Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




NPLAWM, TXAJ MUAG THIAB NTO QAUB NCAUG

THE SCOURGING, SHAME AND SPITTING
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Zaj lus qhuab qhia nyob rau pawg ntseeg Npativ Thenpaunakaus nroog Los Angeles, Vajtswv hnub, Peb hli ntuj 26, 2017
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, March 26, 2017

“Kuv tau tig nraub qaum rau cov neeg nplawm kuv, thiab tig phlu rau cov neeg nrho kuv hwj txwv tawm, kuv tsis tau khiav tawm ntawm qhov kev txaj muag thiab raug nto qaub caug” (Yaxayas 50:6).


Thaum tub neeg Ethis-au-pias, peb yuav nug tias, “Cov lus ntawm no yog hais txog dab tsi? Hais txog nws tug kheej los yog hais txog lwm tug?” (Teshaujlwm 8:34), zoo li hais nyob rau Yaxayas tshooj 53, Yaxayas hais ntawm no yog txog Tswv Yexus, qhov no yeej muaj tseeb uas tau hais txog qhov Tswv Yexus hais rau Nws cov thwjtim tias kom lawv mus rau nram Yeluxalees thiab hais li no.

“Peb mus lawm nram Yeluxalees, uas yog raws li cov cev Vajtswv tau hais tseg tias neeg leej tub yuav raug tsim txom, thiab yuav mus tso rau lwm haiv neeg, thiab yuav raug thuam, thiab raug ntaus, thiab nplawm: thiab lawv yuav nplawm nws, thiab ua kom nws tuag: thiab hnub peb nws yuav sawv rov qab los” (Lukas 18:31-33).

Tswv Yexus hais rau lawv tias lwm haiv neeg yuav thuam Nws, ntaus Nws, nplawm Nws, thiab ua kom Nws tuag, Nws hais tias txhua yam no yeej tau hais ua ntej los ntawm “cov cev Vajtswv lus” yog nqe Vajluskub ntawm no yog qhov Nws hais txog.

“Kuv tau tig nraub qaum rau cov neeg nplawm kuv, thiab tig phlu rau cov neeg nrho kuv hwj txwv tawm, kuv tsis tau khiav tawm ntawm qhov kev txaj muag thiab raug nto qaub caug” (Yaxayas 50:6).

Yog li no txhua yam tau mus tiav raws li Vajluskub tau hais tseg, Poostius Pilas, Loos tug nom loj, ntau nplawm Nws, Loos cov tub roog,

“...muab koos mom pov los rau nws ntoo, thiab lam dag pehawm thiab hais tias Yudas tug Vajntxwv! Thiab lawv nplawm nws thiab nto qaub caug rau nws...” (Malakaus 15:17-19).

Kuv ntseeg hais tias tug Yexus neeg Naxale, peb tug Cawmseej yog tug ua tiav raws li cov lus uas tau hais tseg cia,

“Kuv tau tig nraub qaum rau cov neeg nplawm kuv, thiab tig phlu rau cov neeg nrho kuv hwj txwv tawm, kuv tsis tau khiav tawm ntawm qhov kev txaj muag thiab raug nto qaub caug” (Yaxayas 50:6).

Let Joseph Hart hais txog qho no tias,

Saib Tswv Yexus ua lub siab ntev,
   Nyob rau ntawm qhov chaw txom nyem!
Neeg txhaum tau ntsia Nws txhais tes
   Thiab ntau lawv tug Cawmseej lub plhu.

Lawv muab lub koos mom pos rau nws ntoo
   Ua rau ntshav tau ntws los.
Nws lub nraub qaum los raug nplawm,
   Qhov mob tshaj yog Nws lub siab.
(“His Passion” by Joseph Hart, 1712-1768; altered by the Pastor).

“Kuv tau tig nraub qaum rau cov neeg nplawm kuv, thiab tig phlu rau cov neeg nrho kuv hwj txwv tawm, kuv tsis tau khiav tawm ntawm qhov kev txaj muag thiab raug nto qaub caug” (Yaxayas 50:6).

