Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




OB LUB NTSIAB LUS TXOG UACAS COV NTSEEG HAUV AMELIKAS THIAB SAB HNUB POOB TSIS MUAJ ROOJ TXHAWB SIAB

THE TWO REASONS WHY THE CHURCHES IN AMERICA
AND THE WEST DON’T EXPERIENCE REVIVAL
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Zaj lus qhuab qhia nyob rau Npativ Thenpaunakaus nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav tsaus ntuj Cuaj hli 25, 2016
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, September 25, 2016


Yav tsaus ntuj no muaj ob lub ntsiab lus uas kuv yuav hais txog tias yog vim licas cov pawg ntseeg nyob tebchaws Amelikas thiab sab Hnub poob tsis muaj rooj txhawb siab, lo lus “”Roo Txhawbsiab” kuv txhais hais tias peb hais txog rooj txhawb siab li txheej thaum 18th century los sis peb puas xyoo los txog rau tiam 19th century, kuv tsis tau hais txog rooj “txhawb siab” raws li cov neeg Ntseeg Vajtswv tiam tam sim no vim lawv lam tau coj nyob rau tiam 20th century los txog rau tiam no yog 21st ua peb tseem ciaj sia nyob no.

Ntuav nej phau Vajluskub rau 2 Timauthy 3:1 (nyob rau daim 1280 hauv phau Vajluskub uas yog the Scofield Study Bible), kuv yuav nyeem xya nqe hauv tshooj no.

“Qhov no tseem paub tias yog tiam ntiajteb kawg los txog, neeg yuav hlub lawv tug kheej xwb, muab hlob khav theeb, nyoj nruj cov tsiv, tsis mloog niam txiv lus, tsis paub ua tsaug, tsis dawb huv, ib tug tsis hlub ib tug, tsis ua raws li tau cog lus tseg, hais lus phem rau lwm tug, ua dog ua dig, neeg nyaum, ntxub tug neeg zoo, neeg ntxeev siab, neeg phem, neeg muab hlob, nyiam kev lom zem tshaj nyiam Vajtswv, lawv ntseeg Vajtswv sab nraud xwb, tiam sis tsis lees yuav lub hwjchim, cov neeg zoo li no nej cia li txav kom deb, vim yog lawv tej kev txhaum, muaj cov neeg nyhiav mus hauv lawv tej tsev, thiab mus ua phem ua qia rau cov poj niam tsis muaj tswvyim, thiab qaug rau kev phem kev qias, txawm yuav kawm tag mus li tiam sis tsis paub txog qhov tseeb hlo li” (2 Tismautes 3:1-7).

Nyob rau nqe 13.

“Tiam sis tug neeg phem thiab neeg siab khaus yim huab phem tshaj tuaj, dag lwm tug, thiab raug lwm tug dag thiab” (2 Timautes 3:13).

Cov nqe Vajluskub no qhia peb txog qhov tso kev ntseeg tseg, uas yog hais txog cov ntseeg “tiam ntiateb kawg” (3:1), Nqe 2 txog 4 hais txog cov “ntseeg” uas tso Vajtswv tseg los ntawm hais li ub hais li no, nqe 5 qhia txog tias yog vim licas cov “ntseeg” cuav thiab lis phem thiab ntxeev siab

“Lawv ntseeg Vajtswv ntawm daiv tawv xwb, tiam sis tsis lees yuav lub hwjchim cov neeg zoo li no nej cia txav kom deb” (2 Timautes 3:5).

