Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




TUG VAJNTXWV UAS TSEEM YUAV LOS

THE COMING KING
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia hauv pawg ntseeg Npavtiv lub nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav sawv ntxov lub yim hli ntuj 4, 2013
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, August 4, 2013

“Pilaj has tsua Yexus has tas, yog le ntawm koj yog ib tug vaaj ntxwv los. Yexu teb has tas, koj yog tug kws hu kuv ua vaaj ntxwv. Qhov tseem ceeb kws kuv lug yug huv nplajteb nuav tub yog kuv xaav qha qhov tseeb. Tug kws nyam qhov tseeb tug ntawm yeej yuav noog kuv tej lug” (Yauhas 18:37).


Cov lus qhuab qhia ntawm no yog muab los ntawm ib tug xibhwb uas yog Dr. W. A. Criswell, tiam sis kuv tau muab kho dua tshiab. Nws yog ib tug xibhwb muaj suab npe nyob rau pawg ntseeg Npavtiv nyob rau lub nroog Dallas, xeev Texas tau tsibcaug-xya xyoo. Pib xyoo 1944 txog rau hnub nws tau tag sim neej yog lub ib hli ntuj xyoo 2002, lub sijhawm ntawd nws muaj hnub nyoog 92 xyoo. Nws cov lus qhuab qhia zoo kawg nkaus. Kuv lub siab nyob tsis tiaj tsis tus txhua zaug kuv hnov nws cov lus qhuab qhia. Kuv xam tias nws yog ib ntawm ob tug xibhwb uas muab suab npe rau tiam no. Kuv tau muab Dr. Criswell cov lus coj los kho dua tshiab qhia rau nej rau sijhawm tagkis no. Lub ntsiab lus hais tias, “Tug Vajntxwv uas tseem yuav los.” Nthuav nej phau Vajluskub mus rau Yauhas 18:37, thiab sawv ntsug nyeem uake.

“Pilaj has tsua Yexus has tas, yog le ntawm koj yog ib tug vaaj ntxwv los. Yexu teb has tas, koj yog tug kws hu kuv ua vaaj ntxwv. Qhov tseem ceeb kws kuv lug yug huv nplajteb nuav tub yog kuv xaav qha qhov tseeb. Tug kws nyam qhov tseeb tug ntawm yeej yuav noog kuv tej lug” (Yauhas 18:37).

Nej zaum tau.

Thaum Yexus raug coj mus rau nom tswv Loos tug thawj nom uas yog Pilaj. Neeg coob tug ntxub Yexus. Lub sijhawm ntawd lawv muab koom mom pov rau Nws ntoo, ua rau pov choj thiab ntshav ntws los rau ntawm Nws lub plhu. Nws lub nraub qaum los kuj raug nplawm. Pilaj hais ib cov lus twm Yexus haistias, “Koj yog Vajntxwv lov?” Yexus tej hais tias, Nyob rau lus Kivliv qhia tau zoo hais txog Yexus rov teb nws cov lus. “Yexus teb has tas, koj yog tug kws hu kuv ua vaaj ntxwv” (Yauhas 18:370). Tswv Yexus yog tug Cawmseej, Mexiyas, thiab yog Vajntxwv!

Muaj kev sib cog lus yav tag los, Vajtswv tau cog lus yuav muab tebchaws Palestine rau Anplahas thiab Ixayees cov xeebntxwv mus tag ib txhi. Peb los nyeem Phau ntawv nkauj 105,

“Nws yuav ceev nws tej lus cog tseg mus ib txhi, nws tej lus cog tseg kav txog ib txhiab tiam neeg: Tus Tswv yuav ceev tej lus uas nws tau cog tseg rau Anplahas thiab tej lus uas nws tau cog tseg rau Ixaj lawm. Tus Tswv Coglus nrog Yakhauj tib zaug xwb kav mus ib txhi. Nws hais tias, Kuv yuav muab lub techaws Kana-as rau koj ua koj tug mus li.” (Phau Ntawv Nkauj 105:8-11).

Lwm lub tebchaws muaj leej muaj tswv tag lawm, tiam sis tebchaws Kana-as thiab Palestine yog muab rau Ixayees cov xeeb ntxwv, thiab muab rau cov neeg Yudais. Yog cov lus cog tseg uas Vajtswv hais rau Anplahas, Ixaj thiaj Yakhauj.