Hmo no kuv yuav qhia nej txog Tug Cawmseej qhov kev txom nyem, thiab kuv hais ib yam li Pilas “tug txiv neej no” qheb koj lub siab thiab mus saib Nws txoj kev hlub, saib tias Nws yog leej twg, Yam twg nws tso tseg cia thiab tau uas tias los ntawm cawm tug neeg txhaum dim ntawm hav hluav taws ua kub tag ib txhi.

I. Ib, saib Nws yog Vajtswv nqe los.

Vajtswv yug los ua neeg ua neej nyob rau ntiajteb, Nws hais nyob rau Yaxayas 50:2, “kuv los” Vajtswv Vajleejtub “los” saum qaum ntuj los thiab nrog neeg nyob uake.

“Txoj lus ntawm yog Vajtswv…thiab txoj lus ntawm ciaj ua neeg nrog peb nyob, (thiab peb tau txais nws li chwjchim zoo Vajleejtxiv) puv ntoob rau kev hlub thiab qhov tseeb” (Yauhas 1:1, 14).

“Vajtswv yug los ua neeg” (I Timautes 3:16).

Cov ntseeg txheej thaum ub yeej hu Vajtsw yog lawm hais tias Yexus “Vajtswv yog Vajtswv, Vajtswv uas yog qhov tseeb, tsis muaj leej twg tsim nws.”

Ua tib zoo xav txog qhov no koj yuav pom qhov tseeb ntawm cov lus qhia txog yam los hauv neeg lub siab, Spurgeon hais tias,

Tsis yog ib txwj ci dab tsis, tiam sis Vajtswv yog tug ua txhua yam ntawd, nws nyob yav tag los, tam sim no, thiab yam yuav los txog no, nws yog tug muaj hwjchim, nws yog tug los tuag theej peb tej kev txhaum, nws yug los ua neeg thiab coj txhua yam rov los nrog nws sib raug zoo…peb tug Tswv yog tib neeg tiag tiag…nws tsis yog neeg txhaum: raws li Vajtswv Txoj lus “Txoj lus tau yug los ua neeg nrog peb nyob” “Nrog kuv mus thiab ua tib zoo saib” hais tias “dab tsis muaj pob txha thiab nqaij tiam sis nej qhov muag pom kuv” The Metropolitan Tabernacle Pulpit, Pilgrim Publications, 1979 reprint, volume 28, p.698).

Tswv Yexus yog Vajtswv yug los ua neeg, nws yeej yog ib, Nws yog Vajtswv nqe saum qaum ntuj los, tug ob ntawm tug Vajtswv Dawbhuv yug los ua neeg!

Yog li no Vajtswv Txoj lus ntawm no yeej hais meej rau neeg lawm! Vajtswv yug los ua neeg thiab los tiv kev txom nyem! Yog ua neeg xav tsis txog tug Vajtswv uas tau yug los no thiab hais tias,

“Kuv tau tig nraub qaum rau cov neeg nplawm kuv, thiab tig phlu rau cov neeg nrho kuv hwj txwv tawm, kuv tsis tau khiav tawm ntawm qhov kev txaj muag thiab raug nto qaub caug” (Yaxayas 50:6).

Nov yog tug tsim ib puas tsav yam, thiab txhua yam nyob rau ntawm Nws, cia neeg los ua phem thiab rho Nws hwj txwv! Vajtswv cia neeg los ntau nws lub plhu ua dawb huv! Lawv ntau Vajtswv lub plhu!

Saib Tswv Yexus ua lub siab ntev,
   Nyob rau ntawm qhov chaw txom nyem!
Neeg txhaum tau ntsia Nws txhais tes,
   Thiab ntau lawv tug Cawmseej lub plhu.
(“His Passion,” Joseph Hart).

II. Ob, saib Nws ua peb tug qauv.

“Kuv tau tig nraub qaum rau cov neeg nplawm kuv, thiab tig phlu rau cov neeg nrho kuv hwj txwv tawm, kuv tsis tau khiav tawm ntawm qhov kev txaj muag thiab raug nto qaub caug” (Yaxayas 50:6).