Ua ntej kuv yuam ntxhais nqe ntawd, kuv yuav hais txog qees am ntawm Dr. J. Vernon, McGee vim nws tau hais txog nqe Vajluskub no tias nqe ib yog hais txog “tiam ntiajteb kawg” Dr. McGee hais tias “tiam ntiajteb kawg” yog ib lo lus tseem ceeb…[rau] tiam yuav kawb ntawm cov ntseeg” Dr. McGee hais txog nqe 1 txog 4 li no “peb muaj kaum cuaj yam uas tsis sib thooj...yam tej [pab pawg] uas tsis zoo…lawv puas leej hais txog yam ua tau tshwm sim nyob [rau] tiam yuav kawg” (J. Vernon McGee, Th.D., Thru the Bible, notes on II Timothy, chapter 3). Dr. McGee txhais nqe 5 li no “hais txog yam uas yog Vajtswv! Tiam sis kuj tsis yog li ntawd tiag vim yog tsuas hais txog ib yam kev ntseeg xwb, tiam sis tsis ciaj sia thiab tsis tseeb” (ibid.). Nov yog hu tias “Cov ntseeg” uas yog “ntseeg Vajtswv” - ntawm yog yam sab nrad, tiam sis tsis lees yuav hwjchim, qhov no qhia tseeb hais tias lawv yeej tsis hloov dua siab tshiab tiag los ntawm Vajtswv lub hwjchim thiab Yexus cov Ntshav, qhov no thiab li txhais tias yog vim licas nqe 7 muaj tseeb txog rau cov ntseeg nim no, lawv yog ib txhia ntawm cov neeg hmo no!

Lawv muaj peev xwm kawm Vajtswv txoj lus, tiam sis tsis hloov dua siab tshiab, Dr. Charles C. Ryrie hais nov yog txhais ntawd, “Tsis muaj hnub uas lawv [yuav] los paub txog Yexus” (Ryrie Study Bible; nyob rau nqe 7). Muab ntau tug ntseeg niam hnub nim no tsis ruaj tsis khov, lawv tsis hloov dua siab tshiab, ua neej dog dig, 1 Kaulithaus 2:14 hais txog cov neeg li no “Ua neej ntiajteb [tsis hloov dua siab tshiab] tsis lees yuav Vajtswv tug Ntsujplig…los sis tsis paub txog, vim yog tsis nyob rau seem ntsujplig” tam sim no kuv yuav los hais txog ob lub ntsiab lus tias yog vim licas thiaj li tsis muaj rooj txhawb siab nyob rau Amelikas thaib cov teb chaws sab Hnub poob tau 140 xyoo.

I. Ib, qhov tsis muaj rooj txhawb siab tau 140 xyoo vim yog peb tsuas muaj cov neeg tsis ntseeg ua kevcai rau dej xwb!

Muaj cov ntseeg saum plhom tug tsis tau hloov dua siab tshiab vim yog lawv raug dag los ntawm “decisionism” los sis yuav neeg qhov kev txiav txim siab cov los rau cov pawg ntseeg vim yog Charles G. Finney, nws cov lus qhiab los rau pawg ntseeg thiab qhia hais tias kev cawm dim hauv pawg ntseeg vim yog qhov nyob ntawd “neeg qhov kev txiav txim siab” thaib nyob ntawm “tug neeg txhaum qhov kev thov Vajtswv” los sis ntseeg raws ib nqe Vajluskub xwb, tiam sis lawv tsis tau hloov dua siab tshiab los ntawm qhov muaj Vajntsujplig tiag tiag, thawj yam hauj lawm ntawm Vajtswv tug Ntsujplig yog coj tug neeg txhaum los paub txog kev txhaum, Yauhas 16:8, 9 hais tias “Thaum nws [Vajntsujplig tug dawb huv] tau los, nws yuav qhia [kom paub] txog ntiajteb tej kev txhaum…qhov kev txhaum ntawd, vim yoglawv tsis ntseeg kuv” txog rau thaum ib tug neeg twg ntseeg txog nws tej kev txhaum, lawv yeej tsis xav tau Vajtswv tiag tiag, Nws qhov kev fij tug kheej saum ntoo Khaublig, thiab tug neeg ntawd yuav tsum raug ntxuav los ntawm Tswv Yexus cov Ntshav, muaj ntau zaug peb hnov neeg hais tias lawv xav dim, tiam sis thaum lawv tsis paub txog kev txhaum, lawv yuav tsis cia siab rau Yexus.

