Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




“TIAM SIS TSIS YOG” – VAJTSWV COV NEEG NYOB NPANPISLOOS

“BUT IF NOT” – GOD’S MEN IN BABYLON
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Zaj lus qhuab qhia hauv pawg ntseeg Npavtiv Thenpaunakaus nrog
Los Angeles, Vajtswv hnub yav tsaus ntuj, Kaum ob hli 3, 2017
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, December 3, 2017

“Ces Salab, Mesa thiab Anpenekau txawm teb vajntxwv tias, Au Nenpukhanexa, tsis txog peb yuav teb koj txog qhov no. Yog muaj li ntawd Vajtswv uas peb ua koom tu yuav cawm tau peb dim hauv cub hluavtaws. Au vajntxwv, nws kuj yuav cawm peb dim hauv koj txhais tes thiab. Txawm yog tsis ua li ntawd los, au vajntxwv, thov hais rau koj paub tias peb yuav tsis ua koom tu koj tej dab lossis pe hawm tus dab mlom kub uas koj ua txawb cia ntawd” (Daniyees 3:16-18).


Lawv nyob deb vaj tsev tshaj li 1,500 miles, lawv yog ib cov tub hluas, lub nroog lawv mus nyob ntawm los muaj kev ntseeg tsis zoo ntau yam, thiab tseem muaj kev haus dej haus cawv thiab ua kev txhaum, neeg yeej uas txhua yam raws siab nyiam vim yog nyob deb niam thiab txiv! Tiam sis cov tub hluas no paub tias muaj Vajtswv saib ntsoov lawv.

Lawv raug coj mus ua qhev rau lub sijhawm uas Nenpaukhanesxas tuaj mus ntau yeej lub nroog Yeluxalees, tam sim no muaj lawv plaub leeg, lawv tsis thoob li lwm tug tub hluas, lawv ntse tshaj lwm tug, lawv yog cov muaj tswv yim – thiab muaj peev xwm, lawv yog neeg khov kho, thiab lawv tseem yog cov ua kawm ntawv tau zoo yog “A” xwb, Vajntxwv thiaj li xaiv thiab muab lawv xyaum kom los ua cov neeg txhawj ntse rau lub teb chaw ntawd, thaum lawv kawm tiav thiaj li los pab Vajntxwv tau.

Lawv tseem hluas, cov neeg txawj ntse yeej pom zoo ib yam tias plaub leeg no tseem hluas heev – lawv cov hnub nyoog li ntawm 17 los yog 18 xyoo xwb, lawv kawm nyob txawv teb chaws rau hauv Vajntxwv lub tsev kawm ntawv, nyob deb lawv vaj lawv tsev li ntawd 1,500 miles.

Niaj hnub nim no cov hluas zoo li no tsis tshua muaj lawm! Feem ntau yog haus dej haus cawv, lawv ua dog ua dig, lawv muab kev txawj ntse txhua yam hauv tsev kawm ntawv coj los ua ib qhov tsis kam lees yuav Vajtswv, lawv ua neej zoo li tsis yog neeg ntseeg, zoo li Lauj tiam, lawv muaj Vajtswv tshem hauv lawv lub neej, zoo li Lauj tug kheej thaum nws mus koom kev lom zem nyob rau nroog Xidoos, lawv ua neej rau “qhov kev lom zem” – zoo li tug tub yau ua yuam kev lawm, lawv mus nrog cov phooj ywg uas tsis ntseeg nyob uake muaj khoom ntiajteb ua loj thiab ua neej raws lawv lub siab, zoo li Anplahas ua nyob rau peb Ur uas yog nyob rau Khadis, lawv tso kev ntseeg tseg, zoo li Povlauj’s tug phooj ywg uas yog Dimas ua, “Dimas hnov qab kuv, mus nyiam lub ntiajteb lawm” (2 Timautes 4:10).

