Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




COV LUS HAIS NO RAUG ZAIS NTAWM LAWV

THIS SAYING WAS HID FROM THEM
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub, lub Peb hlis 22, 2015
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, March 22, 2015

“Thiab lawv yeej tsis totaub hlo li: thiab cov lus no raug muab zais rau ntawm lawv, tsis hais cov lus qhia los sis lwm yam” (Lukas 18:34).


Nov yog zaum peb nyob rau phau Vajluskub Lukas, Yexus hais rau nws cov thwj tim tias nws yuav tuag (Lukas 9:22, 9:44). Nyob hauv Lukas 18:31-33, Yexus qhia meej li no tias,

“Sim saib, peb yuav mus lawm nram Yeluxalees, thiab txhua yam ua neeg tau sau tseg txog Vajtswv Leejtub yuav tiav. Vim nws yuav raug muab cob rau lwm haiv neeg, thiab lawv yuav thuam nws ua tej yam tsis zoo rau nws thiab nto qaub ncaug rau nws. Lawv yuav nplawm thiab tua nws pov tseg, hnub peb nws yuav sawv hauv qhov tuag rov qab los” (Lukas 18:31-33).

Qhov no yuav meej npaum licas lawm thiab? Yog, “Lawv yeej tsis totau tej ntawd: thiab cov lus ntawm rau zais ntawm lawv, tsis hais yuav pov los sis cov lus lawv hnov” (Lukas 18:34). Malakaus 9:32, “Lawv tsis totaub hlo li.” Dr. A. T. Robertson hais nyob rau hauv phau ntawv txhais Vajluskub hais txog ntawm Malalaus 9:32, “Lawv yeej tsis totaub hlo li. Lawv zoo li cov neeg [tsis ntseeg] cov lus qhia txog [Yexus] qhov kev tuag thiab sawv rov qab los” (A. T. Robertson, Litt.D., Word Pictures in the New Testament, Broadman Press, 1930, volume I, p. 344; note on Mark 9:32).

Xibhwb Povlauj tau hais mintsi txog cov lus qhia txog Tswv Yexus li no,

“Yexus tuag rau peb tej kev txhaum raws li Vajluskub; thiab qhov ntawd nws yuav raug faus, thiab sawv hauv qhov tuag rov qab los rau hnub peb raws li Vajluskub tau hais tseg” (1 Kaulithaus 15:3-4).

Lub sijhawm no, kaum ob tug thwjtim tsis totaub los sis ntseeg cov lus qhia txog Yexus.

“Thiab lawv yeej tsis totaub hlo li: thiab cov lus no raug muab zais rau ntawm lawv, tsis hais cov lus qhia los sis lwm yam” (Lukas 18:34).

Zoo li Dr. A. T. Rebertson hais tseg, “Lawv zoo li cov neeg [tsis ntseeg] cov lus qhia txog [Yexus] qhov kev tuag thiab sawv rov qab los” (ibid.,) Kaum ob tug thwjtim tseem tsis tau ntseeg Yexus cov lus! Dr. J. Vernon McGee hais txog Malakaus 9:30-33 li no, “Nov tsis yog thawj zaug uas nws tau qhia txog qhov Nws qhov kev tuag thiab sawv rov qab los, lawv tseem tsis tau ntseeg” (J. Vernon McGee, Th.D., Thru the Bible, Thomas Nelson Publishers, 1983, volume IV, p. 201; note on Mark 9:30-32).

“Thiab lawv yeej tsis totaub hlo li: thiab cov lus no raug muab zais rau ntawm lawv, tsis hais cov lus qhia los sis lwm yam” (Lukas 18:34).

Peb lo lus nyob rau Vajluskub nqe no qhia txog lawv qhov kev ntseeg txog Yexus cov lus.

I. Ib, lawv tsis totaub Yexus cov lus.

“Lawv tsis totaub cov lus ntawd kiag li.” Lus Kivlis txhais lo lus “totaub” tias “totau hauv siab hawv ntsws” (Strong). Yexus twb yeej qhia meej meej, los cov thwjtim twb tseem tsis totaub Yexus cov lus. Nqe no qhia tias “Lawv tsis totaub cov lus ntawd kiag li.” Matthew Poole hais tias, “cov lus ntawm yooj yim yuav totaub” (A Commentary on the Whole Bible, The Banner of Truth Trust, 1990 reprint, volume 3, p. 258; note on Luke 18:34), “Lawv tsis totaub cov lus ntawd kiag li.” Cov thwjtim tsis totaub tias Yexus yuav “raug cob rau lwm haiv neeg.” Lawv tsis totaub tias Nws “yuav raug thuam, raug nplawm.” Lawv tsis totaub tias Nws yuav “tuag” saum ntoo Khaublig. Lawv tsis totaub tias Nws yuav sawv hauv qhov tuag rov los nyob rau “hnub peb” Raws li peb pom nyob rau Malakaus,