Yam hauj lwm ob ntawm Vajntsujplig yog ua kom Yexus tau koob meej, Yexus hais tias, “Nws yuav ua kom kuv tau koob meej: lawv yuav [txias yam uas yog kuv lub siab] thiab los rau koj” (Yauhas 16:14, los sis zoo li Yexus tau hais nyob rau Yauhas 15:26, Vajntsujplig “yuav ua povthawj txog kuv” tom qab paub txog kev txhaum, Vajntsujplig thiab qhia tias Yexus xwb thiaj li zam tau kev txhaum, yam hauj lwm kawg yog hloov dua siab tshiab, Vajtswv coj tug neeg txhaum los cuag Yexus, Tswv Yexus hais tias “Tsis muaj neeg los cuag kuv tau, tsuas yog Vajleetxiv coj tug neeg txhaum los xwb…” (Yauhas 6:44), tug neeg hais tias “Kuv yuav ntawm Yexus tau licas” tsis totaub hais tias nws yuav tsum ntseeg txog kev txhaum ua ntej, kev cawm dim yog Vajtswv lub hwjchim, cov thwjtim nug Yexus tias “Leej twg thiaj yuav dim?” Yexus teb hais tias, “yog neeg xwb yeej ua tsis tau, tiam sis tsis yog rau Vajtswv” (Malakaus 10:26, 27).

Cov neeg Petekos uas hloov dua siab tshiab, thawj yam uas tshwmsim yog paub txog kev txhaum kom tug neeg txhaum los paub txog kev txhaum thiab cawm nws tug kheej, tom qab ntawd tug neeg txhaum pom Yexus zoo li nws qhov kev vam, thiab los rau ntawm Yexus, Vajtswv coj nws los cuag tug Cawmseej, cov neeg yeej tsis lees yuav qhov kev qhia uas yog “neeg qhov kev txiav txim siab” niaj hnub nim no cov neeg no tsuas yog hais kom neeg hais li tug neeg txhaum qhov kev thov Vajtswv, tsis neeg tsis lees yuav Vajtswv lub hwjchim, no yog thawj yog uas peb tsis muaj rooj txhawb siab.

John Cagan yog ib tug tub hluas nyob rau peb pawg ntseeg nws xav mus kawm Vajtswv txoj lus, nws hloov dua siab tshiab thaum muaj 15 xyoo, kuv thov muab nws cov lus povthawj coj los hais ua ob lub ntsiab lus, Ib, vim nws nws muaj lub “tsev kawm ntawv” zoo qhia txog kev hloov dua siab tshiab ua ntej Finney yuav los hloov neeg qhov kev xav, thiab yam ob muaj ib tug hluas ntseeg uas tsis lees yuav Yexus tau ob xyoo, nyuab qhuas los hloov dua siab tshiab thaum nws hnov peb nyeem Vajtswv Txojlus, kuv hnov cov lus pov thawj qhia txog kev hloov dua siab tshiab, nov yog John Cagan cov lus povthawj.

