Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




TUG NEEG HNOV VAJTSWV TXOJ LUS TIAMSIS TSIS
RAUG CAWMDIM!

HE HEARD THE SERMONS BUT WAS NEVER SAVED!
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Bavtiv hauv lub nroog Los Angeles,
Vajtswv hnub yav lig Hnub tim 2, lub Kaum-ob hli ntuj xyoo 2012
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, December 2, 2012

“Helauj ntshai Yauhas, rau qhov Helauj pabu hais tias Yauhas yog ib tug neeg ncajncees thiab dawbhub, nws hnov Yauhas qhia thiab tau ua raws ntau yam, thiab zoo siab hlo mloog” (Malakaus 6:20).


Helauj Atipas yog ib tug tub ntawm Helauj tug ua tau lub npe tug neeg muaj hwjchim, nws yog ib tug kav tebchaw rau lub sijhawm hawm Yexus yug. Helauj Atipas tseem muaj ib lub nej hu ua “Helauj Tetrarch” vim yog ib tug uas kav mus txog rau ciam teb Kalibli huv si. Nws tseem raug hu hais tias “Vajntxwv Helauj” los ntawm cov neeg nyob rau Kaliblis. Nws tau mus yauv tug poj niam hu Helaudia ua yog Helauj tug kws Filis tug poj niam. Yauhas tug muab neeg ua kevcai rau dej tau hais tias nws yog ib tug neeg kav teb chaw poob rau txoj kev txhaum. Nws tau cem Helauj vim yog qhov no. Helauj muaj Yauhas nte mus kaw rau tom tsev loj cuj vim yog tug poj niam hu ua Helaudia tseev kom Helauj ua lintawd. Tug poj niam no ntxub Yauhas heev, vim yog qhov Yauhas hais txog qhov nws los yuav Hejlauj. Nws hu Yauhas tias “Hma” (Lukas 13:32). Tswv Yexus tau hu Helauj tias yob ib tug siab tsis ncaj thiab dag neeg. Helauj Atipas ib tug neeg uas ntse uas muaj lub siab phem, ua o blub siab. “Helaudia thiab ntxub [Yauhas tug muab neeg ua kevcai rau dej] thiab tua nws, tiamsis nws tsis muaj peevxwm ua tau” (Malakaus 6:19).

“Helauj ntshai Yauhas, rau qhov Helauj pabu hais tias Yauhas yog ib tug neeg ncajncees thiab dawbhub, nws hnov Yauhas qhia thiab tau ua raws ntau yam, thiab zoo siab hlo mloog” (Malakaus 6:20).

Nyob rau nqi Vajluskub no pom tau tias Helauj hwm Yauhas, txaus siab mloog Yauhas cov lus qhuab qhia, thiab muaj ntau yam tau ua raws li Yauhas qhia, nws tseem raug puas tsuaj mu sib txhi.

Ib ob lim tiam dhau los no kuv tau mus qhia nyob rau lub nroog Felix, Yog nom tswv Loos tug nom kav tebchaws rau lub sijhawm xibhwb Povlauj lub npe. Xibhwb Povlauj tau qhia nyob rau Teshaujlwm 24. Felix ntsib kev nyuaj siab thau nws hnov Paujlauj qhia, tiamsis nws tsis hloov siab thiab tsis cia siab rau Yexus. Hws xa ntawv mus rau Povlauj ntau zaug, “Tiamsis Felis xav hais tias Povlauj yuav muab nyiaj rau nws, nws thiab pheej hu Povlauj mus nrog nws tham” (Teshaujlwm 24:26). Tiamsis nws yeej tsis tau hloov dua siab tshiab. Kuv ntseeg tias muaj ntau tug neeg nyob rau Vajluskub tshiab uas hnov Vajtswv Txojlus tiamsis tsis raug cawm kom dim. Tom qab ua kuv nrog Griffith sib tham tag kuv nco txog Hejlauj tug kuv yuav muab coj los qhia rau peb.