Tiam sis cov menyuam Yudas no, nyob dej lawv vaj lawv tsev, mus nyob thiab kawm rau tebchaw Npanpiloos, tsis tso kev tseg! Lawv ua rau Mauxes txoj cai, lawv tsis haus Vajntxwv cov cawv thiab noj Vajntxwv tej zaub mov, lawv ncajncees rau Vajtswv tuav lawv txoj kev ntseeg ruaj kho zoo li lawv nyob lawv vaj lawv tsev, lawv zoo li cov menyuam ua tuaj Suav Teb tuaj, lawv niam lawv txiv xav lawv tuaj kawm ntawv, ua Vajtswv tsaug tsaug ua lawv ib txhia tseem tuaj pehawm Vajtswv, zoo li li cov tub hluas Yudas nyob rau tebchaws Npanpisloos.

Daniyees yog thawj coj rau pab tub hlua no, tej zaum nws tseem hluas tshaj lawv peb tug ntawd thiab, thiab sim nws yeej yogi b tug thawj coj, nws coj peb tug ntawd, nws muaj tub xeeb ceem thawj coj zoo li John Cagan, yog li no kuv thiaj xav hais tias John ua tau xibhwb, cov neeg uas lawv tshaj John los kuj caum nws qab vim yog nws qhov kev ua thawj coj, Taniyees yog ib tug uas thov Vajtswv heev, Taniyees yog tug muaj kev ntseeg zoo rau ntawm Vajtswv, Taniyees yogi b tug cev Vajtswv lus, nws qhia Vajtswv Txojlus rau Vajntxwv Nenpaukhanexas thiab ua pov thawj cov rau txhua tug nyob rau lub tsev txiav plaub ntug, Vajntxwv yeej cia siab rau Taniyees, Vajntxwv thiaj li tsa nws los ua ib tub neeg tseem ceeb thaum nws muaj nees nkaum xyoo, tiam sis Taniyees yeej tsis hnov nws peb tug phooj ywg ntawd, lawv cov npe yog Charas, Metshas thiab Anpenikaus, Taniyees xav kom nws peb tug phooj ywg ntawd tau hwj lwm zoo los ntawm nom tswv Npanpiloos thiab.

Peb tug ntawm no tau yeej qhov kev sim sim txog kev ncaj ncees zaum no, tam sim no lawv thiaj li tau txais nqe zog txog lawv txoj kev ncajncees, thaum Vajtswv pom tias koj cia Vajtswv ua ntej, nws yuav muab ib qhov hawj lwm tseem ceeb rau koj ua, cov neeg ua rau kuv nco txog Nau-as, Jack thiab Aaron, lawv tseem hluas, tiam sis rau tsa los ua thawj coj nyob rau pawg ntseg vim yog qhov lawv ua tau Vajtswv tes dej num, Vajtswv paub tias nws cia siab tau cov neeg no.

Vajntxwv Nenpaukhanexa muaj hwjchim loj zuj zus, qhov no ua rau nws txawm ua neeg muaj hlob tuaj, nws thiaj li mus muab ib tug mlom loj thiab siab heev yog tug mlom kub, Nenpaukhanexas muaj los ntawm nws tug kheej “Uas yog Duras” (Daniyees 3:1), tam sim no mus mloog Daniyees 3:4-6.

“Ces Salab, Mesa thiab Anpenekau txawm teb vajntxwv tias, Au Nenpukhanexa, tsis txog peb yuav teb koj txog qhov no. Yog muaj li ntawd Vajtswv uas peb ua koom tu yuav cawm tau peb dim hauv cub hluavtaws. Au vajntxwv, nws kuj yuav cawm peb dim hauv koj txhais tes thiab. Txawm yog tsis ua li ntawd los, au vajntxwv, thov hais rau koj paub tias peb yuav tsis ua koom tu koj tej dab lossis pe hawm tus dab mlom kub uas koj ua txawb cia ntawd” (Daniyees 3:16-18).

Lub ntsiab lus tseem ceeb nyob rau Vajluskub nqe saum no yog qhia tias Vajtswv yeej saib xyua nws cov neeg rau lub sijhawm ua lawv poob mus ua cev qhev nyob rau tebchaws Npanpilos, nov yog qhov txhais thiab coj mus siv, tiam sis tseem txhais tau li no thiab 2 Timautes 3:16-17 qhia peb tias “Txhua nqe Vajluskub yog Vajtswv ua tug tshoov neeg lub siab qhia txog qhov zoo” yog li Phau Vajluskub Danias saum no yog qhov zoo rau peb cov neeg tiam no coj muss iv, peb tug hluas no raug yuam kom mus pe mloom, “txog caug thiab pehawm tug mlom tooj [ntawd] ua Vajntxwv puab tseg” (Daniyees 3:5).

