwv no. Yog vim licas lawv thiab lo txhais lintawd? Lawv ua lintawd vim muaj neeg saum vam tug los “txiav txim siab” thiab tig rov mus ua kev txhau.

Ib yam uas cov xibhwb no txhais tau ces yog hais tias zoo li zaj lus pivtxwv ntawm tug tub yau no xwb, yog lawv ua txhaum ib hnub ces mam rov qab xwb. Nej hnov lawv hais tias lawm yeej “dim lawm”, txawm lawv yuav haus cawv, los mam rov fij tug kheej rov dua tshiab, thaum ntawd ces “dim xwb” txawm yog niam ntiav los yeej “dim”. Txij thaum ua 88% uas yog cov menyuam hauv pawg ntseeg tau khiav tawm “tsis rov qab tuaj li lawm” vim lawv ntseeg los ntawm qhov “neeg qhov kev txiav txim,” cov xibhwb uas qhia zoo li no, lam muab tej kev vam uas tsis muaj tseeb rau lawv cov niam thiab txiv. Lawv qhia tias cov menyuam uas ploj no zoo li tug tub yau uas ploj lawm, txog hnub lawv rov qab los ces yeej dim xwb. Cov neeg no, nyob rau kev txhaum, tsis mus koom pawg ntseeg, lawv ntseeg tias “lawv dim lawm” tib yam nkaus. Tsuas yog lawv tig rov qab los fij tug kheej dua tshiab xwb. Lawv tseem hais tias, txawm tsis ua lintawd los yeej dim xwb. Zoo li Dr. GcGee hais, “Txiv txhob nug hais tias tug menyuam no puas yog tub. Nws yeej yog menyuam.” Bill Clinton, yog tig “menyuam” ntseeg nyob rau pab Npavtiv, news tau mus deev tug ntxhais hu ua Monica Lewinsky hauv nws qhov chaw ua haujlwm. Tseem muaj ib tug Npativ hu ua Jimmy Carter, yog Npavtiv ib tug “tub” thiab tawm tsam Vajtswv txojlus tseem mus hais tias cov Mormons thiab yog cov ntseeg tseeb! Ob peb xyoo dhau los no muaj ib tug poj niam nyob rau lub nroog Los Angeles mua ua niam ntiav, hais tias nws “yug dua tshiab ua ib tug ntseeg lawm.” Tseem muaj ib tug xibhwb nyob rau pab Evangelical hais rua kuv tias, “Txhob mus txiav txim rau tug poj niam no.” Tu siab rau cov neeg no kawg, vim lawv mus ntseeg raws li pab “antinomianism” lawv ntseeg hais tias, ua kev txhaum thiab ua Vajtswv menyuam rau tib li sijhawm. Lawv hu tug kheej tias, “cov ntseeg ntawm seem cev nqaij daim tawv.” Tiam sis Dr. Martyn Lloyd-Jones hais tias, “yog ib qhov yuamkev uas mus txhais [Loos 8:5-8] hais tias ‘lub neej nyob rau kev txhaum’ tug ntseeg rau seem ‘cev nqaij daim tawv’; peb pom lawm hais tias xibhwb Povlauj yeej qhia meej tias tsis muaj hnub yuav ua tau lintawd…ib tug ntseeg raws li xibhwb Povlauj yog yuav tsum hloov lub neej tag nrho huv si” (D. Martyn Lloyd-Jones, M.D., Exposition of Romans 8:5-17, “The Sons of God,” The Banner of Truth Trust, 2002 reprint, p. 3).

