Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




KEV NTXEEV SIAB THIAB NTES YEXUS

THE BETRAYAL AND ARREST OF CHRIST
(Hmong)

Tus qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Thenpaunakaus nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav tsaus ntuj, Ob hli 25, 2018
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, February 25, 2018

“Nej xav hais tias kuv yuav thov kuv txiv, thiab lub sijhawm ntawd Nws yuav tsis tso cov tub txib saum quam ntuj los pab kuv tsis tau no lov?” (Mathais 26:53).


Thaum Yexus thov Vajtswv hauv lub vaj Kebxemanes zaum peb, Nws tau los saib cov thwjtim ua tsaug zog tag thiab hais rau lawv tias,

“Sawv tsees mus tug neeg ntxeev siab rau kuv los ze lawm” (Mathais 26:46).

Nyob rau hmo ntawd muaj 300 tug tubrog thiab ib pag neeg tuaj rau qhov ntawd,

“…cov neeg uas cov povthawj thiab cov thawj coj thiab cov Falixais [tuaj] cov riam cov ntaj tuaj” (Yauhas 18:3).

Yudas yog tug coj cov neeg ntawd tuaj vim nws

“paub qhov chaw ntawd: vim Yexus coj lawv tuaj ntau zaug lawm” (Yauhas 18:2).

Yudas los rau ntawm Yexus thiab hnia Nws, qhia rau cov tub rog pau bhais tias tug no yog Yexus, nws ntxeev siab rau Yexus los ntawm qhov kev hniav.

Yexus hais rau cov tubrog tias, “Nej tuaj nrhiav leejtwg?” lawv hais tias “Yexus neeg Naxales” Yexus hais tias “yog kuv ntag” Lawv txawm “ntog tag rau hauv av” thaum Yexus hais li ntawd, nov qhia txog Vajtswv Leejtub lub hwjchim, Yexus rov hais tias “Kuv twb hais rau nej tias kuv yog tug neeg ntawd: yog nej tuaj nrhiav kuv, cia li ua rau li nej txoj kev” (Yauhas 18:8).

Lub sijhawm ntawd Petus sawv los thiab nrho hlo nws rab ntaj nws thiaj li xuav rab ntaj ntawd txiav ib tug tub rog lub pob ntseg uas yog sab xis, Yexus “txawm tuav nws lub pob ntseg thiab kho zoo” (Lukas 22:51), Yexus thiaj hais rau Petus,

“Muaj nej raj ntaj khaws cia, vim tug cov tuav ntaj no yuav puas tsuaj vim yog ntaj, nej xav hais tias kuv yuav thov kuv txiv, thiab lub sijhawm ntawd Nws yuav tsis tso cov tub txib saum quam ntuj los pab kuv tsis tau no lov?” (Mathais 26:53).

Kuv muab nqe Vajluskub no faib ua ob nqe.

I. Ib, Yexus muaj peevxwm hu saum txheej tug tub txib qaum ntuj los cawm Nws.

Loos cov tub rog ib pab ntawd muaj txog li ntawd 6,000 tug tub rog, Yexus hais tias Nws muaj peev xwm hu Nws txiv, thiab xa li ntawd kaum ob pab tub rog los rau lub sijhawm ntawd, Yog Nws xav kom los cawm Nws dim ntawd cov tub rog ntawd, Nws hu Vajtswv tau, thiab 72, 000 tub tub txib qaum ntuj yeej npaj txhij nyob rau qhov ntawd, Dr. John Gill qhia tias “muaj saum pua tug tub txib muaj peev xwm tuaj tsib txhiab tug neeg nyob rau hmo ntawd, 2 Vajntxwv 19:35, Yog Yexus cheem tsum kom los cawm nyob rau hmo ntawd, tsis yog nyob rau ntawm Petus rab ntaj” (Dr. John Gill, An Exposition of the New Testament, The Baptist Standard Bearer, 1989 reprint, volume I, p. 340).

Yexus cov lus qhia tias Yexus yeej txaus siab cia kom txhua yam mus raws li Vajtswv dej siab, thaum Nws hais tias “Kuv yog tug ntawd” cov tub rog no cia li ntog rau ntawm Vajtswv, thaum Petus txias ib tug tub rog lub pob ntseg, tug no yog ib tug povthawj tug qhev, tiam sis Yexus los tuav nws lub pob ntseg thiab kho zoo, Yexus thiaj li hais rau Petus tias Vajtswv cawm Nws tau los ntawm saum txheej tug tub txib qaum ntuj, yog Nws thov ko los cawm, tiam sis nws tsis tau thov kom los cawm.