Tib tug Vajntswv no hais rau Davis tias nws tug tub yuav los zaum nws lub zwm txwv mus tag ib txhi, tsis muaj hnub kawg. Vajtswv hais rau Davis tias,

“Thaus koj tuag hab luas muab koj log nrug koj tej yawm koob lawm, tes kuv yuav tsaa koj ib tug tub sawv ua vaaj ntxwv, hab kuv yuav tsom kwm nwg lub tebchaws nyob ruaj… Koj tej xeeb ntxwv yuav muaj nyob moog ib txhws hab kuv yuav pub koj lub tebchaws nyob ruaj moog ib txhab ib txhws. Koj tug vaaj yuav tsw poob moog ib txhws le” (II Xamusyees 7:12, 16).

Tib tug Vajtswv no tau cog lus rau Anplahas, Ixaj thiaj Yakhauj, lawv yuav tau txais lub tebchaws Kana-as los ua lawv tug, yog tib tug Vajtswv uas cog lus tseg rau Davis yuav muab nws ib tug tub los kav tebchaws Ixayees mus tag ib txhi. Yog tug Vajntxwv uas los ntawm Davis cajceg. Yaxayas tau hais tseg cia hais tias, nws yog tug Vajntxwv yuav los, tug ntawd yog Davis leejtub.

“Thau Xanpuloo hab Nethali lub tebchaws raug luas saib tsw taug, kuas yaav tom qaab Vaajtswv yuav ua kuas lub tebchaws hov tau koob meej txwj ntawm hav txwv Metitelane saab nub tuaj moog txug ncua dej Yalatee saab nub tuaj hab txwj peg Kalilai kws lwm haiv tuabneeg nyob. Cov tuabneeg kws nyob huv qhov tsaus ntuj tub pum txujkev kaaj. Puab nyob huv lub qhov tuag, kuas txujkev kaaj tub ci tuaj txug puab lawm… Tub yug ib tug mivnyuas tsua peb, tub pub ib tug tub tsua peb, mas nwg yuav ua tug kaav peb hab yuav hu nwg lub npe tas yog lub Tuam Chaw Sablaaj kws phemfwj hab zoo kawg nkaus, hab hu tas Vaajtswv kws muaj fwjchim luj kawg nkaus, hab hu tas Leej Txwv kws nyob ib txhab ib txhws, hab hu tas tug Vaaj Ntxwv kws ua kuas tau nyob hum xeeb kaaj sab quas lug. Mas nwg tug fwjchim kws kaav yuav luj quas zug tuaj, mas nwg lub tebchaws yuav muaj kev thaaj yeeb moog tsw txawj kawg le. Nwg yuav nyob sau vaaj ntxwv Tavi lub zwm txwv kaav ncaaj kaav nceeg txwj nwgnuav moog ib txhws tsw kawg. Yawmsaub kws muaj fwjchim luj kawg nkaus kub sab quas lug ua tej nuav, tsw muaj ib yaam daabtsw taav tau le” (Yaxayas 9:1-2, 6-7).

Cov lus no hais ua ntej txog li xya-pua tsib caug xyoo ua ntej los lawm, tub txib Galiees tau los tshwm rau tug nkauj xwb uas muaj lub npe hu ua Maivliag. Tug tub txib no hais rau nws tias koj yuav ua ib leej niam raws li cov lus tau hais los no, tug menyuam ntawd yog tug Vajtswv caw los, yog Vajntxwv, thiab yog Davis tug tub. Tub txib hais tias,

“Koj yuav xeeb tub mas yuav yug ib tug mivtub, koj yuav tsum tis tug mivtub hov lub npe hu ua Yexu. Nwg yuav ua tug hlub hab suavdawg yuav hu nwg has tas, nwg yog Vaajtswv tug kws muaj fwjchim luj kawg nkaus tug tub. Vaajtswv yuav tsaa nwg ua vaaj ntxwv ib yaam le nwg yawm koob Tavi. Nwg yuav ua vaaj ntxwv kaav Yakhauj cov xeeb ntxwv moog ib txhws, hab nwg yuav kaav nwg cov tuabneeg moog ib txhws tsw kawg le. Maivlag txawm nug tug tubkhai hov has tas, koj has le kos ais yuav ua le caag txha ua tau, tsua qhov kuv yeej tsw tau nrug dua hluas nraug thaam ib zag le. Tug tubkhai txha teb has tas, Vaajtswv tug Ntsuj Plig yuav lug nrug koj nyob, hab Vaajtswv tug fwjchim yuav lug roog koj, vem le nuav suavdawg txha yuav hu tug mivtub zoo kawg nkaus kws yuav lug yug ntawm has tas, nwg yog Vaajtswv tug tub” (Lukas 1:31-35).