Vajntxwv Nenpaukhanexa yog daim duab qhia txog Ntxw nyog rau rau lub sijhawm no, Vajluskub hu Ntxwnyoog uas Xatas, “tug vajtswv hauv lub ntiajteb no” (2 Kaulithaus 4:4), Ntxwnyoog hais kom peb pehawm nws, tiam sis Yexus hu peb txaw, Yexus hais tias,

“Tsis muaj ib tug neeg twg yuav tu ob tug xibhwb…tut sis tau Vajtswv thiab nyiaj txiag (khoom)” (Mathais 6:24)

Koj yuav tsum xaiv, Ntxwnyoog hu koj kom pe khoom hauv ntiajteb no, Vajtswv hu koj pehawm Nws ib leeg, Vajtswv hais tias “koj yuav txhob muaj lwm tug Vajtswv” (Khiavdim 20:3), nov yogi b qhov ntawm Kaum nqe kev cai.

Peb tug tub hluas uas yog Charas, Meshas thiab Anpenekaus yuav tsum xaiv tias yuav txog cau pehawm mlom? Los sis yuav tsis kam pehawm tug mlom ntawd? Cov hluas no muaj ntau txoj haukev, lawv yuav hais tias “peb yuav pehawm txhua yam uas yog pub rau vajntxwv” loss iv lawv hais tias “txawm li cas los xij” lawv yuav tsis pehawm tej ntawd, Vajluskub hais tias “Hnub no cia li xav tias nej yuav pehawm dabtsi” (Yausua 24:15).

Zoo li lub sijhawm no raws li peb hu tias “Lub sijhawm so” txhua tug neeg muaj cai xaiv yuav ua licas, koj yuav txog rau Ntxwnyoog, los sis rau tug Vajtswv tseeb? Koj puas yuav tuaj mus koom pawg ntseeg lub Koob tsheej nco txog Yexus yug, los yog koj yuav mus rau Las Vegas? Koj yuav pehawm mlom uas yog khoom ub khoom no nyob rau lub techaws Amelikas los yog tuaj pehawm Vajtswv rau hauv pawg ntseeg? Kuv tug khee los yeej raug lwm tug thuam txog qhov kuv pheej hais li no, lawv hais tias kuv coj nruj dhau lawm, yuav tsum cia neeg xaiv Vajtswv thiab mlom, tiam sis lawv totaub kuv yuam kev, kuv tsis tau faib qhov ntawd, tiam yog Yexus! Tug Tswv hais li no tias, “Ib tug neeg twg yuav tu ob tug neeg tau” Yexus hais tias “koj yuav tsis tu Vajtswv thiab nyiaj txiag tsis tau uake” (Mathais 6:24), Yexus yog tug qhia peb,

“Tshawb nrhiav Vajtswv teb chaws uantej, thiab nws qhov kev ncajncees” (Mathais 6:33).

Phau Vajluskub uas yog, the Reformation Study Bible hais txog Mathais 6:33 “Peb yuav tsum ua raws li Vajtswv txoj cai thiab muaj kev sib raug zoo nrog rau Nws…Vajtswv yuav muab txhua yam peb ntshaw rau peb” (mus nyeem nyob rau Mathais 6:33)

Koj teb phooj ywg thiab cov phoojywg uas tsis ntseeg rub kom koj khiav tawm hauv pawg ntseeg mus uasi rau lub sijhawm Yexus yug thiab Xyoo tshiab, lawv hu nej tias “neeg txawv” los yog “neeg vwm” yog koj nyob hauv pawg ntseeg rau lub sijhawm no rau hauv pawg ntseeg los sis mus ua si nyob rau Las Vegas, San Francisco, los yog lwm qhov! Koj yuav tsum txiav txim siab tias yuav pehawm mlom – los yog tuaj pehawm Vajtswv! Koj yuav tsum txiav txim siab!