Tswv Yexus cia neeg ntau nws zoo li yog Vajtswv tug qhev, thiab nrho Nws cov plaub hau, thiab ntau Nws lub plhu, Tswv Yexus muab hwj chim rhuav tsheem cov neeg no zoo li Korah, los sis tso hluav taws los rau lawv zoo li Eliyas, tiam sis Nws mus “zoo li Vajtswv tug menyuam yaj raug tua, thiab tug yaj uas raug neeg tua, nws yeej tsis hais ib los li” (Yaxayas 53:7), Peb tau hais li no tias,

“Qhov uas nej rau hu los rau qhov ntawd vim yog Tswv Yexus raug kev txom nyem rau peb sawvdaws thiab ua tug qauv rau peb, kom nej taug nws hneev taw, tug Tswv yeej tau ua txhaum kiag li thiab tsis tau hais lus phem li, thaum lawv hais lus phem rau tug nws, tug tswv tsis tau hais lus phem rov rau lawv, tiam sis muab txhua yam ntawd rau Vajtswv ua tug txiav txim yam ncajncees” (1 Petus 2:21-23).

Peb xav muab peb lub neej thiab nyiaj txiag rau Vajtswv, tiam sis thaum peb raug kev txom nyem thaum ntawd peb txawm tig rov qab, yog Tswv Yexus tig rov los tawm tsam neeg thiab ua phem rau neeg ces Nws yog tsis yog tug Cawmseej tiag, peb yuav hais li cas yog thaum muaj neeg los sis txheej ze hais rau peb tias peb yog neeg dag, hais txog peb tug kheej xwb, thiab hais lus phem txog qhov peb yog tug ntseeg Vajtswv? Peb yuav tsum nco ntsoov tias Tswv Yexus “nyob rau qhov kev sib humxeeb” tsis hais dabtsi thaum Nws raug cem hais tias yog neeg dag hmo ua ntej Nws yuav raug Ntsia (Mathais 26:63). Thaum Pilaj hais rau Nws, “lawv tau hais ntau yam phem rau rau koj es koj yuav tsis hais dab tsi li lov?” Yexus “tsis hais ib los dab tsi rau nws, ua rau tug tswv zov ntawm xav tsis thoob” (Mathais 27:13-14).

Kuv kawm txog qhov no rau thaum peb peb los sib cav txog zaj yeeb yaj kiab uas yog “The Last Temptation of Christ” vim zaj no yog cov lus cuav tawm tsam Tswv Yexus xwb, yeej tsis muaj tseeb li ntawd, tiam sis kuv qhov kev mob sib ntawd muab khawv cia twj ywm, kuv yeej hlub cov neeg Ixayees thiab lawv lub teb chaws tag kuv lub siab, tiam sis muaj ntau zaug yeej chim qhov lawv ua rau Yexus,

“Nej yuav tau nyob kaj siab lug thaum lwm tug ntxub nej thiab muab nej ntiaj tawm ntawm lawv, lawv yuav hais phem txog nej thiab hais tias nej yog neeg phem, vim yog qhov nej ua rau neeg leej tub, hnub ntawd nej yuav sum zoo siab, thiab seev cev zoo siab sim saib seb nej tej nqe zog nyob rau ntuj ceeb tsheej vim yog nej tej yawg koob tau ua li ntawd rau cov cev Vajtswv lus yav tag los thiab” (Lukas 6:22-23).

Tswv Yexus cov lus ntawd ua rau kuv kawm tau ntau yam hauv kuv lub neej, kuv xav tias tsis ntxim nyho peb yuav lost iv thaiv peb tug kheej rau tej lug sijhawm neeg saib tsis tau peb, lub sijhawm thaum peb los hais txog “The Last Temptation” muaj ib tug neeg ntau kuv phlu, kuv mus hais lus rau neeg coob coob, tiam sis kuv kawm ntawm Tug Tswv tias tsis txhob ua li ntawd, vim nws yeej tsis “khiav ntawm ntawm qhov lawv tuag nws” Kuv thiaj li ua siab ntev tig ua qhov zoo rau lawv, tom qab ntawd tsis ntev tug neeg phem rau kuv ntawm txawm raug neeg muab nws tua pov tseg, Vajtswv yeej paub txog qhov kuv tu siab thiab quaj rau nws thiab nws tsev neeg.