“Neeg leej tub yuav raug tso rau ntawm neeg txhais tes, thiab lawv yuav tua nws; thiab tom qab nws rau tua lawm, nws yuav sawv rov qab los rau hnub peb. Tiam sis lawv tsis totaub txog tej no, thiab ntseeg yuav nug nws” (Malakaus 9:31-32).

MacDonald tau qhia txog yam uas neeg lub siab xav raws li qhov lawv paub li no,

Lawv lub siab yeej pheej xav tias yuav tsum muaj neeg los tso kom lawv dim ntawm Loos xwb, thiab tsis tsa dua ib lub tebchaw tshiab rau tam sim ntawd, lawv tsis paub txog lwm yam li lawm (William MacDonald, Believer’s Bible Commentary, Thomas Nelson Publishers, 1989 edition, p. 1440; note on Luke 18:34).

Lawv lub siab saib tsis tau thiab tsis txog tias Mexiyas yuav raug kev txom nyem (Messiah Ben Joseph) vim yog cov neeg Yudas feem coob thaum ub tos ntsoov tug Mexiyas yuav coj lawv dim ntawm Loos xwb (Messiah Ben David). Lawv tsis paub tias ob tug Mexiyas yog ib tug xwb. Mus saib kuv cov lus qhuab qhia lub ntsiab lus “Kev ntshai ntawm cov thwjtim” – nias qhov no mus saib tau. Tiam sis tseem tshuav ib qhov ua lawv tsis lees paub Yexus cov lus.

II. Ob, Yexus cov lus raug zais ntawm lawv lawm.

“Thiab lawv yeej tsis totaub hlo li: thiab cov lus no raug muab zais rau ntawm lawv…” (Lukas 18:34).

Lo lus “zais” yog txhais los ntawm lus Kivlis yog li no “muab zais, muab nkaum” (Strong). Zoo ib yam li lo Lus Kivlis uas nyob rau Yauhas 8:59 hais li no, “Yexus zais nws tug kheej” Nyob peb Vajluskub nqe no “Cov lus hais no raug zais ntawm lawv.” Yog yam ua neeg ua tsis tau uas yog qhov Yexus rov zais nws tug kheej, rau lub sihawm thaum lawv xuas pob zeb txawb Nws hauv lub tuam tsev (Yauhas 8:59). Yog ib nqe lus uas tsis neeg yuav ua tau “Thiab cov lus raug zaim ntawm ntawm lawv” Dr. Frank Gaebelein hais nyob rau phau ntawm txhais Vajluskub txog Lukas 18:34 li no “Lukas qhia txog qhov uas cov thwjtim tsis paub txog yam Vajtswv ua thiaj ua rau lawv tsis totaub” (Frank E. Gaebelein, D.D., general editor, The Expositor’s Bible Commentary, Zondervan Publishing House, 1984 edition, volume 8, p. 1005; note on Luke 18:34). Nov yog ib yam ua kuv xav tias Vajluskub nqe no txhais lintawd. Yog ib yam txujci uas neeg tsis totaub. “Thiab cov lus hais [Yexus cov lus] raug zais ntawm lawm.”