Tom qab ntawd cuaj lub hli tug menyuam no thiaj tau yug los. Ua ntej ntawd muaj ib tug tub txib los cuag cov yug yaj thiaj hu nkauj tias, “Ua Vaajtswv kws nyob sau ntuj tsaug, Hab thov kuas cov tuabneeg kws nyob huv nplajteb txhua tug kws ua hum Vaajtswv sab lawm tau zoo nyob kaaj sab quas lug” (Lukas 2:14). Thaum kawg cov lus cog tseg thiaj li tau muaj tseeb!

Lub sijhawm uas Tibilias Xixaj muaj hnub nyoog tsib caug xyoo, Yexus muaj hnub nyoog yog peb-caug xyoo thiab tau ua kevcai rau dej los ntawd Yauhas tug muab neeg ua kev cai rau dej ntawd tug dej Yeledees. Yog suav ntawm Maivliag, Nws yog Davis cajceg uas yog los ntawm Nathas los. Yog suav ntawd Yauxej, uas yog Maivliag tug txiv, raws kevcai Nws yog Davis cajceg uas yog los ntawm Xalaumoos los. Raws kevcai Yexus yeej yog ob tug no li xeeb ntxwv!

Tug tubtxib Kaliees tau hais ua ntej rau Daniyees lawm, tsis tag li los Xakhaliyas kuj tau hais ua ntej los lawm tias Yexus yuav caij ib tug Luav los rau hauv nroog Yeluxaslees, los qhia rau neeg paub raws li cov lus cog tseg tias Nws yog Vajntxwv, thiab tug uas muaj kev sibhaumxeeb. Thaum Nws los txog rau hauv nroog dawb huv uas yog Yelusxalees, tib neeg tau qw hais tias, “Hauxanas rau tug nyob saum ntuj! Thov kom lub npe ntawd tau txais koobhmoov! Hauxasnas rau Davis tug tub!” Tiam sis cov povthawj thiab cov Falixais txwv tsis pub lawv qw li ntawd, Yexus thiaj li teb hais tias, “Thaus Yexu tuaj ze lub nroog Yeluxalee nwg pum lub nroog tes nwg txawm quaj vem nwg hlub cov tuabneeg kws nyob huv lub nroog ntawm heev” (Lukas 19:40).

Yog ib cov lus cog tseg zoo rau cov neeg uas Vajtswv xaiv. Yog ib yam zoo uas muaj nyob rau yav tag los. Yog tug Vajntxwv, Yexus, neeg Yudais tug Vajntxwv. Tseem tshuav ntxiv thiab.

I. Ib, Nws yog tug Vajntxwv uas neeg tsis lees yuav.

Thaum Yexus raug coj mus rau lub tsev txiav txim Xehedis, yog neeg Ixayees lub tsev txiav txim ua los tshajplaws. Tug povthawj loj yog tug hlob nyob rau lub tsev txiav plaub ntug no. Tug povthawj los hais rau Yexus tias,

“Kuas Yexu ua tuab ywv tsw has ib lus le. Tug tuam pov thawj hlub rov has tsua Yexu has tas, muaj Vaajtswv nyob sau ntuj pum hab nov, koj ca le qha tsua kuv saib koj yog tug Cawmseej kws yog Vaajtswv tug tub kws Vaajtswv khaiv lug los tsw yog. Yexu teb tas, koj yog tug kws has le ntawm. Kuas kuv qha tsua mej suavdawg has tas, txwj nuav moog mej yuav pum Tuabneeg Leej Tub nyob ntawm Vaajtswv kws muaj fwjchim luj kawg nkaus saab xws, hab pum nwg nrug fuab nrug cua lug sau ib ntaa ntuj lug” (Mathais 26:63-64).

Thaum Yexus hais li ntawd, tug povthawj loj txawm hle hlo nws lub tsho thiab tig mus hais tias, “Nej sim saib qhov nws hais ntawd. Nws xav licas?” Lawv qw hais tias, “Muab ntsia saum ntoo khaublig, muab ntsia saum ntoo khaublig!”