Kuv txiv los yeej cem kuv rau lub sijhawm uas kuv pheej mus koom cov ntseeg lub sijhawm tos txais Xyoo tshiab, nws yeej cem tias “Yog vim licas koj thiab pheej mus koom cov Suav ho tsis los nrog koj tsev neeg nyob uak?” kuv yuav tsis nrog lawv sib ceg, kuv tsuas yog mus koom hnub Yexus yug thiab Xyoo tshiab, kuv hais kom nws mus koom peb tom pawg ntseeg, thaum nws tsis kam mus kuv hais rau kuv tug kheej, “Koj cai tawm ntawm pawg ntseeg! Koj yuav tug neeg uas tsis kam nrog kuv mus koom pawg ntseeg!”

Koj pom lawm, qhov ntawd yog qhov qhia txog qhov txawv txa ntawm cov ntseeg cuav thiab cov ntseeg tseeb! Yog koj mus saib rau lwm pawg ntseeg koj yuav pom txog tej yam txawv txav ntawm lawv tej kev ntseeg Vajtswv – lawv tseem muab lawv lub neej rau Ntxwnyoog thiab! Yog li no koj puas yuav tseem yuav tug ntxhais uas kub siab rau Vajtswv – yog li no koj yuava tsum xaiv tias yuav mus koom cov ntseeg tseeb – los yog koom cov niag phem (npe xwb) yog qhov hais! Tiam sis peb yuav tsis kam mus koom! Koj yuav tsum paub qhov no – los yog yuav mus lwm pawg ntseeg! C. S. Lewis hais tau zoo tias, “kuv hloov dua siab tshiab, nrog lwm haiv neeg nyob uake” zoo li Kipling hais tseg “Sab hnob tuaj yog saib hnub tuaj, sab hnub poob yog sab hnub poob, ob qho no yeej los nyob uake tsis tau” Kev tshaj tawm yog kev Tshaj tawm thiab qhov tseem ceeb yog qhov tseem ceeb, thiab ob qhov no yeej los uake tsis tau, los koom peb thiaj ua ib tug ntseeg tseeb! Tso kev txhaum tseg! Tso tseg! Los koom peb thiab ua tug ntseeg tseeb.

Koj paub, txog tej yam zoo li no, yog koj mus koom lawv li ob peb hli – tsis hais mus koom lawv cov tsev kawm ntawv los yog pawg ntseeg – yuav tsum yog Vajtswv lub hwjchim xwb thiaj hloov tau kom koj los koom peb pawg ntseeg! Yuav tsum yog hloov dua siab tshaib xwb thiaj li ua rau koj paub txog qhov tseeb no! George Bernard Shaw hais tias tug ntseeg uas yuav paub txog qhov tseeb yuav tsum koom nrog cov neeg tseeb. Dr. Curtis Hutson sau ib phau ntawv hu ua "New Evangelicalism, yog tus yeeb ncuab ntawm Kev Ntseeg." Nws hais yog lawm. Lawv yog tus yeeb ncuab ntawm peb. Peb yuav ua tau zoo li peb tuaj yeem ua rau lawv - tab sis lawv yuav tua peb! Vim li cas? Vim hais tias lawv tsis nyiam cov ntseeg Vajtswv, qhov no yog vim li cas! Kuv tau hloov dua siab tshiab, nyob rau cov neeg uas tau tawm tsam cov neeg evangelical tshiab! Kuv tau kawm, ntau xyoo, xav tias lawv tsis nyiam kuv txoj kev ntseeg thiab hais lus tawm tsam kuv! Koj yuav tsum kawm txog qhov no - yog tias koj xav tau kev hloov dua siab tshiab, thiab los ua ib tug ntseeg tiag tiag!

