Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




TSWV YEXUS COV NPE

THE NAMES OF JESUS
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Bavtiv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav lig hnub tim 16 Kaum-ob hli ntuj 2012
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, December 16, 2012

“Muaj ib tug menyuam tub los yug hauv peb cov lawm. Vajtswv muab ib tub pub rau peb thiab nws yuav ua tug kav peb nws lub npe yuav hu ua “Tug tuav xam, tug uas muaj Txujci, Vajtswv tug muaj hwjchim Vajleetxiv tug uas nyob mus ib txhi Vajntxwv tug uas muaj kev thajyeeb” (Yaxayas 9:6).


Dr. Louis T. Taltbot (1889-1976) yog ib tug xibhwb nyob rau ib pawg ntseeg loj, nyob ze rau ib lub tsev khawv ntaub ntawv, nyob rau sab qaum teb ntawm lub nroog Los Angeles. Dr. R. A. Torrey yog tug xub tsim tsa pawg ntseeg ntawd, tiam sis cov tswvcuab tau ploj zuj zu ntawm uas muaj 5,000 leej rau lub sijhawm uas Dr. Talbot tuaj. Nws kuj muaj kev nyuaj siab kawg uas los coj pawg ntseeg no, nws kuj coj cov ntseeg them pawg ntseeg lub tuam tsev tag huv tib si. Nws kuj tau coj cov tswv cuab tshiab coob tug tuaj koom rau pawg ntseeg. Thaum nws laus lawm Dr. J. Vernon McGee tau los ua xibhwb txuas ntxiv mus. Kuv hnov txog ntau tug xibhwb zoo los ua Vajtswv dej num rau pawg ntseeg no xws li Dr. M. R. DeHaan, Dr. Wilbur M. Smith, Dr. R. G. Lee, Dr. G. Beauchamp Vick, and Dr. Dick Hillis, puas leej tau mus ua Vajtswv dej num nyob rau Suav thiab Taivam tebchaws. Tiamsis Dr. Talbot youg ib tug ua pab cawm pawg ntseeg rau lub sijhawm thaum ntsib teebmeem thiab tseem xa cov xibhwb no mus ua Vajtswv dej num txawv tebchaws, pawg ntseeg no ua tug pab cuam xwb. Dr. Talbot yog ib tug uas muaj suab npe hais lus nyob rau xovtooj cua rau xyoo 1930s thiab 1940s. Kuv paub nws, thiab nws pojniam thaum nws tuaj qhia nyob rau peb pawg ntseeg ua ntej nws yuav tag sim neej. Nov yog cov lus uas nws tau hais tseg cia,

      Ib qhov ua zoo mloog tshajplaws nyob rau cov nkauj hu txog Yexus yug uas peb hno yog…thaum peb ua kevcai nco txog Yexus yug uas los zaj nkauj uas yog Handel tug Mexisya, muaj lub npe hu ua, “Tug menyuam yug los rau peb.” Txawm peb xav txog xwb los twb hnov cov suab nkauj nrov hauv peb pob ntseg lawm:
      “Muaj ib tug menyuam tub los yug hauv peb cov lawm. Vajtswv muab ib tub pub rau peb thiab nws yuav ua tug kav peb nws lub npe yuav hu ua “Tug tuav xam, tug uas muaj Txujci, Vajtswv tug muaj hwjchim, Leejtxiv tug nyob mus ib txhi, Tug Vajntxwv uas muaj kev thajyeeb” (Yaxayas 9:6).       “Muaj ib tug metub yug los rau peb” yogi b qhov ua zoo kawg nkaus “Hu Haleluyas” – Vajntxwv, pehawm nws, txo hwjchim! Handel muaj zaj nkauj no fij pub rau txhua tug ntseeg, thiab cob tub kawm Vajluskub”
      “Tug Mexisyas”…yog peb mus nyeem nyob rau phau Vajluskub Qub, pom tau tias yuav hais txog Tug Cawmseej thiab tug Vajntxwv; zaj hais txog qhov Nws raug kev txom nyem, tuag, sawv rov qab los thiab nce rov mus qaum ntuj; thiab yuav rov qab los zoo li tug muaj hwjchim loj…Nyem Handel zaj nkauj hais txog “Tug Mexiyas” yuav qhia txog tias tsis yog cov sau nkauj hais txog Nws xwb lawv tseem hlub nwst haib, cov ntsoov hais tias “Nws lub npe hu hais tias, “Tug tuav xam, tug uas muaj Txujci, Vajtswv tug muaj hwjchim” (Louis T. Talbot, D.D., “The Names of Our Lord”).

