Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




TXAUS SIAB TIV KEV TXOM NYEM

DETERMINED TO SUFFER
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Thenpaunakaus nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav tsaus ntuj, Peb hli 10, 2018
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Saturday Evening, March 10, 2018

“Thiab tom qab ua txog lub sijhawm tug Tswv yuav raug coj mus, nws tau tig mus aib nroog Yeluxalees” (Lukas 9:51).


Dr. John Gill hais tias “Yexus yuav tsum tawm ntawm lub zos Kalilais, mus ua nws qhov haujlwm kom tiav, mus rau peb lub nroog Yudias thiab mus rau Yeluxalees…tom qab ntawd, nws tsis tau mus dua rau nram Kalilais lawm…thiaj txiav txim siab mus rau Yeluxalees…txawm yog nws yeej pau bhais tias nws yuav mus ris neeg ntiajteb tej kev txhaum, vim yog txoj cai thiab Vajtswv qhov kev chim; zoo li nws muaj yeebncuab ntau kawg nkaus, tsis hais neeg thiab ntsujplig phem, tsis hais kev txaj muag, kev txom nyem txog rau thaum tuag; tiam sis tej ntawd ua tsis tau kom nws ua qhov haujlwm no tsis tau, nws yog [tug muaj siab ntev] mus rau [nrad]” (John Gill, D.D., An Exposition of the New Testament, The Baptist Standard Bearer, 1989 reprint, volume I, p. 589; note on Luke 9:51).

“Thiab tom qab ua txog lub sijhawm tug Tswv yuav raug coj mus, nws tau tig mus aib nroog Yeluxalees” (Lukas 9: 51).

“Nws tau tig mus aib nroog Yeluxalees” tuag saum ntoo Khaublig, yuav hais raws li hauv qab no.

I. Ib, Yexus muaj homphiaj mus rau saum ntoo Khaublig.

Yexus raug ntsia saum ntoo khaublig tsis yog neeg lub hwjchim! Tsis yog! Vim nws yeej xub qhia rau cov Thwjtim,

“Neeg leej tub yuav raug kev txom nyem ntau yam, thiab raug tawm tsam los ntawm cov thawjcoj thiab cov povthawj, cov xibhwb thiab rau tua tuag, thiab hnub peb yuav sawv qhov tuag rov qab los” (Lukas 9:22).

Nws yeej hais rau lawv paub ua ntej lawm.

“Cia cov lus no nkag nej pob ntseg, vim yog neeg leej tub yuav tsum raug tso rau neeg txhais tes, tiam sis lawv tsis tob taub cov lus ntawd, vim tsis paub txog kom txhob to taub thiab tsis kav nug tug Tswv” (Lukas 9:44-45).

Cov Thwjtim yeej tsis totaub hais tias qhov Yexus mus rau nram Yeluxalees yog mus tuag rau saum ntoo Khaublig, tiam sis Yexus paub thiab totaub txog qhov ntawd. Yexus hais zaum peb nyob rau Lukas, Yexus hais tias,

“Tug neeg npluas nuj yuav mus Vajtswv tebchaws mas nyuaj kawg li, vim yog tug ntxhuav yuav nkag qhov koob tseem yooj yim tshaj tug neeg npluas nuj mus Vajtswv tebchaws, cov neeg hnov thiaj hais tias yog lintawd leej twg thiaj yuav dim, tug Tswv teb tias yam neeg ua tsis tau, Vajtswv ua tau” (Lukas 18:31-34).

Cov thwjtim vam hais tias Yexus yog tug Mexiyas uas yuav los ua Vajntxwv kav tebchaws kav neeg Ixayees. Yog vim licas? Lukas 18:34 hais tias “cov no tsis pub lawv paub txog” txog rau thaum Yexus sawv qhov tuag rov qab los, Nws tau qhia “kom lawv totaub…thiab qhia rau lawv, raws li tau sau tseg, thiab Yexus yuav txom nyem, thuab raug tsa sawv qhov tuag rov qab los hnub peb” (Lukas 24:45-46), cov Thwjtim tsis totaub txog Vajtswv Txojlus (1 Kaulithaus 15:1-4) txog rau thaum Yexus sawv qhov tuag rov qab los (cf. Yauhas 20:22, 24-28).