      Kuv yuav nco ntsoov lub sij hawm ntawm kuv hloov dua siab tshiab yog li vividly thiab intimately tias cov lus zoo li me me piv rau zoo npaum li cas qhov txawv Khetos ua. Ua ntej kuv hloov dua siab tshiab kuv yog tag nrho ntawm kev chim siab thiab kev sib ntxub. Kuv coj muaj nuj nqis nyob rau hauv kuv tej kev txhaum thiab kuv enjoyed ua neeg mob, thiab txuam kuv tus kheej nrog cov neeg uas ntxub Vajtswv; rau kuv txoj kev txhaum tsis yog ib co "yuam kev" yuav tsum tau khuv xim. Kuv tau txhob txwm muab kuv tus kheej rau txoj kev no. Vajtswv pib mus ua hauj lwm rau kuv nyob rau hauv txoj kev kuv yuav tau tsis txhob xav raws li kuv lub ntiaj teb no pib sai sai crumble nyob ib ncig ntawm kuv. Cov lis piam ua ntej rau kuv hloov dua siab tshiab muaj xws li tuag: Kuv puas tau pw tsis tsaug zog, kuv yuav tsis luag, kuv yuav tsis nrhiav ib daim ntawv uas kaj siab lug. Peb lub tsev teev ntuj twb muaj evangelistic cov rooj sib tham thiab kuv yuav kom meej meej nco ntsoov luag thuam lawv raws li kuv xav kiag li saib kuv ib tug xibhwb thiab kuv txiv.
      Tus Vaj Ntsuj Plig tau pib heev twv yuav raug hu txim rau kuv ntawm kuv txoj kev txhaum nyob rau hauv lub sij hawm, tab sis, nrog kuv tag nrho kuv yuav tso tseg tag nrho cov kev xav kuv muaj txog Vajtswv thiab hloov dua siab tshiab. Kuv tsis kam mus xav txog nws, tsis tau kuv yuav tsis tso tseg koj li quaj los kuamuag vim. Los ntawm Sunday thaum sawv ntxov ntawm Lub rau hli ntuj 21, 2009, kuv twb kom huv si daig. Kuv yog nkees ces ntawm nws tag nrho. Kuv pib ntxub kuv tus kheej, ntxub kuv txoj kev txhaum thiab yuav ua li cas nws ua rau kuv xav tias.
      Thaum Dr. Hymers tau qhuab qhia, kuv txaus siab tau ua yuav tsis tau txais nws, yuav tsis mloog, tab sis raws li nws qhia kuv yuav cia xav tias tag nrho cov kuv tej kev txhaum rau kuv tus ntsuj plig. Kuv twb suav cia lub vib nas this txog cov lus qhuab qhia yuav tshaj, tab sis cov xibhwb cia cov lus qhuab qhia, thiab kuv tej kev txhaum los ua endlessly heev zuj zus. Kuv yuav tsis ncaws tej pas ntse ntse, kuv muaj tau txais kev cawmdim! Txawm li caw tau muab kuv tsis kam ua, tab sis kuv cia li tsis tau coj nws ntxiv lawm. Kuv paub hais tias kuv yog tus heev phem tau tug neeg txhaum kuv yuav ua tau thiab hais tias Vajtswv yog ncaj ncees mus rau txim rau kuv mus ntuj raug txim. Kuv yog nkees ces ntawm chav, kuv thiaj li nkees ntawm txhua yam kuv yog. Tus xibhwb qhuab ntuas kuv, thiab hais kom kuv tuaj mus rau Tswv Yexus, tab sis kuv yuav tsis tau. Txawm li tag nrho kuv txoj kev txhaum txim rau kuv kuv tseem yuav tsis muaj Yexus. Tej lub sij hawm yog tus phem tshaj ntawm tag nrho cov raws li kuv xav hais tias kuv yuav tsis tau txais kev cawmdim thiab kuv yuav cia li tau mus rau ntuj raug txim. Kuv twb "ua" tau txais kev cawmdim, kuv twb "ua" cia siab rau Yexus thiab kuv yuav tsis tau, Kuv cia li tsis yuav kuv tus kheej rau Tswv Yexus, kuv yuav tsis txiav txim siab los ua ib tug Christian, thiab nws ua rau kuv xav tias yog li tsis cia siab. Kuv yuav xav tias kuv txoj kev txhaum thawb kuv mus rau hauv ntuj raug txim tsis tau kuv yuav xav tias kuv stubbornness yuam kuv lub kua muag tam sim ntawd. Kuv twb daig nyob rau hauv qhov teeb meem.