Cov npe ua muab rau Tswv Yexus hauv Vajluskub tseemceeb tshajplaws. Thiab Vajluskub tau siv ntau lub npe: Tug Cawmdim, Khetos, Vajtswv tug menyuam Yaj, Imasnuees, Vajtswv Leejtub, Neeg Leejtub, Txojlus, Tug dawb huv, Tug Cawmseej, Chilaus, Tug muaj kev sibhaumxeeb, Vajtswv tug tug yug Yaj, tug neeg Naxalis, tug kaw ntoo, Yehauvas tug qhev, Lub paj ntoo, thiab tseem tshuav ntau ntau. Tiamsis cov npe no tsis tseemceeb npaum li cov npe uas muaj nyob rau Phau Vajluskub Yaxayas - “Tug tuav xam, tug uas muaj Txujci, Vajtswv tug muaj hwjchim, Leejtxiv tug nyob ib txhi, Tug Vajntxwv uas muaj kev sijhawmxeeb.” Hmo no peb yuav los kawm txog cov npe no uake.

I. . Ib, Nws lub npe hu ua Zoo kawg nkaus.

Spurgeon hais tias, Tswv Yexus zoo raug kawg nkaus. Sim saib txog rau lub sihawm Nws tseem nyob rau ntiajteb, Nws yog tug uas Vajtswv hlub. Thiab tseem zoo li Vajleejtxiv. Tsis muaj yam ua Vajtswv tsim yuav piv tau nws – “Yog Vajtswv, thiab yog Vajtswv.” Tswv Yexus tug yam ntxwv yeej zoo tiag tiag. Nws lub cev los zoo, thaum nws yug los rau nram Belehees, nws yog tub menyuam mov liab ua zoo kawg nkaus, Vajtswv nrog peb nyob, peb tug Imanuees! Nws zoo tiag tiag thaum tseem ua neej nyob rau ntiajteb. Tswv Yexus neeg Naxales yog tug Vajntxwv los saum ntuj los. Tiam sis nws los ua neeg pluag, txomnyem, raug tsim txom, thiab raug thuam. Tej no ua rau kuv tsis totaub kiag li, tiamsis kuv yeej hlub Nws. Kuv yuav qhuas nws mus txog thaum uas tsis muaj kuv txog qhov uas nws tau tiv kev txomnyem, raug thuam, thiab qhov cawm tug neeg txhaum zoo li kuv. Los kuv tseem tsis totaub kiag li. Txhua yam hauv Nws lub neej thiab lub npe ua zoo kawg nkaus!.

Thaum pom nws tuag rau saum ntoo Khaublig. Pom Nws ev koj lub txiv rau saum nws lub cev. Pom ntsia hlua ntsia Nws txhais tes thaib kotaw. Pom Nws cov ntshav, lub nraub qaum uas raug plawm, thiab taub hau ntoo koo-mom pos. Nws nce rov mus qaum ntuj thiab tseem yuav rov qab los cawm tug neeg zoo li kuv no. Nws lub npe yeej zoo nkauj tiag tiag! Tswv Yexus, puas tau tu siab? Nws puas tau ua rau Leejtxim chim. Thiab vim txoj kev hlub, Nws yeem tiv kev txomnyem cawm tug neeg txhaum kom dim ntawm tug Tuagteb yog qhov neeg yuav tsum raug txim rau ntawd. “Nws lub npe hu hais tias “Zoo kawg nkaus.”

Tiamsis pom Nws sawv hauv qhov tuag, Vajtswv tsis tau cia Nws tug ntsujplig nyob rau tug Tuagteb, los sis cia kom txom nyem! Vajtswv tsa Nws sawv rov los. Nws muab daim ntaub qhwv Nws lub cev tso rau hauv av. Daim hla zeb dov tawm, Tswv Yexus tau tawm hauv lub qhov ntxa rau yav sawv ntxov. “Nws lub npe hu hais tias “Zoo kawg nkaus.”

Tam sim no Nws nce rov mus nrog Leejtxiv nyob. Tau muaj neeg coob pom Nws nce mus qaum ntuj. Tseem muaj ib tub txib hais rau lawv tias – Nws yuav rov nrog huab nrog cua rov qab los raws li lawv pom nws nce mus. “Nws lub npe hu hais tias “Zoo kawg nkaus.”