“Helauj ntshai Yauhas, rau qhov Helauj pabu hais tias Yauhas yog ib tug neeg ncajncees thiab dawbhub, nws hnov Yauhas qhia thiab tau ua raws ntau yam, thiab zoo siab hlo mloog” (Malakaus 6:20).

Qhov no, yog piv txog tug neeg uas tuaj rau tom Vajtswv lub tuam tsev tuaj mloog Vajtswv Txojlus, mauj tej yam hauv nws lub neeg kuj hloov, tiamsis tsis hloov dua siab tshiab, thiab tsis cia siab rau Yexus. Yog koj tuaj rau pawg ntseeg, tseemt tsis tau hloov dua siab tshiab, sim muaj Helauj lub neej cov los piv rau koj.

I. Ib, Helauj txaus siab rau Yauhas.

“Helauj ntshai Yauhas, paub tias nws yog neeg ncajncess thiab dawb huv…”(Malakaus 6:29).

Matthew Henry tau hais tias, “yeej muaj tseeb ua ib tug neeg los hwm txog tug qhia Vajtswv Txojlus…thiab tseem yog ib tug neeg phem” [tug kkeej].

Koj muaj peevxwb hwm tug neeg qhia Vajtswv Txojlus, koj muaj peevxwm hais tias nws yog “tug neeg ncajncees thiab dawbhuv” – tiamsis koj tseem tsis tau txais kev cawmdim. Kuv tseem nco txog ib tug txiv neej tuaj mus rau tom pawg ntseeg Suav rau lub sijhawm kuv tseem nyob tod. Nws hais rau Xibhwb Dr. Lin tias nws yog ib tug xibhwb uas zoo kawg nkaus. Tug txiv neej no xav hais tias Dr. Lin yog ib tug neeg ntse thiab paub tob txog Vajtswv Txojlus, yog tug xibhwb uas nws yuav coj nws tsev neeg los kom, thiaj li hnov Dr. Lin cov lus qhuab qhia txhua zaug. Nws tuaj zaum rau pem hauv ntej rau siab mloog Dr. Lin cov lus qhuab qhia. Nws tseem coj Dr. Lin cov lus los hais rau txhua tug neeg ua nrog nws hais lus. Tiamsis ob peb xyoo tom qab nws mus nyem txog ib phau ntawv tug sau yog Jacab Boehme (1575-1624). Boehme tsis yog ib tug neeg txaj ntse dab tsi, tseem tsis tau sauntawv dua los li thiab. Nws tau muab phau Vajluskub coj loj txhais txawv txawv. Tug txiv neej no pib muaj cov lus ntawm phau ntawv no coj tuaj qhia rau pawg ntseeg. Nws tau mus coj thiab ua rau li phau ntawv ntawm qhia, nws tsees tuaj tawm tsam Dr. Lin, thiab khiav tawm pawg ntseeg mus lawm. Sim rov los xav txog thaum tshiab, kuv yeej xav tias tug txiv neeg hloov dua siab tshiab lawm tiag. Vim nws hwm Dr. Lin heev. Tiamsis thaum kawg, nws zoo li Helauj Atipas, nws tsis lees paub nws tug xibhwb, zoo li Helauj tsis lees paub Yauhas tug muab neeg ua kevcai rau dej.

Tej zaud kuj muaj tej tug neeg mus nrhiav xibhwb uantej tom qab ntawd kuj mus rau Tswv Yexus. Tug xibhwb tsuas yog tug qhuab qhia xwb txog rau thaum tug neeg ntawd hloov dua siab tshiab thiab paub txog Tswv Yexus (saib rau 2 Timautes 2:25). Helauj tsis ua dabtsi ntau, tsuas yog qhov ua nws txaws siab rau Yauhas cov lus qhia xwb. Nws yeej tsis los rau Tswv Yexus, thiab tsis tau txais kev cawdim. Spurgeon tau hais tias,