Lub sijhawm kev rau txim rau Yexus thiaj li pib muaj tom qab lawv coj Yexus tawm ntawm lub tsev txiav txim Xededis, mus rau nom tswv Loos. Cov neeg Yudais thiaj coj Yexus mus rau Pilaj rau txim lawv liam hais tias nws tau ntxeev siab thiab coj pab neeg tawm tsam tebchaws, lawv hais li no “Nws hais tias nws yog ib tug Vajntxwv.” Tswv Yexus nrog lawv nyob, Nws txo hwjchim, ua siab ntev, thiab tsis hais ib los li, Pilaj nug hais tias, “Nws yog leejtwg? Vajntxwv lov?” “Yog lawm, nws hais tias nws yog Khetos, thiaj yog Vajntxwv. Nws qhov kev txhaum yog coj neeg tawm tsav nom tswv.” Pilaj hais ntxiv tias, “Kuv yuav nplawm nws ces cia nws mus.”

Lawv txawm ntau Yexus, cov neeg Yudais thiab cov neeg Naxalis uas yog neeg txom nyem los hais lus thuam Yexus, thiab lawv muab koos mom pos rau Nws ntoo, thiab muab nws lub tsho hle, thiab lam txog caug rau ntawm nws hais tias, “Nov yog, neeg Yudais tug Vajntxwv.”

Pilaj pom Yexus cov qhov nqaij ntuag tshav nrog ntawm nws lub cev thiab saum taub hau los, coj Nws los rau cov neeg ntawd thiaj hais tias, “Nov yog nej tug Vajntxwv!” Cov neeg txawm qw hais tias, “Peb tsis muaj vajntxwv tsuas yog Xisxaj xwb. Cia li muab nws ntsia!”

Qhov phem tshaj ntawd thiab txau ntshai tshaj yog, Pilaj tso cov tug nrog cab Yexus mus ntsia rau saum ntoo Khaublig tom roob Kaulaskauthas. Pilaj tau sau saum Yexus taubhau tias, “Nov yog Yexus, ib tug Vajntxwv.” Cov Falixais txawm hais tias, “Txhob sau hais tias ‘Nov yog Yexus, yo ib tug Vajntxwv.’ Tiam sis sau hais tias ‘nov yog Yexus tug khav hais tias nws yog Vajntxwv.’” Pilaj txawv teb lawv hais tias, “Kuv sau licas, cia li yuav li ntawd xwb.” Yexus raug ntsia thiab tuag zoo li ib tug Vajntxwv – Tug Vajntxwv uas neeg tsis lees yuav. “Nwg lug huv nwg teb nwg chaw los nwg tsaav tuabneeg tsw leeg yuav nwg” (Yauhas 1:11).

II. Ob, Nws yog tug Vajntxwv uas raug ntiab tawm.

Thaum Yexus tuag rau saum ntoo Khaublig, Dabntxwnyoog zoo siab heev! Zoo li peb hnov Dabntxwnyoog lub suab qw tawm ntawm cov povthawj thiab cov Falixais tuaj,

“Nwg paab tau lwm tug dim kuas nwg tsua paab tsw tau nwg. Nwg tsw yog cov Yixayee tug vaaj ntxwv los. Yog nwgnuav nwg nqeg tau sau tug ntoo khaublig lug, tes peb yuav ntseeg nwg hab” (Mathai 27:42).

Kuv muaj peevxwm hnov Dabntxwnyoog lub suaj qw zoo siab tawm ntawd cov povthawj, cov Falixais thiab cov Xadukais tuaj, lawv txav los rau ntawm tug ntoo khaugli ntsia Nws tuag zoo licas.

Tiam sis Dabntxwnyoog paub tsis tau tias yam twg yuav tshwmsim tom hauv ntej. Yog ib yam nyob hauv Vajtswv lub siab uas tsis muaj leejtwg paub kiag li, yog ib yam txawv kawg nkaus, nyob nruab nrab ntawm qhov Nws tuag saum ntoo Khaublig thiab qhov Nws yuav los zaum ob zoo li tug Vajntxwv. Yog ib yam uas tsis muaj leejtwg yuav paub tau (Povlauj hais tias, “Yam tsis muaj neeg paub” nyob rau hauv Efexaus 3). Lub sijhawm uas tsis muaj neeg paub tau ntawm no yog Vajntsujplig tiam, thiab lub sijhawm uas Vajtswv hu neeg tawm ntawm ntiajteb los ua Nws tug. Cov neeg no raug hu hais tias, “ekklesia,” “tug neeg raug hu tawm” peb cov lus hu hais tias, “pawg ntseeg” (church).