II. Ob, Nws lub npe hu ua Tug tuamxam.

Thaum nws tseem nyob rau ntiajteb tsawg tug neeg thiaj li mloog Nws hais. Nws cov lus qhuab qhia los tseem raug cov neeg tsis ntseeg tawm tsam txawm yog hmo no los kuj zoo li thiab. Txawm peb cov uas hlub Nws los tseem poob thiab tsis kam ua raws li Nws hais. Peb ua raws li peb lub siab, siab tsis ntev rau Nws thiab hnov qab lawm hais tias yuav tsum ua raws li hais “ua txhua yam zoo.”

Tiamsis, thaum Nws nqi rov qab los, yuav tsis zoo li no lawm. Txhua tug yuav hu nws hais tias “Tug tuamxam.” Nws yauv zaum rau saum Davis lub zwm txwv, thaum ntawd neeg yuav tshawb nrhiav thiab mloog nws hais. Nws txiav txim yam ncajncees zoo li tug Vajntxwv uas yog neeg ntiajteb tug Vajntxwv. Nws yuav neeg ntiajteb Tug tuamxam. Zoo Dr. Watts hais li no tias,

Yexus yuav kav thoob plaws hauv lub qab ntuj
   Nws yuav mus rau txhua qhov chaw
Nws lub tebchaws yuav ntuav mus rau txhua qhov
   Txog rau saum hli dej tshaj neeg lub qhov muag pom tau.
(“Jesus Shall Reign” by Dr. Isaac Watts, 1674-1748).

III. Peb, Nws lub npe hu ua Vajtswv tug muaj hwjchim.

Tamsim no neeg tsis hu Nws lub npe no lawm. Nyob rau nej tej tsev kawm ntawv hais nws lub npe txawv thiab yuam kev lo no. Neeg Hisdus hu tias nws yog “Avastas” Neeg Muslim hu Nws tias tug cev Vajtswvlus. Cov Yehauvas hu Nws tias, tug ua raug tsim tsa. Tiamsis nyob rau Vajtswv Txojlus qhia tias, Nws yog “Vajtswv tug muaj hwjchim.” Haleluyas!!! He yog Vajtswv tug muaj hwjchim, Yog tug ob ntawm Vajleejtxiv thiab Vajntsujplig! Tsis hais saum qaum ntuj los sis ntiajteb puas leej yog Nws ua tug tsim. “Vajtswv tug muaj hwjchim.” No yog Yexus lub npe!

“Muaj hwjchim” – Lo lus no! Yog lub hauv paus ntawm qhov muaj zog, hwjchim, thiab txhua yam uas yog hais txog Vajntxwv thiab yam uas loj! Tswv Yexus lub hwjchim uas rau kom muaj txhua yam. Nws lub suab tshuab kev phem tawm mus, nws yog qhov kaj tsom rau qhov tsaus ntuj, yog txoj sia ua kov yeej txoj kev tuag! Txhua yam ua Vajtswv tsim muaj tiav vim yog Tswv Yexus lub hwjchim. Txhua yam paj ntoo, txhua yam noog, txhua lub roob, txhua lub hav, txhua yav tsiaj deg qhuas txog Tswv Yexus tuag muaj hwjchim! Nws lub npe hu ua “Zoo kawg nkaus, Tug tuamxam, thiab Vajtswv tug muaj hwjchim!

IV. Plaub, Nws lub npe hu ua Leejtxiv tug nyob mus ib txhi.

Cov npe no zoo tshaj qhov ua kuv yuav coj los piav tau. Kuv qhov siv Spurgeon cov lus, vim nws yog ib tug xibhwb qhiav Vajtswv Txojlus tau zoo heev. Nws hais li no, “Vajtswv lub npe ntxim nyho hu lintawd, Nws yog Vajtswv tug kav txhua yam, Tsis yog hais txog Leejtxiv tiamsis yog Leejtub. Kom peb tsis txhob totaub yuam kev. Leejtub tsis yog Leejtxiv, thiab Leejtxiv yeej tsis yog Leejtub; [qhov no] yuav tsum ntseeg kom yog thiab ua zoo saib…Leejtxiv tsis yog Leejtub, Leejtub los tsis yog Leejtxiv. Peb lub ntsiab lus hnub hmo no tsis yog hais txog Leejtxiv thiab Leejtub sib raug zoo, [tiam sis] hais txog qhov Tswv Yexus sibraugzoo nrog rau peb. Nws lo rau peb ‘Leejtxiv tug nyob mu sib txhi’!” (C. H. Spurgeon, “His Name – The Everlasting Father”).