Tiam sis Yexus paub tias yog vim licas thiaj yuav mus rau nram Yeluxalees, Yauhas hais tias Yexus paub “txhua yam yuav los rau ntawm nws” (Yauhas 18:4), yog “Nws yeej txaus siab mus rau nram Yeluxalees” tuag rau saum ntoo Khaublig” (Lukas 9:51), Nws paub tias Vajtswv yuav tsim txom Nws tug Ntsujplig hauv Kebxemanes vim yog neeg tej kev txhaum – txog rau thaum Nws cov hws tawm ua ntshav thiab quaj rau Vajtswv hmo ntawd, vim Nws yuav mus rau nram Yeluxalees, Nws paub tias Pilaj nplawm nws nraub qaum, txhua zaug uas ntshav ntws los, thiab neeg cem thiab thuam Nws thiab ntau Nws yam phem kawg nkaus, Yexus yeej paub ua ntej lawm hais tias Nws yuav mus raug ntsia saum ntoo Khaublig, cov tub rog yuav muab Nws cov ris tsho leg pov tseg thiab muab ntsia hlau los ntsia Nws txhais tes thiab kotaw, Yexus yeej paub txhua yam; Nws paub tias yuav mus raug txom nyem, txom nyem thiab tuag, yog “Nws yeej txaus siab mus rau nram Yeluxalees” (Lukas 9:51), Nws tsis tau raug yuam kom mus! Tsis yog! Nws txaus siab mus,

“...vim yog qhov ua ntsias pom yam kev zoo siab nyob tom hauv ntej tug Tswv thiaj li tiv ntawm tub ntoo Khaublig, xav tias kev xaj muag tsis tseem ceeb thiab zaum rau saum Vajtswv sab xis” (Henplais 12:2).

Yexus Khetos “Nws yeej zoo siab hlo” “Nws zoo siab mus rau nram Yeluxalees” – tuag rau saum ntoo Khaublig! Sawv ntsug thiab hu nqe tshooj, “Ntawm ntoo Khaublig” los sis “In the Cross”

Ntawm tug ntoo Khaublig, ntawm tug ntoo Khaublig
   Yog kuv qhov chaw vam;
Txog rau thaum kuv raug coj mus qau ntuj
   So rau ntawm ntug dej.
(“Near the Cross,” Fanny J. Crosby, 1820-1915).

Nej zaum tau, yog, Yexus muaj homphiaj mus rau saum ntoo Khaublig.

“Thiab tom qab ua txog lub sijhawm tug Tswv yuav raug coj mus, nws tau tig mus aib nroog Yeluxalees” (Lukas 9:51).

II. Ob, Yexus mus rau saum ntoo Khaublig ua tug qauv rau peb xyaum.

Kuv paub tias cov neeg thaum ub, Vajtswv lus kub yeej tsis lees yuav cov neeg uas coj ywj siab, zoo li Harry Emerson Fosdick, hais txog qhov ntawd, vim yog tsis muaj lwm qhov uas yuav hais txog! Tiam sis muaj nyob rau hauv Vajluskub – peb tej zaum qhia txog xwb, Petus tsis yog cov coj ywj siab thiab hais tias,

“Yexus txom nyem rau peb, ua tug qauv rau peb, yog li no nej yuav tsum taug nws tug hneev taw” (1 Petus 2:21).

Yexus “txaus siab mus rau nram Yeluxalees” txom nyem thiab tuag, txhua tug ntseeg tseeb yuav tsum ua raws li Yexus tug “qauv” (1 Petus 2:21), txhua tug ntseeg tseeb yuav txum txaus siab tiv kev txom nyem rau Vajtswv zoo li Yexus.

Kuv paub tseeb hais tias “cov lus qhuab qhia txog kev nplua nuj” cov neeg uas qhia zoo li no tabtom muaj suab npe rau lub sijhawm no xws li Benny Hinn, Joel Osteen, thiab lwm tug TBN, qhiav txog “kev nplua nuj” tiam sis mus tsis ntev, tsis ntev mus cev yuav tsis [hnov txog cov xibhwb] no li lawm. Lub sijhawm thaum muaj neeg ua phem tawm tsam tua neeg, thiab li qhia rau peb paub tias “cov lus qhia txog kev npluaj nuj” yog cov lus cuav xwb, cov lus qhia tseeb hu tias hloov dua siab tshiab thiab cawm neeg txoj sia yog kwv ntoo khaulbig zoo li Yexus tau hais tias,

“Yog leej twg yuav raws kuv qab, cia tug ntawd kov yeej tug kheej thiab kwv nws tug ntoo khaublig txhua hnub thiab raws kuv qab” (Lukas 9:23).

Yexus hais li no tias “yog tug neeg twg” (tam sim no txhais tias “txhua tug”) Nws tsis tau hais rau ib cov neeg twg “cov ntseeg tseeb” nws hais tias,

“Yog leej twg yuav raws kuv qab, cia tug ntawd kov yeej tug kheej thiab kwv nws tug ntoo khaublig txhua hnub thiab raws kuv qab” (Lukas 9:23).