Vajtswv Txojlus uas yog txojkev Cawmdim yuav tsum raug qhia rau txhua haiv neeg thiab txhua qhov chaw. Thaum twg los kuj xij yog ib tug neeg twg tig los cuag Yexus thiab ntseeg Nws, yuav raug suav nrog rau pawg ntseeg, nyob rau Vajtswv tsev neeg. Tsua muaj ib tsev neeg koom ib txoj kev ntseeg – Yog neeg Yudais thiab Lwm haiv neeg, neeg Kivliv los sis neeg toj rooj hauv peg, neeg tawv dub thiab neeg tawv dawb, txiv neej thiab poj niam, tug kawm ntawv thiab tsis kawm ntawv, txom nyem thiab nplua nuj, ntawm Vajtswv txhua tug zoo tib yam nkaus, yog cov neeg rau cawm los nyob hauv Vajtswv tsev neeg, raug tsim dua tshiab hu ua pawg ntseeg, thiab Yexus tug nkauj nyab.

Tiam sis lub tebchaws ntawd zoo licas? Lub tebchaws ntawd puas muaj tiag? Puas yog Vajtswv hnov qab lub tebchaws ntawd lawm? Nej pom lawm tias, Yexus yog pawg ntseeg lub taub hau. Tiam sis tsis hu Nws hais tias, pawg ntsee tug “vajntxwv” Vim tsis muaj lo lus no nyob rau hauv Vajluskub tshiab. Yexus yog Vajntxwv kav tebchaws – tiam sis lub tebchaws puas tau los? Tswv Yexus puas tau kav ntiajteb dua li?

Ua ntej Yexus yuav rov mus qaum ntuj, nyob rau hauv Teshaujlwm tshooj ib, cov thwjtim nug Nws hais tias, “Tug Tswv, Thaus cov tubkhai tuaj nyob ua ke puab nug Yexu has tas, xwbfwb, lub swmhawm nuav koj yuav pub kuas cov Yixayee rov tau kaav tebchaws lov” (Teshaujlwm 1:6). Tswv Yexus tau teb lawv hais tias. “Yexu teb puab has tas, tsw txug mej yuav paub nub twg hab lub swmhawm twg yuav muaj le ntawm. Lub swmhawm hov nyob ntawm leej txwv teem ca…Kuas thaus Vaajtswv tug Ntsuj Plig lug nrug mej nyob lawm nwg yuav pub fwjchim tsua mej. Mej yuav ua tim khawv qha kuv zaaj tsua huv lub nroog Yeluxalee, hab qha thoob plawg Yutai tebchaws hab Xamali tebchaws, hab qha moog thoob qaab ntuj kawg” (Teshaujlwm 1:7, 8). Nws hais kom lawv mus coj neeg los ntseeg Vajtswv, kom puv nws lub tuam tsev, coj cov neeg rau cawmdim tuaj nyob uake. Vajtswv lub tebchaws yuav los, tiam sis yog lub sijhawm tom hauv ntej. Muaj ib hnub lub tebchaws ntawd yuav los!

III. Peb, Nws yog tug Vajntxwv uas yuav los.

Muaj ob yam qhia txog qhov Yexus los. Qhov ib Nws yuav los zoo li tug tub sab tuaj hmo ntuj. Qhov ob Nws yuav los zoo li xov laim saum nruab ntug ci sab hnub tuaj mus txog rau sab hnub poob. Yexus los zaum ob, zoo li tug muaj hwjchim, thiab yog qhov qhia txog tug Vajntxwv uas muaj hwjchim loj.

Ib, Nws yuav los zoo li tug tubsab tuaj yav hmo ntuj. Nws los yam tsis muaj neeg paub, los tam sim ntawd, sai sai, tsis muaj neeg paub txog. Nws los zoo li tug tub sab los nyiag Nws cov saw kub. Nws los zoo tug tub sab uas los nyiag nws haiv neeg. Peb yuav raug hloov. Peb cov uas tseem ciaj sia yuav tsis tuag, thaum Nws los, cia li ya lintawd mus cuag Nws rau saum ib nta ntuj.