Tam sim no peb thiaj li paub tias cov thwjtim ntawd tsis yog neeg tseem ceeb dabtsi. Lawv yog neeg xwb. Lawv yog neeg zoo ib yam li peb, Adas cov xeeb ntxwv. Yog lintawd, lawv “tuag vim yog yuam cai” zoo li thaum ub kuv mus pawg ntseeg tau xya xyoo, ua ntej kuv yuav raug cawmdim; thiab nej ib txhia ntawm no (Efexaus 2:1, 5). Zoo li Adas cov xeeb ntxwv, lub siab uas tseem nyiam kev phem uas yog “tawm tsam Vajtswv” (Loos 8:7). Zoo li Adas cov xeeb ntxwv uas yog neeg xwb, thiab “nws tug yam ntxwv tsis tau txais Vajtswv tug ntsujplig” (1 Kaulithaus 2:14). Zoo li Adas cov xeeb ntxwv, “cov lus qhia txog khaub li ntoo [yog] yog qhov ruam rau cov neeg uas yuav puas tsuaj” (1 Kaulithaus 1:18). Zoo li Yexus hais rau Nikaudemaus “Koj yuav tsum yug dua tshiab” (Yauhas 3:7), cov thwjtim “yuav tsum yug dua tshiab” Lawv yuav yug tsis tau dua tshiab thiab tso lawv neej qub raws Yexus qab. Thiab txais kev dim los ntawm qhov uas lawv yuav ua tau los ntawm tug kheej! Nov yog cov ntseeg Txiv plig qhia lintawd! Tiam sis peb ntseeg tias peb dim vim yog kev hlub xwb, lawv yuav tsum raug cawm thiaj li raws tau Yexus qab!

“Vim yog txoj kev hlub thiab cawm peb los ntawm txoj kev ntseeg; thiab tsis yog koj nej tug kheej: tiam sis yog Vajtswv qhov koob hmoov: tsis yog qhov neeg ua tau, kom tsis muaj ib tug neeg twg khav theeb tau” (Efexus 2: 8-9).

Yudas yog ib tug ntawm kaum ob tug thwjtim. Nws puas tau yug dua tshiab? Yexus hais tias “nws yog tug uas ploj lawm,” thiab hu nws tias “tug puas nyuam ua puas tsuaj” (Yauhas 17:12). Thaumas puas tau yug dua tshiab? Tom Yexus sawv rov qab los, Thammas tsis ntseeg hais tias “Kuv yuav tsis ntseeg” (Yauhas 20:25). Kuv paub tias Petus tau txais tej yam ntawm Vajtswv los (Mathais 16:17) tiam sis tom qab ntawd tsis ntev nws tsis lees yuav Yexus vim Yexus hais tias “nws yuav raug tua thiab hnub peb yuav sawv rov qab los” (Mathais 16:22-23), thiab Yexus “hais rau Petus, khiav tawm ntawm kuv mus, Ntxwnyoog: Khiav mus nyob nram kuv qab koj tabtom tawm tsam kuv tes dej num, vim koj tsis ua raws li Vajtswv dej siab, tiam sis yog neeg lub tswvyim” (Mathais 16:23). Qhov tseeb tiag Petus tsis lees yuav cov lus qhia txog Yexus, thiab raug Ntxwnyoog tswj kom tawm tsam Yexus qhov raug ntsia saum ntoo Khaublig thiab sawv rov qab los.

“Thiab lawv yeej tsis totaub hlo li: thiab cov lus no raug muab zais rau ntawm lawv…” (Lukas 18:34).

Xibhwb Povlauj hais tias,

“Tiam yog peb cov lus qhia txog Yexus raug zais, yog zais raug cov neeg ua yuam kev: rau ntaw tug vajtswv hauv lub ntiajteb [Ntxwnyoog] tau ua kom lawv lub siab dig rau txoj kev ntseeg...” (2 Kaulithaus 4:3-4).

Yog, nov yog tej yam “ua neeg ua tsis tau” qhov muag dig, vim yog Ntxwnyoog ua rau cov thwjtim qhov muag dig, yog dig rau ntawm Vajtswv Txojlus, vim lawv yog neeg zoo ib yam li Adas. Yexus hais tias, “Tsua yog tug uas hloov dua siab tshiab, tsis yog lintawd tsis muaj ib tug yuav nkag tau Vajtswv tebchaws” (Mathais 18:1). Thov sawv ntsug thiab nyeem Mathais 18:1-3,

“Tib lub sijhawm ntawd, cov thwjtim txawm los cuag Yexus, thiab hais tias, Leej twg yuav yog tug hlob nyob rau saum ceeb tsheej ntuj? Thiab Yexus txawm hu ib tug menyuam los rau ntawm nws, thiab coj los nyob rau hauv nruab nrab ntawm lawv thiab hais tias, Kuv qhias tseeb rau nej, tsuas yog tug ua hloov dua siab tshiab, thiab zoo li tug menyuam yaus no, tsis lintawd yuav tsis muaj leej twg yuav nkag tau Vajtswv lub tebchaws” (Mathais 18:1-3).