Kuv ntxuj qhov los kho txog Dr. McGee. Nws yog ib tug xibhwb qhia Vajluskub rau kuv rau xyoo 1960 thiab 70, kuv mloog nws cov lus qhuab qhia txhua zaug nyob hauv xovtooj cua. Kuv xav kho qhov nws totaub yuam kev txom zaj lus pivtxwm ntawm tug tub uas ploj lawm. Vim kuv tsis muaj lwm txoj haukev lawm. Dr. McGee hais tias nws dim thaum “nws hnov Vajtswv Txojlus qhia txog zaj lus pivtxawv ntawm tug tub yau nyob rau lub nroog Oklahoma ntau xyoo dhau los no…muaj ib hmo nws los qhia txog zaj lus pivtxwv ntawm tug tub yau uas ploj lawm, hmo ntawd yog lub sijhawm ua kuv sawv mus rau pem hauv ntej” (Tib phau). Nws hais tias, lub ntsiab lus tseemceeb yog qhov ua Vajtswv “coj ib tug menyuam tawm ntawm kev txhaum.”

Tsis yog tias Dr. McGee tsis paub txog cov xibhwb thaum ub uas coj nws los cuag Vajtswv nyob rau nroog Oklahoma. Tiam sis nws mus tua lub tswvyim los ntawm Billy Graham, tug uas pheej hu kom need los “fij tug kheej rov dua tshiab” tsis yog kom los yug dua tshiab. Nov yob ib qhov “tshiab” uas los qhia txog zaj lus pivtxwv ntawm tug tub uas ploj lawm no, lawv hu hais tias “tug ntseeg uas tig rov qab” cov neeg no yeej tsis tau hloov dua siab tshiab kiag li. Raws li Dr. Lloyd-Jones hais, “tsis muaj hnub uas cov neeg no yuav los ua ib tug ntseeg tiag tiag.”

Kuv tau los nyeem ib phau ntaw sau los ntawm ib tug xibhwb, nws hais tias,

Kuv nyob rau sab Califonia qab teb, thiab kuv nyiaj sab qab teb, kuv tsis tau thuam cov neeg uas nyob rau sab qab teb ntawd, tiam sis zoo li cov neeg nrad txhua tug puas leej dim tag huvsi!...Muaj tej lub xeev nyob rau sab qab teb, muaj pawg ntseeg yuav luag txhua qhov chaw. Txawm cov nom tswv loj, cov uas yeej-yaj-kiab los puas leej dim tag…tiam sis tseem muaj kev sib tuag, kev txhom poj niam dees, kev haus cawv, duab liab qab, kev sib nrauj, kev dag, thiab kev ua tub sab coob zuj zu tuaj…lawv ntseeg yuav kev rau qhov twg lawm”(Jerry Sivnksty, “Gospel Soaked or Gospel Thirsty?”, Frontline Magazine, July/August 2013, p. 38).

Kuv yuav hais rau nej tias teebmeem yog licas tiag – peb muaj saum vam tug neeg tau lostxiav txim siabtiam sis tau hloov dua siab tshiab! Qhov no yog lawv qhov teebmeem! Tsis yog tias tshwm sim nyob rau sab qab teb xwb. Tiam sis thoob plaws rau tebchaws Amelikas! Muaj ib tug xibhwb hais rau kuv tias nws tau mus khoob neeg yuav luag lub qhov rooj tshajtawm Vajtswv Txoj Moo Zoo rau, cov neeg ntawd hais kom nws cia li khiav mus lwm qhov vim yog lawv twb dim lawm! Nws hais tias cov neeg ntawd yeej tsis tuaj pebhawm Vajtswv thiab yeej tsis tau hloov dua siab tshiabbecause they think they are saved already! Vim lawv xav tias lawv twb dim lawm! <u>Qhov kev ntseeg no yog los ntawm pab hu uatxiam txim siabthiab cov neeg totau yuam kev txog zaj lus pivtxwm ntawm tug tub yaus uas ploj lawm tias lawv yogi b tug ntseeg! Kuv hais tias, “txav kom deb rau cov neeg qhia yuam kev no! lawv ua raug neeg Amelikas tataub yuamkev!” Txhob mus muaj feem nrog! Khiav tawm! Muaj qhov kev ntseeg no cuam pov tseg! Vim rhuav tshem ntau tug neeg tug ntsujplig, ua kom peb cov ntseeg puas tsuaj, thiab ua rau peb cov neeg poob yuam kev rau sab ntsujplig! Txawm leej twg yuav hais li cas los xij – Dr. MeGee, Billy Graham, Txiv plig Francis, los sis lwm tug neeg ua tawm tsam Tswv Yexus – lawv qhia yuam kev, yog dabntxwnyoog cov tshuaj lom! Peb tig rov los saib peb cov ntsiab lus,