Koj pom, tus New-evangelical tsis tshua ntseeg Vajluskub. Lawv tsis ntseeg tias lawv lub siab yog "dag ntxias thiab tsis muaj nqis" - uas txhais tau tias lawv tsis ntseeg tias Yelemis 17: 9. Lawv xav tias lawv tsis zoo li lwm tus, yog li ntawd lawv yuav tau txais mus rau Saum Ntuj Ceeb Tsheej vim lawv tsis zoo li lwm tus neeg. Qhov no txhais tau hais tias lawv tsis ntseeg phau Vajluskub, "rau txhua tus uas tau sawv tawmtsam nws tus kheej yuav raug txo hwjchim" (Lukas 18:14); "Nrhiav kuv, Au Vajtswv, thiab paub kuv lub siab: sim kuv, thiab paub kuv xav: Thiab pom tias muaj ib qho kev phem hauv kuv" (Phau Ntawv Nkauj 139: 23, 24). Cov ntseeg tshiab-tsis yog los ntawm txoj kev txhaum ntawm kev txhaum, vim hais tias lawv tsis ntseeg phau Vajlugkub. Lawv zam lawv tus kheej; yog li ntawd lawv tsis tuaj yeem hloov dua siab tshiab. Lawv tsuas yog yuav tsum tau Puritans. A. W. Tozer hais tias, "Phau ntawv qhia txog qhov tseeb ces yog phau Vajlugkub. Vajtswv yog qhov tseeb, thiab yog li ntawd yeej muaj kev txhaum thiab kev ploj tuag uas coj mus rau ntuj txiag teb tsau vim yog los ntawm kev txhaum" (Born After Midnight).

Cov tub hluas no tsis yog cov ntseeg tshiab. Lawv tsis tau raug tshuaj lom los ntawm qhov tsis tseeb, tsis paub Vajtswv thiab raug txiav txim rau kev txhaum. Sarab, Mexas thiab Anpekaus yog neeg tseem ceeb, phau Vajlugkub-ntseeg cov tseem ceeb. Lawv ntshai Vajtswv. Lawv ntshai Vajtswv heev npaum li lawv thiaj txaus siab hlawv ciaj sia dua li tsis mloog Vajtswv lus thiab pehawm tus vajntxwv tus mlom. Vajluskub hais tias, "Kev ntshai Vajtswv yog qhov pib ntawm lub tswvyim" (Paj Lug 1: 7). Tab sis cov tshiab-evangelicals tsis ntshai Vajtswv. Vajtswv Txojlus hais tias, "Lawv lub qhov muag qhia tias, tsis muaj kev ntshai ntawm Vajtswv" (Loos 3:18). Muab koj tus kheej xeem. Koj puas ntshai Vajtswv zoo li cov tub hluas no? Los yog puas muaj "tsis muaj kev ntshai ntawm Vajtswv ua ntej koj ob lub qhov muag"? Yog tias tsis muaj kev ntshai ntawm Vajtswv, koj yog ib tug New-evangelical. Koj yuav tsum ntshai Vajtswv! Koj tau raug qhia los ntawm phau Vajlugkub hais tias koj tau ploj lawm! Nws puas thab koj? Puas yog nws ua kom koj tsaug zog thaum hmo ntuj, tsis paub txog Tub Tuagteb? Yog tias tsis yog koj tau raug tshuaj los ntawm cov evangelicals tshiab koj tau raug. Nws yog tshuaj lom! Nws yog tshuaj lom! Nws yog tshuaj lom! Koj yuav tsum tau ntshai Vajtswv qhov kev chim!

Vajntxwv hais rau lawv tias, "Yog tias koj tsis pe hawm kuv tus mlom kub, koj yuav raug muab pov rau hauv cub hluav taws kub-thiab yog leej twg uas yuav cawm koj?" (Daniyee 3:15).

Peb tug hluas no yeej hloov dua siab tshiab lawm, lawv hwm Vajtswv, lawv cia siab rau Vajtswv, lawv yeej kawm paub txog qhov tseem txob ua txhaum rau li cov neeg Npanpiloos, lawv kawm txog lub neej sawv khov kho ntawm Vajtswv!

Txhob ntshai ua zoo li Taniyees
   Sawv ruaj khov kho!
Muaj lub hom phiaj ruaj khov
   Txhob ntshai ua kom lwm tug paub!
(“Dare to be a Daniel,” Philip P. Bliss, 1838-1876).

Sawv ntsug hu uake!

Txhob ntshai ua zoo li Taniyees
   Sawv ruaj khov kho!
Muaj lub hom phiaj ruaj khov
   Txhob ntshai ua kom lwm tug paub!