Nej zaum tau. Cov thwj tim xav paub tias leej twg yuav ua tug hlov nyob rau ceebtsheej ntuj (Mathais 18:1). Yexus hais rau cov thwjtim tias “Tsua yog tug uas hloov dua siab tshiab…yog tis ua lintawd yuav nkag tsis tau Vajtswv lub tebchaws” (Mathais 18:3).

“Thiab lawv yeej tsis totaub hlo li: thiab cov lus no raug muab zais rau ntawm lawv…” (Lukas 18:34).

III. Peb, lawv tsis yuav paub Yexus cov lus los ntawm lawv tug kheej.

Nyob rau qhov kawm ntawm Vajluskub nqe no, “lawv yeej tsis totab tej no thiab cov lus hais ntawd” (Lukas 18:34). Lus Kivliv txhais lo lus “paub” tias “pom txog, ruaj siab, paub los ntawm qhov ntsib los” (George Ricker Berry, A Greek-English Lexicon of New Testament Synonyms, coded to Strong, number 1097). Lo lus no siv ib zaug nyob rau Filipis 3:10, “Kuv yuav paub nws, thiab lub hwjchim uas sawv hauv qhov tuag rov los, thiab koom nrog nws qhov kev txom nyem…” Cov thwj tim tsis paub txog cov lus hais txog Yexus los ntawm lawv tug kheej. Tomsim no peb sawv ntsug thiab nyem cov lus no nrov nrov. Yog Lukas 18:31-34.

“Sim saib, peb yuav mus lawm nram Yeluxalees, thiab txhua yam ua neeg tau sau tseg txog Vajtswv Leejtub yuav tiav. Vim nws yuav raug muab cob rau lwm haiv neeg, thiab lawv yuav thuam nws ua tej yam tsis zoo rau nws thiab nto qaub ncaug rau nws. Lawv yuav nplawm thiab tua nws pov tseg, hnub peb nws yuav sawv hauv qhov tuag rov qab los” (Lukas 18:31-33).

Nej zaum tau.

Tam sim no koj paub lawm lov? “Lawv tsis totaub txog qhov no kiag li: thiab tsis paub txog cov lus ntawm tias txhai tau licas [los ntawm lawv tug kheej] thiab cov lus ntawm txhais tau licas.”

Los mloog C. H. Spurgeon cov lus pov thawj. Nws yug thiab los loj hlob ntawm tsev neeg uas qhia Vajtswv Txojlus – nws txiwv ntag. Nyob rau ib lub ntuj qhua nws mus nrog nws yawg nyob, kuj tseem yog ib tug xibhwb thiab. Nws yeej hnov cov lus qhia txog Yexu txhua lub zuj hnub, tag nws lub neej. Tiamsis nws kuj tseem tsis tau hloov dua siab tshiab zoo li cov thwjtim ua ntej Yexus sawv qhov tuag rov qab los. Spurgeon hais tias,

Kuv tau hnov txoj haukev cawmdim los ntawm qhov Yexus fij nws tug kheej puas taum kuv tseem yog tub hluas, tiam kuv tsis totaub cov lus no kiag li yog kuv tau yug dua tshiab [qhov chaw tsis muaj Vajtswv] los rau ntawm kuv zoo li zeemmuag, yuav tsis txau ntseeg kiag li yog kuv tsis tau nyeem dua Vajluskub los…[tom qab ntawd] kuv thiaj totaub thiab pom ntawm kev ntseeg tias nws yog Vajtswv Leejtub yug los ua neeg thiab, foom koob hmoov rau neeg, ev kuv tej kev txhaum saum tug ntoo [saum ntoo Khaub lig]…Nej puas tau pom zoo li no dua? (C. H. Spurgeon, How Can a Just God Justify Guilty Man?, Chapel Library, Pensacola, Florida).

Spurgeon paub txog Yexus. Nws paub txog txoj kev cawmdim. Tiam sis “tsis totaub txhua yam ntawd: thiab cov lus [hais txog Yexus] raug zais ntawm [nws], tsis paub [los ntawm lawv tug kheej] thiab cov lus ua tau hais tseg.” Cov lus hais txog Yexus los rau lawv tamsim ntawd, zoo yuam, thiab nws hais tias, “los rau kuv zoo li zeemmuag, yog kuv tsis tau nyeem Vajluskub.”