      Mam li nco dheev cov lus ntawm ib tug cov lus qhuab qhia tshaj tawm txoj xov xyoo ua ntej mus rau hauv kuv lub siab: "Yield rau Tswv Yexus! Paib los rau Tswv Yexus! "Tus xav hais tias kuv yuav tau muab rau Yexus kom ntxhov siab rau kuv hais tias rau dab tsi zoo li mus ib txhis kuv tsuas yuav tsis tau. Yexus tau muab Nws lub neej rau kuv. Qhov tiag Yexus mus raug ntsia rau kuv thaum kuv yog nws tus yeeb ncuab thiab kuv xav tsis tawm los mus rau Nws. Qhov no xav tsoo kuv; Kuv yuav tsum tau qhia rau tag nrho cov ntawm nws mus. Kuv cia li yuav tsis tuav mus rau kuv tus kheej lawm, kuv yuav tsum tau muaj Tswv Yexus! Nyob rau hauv lub sij hawm ntawd kuv yielded mus rau Nws thiab los cuag Tswv Yexus los ntawm txoj kev ntseeg. Nyob rau hauv lub sij hawm ntawd nws ciali raws li yog tias kuv yuav tsum tau qhia rau kuv tus kheej tuag, thiab ces Khetos tau muab rau kuv lub neej! Muaj tsis muaj kev txiav txim los yog li kuv lub siab tab sis, nrog kuv lub siab, nrog ib tug yooj yim so nyob rau hauv Tswv Yexus, Nws cawm tau kuv! Nws ntxuav kuv kev txhaum tseg nyob rau hauv nws cov ntshav! Nyob rau hauv uas ib lub sij hawm ntawd, kuv tsis kam Khetos. Nws yog li ntawd tseeb tias txhua yam kuv tau ua yog cia siab rau Nws; Kuv yeej paub lub caij nyoog tseem muaj thaum nws ceased mus yuav kuv thiab nws yog tsuas yog Tswv Yexus. Kuv yuav tsum tau zam! Nyob rau hauv lub sij hawm ntawd muaj ib tsis muaj lub cev zoo nkaus li los sis blinding lub teeb, Kuv tsis xav tau ib tug zoo nkaus li, kuv muaj Tswv Yexus! Tiam sis nyob rau kev cia siab rau Tswv Yexus nws muaj raws li yog hais tias kuv txoj kev txhaum twb nqa tawm kuv tus ntsuj plig. Kuv muab los ntawm kuv txoj kev txhaum, thiab kuv ntsia mus rau Tswv Yexus ib leeg! Yexus cawm kuv dim.
      Yuav ua li cas Yexus yuav tsum hlub kuv kom zam txim rau tsawg kawg deserving neeg txhaum uas twb zus nyob rau hauv ib tug zoo lub tsev teev ntuj thiab tseem muab tawm tsam Nws! Lo lus zoo li lub caij nplooj zeeg kom luv luv ntawm qhov kev piav qhia ntawm kuv hloov dua siab tshiab thiab nyob rau hauv kev qhia tawm ntawm kuv txoj kev hlub rau Tswv Yexus. Tswv Yexus tau muab Nws lub neej rau kuv thiab rau qhov no kuv muab kuv tag nrho rau nws. Yexus txi nws lub zwm txwv rau ib tug ntoo khaub lig rau kuv li kuv nto qaub ncaug rau nws lub tsev teev ntuj thiab thuam Nws txoj kev cawm seej; yuav ua li cas muaj peev xwm kuv puas tau txaus tshaj tawm Nws txoj kev hlub thiab txoj kev hlub tshua? Yexus coj kuv ntxub thiab chim siab tam sim ntawd thiab muab kuv hlub xwb. Nws muab rau kuv ntau tshaj li ib tug tshiab pib - Nws muab kuv ib lub neej tshiab. Nws tsuas yog los ntawm txoj kev ntseeg hais tias kuv paub tias Tswv Yexus tau ntxuav kuv tej kev txhaum tseg, thiab kuv yuav nrhiav kuv tus kheej xav li cas Kuv tsis paub nyob rau hauv kuv tsis muaj kev ua vaj tse pov thawj, tab sis kuv yeej ib txwm nco ntsoov kuv tus kheej hais tias "txoj kev ntseeg yog lub substance ntawm tej yam uas tsis pom" thiab kuv nrhiav tau kev thaj yeeb paub hais tias tom qab ceev faj xav tias kuv txoj kev ntseeg rests on Yexus. Yexus yog kuv tsuas teb.
      Kuv thiaj ua tsaug rau qhov kev hlub Vajtswv muab rau kuv, qhov ntau yuav nws ncua rau kuv, thiab rau li ntiag nqus kuv rau Nws Leej Tub vim hais tias kuv yuav tau tsis txhob tuaj mus rau Tswv Yexus rau kuv tus kheej. Cov no yog cov cia li lus, tab sis kuv txoj kev ntseeg rests nyob rau hauv Tswv Yexus, vim Nws tau hloov kuv. Nws yeej ib txwm tau muaj, kuv tus Cawmseej, kuv So, thiab kuv tug Cawmseej. Kuv txoj kev hlub rau Nws nkawd li me me piv rau ntau npaum li cas Nws hlub kuv. Kuv yuav tsis nyob rau nws ntev txaus los yog siab dawb paug txaus, kuv yuav tsis ua ntau dhau rau Khetos. Muab Tswv Yexus yog kuv kev kaj siab! Nws muab kuv lub neej thiab kev thaj yeeb tom qab tag nrho cov kuv tau paub yog yuav ua li cas ntxub. Yexus yog kuv ambition thiab cov kev taw qhia. Kuv tsis cia siab rau kuv tus kheej, tab sis muab tso rau kuv kev cia siab nyob rau hauv Nws nyob ib leeg, vim Nws tau yeej tsis tsis tau tejyam kuv. Yexus tuaj mus rau kuv, thiab qhov no kuv yuav tsis tawm Nws.