Kuv tsuas yog ib tug tub hluas xwb. Kuv tib leeg xwb! Kuv twb tsis muaj nyiaj! Kuv twb tsis muaj leej twg tuaj kuv thov! Dr. Green tau ntsia kuv thiab hais tias, "Yog koj tsis tsum teb xibfwb cov lus, koj yuav tsis muaj feem mus ua xibhwb saib xyuas pawg ntseeg Southern Baptist rau ib qhov chaw twg!" Kuv kawm txog kev sawv ruaj nreeg rau ntawm Vajtswv. Lub sijhaw kuv kawm ntawv ntawd los yeej ua hauj lwm tag mus li. Kuv tau ua hauj lwm 16 xuaj moos rau ib hnub twg, xya hnub hauv ib lub lim tiam - los them kuv tej nqe kawm ntawv thiab kawm vaj lug kub. Kuv tau kawm paub ntshai Vajtswv, tsis yog ntshais neeg. Dr. Green hais tias, "Yog tias koj tsis t sum teb xibfwb, koj yuav tsis muaj feem mus ua xibhwb saib xyuas ib pawg ntseeg twg rau cov Southen Baptist.”

Kuv ntsia nws thiab hais tias, "Yog hais tias qhov ua rau kuv tsis tau ua xibwhb los kuv yeej tsis ua thiab!” Kuv los kuv tsis xav ua thiab yog zoo li no tiag! Kuv tsis tua thiab!

Txhob ntshai ua zoo li Taniyees
   Sawv ruaj khov kho!
Muaj lub hom phiaj ruaj khov
   Txhob ntshai ua kom lwm tug paub!

Kuv tsis muaj kev ruaj ntseg rau tej ntawd! Kuv xav tias nws yog qhov kawg ntawm kuv cov hauj lwm lawm. Kuv xav tias kuv tau siv sijhawm plaub xyoos tom tsev kawm ntawv thiab 3 xyoos ntawm tsev kawm Vajluskub tag dawb xwb. Tab sis kuv tsis quav ntsej thiab. Kuv tau sawv khov kho rau ntawm Vaj Lug Kub! Kuv ua txhua yam tiv thaiv Vajluskub txawm yog kuv tsis tau mus ua xbihwb rau lawv los xij! Txawm tias lawv txawb kuv mus rau hauv qhov cub, kub nyhiab! Txawm hais tias kuv yeej tsis tau mus koom pawg ntseeg ua xibhwb rau lawv los xij!

Yog hais tias qhov ntawd yog qhov zoo li ntawd - Kuv tsis xav tau ib qho li thiab! Kuv puas ntshai? Yog kawg kuv yeej ntshai! Tab sis kuv tau sau kuv phau ntawv tag rau ob peb lim tiam dhau los no. Nov yog cov neeg uas qhuas txog kuv phau ntawv – Against All Fears!

Ntau tug neeg txawj ntse thiab muaj suab npe qhuas txog kuv phau ntawv, lawv cov lus qhuav nyob rau ntawm daim ua qhwv phau ntawv! Dr. Bill Monroe, thawj tsav xwb nyob rau Baptist Bible Fellowship, hais tias “Hymers yog Daniyees rau tiam Npanpiloss tiam no – hauv plawv nroog Los Angeles, nyeem nws cov lus thiab txais koob hmoov zoo li thiab!”

Dr. Neal Weaver, thawj tsav xwm nyob rau Louisiana Baptist University, sau – Hymers yog “tug neeg uas tsis ntshai tawm tsam (cov neeg) ua phem rau nws, tug no yog kuv tug phooj ywg zoo, Dr. R. L. Hymers, Jr.”

Dr. Herbert M. Rawlings, Dr. John Rawlings tug tub, thiab yog CEO rau lub koomhaum Rawlings Foundation, hais tias, Hymers yog “yog neeg Amelikas tiag! Thiab yog tug neeg muaj homphoaj! Nws lub neej qhiav txog kev ua siab ntev rau kev ua Vajtswv num.”

Dr. Dan Davidson, xibhwb nyob rau Santa Ana, California, hais tias “teeb meem…uas Dr. Hymers lub neej txhawb ntau tug rau kev ua Vajtswv num – tiam sis Dr. Hymers yeej txhua yam tsis zoo!”

Rev. Roger Hoffman sau tias “kuv xav kom sawvdaws nyeem phauv no, txawm koj yog xibhwb lost sis yog, yuav txhawb tau koj txoj kev ntseeg.”

Dr. Robert L. Sumner hais tias “kuv yeej lees hais tias nws yog tug neeg uas sawv ruaj khov rau qhov tseeb, txawm yog coob tug tawm tsam nws los xij Robert Leslie Hymers, Jr. yog ib tug ntseeg tiag tiag.”