Nov yog kev hloov dua siab tshiab tiag – thaum koj tug ntsujplig raug coj los pom txog kev txhaum – thiab koj raug coj los cuag Yexus. Ib txhi hais rau kuv tias, “Vajluskub qhov twg qhia tias cov thwjtim hloov dua siab tshiab vim yog qhov ntsib Yexus?” Lo lus teb yooj yim – Qhov kawg ntawm thawj plaub phau Vajluskub tshiab xaus li no tias – hauv Mathais 28; hauv Malakaus 16; hauv Lukas 24 (qhia meej meej nyob rau nqe 36-45); thiab Yauhas 20:19-22. Dr. J. Vernon McGee, yogi b tug xibhwb uas paub Vajluskub zoo, hais txog Yauhas 20:22, “Kuv tug kheej ntseeg tias lub sijhawm thaum Yexus tshuab pa rau lawv, thiab hais tias, “txais yuav Vajntsujplig, cov neeg ntawd txawm yog neeg tshiab [yug dua tshiab]. Tua ntawm qhov no, lawv tseem tsis txais Vajtswv tug Vajntsujplig” (J. Vernon McGee, Th.D., Thru the Bible, Thomas Nelson Publishers, volume IV, p. 498; note on John 20:21). Koj mus mloog Dr. McGee cov lus qhuab qhia nyob rau Internet ntawm www.thruthebible.org.

Peb thov Vajtswv pab kom Vajntsujplig los qhia kom koj paub txog kev txhaum, thiab Vajntsujplig yuav qheb koj lub siab, thiab coj koj los cuag Yexus Khetos, Vajtswv Leejtub ua sawv hauv qhov tuag rov qab los, ntxuav kev txhaum los ntawm Nws cov ntshav ua tsim txiaj.

Dr. McGee xaus nws cov lus qhuab qhia los ntawm zaj nkauj no, “Yexus them txhua yam.” Nyob rau zaj xya ntawm nej phau nkauj.

Kuv hnov tug Cawmseej hais tias, “koj lub zog me kawg,
Tug menyuam uas qaug zog, ntsia thiab thov, los nrhiav ntawm kuv.”
Yexus them txhua yam, txhua yam huv si;
Kev txhaum liab li ntshav, Nws txuav kom dawb li daus.

Vajtswv, kuv tau pom koj lub hwjchim, thiab koj xwb,
Kho tug neeg mob ruas zoo, thiab hloov tau neeg lub siab.
Yexus them txhua yam, txhua yam huv si;
Kev txhaum liab li ntshav, Nws txuav kom dawb li daus.

Tsis muaj ib yam zoo npaum qhov los qhia txog txoj kev hlub –
Kuv yuav ntxuav kev txhaum los ntawm koj cov ntshav.
Yexus them txhua yam, txhua yam huv si;
Kev txhaum liab li ntshav, Nws txuav kom dawb li daus.

Thiab txog hnub ntawm lub zwm txwv, kuv yuav tsis ntshai,
“Yexus tuag cawm kuv tug ntsujplig,” kuv yuav qhuas ntxwv tias.
Yexus them txhua yam, txhua yam huv si;
Kev txhaum liab li ntshav, Nws txuav kom dawb li daus.
   (“Jesus Paid It All,” Elvina M. Hall, 1820-1889).

Dr. Chan, thov los coj peb thov Vajtswv. Amees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Lukas 18:31-34
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Open My Eyes” (Clara H. Scott, 1841-1897).


TXHEEJ TXHEEM

COV LUS HAIS NO RAUG ZAIS NTAWM LAWV

THIS SAYING WAS HID FROM THEM

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Thiab lawv yeej tsis totaub hlo li: thiab cov lus no raug muab zais rau ntawm lawv, tsis hais cov lus qhia los sis lwm yam” (Lukas 18:34).

(Lukas 18:31-33; Malaskaus 9:32; 1 Kaulithaus 15:3-4)

I.   Ib, lawv tsis totaub Yexus cov lus., Lukas 18:34a; Malaskaus 9:31-32.

II.  Ob, Yexus cov lus raug zais ntawm lawv lawm, Lukas 18:34b;
Yauhas 8:59; Efexus 2:1, 5; Loos 8:7; 1 Kaulithaus 2:14; 1:18;
John 3:7; Efexaus 2:8-9; Yauhas 17:12; 20:25; Mathais 16:17;
Mathais 16:21-22, 23; 2 Kaulithaus 4:3-4; Mathais 18:1-3.

III. Peb, lawv tsis yuav paub Yexus cov lus los ntawm lawv tug kheej,
Lukas 18:34c; Felipis 3:10.