“Rau qhov kuv tug tub no tuag lawm, thiab rau muaj txoj sia nyob; nws ploj lawm, thiab rov ntsib dua. Thiab lawv sawvdaws muajkev zoo siab” (Lukas 15:24).

(Nias qhov no mus nyeem kuv cov lus qhuab qhia txog tug tub yau ua ploj lawm ntawm lub ntsiab lus hu ua “Tug qauv tseeb ntawm kev hloov dua siab tshiab.” Nyeem uakev nrog kuv cov lus qhuab qhia no).

II. Ob, Tswv Yexus qhia zaj lus pivtxwv no yog hais txog tug neeg txhaum tuag rau txoj kev yuam cai, poob rau kev txhaum los txais kev cawmdim!

Kuv paub txog ib tug txiv neej ua nws tso nws pojniam tseg mus yuav ib tug poj niam tshiab. Nws nqa phom thiab tau mus nyiag nyiaj tom lub tuam txhab khawg nyiaj, nws raug kau rau hauv nkauj tau ntau xyoo. Nws yog ib tug need dees luag poj niam, tub sab. Tiam sis nws tseem hais tias nws yeej dim lawm! Kuv nug nws tias. Dab tsis yog qhov ua kom nws zoo siab thaum nws coj phom mus nyiag nyiaj rau tom lub tuam txhab khaws nyiaj. Nws tej kuv hais tias, “Qhov kev zoo siab yog kuv nrab phom poob rau lub sijhawm uas kev yam us cua Vajtswv rau saum ib nta ntuj!” Kuv hais rau nws tias, nws yuam kev, vim nws tsis tau yug dua tshiab kiag li. Nws totaub zaj lub pivtxwv ntawm tug tub yaus rauv qhov yuam kev raw li kuv tau txhais tag los saum no, tias “licas los nws tseem yog “menyuam” mus li. Kuv qheb Vajluskub rau nws nyeem. Kuv tau tuav nws txhais tes thiab kom tau ntiv tes nyeem qhov Vajluskub Lukas 15:24. Kuv hais tias, “Cia li nyeem.” Kuv yuav tsum hais txog li peb txog plau zaug, nws mam nyeem los ntawm qhov ua tsis xav nyeem kiag li.

“Rau qhov kuv tug tub no tuag lawm, thiab rau muaj txoj sia nyob; nws ploj lawm, thiab rov ntsib dua…” (Lukas 15:24).

Nws tig los saib kuv, zoo tias kuv tabtom nrhiav teebmeem rau nws! Nws txawm qw nrov nrog tias “Qhov no txhais tau licas!” Kuv hais tias, “Kuv tsis tau hais rau koj tias qhov ntawd txhais tau licas. Kuv tsuas yog kom koj nyeem xwb.” Kuv rov los nyeem ib zaug rau nws mloog,

“Rau qhov kuv tug tub no tuag lawm, thiab rau muaj txoj sia nyob; nws ploj lawm, thiab rov ntsib dua…”

Kuv thiaj hais tias, “Nws txiv yeej hais meej tias, tug tub ntawd ‘tuag lawm’ Nws txiv tseem hais tias ‘nws ploj lawm.’ Yog nws txiv twb hais li ntawd, tseem pheej yuav mus hais lwm yam ntxiv dabtsi thiab?” Txawm licas los xij, yog saib rau Dr. McGee phau ntawv txhais Vajluskub, koj tsis pom qhov nws hais txog zaj lus pivtxwv uas yog Lukas 15:24! Nws tsis kam txhais! Vim yog yuav rhuav tshem nws txoj kev ntseeg! Nyob rau hauv Lukas 15:24, nws txiv hais tias, tug tub no yeej “tuag lawm” – lintawd xwb, “tuag rau txoj kev yuam cai thiab kev txhaum” (Efexaus 2:1, 5). Nws txiv tseem hais tias, “Nws tau ploj lawm.” Tsis muaj ib yam qhia meej tshaj no lawm puas yog? Zaj lus pivtxwv no yog daim duab qhia txog tug neeg ua ploj lawm!