      Txawm nws yuav hlub Yauhas, [Helauj] yeej tsis pom Yauhas tug Xibhwb. Yauhas tsis tau xav kom neeg los ua nws cov thwjtim, tiamsis nws hais tias, “Cia li mloog Vajtswv tug menyuam Yaj.” Helauj yog, ib tug raws Yauhas qab, tiamsis tsis tau raws Yexus. Yog ib yam yoojyim ua koj yuav hnov ib tug neeg qhia Vajtsw Txojlus ua rau koj txaus siab thiab nyiam nws, tiam tug xibhwb ntawd tug Xibhwb loj koj yeej tsis paub txog kiag li. Kuv thov Vajtswv rau koj, tug phoojywg, txob cia qhov no ua rau koj…Tswv Yexus thiaj yog tug koj yuav tsum mus ntsib: Yog qhov tseemceeb rau kev ua Vajtswv num. Peb xav kom koj cia li ncaj qha mus rau Yexus, nrhiav qhov ua nws zam txim rau koj, thiab nrhiav qhov kev cawmdim, qhov hloov koj lub siab, qhov hloov koj lub neej. Seem cev nqaij daim tawv yog koj mus mloog tib neeg uas ncajncees qhia Vajtswv Txojlus, tiamsis tsis paub txog nws tug Xibwb thiab mloog nws cov lus. Koj yuav zoo li Helauj, tsis muaj ib yam tshaj ntawd, txog rau thaum Vajtswv qhov kev hlub ua rau koj mus cuag Tswv Yexus.
(C. H. Spurgeon, “John and Herod,” The Metropolitan Tabernacle Pulpit, Volume XXVI, Pilgrim Publications, 1972, p. 404).

II. Ob, Hejlauj ua raws ntau yam thaum nws hnov Yauhas cov lus qhuab qhia.

“Helauj ntshai Yauhas, rau qhov Helauj pabu hais tias Yauhas yog ib tug neeg ncajncees thiab dawbhub, nws hnov Yauhas qhia thiab tau ua raws ntau yam…” (Malakaus 6:20).

Helauj ua ntau yam raws li nws tau hnov Yauhas qhia. Tiamsis nws tsis kam khiav tawm ntawm Helaudias. Tug poj niam zoo nkauj rau nws, thiab li txeeb ntawm nws tug kws los. Nws yog ib leej niam ntawm cov menyuam Helauj tug kws cov menyuam. Ua rau Helauj muab nws thawj tug Pojniam ntiab tawm, yog tug ua ncajncees thiab nrog nws nyob tau ntau xyoo, mus nrog tug poj niam phem nyob. Helaudias los txaj tug poj niam no qhov chaw. Helauj poob rau txoj kev ua nkauj ua nraug vim tug poj niam no yog nws tug kws li. Tug poj niam no cov kev phem kev puas tsuaj los rau nws.

Many men and women have been ruined by keeping a close relationship with an Muaj ntau tug neeg ua pooj rau txoj kev puas tsuaj vim koom nrog rau tug neeg tsis paub Vajtswv. Vajtswv Txojlus hais tias,

“Txhob koom nrog rau tug neeg tsis hloov dua siab tshiab”
       (2 Kaulithaus 6:14).

Vajluskub hai tias,

“Tawm ntawm cov neeg ntawd, thiab txhob koom nrog”
       (2 Kaulithaus 6:17).

Vajluskub hais tias,

“Tug neeg ua ua phoojwg rau ntiajteb, yog Vajtswv tug yeebncuab” (Yakaunpaus 4:4).

Peb tseem pom cov tub hluas ntxhais hluas raug lawv tej phoojywg tsis paub Vajtswv coj tawm khiav, tsis pub los cuag Tswv Yexus. Spurgeon tau hais tias, “Yog ib qhov ua txau nthai tshajplaws yog cia tug neeg tsis paub Vajtswv los tswj yus lub neej, koj yuav kav cov neeg no…cia Vajtswv ua tug pab koj ua tug kav cov neeg no [los yog] lub neej yuav xaus zoo li Helauj, tsis muaj ib yam zoo kiag li (tib phau, daim 406).