Lawv nias Yexus tau nias rau lub sijhawm nws thov Vajtswv,
Lawv cia nws raug kev txaj muag nyob rau tog kev,
Lawv hnov txim rau tug Cawmseej uas tsis muaj kev txhaum,
Lawv hais tias “ntsia Nws, cia li ntsia Nws kiag.”
Nws muaj peev xwm hu kaum txhia tug tub txib
Los cawm kom Nws dem ntawm lawv txhais tes;
Nws muaj peev xwm hu kaum txhia tug tub txib
Tiam sis Nws yeem tuag rau koj thiab rau kuv.
   (“Ten Thousand Angels,” Ray Overholt, 1959).

II. Ob, Yexus txaus siab mus rau ntawm tug Ntoo Khaublig.

Peb tsis txhob xav hais tias Yexus raug ntes hauv lub Vaj ntawd, Nws yeej paub txhua yam ua ntej uas Nws yuav raug ntes lawm.

Ib hnub ua ntej Nws yuav coj cov tub txib mus rau nram Yeluxalees, Nws yeej hais rau lawv tias dab tsi yuav tshwmsim rau Nws, Lukas sau txog sijhawm thiab hnuv cov lus Yexus tau ua ntej Nws yuav raug ntes.

“Sim saib, peb yuav nce mus lawm pem nroog Yeluxalees, kom tias raws li cov cev Vajtswv txoj lus tau hais txog neeg leejtub, vim neeg leej tub yuav rau cob rau lwm haiv neeg, thiab lawv yuav thuam nws, hais lus phem rau nws, thiab nto qaub ncaug rau nws” (Lukas 18:31-33).

Qhov no qhia rau peb paub tias Nws yeej paub txog txhua yam yuav tshwmsim rau Nws ua ntej yuav mus rau nram Yeluxalees lawm, tiam sis Nws kuj mus, Nws mus kom raug ntsia saum ntoo Khaublig raws li lub homphiaj tau teem tseg.

Yexus tau hais txog sijhawm thiab lub homphiaj no ob zaug los lawm, Nws hais rau cov Thwjtim tias,

“Tam sim no kuv lub siab mob heev, kuv yuav hais licas? Txiv, cawm kuv kom dim lub sijhawm no: tiam sis thov kom mus raws li koj dej siab” (Yauhas 12:27).

Nws rov hais ib zaug rau lub sijhawm sawv rau ntawm nom tswv Los tug nom loj uas yog Pivlaj Pootias, Nws hais tias “vim nov yog qhov kuv yug los, nov yog qhov kuv los rau ntiajteb” (Yauhas 18:37).

Yexus yeej txaus siab mus rau saum tug ntoo Khaublig vim yog Nws paub tias nws yug los rau lub homphiaj no – yog tuag saum tug ntoo Khaublig theej neeg tej kev txhaum, yog li no qhov nws rau ntes ntawm thiaj li tsis yog neeg lub hwjchim, Nws paub tias Nws yeej yug los rau qhov no, “Nov thiaj li tshwmsim rau lub sijhawm ntawd” (Yauhas 12:27) “Kuv yug los rau qhov no ntag” (Yauhas 18:37).

Yexus txaus siab cia tub rog ntes nws, cia lawv ntau thiab ntsia nws rau saum ntoo Khaublig, vim yog kev mloog Vajtswv lus, Khetos,

“Thiab ua nws tug kheej kom tsis muaj suab npe dab tsi thiab yeem ua tug tu lwm tug, thiab yug los zoo li neeg, thaum tshwm sim los ua neeg lawm, nws tau txo hwjchim” (Filipis 2:7-8).

“Txawm yog tug Tswv yog Leej tub, nws kuj kawm yuav txo hwjchim mloog lus, thiab yeem tiv kev txom nyem, thiab yog raug ua kom zoo rau txhua yam lawm, tug Tswv thiaj li yog tug npaj kev cawmdim rau txhua tug uas ntseeg nws” (Henplais 5:8-9).

Thaum cov tub rog ntes Nws hauv lub vaj Kebxemanes, Nws nrog lawv mus los ntawm tsis uaj ib tug povthawj kiag li, vim yog mloog Vajtswv lus.