Txhob totaub kuv yuam kev, kuv paub tias neeg qhov kev ua zoo yeej tsis tau txais kev cawmdim, vim yog kev Cawmdim yog qhov Vajtswv pub dawb rau peb, “tsis yog qhov peb ua tau, kom tsis muaj tug twg khav tau (Efexaus 2:9).

“Vim yog Vajtswv ua haujlwm hauv nej kom nej muaj lub siab ua raws li Vajtswv dej siab” (Filispis 2:13).

Thaum Vajtswv tabtom ua haujlwm hauv koj, koj yeej txaus siab tso koj tug kheej tseg thiab los kws tug ntoo Khaublig, thiab thiab los paub txog kev txhaum thiab los rau ntawm Yexus, thiab tiv kev txom nyem zoo li tug ntseeg tseeb vim yog,

“Peb yuav tsum tiv kev txom nyem kawg nkaus txog rau thaum nkag mus rau Vajtswv tebchaws” (Teshaujlwm 14:22).

Ib txhia yuav hais tias “yog nyuaj heev, yog vim licas txhua tug yuav tsum ua tug ntseeg tseeb?” lo lus teb yooj yim.

“Vajtswv haiv neeg yuav txaus siab vim yog nws lub hwjchim”
(Phau ntawv Nkauj 110:3).

Kuv paub tias muaj ntau tug ntseeg nyob rau cov tebchaws txom nyem uas raug tsim txom thiab raug kaw hauv nkuaj vim yog lawv txoj kev ntseeg, los lawv tseem tsis tso Vajtswv tseg, koj mus nyeem txog qhov no nyob rau Internet ntawm www.persecution.com. Los ntawm Vajtswv qhov kev hlub, koj yuav zoo li lawv uas yog raws Yexus qab, yog tug “txaus siab mus rau nram Yeluxalees” (Lukas 9:51) – los ntawm “Yexus txom nyem yog rau peb, ua tug qauv rau peb, kom raws nws qab” (1 Petus 2:21) peb yuav ua tug ntseeg loj hlob yog yuav tsum ntxib kev txom nyem, Vajtswv siv teeb meem los sim ib tug ntseeg lub neej koj loj hlob rau txoj kev ntseeg, xibhwb Povlauj hais tias,

“Tshaj qhov ntawd peb zoo siab rau tej kev txom nyem vim peb paub tias tej kev txom nyem ntawd ua rau peb loj hlob, thiab ua siab ntev qhia rau peb paub ua neej thiab muaj kev vam, thiab tsis ua rau txaj muag, vim yog Vajtswv qhov kev hlub ntaws los rau peb zoo li dej los rau hauv peb lub siab los ntawm Vajntsujplig tug dawj huv” (Loos 5:3-5).

Koj thiaj li yuav muaj peevxwm hu zaj nkauj no, kuv paub tias nej ib txhia yuav tsis nyiam, tiam sis vim Vajtswv kev hlub, ib hnub yuav tseem ceeb rau koj, thov sawv ntsug hu ib zaug ntxiv!

Ntawm tug ntoo Khaublig, ntawm tug ntoo Khaublig
   Yog kuv qhov chaw vam;
Txog rau thaum kuv raug coj mus qau ntuj
   So rau ntawm ntug dej.

Nej zaum tau, yog, tug Tswv Yexus mus rau tom ntoo Khaublig ua tug qauv rau peb – Qhia tias peb raws tug Tswv qab txawm yog yuav zoo licas los xij!

“Thiab tom qab ua txog lub sijhawm tug Tswv yuav raug coj mus, nws tau tig mus aib nroog Yeluxalees” (Lukas 9:51).

III. Peb, Yexus mus rau saum ntoo Khaublig vim peb tej kev txhaum.

Yexus hais rau Yankaunpaus thiab Yauhas hais tias,

“Vim neeg Leejtub tsis yog los rhuav tshem neeg txoj sia, tiam sis cawm lawv” (Lukas 9:56).

Yexus hais rau Xakhais

“Neeg leej tub nqe los thiab tshawb nrhiav cawm tug eneg txhaum” (Lukas 19:10).

Qhov Nws tuag saum ntoo Khaublig, Yexus muaj peev xwm cawm koj dim los ntawm qhov kev txiav txim, kev txhaum, thiab Vajtswv qhov kev chim, Yexus tuag theej koj qhov chaw, theej koj tej kev txhaum saum ntoo Khaublig, Yexus yeej “txaus siab mus rau nram Yeluxalees” thiab tuag saum ntoo Khaublig yog theej peb tej kev txhaum. Tug cev Vajtswv txoj lus uas yog Yaxayas,

“Tug Tswv muab peb tej kev txhaum tso rau saum nws” (Yaxayas 53:6).