Nyob rau Lukas tshooj kaum-tsib no Tswv Yexus tau muab peb zaj lus pivtxwv coj los qhia rau cov neeg Falixais. Lawv tau cem hais tias nws nrog cov neeg txhaum noj mov uakev (Lukas 15:2). Nws muab peb zaj lus pivtxwv no coj los qhia tias Vajtswv zoo siab npaum licas rau ib tug neeg txhau uas tig los txais yuav kev cawmdim! Peb zaj no puas qhia txog qhov Vajtswv txais tos tug neeg txhaum. Nws hais txog tug yaj uas ploj lawm nyob rau nqe 3 txog 7. Nws hais txog daim nyiaj uas ploj lawm nyob rau nqe 8 txog 10. Thiab nws hais txog tug tub yau uas ploj lawm nyob rau nqe 11 txog 32. Lub ntsiab lus loj rau peb zaj lus pivtxwv no yog hais txog Vajtswv qhov kev zoo siab rau ib “tug neeg txhaum tau hloov dua siab tshiab” (Lukas 15:7, 10, 24). Txawm Dr. Ryrie los yeej tsis pom zoo nrog rau Dr. McGee thiab Billy Graham. Dr. Ryrie hais yog lawm. Nyob rau Lukas 15:4, nws hais tias “ploj lawm.” Nyob rau Vajluskub tshooj no tau siv lo lus ploj yim zaug yog qhia txog cov neeg ua tau ploj lawm, nqe 4 [hais ob zaug], 6, 8, 9, 17, 24, 32” (Charles C. Ryrie, Th.D., Ph.D., The Ryrie Study Bible, Moody Press, 1978, p. 1576; note on Luke 15:4). “The lostness of man is emphasized.” Exactly right!

Dr. McGee totaub yuam kev loj heev rau lo lus “tub.” Nyob rau zaj lub pivtxiv “tug” tsis tau txhais hais tias dim lawm. Dr. John MacArthur hais yog lawm tias zaj lus pivtxwv no yog “daim duaj qhia txog tug neeg txhaum” (Vajtswv Vajleetxiv thiab yam ua nws tsim) neeg tau tawm tsam, thiab rhuav tshem qhov kev sib-raug-zoo ntawm Nws [Vajtswv], lawv mus xaiv lub neej uas nyob rau kev txhaum raws lawv tug kheej ntshaw” (John MacArthur, D.D., The MacArthur Study Bible, Word Bibles, 1997, p. 1545; note on Luke 15:12).

Dr. MacArthor tseem hais yog li no tias tug tub uas ploj no “yog qhia txog kev cawmdim” thaum ib tug neeg twg “los rau ntawm nws tug kheej” (tib phau qhia txog Lukas 15:17). Qhov no qhia tseeb tias MacArthur qhia tias zaj lus pivtxwv no hais txog qhov uas ploj lawm. Kuv yeej pom zoo nrog rau Dr. McGee txog tebyam uas nws tsis pom zoo nrog rau Dr. MacArthor rau lwm yam kev qhia, xws qhov hais txog Yexus cov ntshav. Dr. McGee hais yog li no tias, John MacArthur qhia yuam kev lawm. Tiam yog zaj lus pivtxwv ntawm tug tub uas ploj lawm, kuv ho pom zoo raws li Dr. John MacArthur,

“Rau qhov kuv tug tub no tuag lawm, thiab rau muaj txoj sia nyob; nws ploj lawm, thiab rov ntsib dua…” (Lukas 15:24).