Nws nyob mus ib txhi, “Nws zoo li qub, nag hmo, hnub no zoo licas, Nws yeej zoo lintawd mus li” (Henplais 13:8). Nws yeej zoo lintawd. Nws tsis muaj hnub hloov. Nws raug hu hais tias “Leejtxiv.” Tswv Yexus raug hu tias yog Leejtxiv tau licas? Nws yog Leejtxiv raws txhau tug hu, Nws yog thawj tug ntawd txhua yam ua rag cawm, Nws yog tug Adas tom kawg. Thawj tug Adas raug foom los raug txhua hais neeg. Adas yog peb leejtxiv. Tiamsis tam sis no peb nyob hauv Yexus, Nws yog peb lub taubhau. Nws txhua hais neeg Leejtxiv. Adas tsis yog peb “Txiv mus tag ib txhi,” tiamsis Yexus yog, nws yog lub taubhau thiab txoj cai tshiab. Nws cov ntseeg txhua tug li Leejtxiv, Leej txiv ntawv cov ntseeg Vajtswv, Leej txiv ntawm txhua tug ua raug cawmdim los ntawm txoj kev hlub. Yog koj tseem tsis tau ntseeg, Adas yog koj txiv. Tiam sis yog koj raug cawmdim lawm, Yexus yuav ua koj “Txiv mus tag ib txhi,” thiab tug Cawm koj tug ntujplig.

V. Tsib, Nws lub npe hu hais tias Tug Vajntxwv uas muaj Kev kaj siab.

Thaum Tswv Yexus yug rau hauv nroog Npelehees cov tub txib los hais rau cov yug yaj haistias,

“Thov kom Vajtswv tug nyob saum ntuj tau txais meejmeem, thiab neeg ntiajteb tau txais kev kaj siab” (Lukas 2:14).

Tswv Yexus coj kev kaj siab los rau peb. Peb muaj kev kaj siab rau ntawm Vajtswv vim yog los ntawm Tswv Yexus. Vajtswv Txojlus hais tias, “Peb tau txais kev kaj siab nrog rau Vajtswv los ntawm peb tug Tswv Yexus Khetos: (Loos 5:1). Qhov ntawd yog Nws tuag saum tug ntoo Khaublig, txhiv peb tej kev txhaum, thiab coj peb los nrog Vajtswv sib raug zoo. Nws “Tsim kev kaj siab los ntawm cov ntshav saum nws tug ntoo Khaublig” (Kaulausxais 1:20).

Tiamsis thaum Nws rov los dua ib zaug nrog huab nrog cua nqi saum qaum ntuj los, “Tug Vajntxwv ua muaj kev kaj siab” yuav los tsim kev kaj siab rau lub ntiajteb. Hnub ntawd, Nws yuav “txiav txim rau txhua haiv neeg lawv yuav muab lawv ntej ntaj thiab riam los ntau ua khais thiab muab tej hmuv ntau ua liag. Neeg yuav tsis ua tsov ua rog” (Yaxayas 2:4).

“Muaj ib tug menyuam tub los yug hauv peb cov lawm. Vajtswv muab ib tub pub rau peb thiab nws yuav ua tug kav peb nws lub npe yuav hu ua “Tug tuav xam, tug uas muaj Txujci, Vajtswv tug muaj hwjchim Vajleetxiv tug uas nyob mus ib txhi Vajntxwv tug uas muaj kev thajyeeb” (Yaxayas 9:6).

Kuv thov Vajtswv rau kom hmo no koj los cia siab rau Yexus. Txhua lub npe ntawm no twb qhia lawm hais tias Nws pab tau rau koj. Nws cawm tau koj tug ntsujplig, thiab coj koj mus txog tsev. Nws cov ntshav ntxuav koj kom dawb huv, ntxuav kuv thiab! Amees. Yauhas tug muab neeg ua kevcai rau dej hais tias, “Tug nog yog Vajtswv tug menyuam yaj uas yuav ris neeg ntiajteb lub txim” (Yauhas 1:29).

Yog nej xav nrog Dr. Cagan thiab kuv tham txog qhov Tswv Yexus cawm kom dim ntawm txoj kev txhaum, thov sawv mus rau tom qab hauv chav tsev no. Dr. Chan, thov koj los coj peb thov Vajtswv.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

You may email Dr. Hymers at rlhymersjr@sbcglobal.net, (Click Here) – or you may
write to him at P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Or phone him at (818)352-0452.

Nyeej Vajlusub uantej mloog lus qhuab qhia yog Mr. Kyu Dong Lee: Matthew 1:18-25.
Nkauj tswjxeeb ua ntej mloog lus qhuab qhia yog Mr. Benjamin Kincaid Griffith:
“What Child Is This?” (tug sau William C. Dix, 1837-1898).