Dr. Paige Patterson, tub xibhwb loj saib xyuav lub tsev kawm Vajluskub uas yog the Southwestern [Southern] Baptist Theological Seminary sau tias “Against All Fears yogi b phauv ntawv tseem ceeb qhia txog Robert L. Hymers, Jr;, qhov kev ncajncees txog kev qhia Vajluskub, nyeem phau ntawv no thiab koj yuav tau txais koob hmoov.”

Dr. Bob Jones III, Chancellor of Bob Jones University, sau tias “Nws li keeb kwm qhiav tias nws yog neeg zoo licas…zoo li ib tug cev Vajtswv lus hauv Vajluskub Qub…kuv thiab kuv txiv zoo siab muaj Dr. R. L. Hymers Jr. yog wb tug phooj ywg.”

Dr. Kreighton L. Chan sau “Nyeem phau ntawv no thiab koj qhov kev ntshai yuav ploj mus! Koj yuav tau kev txhawb zog los ntawm Dr. Hymers lub neej, nyeem phau ntawv no! yuav txhawb tau koj zog.”

Dr. Edi Purwanto of Indonesia sau “Thaum Vajtsw nrog neeg nyob, tsis muaj leej twg tawm tsam tau nws, Dr. Hymers yog tug uas kov yeej kev tsov rog.”

Kuv tuaj yeem nyeem thiab nyeem ntxiv, tab sis qhov ntawd txaus. Kuv tsis xav txog kuv tus kheej li ib tug hero. Kuv tsuas yog ib tug txiv neej, tsuas yog ib tug txiv neej, zoo li Sarab, Mexas thiab Anpekaus. Yog ib tug txiv neej uas ntshai Vajtswv tsis txaus siab rau phau Vajluskub uas tsis lees paub, tsis yog mus rau Hollywood thaum nws tawm tsam Yexus, tsuas yog ib tug txiv neej uas tsis kam peem rau Richard Olivas, lossis Los Angeles Times, lossis txhua txhua TV xov xwm hauv Teb Chaws Amelikas. Tsuas yog ib tug txiv neej, zoo li Sarab, Mexas thiab Anpenekau!

Peb tsis ceevfaj los teb koj hauv qhov teeb meem no. Yog li ntawd, peb tus Vajtswv uas peb ua haujlwm yog los cawm peb dim ntawm cub hluav taws kub, thiab nws yuav cawm kom peb dim ntawm koj txhais tes. Tab sis yog tsis (ha! Ha! - uas yog nws!). "Tiam sis yog tias tsis yog, koj puas paub, Au Vajntxwv, peb tsis kam ua koj cov tswv ntuj, thiab tsis pe hawm daim duab kub uas koj tau tsa." Kl. Manuel Mencia tau muab ib daim phuam uas sawv ntawm kuv lub rooj, ntawm no kuv chaw ua haujlwm ntawm pawg ntseeg. Hmo ntawd Mencia tau muab cov lus no los ntawm peb tus npau suav ntawm Npanpiloo, THIAB TSIS TXHOB! Vajtswv yeej pab peb. THIAB YOG HAIS TIAS - txawm tias peb hlawv qhov kev tuag, "Peb yuav tsis pehawm koj tus cwj pwm, los yog tsis pe hawm daim duab uas koj tau ua."

Kuv cov phooj ywg hluas, koj tau hnov kuv tshaj tawm ntau zaug. Kuv zoo siab heev rau koj! Kuv khav txog cov neeg ntawm nej uas tau txais kev cawmdim nyob qhov twg kuv mus. Tiam sis qee leej tseem tsis tau dim. Koj yuav tsum muab cov pov tseg thiab chains tshiab-tshaj kev tshaj tawm! Koj yuav tsum los rau ntawm Yexus. Koj yuav tsum muab koj tus kheej rau tus Cawm Seej uas tau tuag rau koj. Pov koj tus kheej rau Yexus. Nws tuaj yeem cawm koj. Nws muaj peev xwm zam koj lub txim thiab muab txoj sia ntev dhawv rau koj. Koj hais tias, "Nws yuav cawm tsis tau kuv." Kuv teb cov lus ntawm peb cov tub ntxhais hluas Hebrew cov neeg siab phem, "Tab sis yog tias tsis yog, cia peb paub, Dab Ntxwg Nyoog, peb yuav tsis ua hauj lwm rau koj tus tswv ntuj, los sis tsis pe hawm lub txiaj ntsig golden ntawm materialism uas koj tau teem caij rau peb ntag!