Txawm licas los xij, Txhua phau ntawv txhais Vajluskub puas leej pom zoo tias zaj lus pivtxwm ntawm tug tub yau uas ploj lawm no yog hais txog qhov kev ploj yuam kev, thiab tig rov los hloov dua siab tshiab. Tsis muaj ib phau twg yuav hais tias yog “fij tug kheej dua tshiab” cev thiaj li dim! Mathais Paus (1624-1679) hais raw li peb cov lus qhuab qhia no tias, “Tug neeg txhaum tug ntsujplig tuag lawm…tug neeg txhaum los hloov dua siab tshiab yog qhov uas lawv sawv qhov tuag rov qab los. Los sis Txua tug ntsujplig los nyob rau qhov tseeb, thiab los nrog Vajtswv sib-raug-zoo los ntawm Yexus cov ntshav” (hais txog Lukas 15:24; A Commentary on the Holy Bible, The Banner of Truth Trust, 1990 reprint, volume III, p. 247).

Matthew Henry (1662-1714) hais tias, Zaj lus pivtxwv no, yog hais txog Vajtswv yog Leej txiv ntawm txhua haiv neeg, rau Adas tsev neeg…” Matthew Henry tseem hais ntxiv tias tug tub ntawm zaj lus pivtxwv no yog hais txog cov neeg txhaum…qhov kev ua txhaum…hais txog tug neeg txhaum.” Metthew Henry thiaj li qhia tias no yog daim duab hais txog cov neeg uas yuam kev ploj mus lawm (Matthew Henry’s Commentary on the Whole Bible, Hendrickson Publishers, 1996 reprint, volume 5, pp. 599-600).

Dr. John R. Rice ntseeg raws li cov neeg thaum ub tau txhais tseg cia. Dr. Rice tsis pom zoo raws li Dr. McGee lo lus no “Nov tsis yog daim duab qhia txog ib tug neeg txhaum los txais yuav kev cawmdim.” Dr. Rice hais txawv li no tias. Nws hais li no, “Zaj lus pivtxwv ntawm tug tug yau no yog daim duab qhia txog ib neeg txhaum ua tau ploj lawm” (John R. Rice, D.D., The Son of Man, Sword of the Lord Publishers, 1971, p. 372; note on Luke 15:11-16).

C.H. Spurgeon, ib tug xibhwb loj qhia nyob rau nws zaj lus qhuab qhia “Qhov tseemceeb ntawm zaj lus pivtxwv tug tub yau uas yuamkev” (The Metropolitan Tabernacle Pulpit, Pilgrim Publications, 1975 reprint, volume XLI, pp. 241-249). Vajluskub hais li no

“Rau qhov kuv tug tub no tuag lawm, thiab rau muaj txoj sia nyob; nws ploj lawm, thiab rov ntsib dua…” (Lukas 15:24).

Spurgeon hais ib yam li peb cov lus qhuab qhia no tias “Kev hloov dua siab tshiab thiaj pab kom peb tug ntsujplig muaj kev vam thiab tau txais kev ncajncees” (tib phau, txhais Vajluskub, daim 251). Lub ntsiab lus tseemceeb ntawm cov ntawv txhais Vajluskub no puas leej hais tias zaj lus pivtxwv no yog hais txog tug neeg uas tau ploj lawm, thiab tseem qhia txog qhov kev hloov dua siab tshiab. No yog cov neeg txawj ntse feem coob qhia tseg cia – tiam los txog rau tiam muaj cov neeg hu ua “txiav txim siab” ua rau neeg qhov kev ntseeg txog kev hloov dua siab “yuamkev” thiab tsis meej lawm!

III. Peb, Zaj lus pivtxwv no qhia tias koj yuav tsum tau hloov dua siab tshiab tiag.

Yog koj xav hloo dua siab tshaib, los ua ib tug ntseeg tiag tiag, koj yuav tsum totaub thiab coj raws li zaj lus pivtxwv no. Yog koj tsis mus lintawd, Vajtswv tsis hais rau koj li no tias,

“Rau qhov kuv tug tub no tuag lawm, thiab rau muaj txoj sia nyob; nws ploj lawm, thiab rov ntsib dua…” (Lukas 15:24).