Helauj, “Ua ntau yam” tham nws hnov Yauhas cov lus qhuab qhia – tiamsis nws tsis kam khiav tawm ntawm tug poj niam phem. Yauhas tug muab neeg ua kevcai rau dej tau ntuas nws, “tsis yob ib yam zoo ua koj mus txeeb koj tug kws tug poj niam” (Malakaus 6:18). Yog nws hloov dua siab tshiab, thiab muab tug poj niam no nrauj tawm mus, thiab los cia siab rau Yexus, tej zaum Helauj twb rau cawmdim lawm. “Tiamsis” tej tug yuav hais tias, “nyuaj” yuav tso yus tej phooywg tseg, losis nyiam qhov kev ua txhaum. Tiamsis lub txim ntawm txoj kev txhaum yuav nyhav tshaj nyob rau hnub kawg. Thaum kawg Helausdia hais kom Helauj cia li muab Yauhas tua pov tseg. Helauj thiaj li xa nws cov neeg mus txiav Yauhas taug hauv coj los rau Helaudias saib, tug poj niam nog yog tug ua Hejlaus xav tau tshaj qhov nws xav tau Tswv Yexus!

Spurgeon tau hais tias, “cov neeg ua rau siab mloog Vajtswv txojlus tau hloov mus ua tug neeg tua cov cev Vajtswv Txojlus, thaib txiav lawv taubhau. Thaum kawg cov neeg nos tau tsaum…tiam sis ceev faj! Kuv thov Vajtswv rau koj, ceevfaj! Txoj kev ntawm kev txhaum yog tub tuag teb. Yog nws tua cov cev Vajtswv Txojlus…txawg yog vim licas loj xij, nws yuav hloov mus ua tug neeg rov tua tug neeg ua nws hwm” (tib phau daim 407).

Zoo li koj yeej paub zoo, cov neeg ua khiav tawm ntawd nws pawg ntseeg, thiab tawm tsam peb, ib txhia ntawm cov ntawd yog peb cov phooj ywg, yog cov nrog peb thov Vajtswv uake, thiab hais tias lawv hlub peb. Lub haupaus ntawm qhov kev ntxub yog kev txhaum, thiab kev txub qhia kom nws ua li ntawd. Yesus hais tias,

“Yog nej nyiam li neeg ntiajteb ua, cev neeg ntiajteb yuav hlub nej, tiamsis nej tsis txhob ua li lawv ua, rau qhov kuv twb xaiv nej lawm, neeg ntiajteb thiaj li ntxub nej” (Yauhas 15:19)

III. Peb, Nws lub siab yuav tsis tso nws tseg.

The portion of Scripture Dr. Chan read before this sermon began with these words, Nqe Vajluskub ua Dr. Cha nyeem uantej kuv yuav los qhia, hais li no,

“Vajntxwv Hejlauj hnov tej no, rau qhov [Yexus]… lob moo twb nrov ncha mus thoob plaws txhua qhov chaw lawm.Tug Yauhas uas muab neeg ua kev cai raus dej twb sawv rov qab los lawm” (Malakaus 6:14).

Matthew Henry hais tias, “Nws ntshai Yauhas thaum nws tseem ua neej nyob, tham nws xav tias nws tau [tua] Yauhas lawm, los yim huab ntshai Yauhas tshaj qhov ntawd thiab. vim ntshai Yauhas tug ntujplig, uas yog nws lub siab paub txog nws qhov kev tua neeg.”

Thaum kawg, Txhua yam uas Helauj muaj ntawd cawm tsis tau nws. Vajntxws Aretas, tug ntxhais uas yog Helauj tug niam hlob txiv tau xa tub nrog tuaj ntau Helauj lub nroog ua rau Helauj tau swb, thiab ntsib kev puas tsuaj. Thaum kawg nom tswv Loo thiab li muab txhua yam ua Helauj muaj nqa tag lawm, thiab muab nws xav mus nyob rau Fabkis, thiab tsis mus nyob rau tebchaw Xapees. Helauj xau nws lub neej rau qhov ntawd yam tug neeg tsis muaj dabtsi kiag li. Nov yog lub neej hauv ntiajteb. “Nws nyob hauv tub Tuagteb tsa muag ntsia, nyob txom nyem ntsuav” (Lukas 16:23).