Spurgeon tau hais nyob rau nws ib zaj lus qhuab qhia li no “Koj yuav tsum ua tug neeg txo hwjchim kom qe, txawm yog neeg lwm tug yuav ntxub koj los sis tsis lees yuav koj, ua kom Vajtswv tau ntsej muag” (“The Shame and Spitting,” The Metropolitan Tabernacle Pulpit, Pilgrim Publications, 1972 reprint, volume 25, p. 431).

Peb txhua tug yuav tsum nco ntsoov tug Tswv Yexus tug yam ntxwv thaum neeg thuam thiab hais lus phem tawm tsam rau lub sijhawm ntawd. Spurgeon hais tias,

Koj puas tau nstsib qhov raug mob…? Yexus tau ntsib li ntawd, vim nws “muab nws lub nraub qaum rau tug neeg txhaum.” Koj puas tau ntsib kev txom nyem…los ntawm kev raug ntaus? “Nws yeej tsis tig nws lub plhu tawm ntawm cov neeg txhaum thiab qhov txaj muag” Koj puas tau raug thuam…? Koj puas tau raug neeg muaj kob tso daj tso luag…? Tswv Yexus tuaj koj tog, koj yeej paub txog tej yam tsis zoo uas lawv ua rau nws, txhua yam uas ua rau koj mob siab tug Tswv twb raug los lawm… (Spurgeon, ibid.).

Saib Tswv Yexus ua lub siab ntev,
   Nyob rau ntawm qhov chaw txom nyem!
Neeg txhaum tau ntsia Nws txhais tes,
   Thiab ntau lawv tug Cawmseej lub plhu.

III. Peb, saib Nws zoo li tug uas tuag theej tug neeg txhaum.

“Kuv tau tig nraub qaum rau cov neeg nplawm kuv, thiab tig phlu rau cov neeg nrho kuv hwj txwv tawm, kuv tsis tau khiav tawm ntawm qhov kev txaj muag thiab raug nto qaub caug” (Yaxayas 50:6).

Nco ntsoov hais tias qhov Yexus ntsib kev txom nyem ntawm tsis yog los ntawm Nws qhov kev txhaum, vim nws yeej tsis muaj kev txhaum.

“Tiam sis nws raug ntau twb vim yog peb yuam cai, nws nqaij ntuag twb yog vim peb yog neeg phem: peb nyob kaj siab twb yog vim nws raug ntau kom kom peb tau zoo” (Yaxayas 53:5).

Nyob rau Yaxayas 53 qhia rau peb paub tias qhov nws raug nplawm nqaij ntuag ntawd zoo li nws twb yuav tuag, qhov tseem ceeb yog theej tug neeg txhaum, peb paub tias nws tsis muaj kev txhaum, Vajluskub hais rau peb tias Vajtswv “ua kom nws txhaum vim yog peb, tug uas tsis muaj kev txhaum; kompeb yog neeg ncajncees rau ntawm Vajtswv” (2 Kaulauthaus 5:21), Thaum Yexus raug kev txom nyem, nws raug txom nyem vim yog peb tej kev txhaum, theej peb tej kev txhaum, kom peb thiaj raug cawm kom dim, kev txhaum yog yam uas phem tshaj plaws, Kev txhaum tsim nyog yuav tsum tau nplawm. Kev txhaum tsim nyog yuav tsum tau nto qaub ncaug rau. Kev txhaum tsim nyog yuav tsum tau tuag saum ntoo khaublig. Thiab vim hais tias Yexus coj peb txoj kev txhaum rau Nws tus kheej, Nws yuav tsum tau muab nplawm. Nws yuav tsum tau muab nto qaub ncaug rau. Nws yuav tsum tau muab tso rau txaj muag. Yog hais tias koj xav paub dab tsi Vajtswv xav ntawm txoj kev txhaum, saib rau ntawm Nws Leej Tub, nplawm thoob plaws rau tom qab, cov plaub hau muab txiav pov tseg ntawm nws lub puab tsaig, Nws lub ntsej muag nto qaub ncaug rau ntawm cov tub rog thaum Nws tau ua ib tug neeg uas ua txhaum muab rau koj thiab kuv. Yog hais tias koj thiab kuv twb raug nplawm thiab raug muab txiav pov thiab nto qaub ncaug rau peb tej kev txhaum nws yuav tsis muaj surprise. Tiam sis Nws uas ris peb tej kev txhaum yog Vajtswv tus Tub. Yexus sawv nyob rau hauv peb qhov chaw, thiab "nws txaus siab raug kev txom nyem nws; nws tau muab nws tso rau kev tu siab: thaum koj yuav ua nws tug ntsujplig fij rau kev txhaum" (Yaxayas 53:10). Txawm tias peb txoj kev txhaum tsuas pw rau Yexus los ntawm imputation, nws tshwm sim los rau Nws lub deepest mob thiab kev txaj muag ua ntej nws tau them rau saum ntoo Khaublig.