Cov no yog cov lus ntawm John Samuel Cagan hloov siab los ntseeg thaum muaj hnub nyoog 15. Tam sim no nws npaj mus rau hauv lub hauj lwm qhuab qhia. Yuav ua li cas tshwm sim rau John Cagan yog dab tsi tshwm sim nyob rau hauv ib tug tiag tiag hloov dua siab tshiab! Vajtswv yuav tsum tau ua rau koj dab tsi Nws puas tau rau John!

Feem ntau cov xibhwb hnub no yuav muaj tam sim ntawd tau nws hais tias ib tug kev thov Vajtswv, ces ua kevcai raus dej nws - thiab ua rau nws ib tug ntawm lub tsheej lab ntawm poob neeg nyob rau hauv peb cov pawg ntseeg! Tus thawj yog vim li cas peb tsis muaj lub rooj txhawb siab hnub no yog tias xibhwb yuav tsis cia Vajtswv ua hauj lwm nyob rau hauv neeg txhaum lub siab. Lawv txeeb tau tug neeg txhaum deb ntawm Vajtswv txoj hauj lwm thiab kev cai raus dej rau nws poob! Kuv ntseeg hais tias ze li ntawm tag nrho cov kev cai raus dej hnub no yog kev cai raus dej ntawm poob neeg. Uas yog tus thawj vim li cas peb tsis muaj kev txhawb siab! Txhua leej txhua tus yog pronounced txais kev cawmdim thiab ua kevcai raus dej tsis muaj ib tug hloov dua siab tshiab! Kuv lees tias kuv kuv tus kheej siv ua kev txhaum ntawd. Vajtswv, zam txim rau kuv. Yog vim li cas lwm tus muaj Vajtswv txiav rooj txhawb siab los ntawm peb rau ntau tshaj 140 xyoo? Yog vim li cas lwm tus neeg? Qhov tshij, muaj ib tug ntau vim li cas!

II. Ob, tsis muaj rooj txhawb siab tau 140 xyoo vim yog peb hais txog Vajntsujplig heev tshaj txog qhov uas cov ntseeg lees lawv tej kev txhaum thiab raug ntxuav los ntawm Yexus cov ntshav.

Qhov no yog ib yam dab tsi kuv twb paub. Tab sis nws tau ua nyob deb dlaim phaj rau kuv ntev los no. Kuv tau ib lub qhov muag-tim khawv rau peb rooj txhawb siab. Tus thawj tug yog nyob deb ntawm cov haib tshaj - thiab nws tsis yog nyob ntawm seb "Baptism" ntawm tus Ntsuj Plig, txhua yam lus, kho, los yog txuj ci tseem ceeb. Nws depended kiag rau cov Khixatia lees txim lawv tej kev txhaum thiab raug ntxuav anew los ntawm cov ntshav ntawm Tswv Yexus

.

Nyob rau hauv peb cov pawg ntseeg niaj hnub no, cov neeg uas hloov siab los ntseeg tseem tuav mus rau tej kev txhaum - tej kev txhaum ntawm lub plawv, tej kev txhaum ntawm lub siab, tej kev txhaum ntawm cov cev nqaij daim tawv. Nyob rau hauv thawj lub rooj txhawb siab kuv pom, ze li ntawm tag nrho pawg ntseeg lees txim lawv tej kev txhaum rau Vajtswv ntawm lub thaj, thiab quaj iab kua muag mus txog thaum Vajtswv muab rau lawv nyob kaj siab lug los ntawm cov ntshav ntawm Tswv Yexus. Tus Thwj Tim Yauhas tau hais,

“Yog koj lees koj tej kev txhaum, nws yog tug ncajncees yuav zam peb tej kev txhaum, thiab ntxuav txhua tug uas tsis ncajncees” (1 Yauhas 1:9).

Thiab Vajtswv ntxuav cov ntseeg kev txhaum licas? “Vajleejtub uas yog Yexus cov ntsav txhua txhua tug kev txhaum” (1 Yauhas 1:7).