Peb twb loj kawm txog keebkwm thiab lub ntsiab lus tseemceeb los lawm. Kwv tij cai li sawv! Kwv tij cia li sawv! Tam sim no kuv qhia rau koj tias! Yog koj tsis coj raws li zaj lus pivtxwv no ces yuav poob tub Tuagteb xwb! Koj yuav tsum ntsib zoo li tug tub yau no ntsib, yog tsis yog lintawd yuav poob rau lub cub tawg ua cig tsis paub tuag, raug dabntxwvnyoog tsim txom, koj teb siab ntswv mus ib txhi! Nov yog yam koj yuav tsum tau coj lintawd, thiaj yuav dim. Yexus tuag saum ntoo Khaublig theej koj qhov chaw, them koj tej kev txhaum, saum ntoo Khaublig. Nws sawv hauv qhov tuag rov los muaj txoj sia nyob. Tiam sis yuav tsim yoojyim los rau ntawm Yexus. Sim mus saib cov ntsiab lus raws li zaj lu pivtxwv ntawm tug tub yau uas yuam kev no:

1.  Koj tug kheej cia li lees hais tias koj lub siab yog ib neeg xam khib khiav deb rau ntawm Vajtswv. Peb pom ntau tug tuaj rau ntawm chav thov Vajtswv, lawv hais tias xav dim, tiam kuj tseem xav khiav tawm ntawm pawg ntseeg! No yog kev xam khib. Vajtswv puas yuav cawm ib tug neeg pheej muaj lub siab xav rov mus rau lub ntiajteb? “Yog hlub lub ntiajteb no heev, Vajtswv qhov kev hlub yuav tsis nyob hauv tug neeg ntawd” (1 Yauhas 2:15). “Cov neeg muaj ob lub siab yeej mus taug nws txoj kev xwb” (Yakaunpaus 1:8).

2.  Thov Vajtswv pab kom koj pom tias lub ntiajteb no tsis muaj dabtsi kiag li. Koj tsis tag yuav mus nyob rau tom tej tog kev, ua rau koj xav tias tsis xav nyob rau ntawd lawm! Vajtswv muaj peevxwb qhia tau rau koj tias khoom hauv ntiajteb tsis tseemceeb dabtsi. Thov Vajtswv pab kom koj paub txog lub neej ntawm qhov tsis muaj Vajtswv. “Nej tsis tau, vim nej tsis thov” (Yakaunpau 4:2).

3.  Cia li sawv! Los rau ntawm koj tug kheej! Thov Vajtswv qhia rau koj tias “puas tsuaj rau txoj kev tshaib nqhi,” thaum koj tsis muaj Vajtswv qhov kev thajyeej thiab kev kaj siab! Tam sim no uas koj nyob, koj tsis muaj kev thajyeej hauv lub siab kiag li! Yog vim licas pheej mus kev txhaum, tsis los thov Vajtswv zam lub txim los rau ntawm Yexus? “Tsis muaj ib qhov kev thajyeej, los ntawm kuv tug Vajtswv, rau cov neeg phem” (Yaxayas 57:21).

4.  Los xav txog koj tej kev txhaum. Xav txog ib tug neeg tej kev txhaum, zoo cov kev txhaum nyob hauv koj lub siab. Xav kom tob tob rau koj tej kev txhaum txog rau thaum koj muaj peevxwm hais raw li tug tub no tias “Kuv yog neeg txhaum tawm tsam qaumntuj, thiab koj” (Lukas 15:18). Kuv tug xibhwb uas yog Dr. Timautes Lis nws tsis tau dim txog rau thaum nws muab kev txhaum coj los sau ib qhov zuj zu rau nws pom! Kuv tsis tau hais tias kom nej ua lintawd, tej zaum kuv yuav pab tau rau qeeleej.