“Nej yuav pom nws qhov kev txom nyem ntawm seem ntsujplig, thiab yuav txaus siab los ntawm nws qhov kev txawj ntse” (Yaxayas 53:11).

Yexus mus rau nram Yeluxalees yog mus tuag theej koj qhov chaw, theej koj tej kev txhaum yog tuag theej koj, qhov no hu tias “tuag theej” Dr. Charles Hodge hais tias,

Kev txom nyem uas yog ib tug neeg los tuag theej lwm qhov [chaw] (Charles Hodge, Ph.D., Systematic Theology, Eerdmans, 1946 reprint, p. 475).

Yexus Khetos, Vajtswv leej Tub tuag theej koj qhov chaw, Yexus them ib puas tsav yam uas yog kev txhaum saum ntoo Khaublig, cia siab rau Nws thiab txais kev cawmdimQ zoo li Yaxayas hais tias,

“Nws qhov nqaij ntuag vim yog peb yuam cai, nws raug mob vim yog pev tej kev txhaum” (Yaxayas 53:5).

Thiab xibhwb Povlauj hais tias,

“Yexus tuag theej peb tej kev txhaum raws li Vajluskub qhia tseg” (1 Kaulithaus 15:3).

Yexus qhov kev tuag saum ntoo Khaublig yog vim Vajtswv qhov kev ncajncees, Yexus tuag vim yog raws li Vajtswv Txoj cai, Yexus qhov kev tuag yog theej peb tej kev txhaum thiab cawm peb dim los ntawm dab ntxwnyoog lub hwjchim, nov yog qhov uas Yexus nqe los rau hauv lub ntiatjeb no, nov yog qhov uas Yexus “txaus siab mus rau nram nroog Yeluxalees” tuag saum ntoo Khaublig (Lukas 9:51). Qhov nws tuag saum ntoo Khaublig yog theej koj tej kev txhaum thiab koj yuav raug cawm kom dim tag mu sib txhi! Peb thov kom Vajtswv coj koj los rau ntawm Yexus! Thov sawv ntsug thiab hu nkauj qhuas Vajtswv zaj 1 nyob rau nej zaj nkauj.

Qhov Yexus txom nyem qhia rau koj paub txog nws txoj kev hlub npaum licas
Cov ntshav uas ntws los ntawm cov ntshav qhia tias nws tuag theej koj
Yog Ntshav ntxuav kev txhaum.

Yexus cov ntshav uas ntws los ntawm lub koos mom post seem ceeb licas!
Cov ntshav ntws los ntawm txhais tes thiab kotaws tseem ceeb licas rau koj!
Vim yog los tuag theej koj!

Los, coj peb tej kev txhaum coj los rau tug Tswv Yexus
Los ntxuav rau ntawm Tswv Yexus cov Ntshav kom dawb huv;
Koj lub neej yuav dawb huv.
   (“Jesus Wounded, by Edward Caswell, 1849;
      to the tune of “Majestic Sweetness Sits Enthroned).


THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG LOS SIS NWS TSIS TEB KOJ LI EMAIL. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Hu nkauj tshwj xeeb yog Mr. Benjamin Kincaid Griffith:
“Jesus Wounded” (Edward Caswell, 1849;
to the tune of “Majestic Sweetness Sits Enthroned”).


TXHEEJ TXHEEM

TXAUS SIAB TIV KEV TXOM NYEM DETERMINED TO SUFFER

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Thiab tom qab ua txog lub sijhawm tug Tswv yuav raug coj mus, ws tau tig mus aib nroog Yeluxalees” (Lukas 9:51).

I.   Ib, Yexus muaj homphiaj mus rau saum ntoo Khaublig,
Lukas 9:22, 44-45;18:31-34; Lukas 24:45-46; 1 Kaulithaus 15:1-4;
Yauhas 20:22, 24-28; Yauhas 18:4; Henplais 12:2.

II.  Ob, Yexus mus rau saum ntoo Khaublig ua tug qauv rau peb xyaum,
1 Petus 2:21; Lukas 9:23; Efexaus 2:9; Filipis 2:13; Haujlwm 14:22;
Phau Nkauj 110:3; Loos 5:3-5.

III. Peb, Yexus mus rau saum ntoo Khaublig vim peb tej kev txhaum,
Lukas 9:56; 19:10; Yaxayas 53:6, 11, 5; 1 Kaulithaus 15:3.