Ua ntej, lees txim ntawm tag nrho cov kev txhaum, sab hauv thiab sab nraud. Ob, ntxuav peb tej kev txhaum los ntawm cov ntshav ntawm Tswv Yexus. yooj yim li lov? Tsis tau ntau npaum li cas lub koom txoos qhia hais tias niaj hnub no? Kuv tsis paub txog tej kev uas ua tau. Thiab hais tias yog vim li cas ob peb twb tsis muaj kev txhawb siab rau 140 xyoo!

Mloog cov lus ntawm Brian Edwards, uas tau ua ib tug zoo deal ntawm txoj kev tshawb rau cov kawm tiag tiag lub rooj txhawb siab. Nws hais tias,

Rooj Txhawb siab... pib nrog ib tug txaus ntshai txoj kev ntseeg ntawm txoj kev txhaum. Nws yog feem ntau rau hauv daim ntawv tias qhov no txoj kev ntseeg ntawm txoj kev txhaum yuav siv sij hawm uas teeb meem rau cov neeg uas nyeem ntawm lub rooj txhawb siab. Tej zaum cov kev yog crushing. Cov neeg quaj uncontrollably, thiab tsis zoo ntxiv! Tab sis muaj tsis muaj ib yam raws li ib tug [tiag tiag] rooj txhawb siab tsis muaj kua muag ntawm kev ntseeg thiab kev tu siab (Edwards, Revival, Evangelical Press, 2004, p. 115).

Tsis muaj rooj txhawb siab los ntawm totaub kom tob, thiab tsis paub txog kev txhaum (Edwards, ibid., p. 116).

Tus thawj lub rooj txhawb siab kuv pom pib nrog ib tug ob peb ntseeg quaj thiab lees txim lawv tej kev txhaum. Tsis ntev tag nrho lub tsev teev ntuj twb muaj rau cov sij hawm nrog cov neeg quaj, lees txim lawv tej kev txhaum, thiab ib co mos mos nyuaj siab. Uas yog tag nrho. Tsis tongues. Tsis ntsaws ntawm tus Ntsuj Plig. Tsis healings. Tsis slayings nyob rau hauv tus Ntsuj Plig. Cia li confessions, quaj, kev thov Vajtswv, thiab mos hu nkauj. Nws mus nyob rau cov sij hawm.

Ces nws yuav tso tseg rau ib hnub twg los yog ob tug - tab sis, ces tus Ntsuj Plig yuav tuaj dua - dua thiab dua Team sib rau ntau tshaj peb lub xyoos. Los ntawm lub sij hawm lub rooj txhawb siab twb tshaj 3,000 leej tau tau ntxiv rau lub tsev teev ntuj, ib pawg ntseeg uas pib nrog tsawg tshaj li 150 tus neeg. Thiab lawv yuav tsum tau muaj plaub cov kev pab cuam, es tsis txhob yog ib tug, txhua txhua hnub Sunday thaum sawv ntxov, ntxiv rau ob ntau cov kev pab cuam rau hnub Sunday tsaus ntuj.

Tab sis kuv tsis ntseeg tias peb yuav tsum thov Vajtswv rau rooj txhawb siab cia li mus tau ntau tus neeg mus rau hauv peb lub koom txoos. Qhov tiag vim li cas yuav tsum muaj ib tug huv lub tsev teev ntuj! Peb yuav tsum muaj ib tug huv lub tsev teev ntuj!

Peb muaj peb lub rooj txhawb siab loj, Peb muaj peb Christian TV qhia tau hais tias. Peb muaj peb kho cov kev pab cuam. Peb twb pom pawg ntseeg muaj tongues thiab lwm yam yaam puab paub. Tab sis peb tsis tau muaj ib tug classical, lub rooj txhawb siab yav tag los thaib nyob rau hauv Amelikas rau ntau tshaj 140 xyoo! Peb tau raug sidetracked los ntawm cov lwm yam. Peb tsis tau cia tus Ntsuj Plig Dawb Huv txim peb cov ntseeg ntawm peb tej kev txhaum. Peb tsis tau quaj rau Yexus los ntxuav peb anew nrog Nws muaj nuj nqis heev, dawb ceev cov ntshav

!