Helauj hnov Yauhas cov lus qhuab qhia, “thiab thaum nws hnov, nws tau ua raws ntau yam, thiab rau saib mloog zoo heev” – tiamsis yeej tsis tau hloov dua siab tshiab, thiab nws yeej tsis cia siab rau Yexus. Yauhas qhia Tswv Yexus rau nws, tiamsis nws tsis cia siab rau tug Cawmseej.

Muaj ib txhia yuav tuaj rau hmo no yog tuaj mloog Vajtswv Txojlus nyob rau peb pawg ntseeg. Koj tuaj, tiamsis tseem tsis tau hloov dua siab tshiab, tsis tau cia siab rau Yexus. Kuv qhia rau koj, thaum kawg koj yeej yuav zoo ib yam li Helauj Atipas. Koj yuav ntau yam. Koj yuav hnav zoo tuaj rau pawg ntseeg. Koj cov Vajluskub tuaj. Koj yuav hu nkauj, koj mus koom kev tshajtawm Txoj Moo Zoo. Qhov tseeb koj yeej ua ntau yam zoo li Helauj ua los. Tiamsis Tswv Yexus ne?

Helauj pom Tswv Yexus ib zaug lo lawm, tiam sis ib pliag xwb, ua ntej Yexus yuav rau ntsia saum Ntoo khaublig. Tiamsis “Helauj cia nws cov neeg, thuam Yexus, thiab xav nws mus rau Pilat” thiab no tswv Loos (Lukas 23:11). Lub sijhawm no Helauj nyob rau txoj kev txhaum nws tau tua Vajtswv Leejtub los ntawm nws tug kheej! Tej zaum qhov no yuav zoo ib yam rau koj thiab, yog koj hnov Vajtswv Txojlus, tiamsis tsis lees yuav Yexus thiab cia siab rau Nws. Txog qhov Nws tuag saum Ntoo khaublig theej koj tej kev txhaum, thiab sau rov qab los kom peb thiab raug ntxuav ua need dawb huv, muaj ib hnub koj lub siab yuav puas tsuaj, poob mus rau tug Tuagteb, zoo ib yam li Helauj Atipas. Nws hnov cov lus qhuab qhia, tiamsis tsis raug cawm kom dim! Au, Thov kom qhov ntawd txhob cia ua qhov kawg rau koj! Amees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

You may email Dr. Hymers at rlhymersjr@sbcglobal.net, (Click Here) – or you may
write to him at P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Or phone him at (818)352-0452.

Nyeej Vajlusub uantej mloog lus qhuab qhia yog Dr. Kreighton L. Chan: Teshaujlwm 8:5-8.
Nkauj tswjxeeb ua ntej mloog lus qhuab qhia yog Mr. Benjamin Kincaid Griffith:
“Almost Persuaded” (tug sau Philip P. Bliss, 1838-1876).


TXHEEJ TXHEEM

TUG NEEG HNOV VAJTSWV TXOJ LUS TIAMSIS TSIS
RAUG CAWMDIM!

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Helauj ntshai Yauhas, rau qhov Helauj pabu hais tias Yauhas yog ib tug neeg ncajncees thiab dawbhub, nws hnov Yauhas qhia thiab tau ua raws ntau yam, thiab zoo siab hlo mloog” (Malakaus 6:20).

(Lukas 13:32; Malakaus 6:19; Teshaujlwm 24:26)

I.   Ib, Helauj txaus siab rau Yauhas, Malakaus 6:20a; 2 Timautes 2:25.

II.  Ob, Hejlauj ua raws ntau yam thaum nws hnov Yauhas cov lus qhuab qhia,
Malakaus 6:20b; 2 Kaulithaus 6:14, 17; Yakausnpaus 4:4;
Malakaus 6:18; Yauhas 15:19.

III. Peb, Nws lub siab yuav tsis tso nws tseg.Malakaus 6:14
Lukas 16:23; 23:11.