Txhua tug uas taug tuag zoo li ib tug ntseeg Vajtswv yuav sawv rov los. Thaum suab raj nrov thiab cov neeg uas tuag vim rau txoj kev ntseeg Yexus yuav sawv rov los ua ntej. Tom qab ntawd txhua tug ntseeg uas tseem ciaj sia yuav raug coj mus cuag Yexus rau saum ib ntantuj. Peb txhua tug yuav raug cawm, thiab raug hloov dua tshiab. Peb yuav raug coj mus cuag Tug Tswv puag saum ib ntantuj. Zoo li thaum ub Enauj mus qaum ntuj. Zoo li Eliyas, Vajtswv ciaj li coj nws nrog huab nrog cua mus lawm. Zoo li Lauj ua Vajtswv xub cawm nws ua ntej yuav rau txim rau ntiajteb. Qhov no zoo tib yam rau hnub Yexus rov qab los, yog ib yam tsis muaj leejtwg paub, zoo li tug tub sab los yav hmo ntuj, los nyiag Nws haiv neeg ua ntej kev rhuav tshem loj los rau rau ntiajteb.

Thaum ntawd nws yuav los yam tabmeeg, txhua lub qhov muag yuav pom Nws los zaum ob thiab yam tug muaj hwjchim. Zoo xob laim saum nruab ntug tuaj saum ntuj tuaj, yuav pom nws tug chwjchim ci ntsha iab. Raws phau Vajluskub Tshwmsim 1:7 hais tseg tias, “Thaus nwg lug,txhua tsaav tuabneeg kws nyob huv qaab ntuj nuav yuav muaj tuabneeg quaj nyav ntsoog quas qeeg. Yeej yuav muaj le nuav tag. Amees”

Tswv Yexus yuav nrog nws cov neeg los, yog nqi saum ntuj los. Nws los zoo tug muaj chwjchim zoo li Vajntswv Leejtub, thiab yog Vajtswv. Nws los ntawm nws tug chwjchim uas yog Anplahas tug tub, zoo li Davis tug tub, zoo li neeg Leejtub tug tub, thiab Vajtswv Leejtub!

Nws los zoo li cov neeg Yudais tug Vajntxwv. Nws los zoo li txhua haiv neeg tug Vajtswv. Nws los zoo li txhua tug vajntxwv tug Vajntxwv, thiab yog tug thij ob ntawm Vajtswv uas yog Vajleejtxiv, Vajleejtub, thiab Vajntsujplig. Nws los zoo li tug tsim ntuj tsim teb thiab tug los kho lub ntiajteb no tshiab. Nws los zoo li tug Vajtswv thiab Vajntxwv kav txhuav haiv neeg.

Los zoo li thau hais nyob rau hauv phau Vajluskub Mikhas hais tias,

“Nwg yuav tu plaub ntug tsua txhua haiv tuabneeg hab tej tebchaws kws muaj fwjchim, tsw has tej kws nyob deb nyob ze los Vaajtswv yuav ua kuas rov sws hum. Puab yuav muab puab tej ntaaj ntaus ua khais, puab yuav muab puab tej muv ntaus ua rag ua txuas. Txhua haiv tuabneeg yuav tseg tsw sws ntaus sws tua, hab yuav tsw npaaj cuab yeej ua tsuv ua rog dua le lawm.” (Mikhas 4:3).

Nws yog tug Vajntxwv uas muaj kev thajyeeb. Nws yuav los zoo li tau hais tseg nyob rau hauv Yaxayas

“Maa yuav nrug mivnyuas yaaj nyob sws hum ua ke, hab tsuv pom txwv yuav nrug mivnyuas tshws pw ua ke. Mivnyuas nyuj hab mivnyuas tsuv ntxhuav yuav nrhav noj ua ke, hab tej mivnyuas yau yuav yug cov mivnyuas nyuj hab mivnyuas tsuv ntxhuav hov noj zaub ua ke. Maum nyuj hab dais yuav ua ke nrhav noj, nyuj hab dais le mivnyuas yuav pw tso sab plhuav. Tsuv ntxhuav yuav noj quav nyaab ib yaam le nyuj noj. Txawm yog ib tug mivnyuas mog ua sw ze ze naab raaj kub sai los naab yuav tsw tum nwg. Yuav tsw muaj ib yaam xwm phem tshwm tsua sau Vaajtswv lub roob Xi-oo. Tuabneeg yuav paub Yawmsaub thoob plhawv nplajteb ib yaam le dej puv thoob plhawv hav txwv.” (Yaxayas 11:6-9).