“Nws raug yuam thiab raug tsim txom siab, txawm li ntawd los nws yeej tsis hais ib los zo li tug menyuam yaj yuav coj mus tua, zoo li tug yaj ruam uas nyob rau ntawm tug neeg txiav nws cov plauj li nws yeej tsis hais ib lo li ntawd” (Yaxayas 53:7).

Lawv muab koos mom pos los looj rau Nws tau hau,
Lawv luag thiab qw tias “tug Vajntxwv,”
Lawv nplawm thiab ntau Nws,
Lawv muab nws lub npe los tso daj tso luag.
Nws tiv kev txom nyeem txhua yam
Nws muaj peev xwm hu kaum txhia tug tub txib,
Los cawm kom Nws dem ntawm lawv txhais tes;
Nws muaj peev xwm hu kaum txhia tug tub txib
Tiam sis Nws yeem tuag rau koj thiab rau kuv.

Yexus yeej txaus siab must iv qhov kev txom nyem no vim yog qhov mloog Vajtswv lus, “Nws yog tug menyuam yaj npaj los rau tua” (Yaxayas 53:7).

Sim los xav tias yog Yexus tsis kam cia cov tub rog no ntes nws dab tsi yuav tshwmsim rau peb “los tuag zoo li tug menyuam yaj” rau hmo ntawd, yog Nws hu cov Tub txib saum ntuj los, thiab coj Nws dim ntawm ntoo Khaublig? Dab tsi yuav tshwm sim rau koj thiab rau kuv?

Ib, tsis muaj tug yuav los tuag theej thiab cawm peb kom dim ntawm peb lub txim saum ntoo Khaublig peb tsis muaj tug los tuag theej, tsis muaj tug los tuag theej peb qhov chaw, tshe peb yuav raug txom nyem, peb yuav tsum ris peb qhov kev txhaum poob mus rau tub Tuagteb mus ib txhi

Ob, yog Yexus tsis nrog cov tub rog mus “zoo li tug menyuam raug tua” peb yuav tsis muaj tug nyob nruab nrab ntawm peb thiab Vajtswv tug dawb huv. Peb yuav tsum mus ntsib Vajtswv rau hnub kev txiav txim zaum kawg los ntawm qhov tsis muaj tug cawm peb.

“Vim yog muaj tib tug Vajtswv, ib tug nyob nruab nra ntawm Vajtswv thiab neeg, tug ntawd yog Yexus Khetos” (1 Timautes 2:5).

Yog thaum cov tub rog los ntes Yexus, Nws tsis kam nrog lawv mus ntshe peb yuav tsum muaj tug nyob nruab nrab ntawm peb thiab Vajtswv, nov yog hais txog ib tug neeg uas nyob hauv nruab nrab los kho los sis daws nplaub tug kom musj kev sibhaumxeeb, Yexus yog tug nyob hauv nruab nrab kom peb nrov los nrob Vajtswv muaj kev sib raug zoo, tsuas yog Vajtswv tib leeg tub nkaus xwb thiaj li cawm tau tug neeg txhaum kom rov los nrog Vajtswv sib raug zoo, yog Yexus tsis kam mus raug ntsia saum ntoo Khaublig, peb yuav tsis muaj tug coj kom rov los nrog Vajtswv sib raug zoo.

Peb, yog Yexus tsis nrog cov tub rog mus, “zoo li tug menyuam coj mus tua” peb yuav tsis tau txoj sia ntev dhawv mu sib txhi, Vajluskub yeej qhia meej tias,

“Vim yog Vajtswv hlub neeg ntiajteb, nws thiaj li tso nws ib leeg tub nqe los, yog leej twg ntseeg thiab cia siab rau nws tug ntawd yuav tsis tsis puas tsuaj tiam sism yuav tau txoj sia ntev dhawv mu sib txhi” (Yauhas 3:16).

Yog Yexus tsis kam cia cov tub rog ntev nws, Yauhas 3:16 yuav tsis muaj tseeb, thiab koj thiab kuv yuav tsis muaj kev vam tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhi.