Yuav ua li cas yuav lawv muaj kev ntseeg siab li no? Yog tias lawv tau los cia siab rau lawv tus kheej, Ntxwg Nyoog yuav ua rau lawv nco qab tias lawv tsis muaj zog. Tab sis lawv tsis ntseeg lawv tus kheej lub zog los yog lawv lub peev xwm. Lawv tau los cia siab rau Yexus (rau qhov Nws nyob hauv lub cub tawg nrog lawv). "Cia siab rau Khetos," koj hais tias, "Puas yog txhua yam uas kuv xav tau?" Muaj, uas yog txhua yam koj xav tau. Kuv paub, vim muaj ntau lub sij hawm thaum kuv tsis muaj dab tsi ntxiv rau kev ntseeg! Kuv tau muaj kev qaug zog thiab tsis txawj. Tiam sis Tswv Yexus yeej ib txwm cawm kuv, txawm nyob hauv kuv txoj kev qaug zog. Dhau ntawm txhua txoj kev qaug zog thiab kev sim siab ntawm Tswv Yexus tau ua rau kuv muaj kev nyab xeeb. Spurgeon hais tias, "Yog koj cia siab rau Yexus thiab raug txim, kuv yuav raug txim nrog koj. Rau qhov kuv txoj kev cia siab ntawm txoj kev cawm seej nyob hauv Tswv Yexus. Kuv cia siab rau Yexus thiab Nws yog kuv lub zog thiab kuv txoj kev cawm seej. "Koj hais tias," Nws yuav cawm tsis tau kuv. "Yog Dab Ntxwg Nyoog. Txhob mloog nws lus! Yexus tsis tau poob ib tug ntsuj plig uas cia siab rau Nws. Tsis muaj ib tug tau ploj lawm los ntseeg Yexus! Thiab Nws yeej tsis yuav.

Kuv ntseeg lub txaj los puag kuv. Kuv pw saum nws thiab so. Nov yog txoj kev uas cia siab ua yog Yexus. Tso cia rau Tswv Yexus. Cia siab rau Nws "nyob rau txhua qhov chaw siab thiab cua daj cua dub." Cia siab rau Nws thaum "tag nrho cov neeg nyob ib puag ncig koj tus ntsuj plig." "Kuv tsis tso siab rau qhov zoo tshaj plaws, tiam sis tsis khov ntawm Yexus lub npe." Los rau Yexus. Muab koj tus kheej tso pov tseg thaum koj txav koj tus kheej thaum koj lub txaj thaum tsaus ntuj. Lub txaj yuav tsis cia koj poob. Yexus yuav tsis cia koj poob. Cia siab rau Nws thaum koj cia siab rau koj lub txaj thaum tsaus ntuj. Nws yuav txhawb nqa koj, txawm nyob hauv qhov phem tshaj ntawm lub sijhawm. Kuv paub los ntawm kev paub. "Tiam sis yog tias tsis yog, kom koj paub, Au Vajntxwv, peb tsis kam ua koj cov tswv ntuj, thiab tsis txhob pe tus mlom kub uas koj tsa." Cia siab rau Tswv Yexus! Cia Siab Rau Yexus! Nws raug kev nyuaj siab thiab tuag hauv koj qhov chaw vim yog los cawm koj. Cia siab rau Nws thiab Nws yuav txhawb nqa koj "hauv txhua lub siab thiab cua daj cua dub" ntawm lub neej! Nyob rau hauv txhua txhua kev dag ntxias thiab kev ntshai. Nyob rau txhua qhov teebmeem, txawm nyob hauv txoj kev tuag, Yexus yuav tsis koj koj tseg!


THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG LOS SIS NWS TSIS TEB KOJ LI EMAIL. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Hu nkauj tshwj xeeb yog Mr. Benjamin Kincaid Griffith:
“Dare to be a Daniel” (Philip P. Bliss, 1838-1876).