Ua tib zoo saib cov lus ua tau hais tnawm no "Kuv tau muab kuv nraub qaum rau cov neeg txhaum nplawm" Yexus zoo siab hlo muab nws tus kheej mus rau cov neeg txhaum ntau, rau lawv rho Nws cov hwjtxwv, thiab nto qaub ncaug rau nws lub ntsej muag. Nws muab nws tus kheej los tuag saum tus ntoo khaub lig. Tsis muaj ib tug ua Nws raug kev txom nyem rau peb tej kev txhaum. Nws zoo siab hlo ua li ntawd. Vajtswv Leej Tub txaus siab los ua ib tug raug foom tsis zoo rau peb, Nws txaus siab theej tug tus nqi rau peb tej kev txhaum - peb thiaj li tau txais kev zam txim los ntawm ntawm Vajtswv thiab raug suav ua neeg ncaj ncees nyob rau hauv Nws lub xub ntiag.

Koj puas hnov qhov no thiab phemhwj siab kaewg nkaus? koj puas nco ntsoov hais tias Vajtswv Leej Tub twb nraug ntau, thiab nplawm, thiab cem, thiab tsis muaj qhov ntshai thiab qhuas? Nws uas yog tug xuas huab los npog lub ntuj ho tsis npog nws lub ntsej muag los ntawm kev txaj muag thiab raug nto qaub ncaug. Nws uas yog tug tsim lub ntiatjeb ho tig nraub thiab cia nws tus kheej rau lawv nplawm. Nws uas yog tug tsis ib puas tsav yam thiab lub hom phiaj loj yog coj txhua yam los nyob uake rau hauv nws, Thaum cov tubtxib saum ntuj hu nkauj qhuas thiab muaj suab paj nruag nyob rau hauv qhuas nws, yuav nws zoo li tau hais tias Nws raug ntsia rau saum tus ntoo khaub lig? Kuv xav hais tias yog vim li cas cov qhov ntsia hlaus yeej nyob tag mus yog qhia rau peb paub tias thaum peb mus txog rau saum ntuj ceeb tsheej peb yuav pom nws lub ntsej muag uas ci ntsha iab thiab yuav ua rau peb hnov qab cov neeg uas tau ntau, nto qaub ncaug thiab nplawm nws huv tib si lawm!

Saib Tswv Yexus ua lub siab ntev.
   Nyob rau ntawm qhov chaw txom nyem!
Neeg txhaum tau ntsia Nws txhais tes,
   Thiab ntau lawv tug Cawmseej lub plhu.