Plaub, yog Yexus tsis nrog cov tub rog mus, “zoo li tug menyuam yaj rau coj mus tua” yuav tsis muaj Yexus cov ntshav saum ntoo Khaublig - los ntxuav tau koj kev txhaum, yog Nws tsis mloog Vajtswv lus, thiab khiav ntawm ntoo Khaublig, koj yuav tsis muaj cov ntshav uas ntws saum ntoo Khaublig los ntxuav koj tej kev txhaum pov tseg, tiam sis Yexus tau ua lawm nyob rau hmo ntawd, tuag theej koj tej kev txhaum, xibhwb Povlauj thiaj li hais ti as,

“Khetos tau cawm peb dim ntaw lub txim los ntawm ntseeg hauv nws cov ntshav” (Loos 3:24-25).

Muaj ib lub pav dej ntshav txhawv tuaj
   Los ntawm Emanuees sab tav los;
Tug neeg txhuam los yuav rau ntxuav
   Kev txhaum txhua yam kom ploj tag.
(“There Is a Fountain,” William Cowper, 1731-1800).

Hmo no koj puas yuav los cuag Yexus? Nws yuav them tug nqe ntawm koj lub txim, Nws yog tug los nyob rau nruab nrab rau koj, coj koj los cuag Vajtswv, koj yuav tau txoj sia ntev dhawv ib txhi, koj tej kev txhaum yuav raug Vajtswv rhuav tshem kom tag, ntxuav ntawm Yexus cov ntshav.

Kuv zoo siab uas Yexus mloog Vajtswv thiaj li nrog cov tub rog tawm hauv lub vaj mus rau hmo ntawd, yog Nws tsis must iv kev txom nyem thiab raug ntsia saum ntoo Khaublig, kuv yuav tsis muaj ib qhov zoo coj los pub rau nej.

Nws raug neeg cem thiab thuam los nws tseem hlub
Nws kwv tug ntoo khaublig ua txaj muag;
Thiab thaum Nws quaj “tiav lawm lauj”
Nws tug kheej tau tuag lawm,
Kev cawmdim tau ua tiav lawm.
Nws tsis hu kaum txhia tug tub txib
Los rhuav tshem thiab cawm kom Nws dim;
Nws muaj peev xwm hu cov tub txib kaum txhia tug
Tiam sis Nws yeem tuag rau koj thiab rau kuv.

Lub sijhawm no kuv nug koj tias, koj puas cia siab rau Vajtswv tug menyuam yaj uas tau los ris ntiajteb lub txim? Koj tsis lees paub nws ntev los lawm, koj muaj lub siab uas tawm tsam nws ntev los lawm, hmo no koj puas yuav lees yuav nws ua koj tug cawmseej?

Au, tsis txhob zoo li cov tub rog uas tuaj ntev Yexus rau hmo ntawd, tsis txhob zoo li povthawj tuas muaj lub siab phem tsis lees yuav Yexus, thiab cov Falixais uas ntau Yexus lub phlu thiab tsis cia siab rau Nws, kuv thov kom nej tsis txhob zoo li lawv! Nej twb zoo li ntawd tau ntev los lawm! Muaj koj lub siab ntseeg thiab rau Yexus, koj puas cia siab rau Yexus “Vajtswv tug menyuam Yaj, uas los ris ntiajteb tej kev txhaum” (Yauhas 1:29).


THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG LOS SIS NWS TSIS TEB KOJ LI EMAIL. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Hu nkauj tshwj xeeb yog Mr. Benjamin Kincaid Griffith:
“Ten Thousand Angels” (Ray Overholt, 1959).


TXHEEJ TXHEEM

KEV NTXEEV SIAB THIAB NTES YEXUS

THE BETRAYAL AND ARREST OF CHRIST

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Nej xav hais tias kuv yuav thov kuv txiv, thiab lub sijhawm ntawd Nws yuav tsis tso cov tub txib saum quam ntuj los pab kuv tsis tau no lov?” (Mathais 26:53).

(Mathais 26:46; Yauhas 18:3, 2, 8; Lukas 22:51)

I.   Ib, Yexus muaj peev xum hu tub txib saum ntuj kuam tgxhia tug los cawm Nws , 2 Vajntxwv 19:35.

II.  Ob, Yexus txaus siab mus saum ntoo Khaublig Lukas 18:31-33;
Yauhas 12:27; 18:37; Filipis 2:7-8; Henplais 5:8-9;
Yaxayas 53:7; 1 Timautes 2:5; Yauhas 3:16; Loos 3:24-25;
Yauhas 1:29.