Qhov ib txau ntshai heev. Yog koj lub siab ntseeg lub ntiajteb, thiab koj lub neej nyob rau kev txhaum, qhov Yexus los ntawd yuav yog ib yam ua txau ntshai tshajplaws, raws li tau hais nyob rau hauv Tshwmsim tshoo rau,

“Puab has tsua tej hauv roob hab tej pob zeb pob tsuas has tas, ca le pob lug txhub peb npug peb tsua kuas tug kws nyob sau lub zwm txwv tsw xob pum peb, hab kuas tug mivnyuas yaaj tsw xob teem txem tsua peb. Tsua qhov tub txug nub kws Vaajtswv hab tug mivnyuas yaaj teem txem lawm. Yog le ntawm tseem yuav muaj tuabneeg tawv dhau hab los”(Tshwmsim 6:16-17)

Txhua tug uas tsis lees yuav Yexus thiab ua neej nyob rau kev txhaum, qhov Yexus los zaum yuav yog ib yam ua txaus ntshai. Tiam sis tug ua raug cawm dim lawm, lawv qhov kev xav txog qhov Yexus los zaum ob yuav yogi b yam ua zoo siab kawg nkaus thiab zoo kawg nkaus. Zoo li Yauhas tau sau cia nyob rau hauv phau Vajluskub Tshwmsim tias, “Amees, Tug Tswv Yexus cia li los” (Tshwmsim 22:20).

Tej zaud yog yav tav su, los si yav lig,
Los si lus sijhawm tsau ntuj ib tag hmo
Lub sihawm ua nws tug chijchim ci ntsa iab zoo hluav taws,
Thaum Yexus txais yam uas yog Nws li.

Thaum neeg qaum ntuj hu nkauj Hauxanas saum ntuj tuaj,
Nrog rau cov ntseeg thiab tub txib,
Thiab coj kev hlub uas yog Vajtswv li
Yexus yuav tau txais yam uas yog Nws li.

Au, kev kaj siab! Zoo siab! Peb cia mus tsis txhob tuag,
Tsis muaj mob, tsis quaj ntsuag, tsis paub quaj,
Coj hla huab nrog Vajntswv mus uake,
Yexus yuav tau txais yam uas yog Nws li.

Tswv Yexus, yuav thaum twg, yuav ntev npaum cas,
Peb cia li hu nkauj zoo siab,
Yexus rov qab los ! Heleluyas!
Heleluyas! Amees, Heleluyas! Amees.
   (“Christ Returneth,” H. L. Turner, 1878).

Tos txais tug Vajntxwv, Vajtswv, Tug cawmseej Tswv Yexus!

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Yaxayas 9:1-2, 6-7.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Christ Returneth” (H. L. Turner, 1878).


TXHEEJ TXHEEM

TUG VAJNTXWV UAS TSEEM YUAV LOS

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Phi laj has tsua Yexu has tas, yog le ntawm koj yog ib tug vaaj ntxwv los. Yexu teb has tas, koj yog tug kws hu kuv ua vaaj ntxwv. Qhov tseem ceeb kws kuv lug yug huv nplajteb nuav tub yog kuv xaav qha qhov tseeb. Tug kws nyam qhov tseeb tug ntawm yeej yuav noog kuv tej lug” (Yauhas 18:37).

(Phau Nkauj 105:8-11; II Xamuyees 7:12, 16; Yaxayas 9:1-2, 6-7;
Lukas 1:31-35; 2:14; 19:40)

I.    Ib, Nws yog tug Vajntxwv uas neeg tsis lees yuav,
Mathais 26:63-64; Yauhas 1:11.

II.   Ob, Nws yog tug Vajntxwv uas raug ntiab tawm, Mathais 27:42;
Teshaujlwm 1:6, 7, 8.

III.  Peb, Nws yog tug Vajntxwv uas yuav los, Tshwmsim 1:7;
Mikhas 4:3; Yaxayas 11:6-9; Tshwmsim 6:16-17; 22:20.