Nws lub ntsej muag! Yog vim li cas tsis nto qaub ncaug rau cov tubtxib saum ntuj? Yog tsis muaj qhov chaw rau koj mus nto qaub ncaug, tab sis tsus yog nws lub ntsej muag uas ntxim hlub xwb lov? Nws lub ntsej muag! Vajtswv pab peb thiab! Nws lub ntsej muag! Lawv nto qaubncaug rau Yexus ' lub ntsej muag dawb huv! Spurgeon hais tias, "Kuv yuav tias cov neeg puas ntxim nyob raug tsim los los sis ... ntxim nyog lawv yuav tsum raug pov rau qhov chaw uas tsis muaj dab tsi kiag los zoo tshaj qhov ciaj sia los ua neeg ua qhov kev phem loj tag li no" (ibid., P. 428). Vajtswv pab peb thiab! Lawv nto qaub ncaug rau peb tus Cawmseej lub ntsej muag!

Yog hais tias koj ploj lawm, kuv thov kom koj cia siab rau Nws tam sim no. Koj tej kev txhaum yuav raug rhuav tshem thaum koj cia siab rau Nws, vim hais tias nws ris tag nrho koj tej kev txhaum thiab kev txaj muag thaum Nws raug ntsia rau saum tus ntoo khaub lig. Koj tej kev txhaum raug muab tshem tawm, Yexus tau ris tag nrho - nyob rau nraum nws nraub qaum, nyob rau Nws lub puab tsaig, nyob rau Nws lub ntsej muag, thiab nyob rau hauv lub qhov txhab ua nyob rau hauv nws txhais tes thiab ob txhais taw. Cia siab rau Nws thiab koj tej kev raug txim tag nrho raug muab tshem tawm, thiab koj yuav dim, tsis txhaum nyob mus ib txhis los ntawm Nws txoj kev cawmdim thiab kev hlub! Thov sawv ntsug thiab hu zaj nkauj zaj nkauj rau, “Oh, What a Fountain!” Los ntawm Dr. John R. Rice.

Peb muaj ib zaj lus qhia txog txoj kev hlub loj,
   Thiab qhia rau peb hais tias muaj kev zam txim.
Rau tug neeg txhaum, vim yog qhov Yexus txom nyem
   Thiab raug ntsia rau saum ntoo Khaublig.
Nws txoj kev hlub tau ntws los ua ntshav,
   Los ntawm tug Cawmseej sab tav!
Nws cov ntshav twb yog los ntxuav peb kev txhaum,
   Cawm peb dim hauv txoj kev txhaum.
(“Oh, What a Fountain!”, Dr. John R. Rice, 1895-1980).

Hmo no kuv thov Vajtswv kom nej cia siab rau Yexus, Nws cov Ntshav yuav ntxuav koj los ntawm txhua yam kev txhaum, cia li cia siab rau Nws tam sim no, koj yuav dim txhua lub sijhawm, thiab mus tag ib txhi.


THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG LOS SIS NWS TSIS TEB KOJ LI EMAIL. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub uantej yog Dr. Kreighton L. Chan: Lukas 18:31-33
Hu Nkauj ua ntej mloog Vajtswv lus los ntawm Kl. Benjamin Kincaid Griffith:
“Lead Me to Calvary” (Jennie Evelyn Hussey, 1874-1958).


TXHEEJ TXHEEM

RAUG NPLAWM, TXAJ MUAG THIAB RAUG NTAU

THE SCOURGING, SHAME AND SPITTING

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Kuv tau tig nraub qaum rau cov neeg nplawm kuv, thiab tig phlu rau cov neeg nrho kuv hwj txwv tawm, kuv tsis tau khiav tawm ntawm qhov kev txaj muag thiab raug nto qaub caug” (Yaxayas 50:6).

(Teshaujlwm 8:34; Lukas 18:31-33; Malakaus 15:17-19)

I.   Ib, saib nws yog Vajtswv nqes los ua neeg, Yaxayas 50:2;
Yauhas 1:1, 14; 1 Timautes 3:16.

II.  Ob, saib nws ua tug qauv, Yaxayas 53:7; 1 Petus 2:21-23;
Mathais 26:63; 27:13-14; Lukas 6:22-23.

III. Peb, saib nws zoo li tug tuag theej neeg qhov chaw, Yaxayas 53:5;
2 Kaulithaus 5:21; Yaxayas 53:10.