5.  Xav los cuag Vajtswv Leejtub, “Tsuas muaj tib tug Vajtswv xwb, thiab nyob nruab nrab ntawm Vajtswv thiab neeg, yog Yexus Khetos: (1 Timautes 2:5). Tswv Yexus hais tias, “Tsis muaj ib tug neeg twg yuav los tau rau ntawm Vajtswv, tiam yuav tsum los ntawm kuv mus xwb” (Yauhas 14:6). “Siv zog txav los rau hauv” Yexus (Lukas 13:24). Cov neeg uas tsuas yog xav tias yuav los rau ntawm Yexus, tseem tsis tau dim. Tsuas yog ib yam ua tseemceeb tshaj hauv koj lub neej! “Siv zog txav los rau hauv”! Thaum koj ntsib Yexus lawm, koj yuav muaj nuj nqi vim yog qhov kev “siv zog.” Yexus hais tias “Los rau ntawm kuv…thiab kuv yuav cia koj so” (Mathais 11:28). “Tswv Yexus cov ntshav ntxuav peb tej kev txhaum huv si” (1 Yauhas 1:7).


Thov zaj nkauj qhuas Vajtswv qub qub no yog koj qhov kev thov Vajtswv rau hmo no -

Kev tau cav deb tawm ntawm Vajtswv,
   Tamsim no kuv rov los tsev
Tau pooj yuam kev ntev rau kev txhaum,
   Vajtswv, kuv rov los tsev.

Kuv tau muab kuv lub sijhawm laug ntes
   Tamsim no kuv rov los tsev;
Kuv tau quaj hloov dua siab tshiab,
   Vajtswv kuv rov los tsev,
Rov los tsev, rov los tsev,
   Tsis tig rov mus ua dog ua dig lawm,
Thov qhev koj txhais tes ua muaj kev hlub,
   Vajtswv, kuv rov los tsev.
(“Lord, I’m Coming Home” by William J. Kirkpatrick, 1838-1921).

Yog koj xav nrog peb tham txog kev cawmdim, thov sawv ntawm koj lus roob mus lawm nram qab. Dr. Cagan yuav los coj nej mus rau tom chav tsev thov Vajtswv. Mus tau rau tam sim no. Dr. Chan, thov coj peb thov Vajtswv rau cov los rau ntawm lawv tug kheej thiab cia siab rau Yexus. Amees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Lukas 15:21-24.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Now I Belong to Jesus” (by Norman J. Clayton, 1903-1992).


TXHEEJ TXHEEM

TXHAI YUAMKEV TXOG ZAJ LUS PIVTXWV NTAWM
TUG TUB YAU UAS TAU PLOJ LAAWM

(QHIA ZAUM 2 NYOB RAU ZAJ LUS PIVTXRV TUG TUB YAU UAS PLOJ LAWM)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Rau qhov kuv tug tub no tuag lawm, thiab rau muaj txoj sia nyob; nws ploj lawm, thiab rov ntsib dua. Thiab lawv sawvdaws muajkev zoo siab” (Lukas 15:24).

I.   Ib, Qhov uas cov neeg tam sim no muab zaj lus pivtxwv no coj
los qhia yuam kev. Lukas 15:24.

II.  Ob, Tswv Yexus qhia zaj lus pivtxwv no yog hais txog tug neeg
txhaum tuag rau txoj kev yuam cai, poob rau kev txhaum los
txais kev cawmdim! Efexaus 2:1, 5; Lukas 15:7, 10, 24.

III. Peb, Zaj lus pivtxwv no qhia tias koj yuav tsum tau hloov dua
siab tshiab tiag. I Yauhas 2:15; Yakaunpaus 1:8; 4:2;
Yaxayas 57:21; Lukas 15:18; I Timautes 2:5; Yauhas 14:6;
Lukas 13:24; Mathais 11:28; I Yauhas 1:7