Peb tau muaj ib tug "kov" ntawm lub rooj txhawb siab nyob rau hauv peb lub tsev teev ntuj. Nyob rau hauv hais txog 4 hmo ntawm cov rooj sib tham 11 cov neeg raug hloov dua siab tshiab, soj ntsuam ob zaug los ntawm Dr. Cagan, uas yog ib tug kws muaj txuj. Thiab tag nrho cov 11 ntawm lawv nws hais tias tau hloov dua siab tshiab. Peb kuj muaj hais txog 8 ntseeg uas lees txim lawv tej kev txhaum thiab thov Vajtswv nrog lub kua muag txhua hmo. Peb yeej tsis muaj lub rooj sib tham zoo li hais tias nyob rau hauv 41 lub xyoos, txij li thaum peb pawg ntseeg pib.

Tab sis, ces kuv tau ua txhaum. Dr. Cagan hais rau kuv tsis tau hu nws ib tug "kev txhaum." Tab sis kuv xav tias kuv puas tau txoj kev txhaum. Kuv los ua txaus siab, zoo siab tias peb muaj rooj txhawb siab! Lub rooj txhawb siab twb cia li pib tiag tiag. Tab sis kuv tsis qhia Vajtswv txoj lus nyob rau hauv txoj kev ntseeg thiab cov ntshav ntawm Tswv Yexus. Kuv muab lub rooj sib tham mus rau lwm tus neeg, thiab qhia ntau txog tig mus los ntawm Yexus mus rau lub Ntsuj Plig Dawb Huv. Kuv yuav tsum tau nco ntsoov hais tias hais tias Yexus hais tias ntawm tus Vaj Ntsuj Plig, "Nws yuav ua tim khawv txog kuv" (John 15:26). Kuv yuav tsum tsis txhob cia lwm tus neeg tuaj nyob rau hauv thiab qhia rau tus Vaj Ntsuj Plig. Cov no yog nyob kuv tej kev txhaum. Cov kev txhaum uas muaj nuj nqis thiab tej kev txhaum ntawm presumption. Thiab kuv lees txim rau lawv ua ntej koj hmo no. Kuv txoj kev txhaum uas muaj nuj nqis thiab kuv txoj kev txhaum ntawm presumption. Thov, txhua leej txhua tus, thov Vajtswv tias Vajtswv yuav zam txim rau kuv rau tsis Tswv Yexus thiab lees txim (lawv thov Vajtswv). Tam sim no thov thov Vajtswv hais tias Vajtswv yuav rov qab los rau peb, raws li Nws tau ua nyob rau hauv thawj lub rooj txhawb siab kuv tau pom. Thov Vajtswv rau Vajtswv lub xub ntiag rov qab los rau peb. Thov thov Vajtswv nrog lub kua muag, raws li lawv ua nyob rau hauv Tuam Tshoj (lawv thov Vajtswv). Thov sawv ntsug thiab hu zaj nkauj, "Hallelujah, tug Cawmseej." Tam sim no hu zaj nkauj "Ntsuj Plig nyob Vajtswv." Tam sim no hu zaj nkauj "Nrhiav Kuv, Au Vajtswv." Tam sim no hu thawj thiab lub xeem stanzas ntawm "Sau Tag nrho Kuv pom." Miss Nguyen , thov Vajtswv pab rau Vajtswv los dua. Muaj ntau ntau li ntawm no uas yog tseem poob lawm thiab tig rov qab, Thov Vajtswv kom Nws qne los rau lawv.

Cov neeg uas xav kom thov Vajtswv pab rau lub rooj txhawb siab rov qab los rau koj, sawv ntsug thiab thov Vajtswv kom Vajtswv los dua. Thov Vajtswv zoo li lawv ua nyob rau hauv Tuam Tshoj. Cov neeg uas xav kom lees txim lawv tej kev txhaum, los rau lub thaj. Cov neeg uas xav kom yuav tsum ntxuav los ntawm Yexus cov ntshav, tuaj ntawm no thiab lees txim rau koj tej kev txhaum. Cov neeg uas xav kom Yexus cawm lawv, tuaj rau ib yam nkaus thiab. Ib tug Southern Baptist sau uas tuaj koom peb pawg ntseeg rau 25 xyoo raws li ib tug neeg yuam kev, tuaj thiab cia siab rau Yexus nyob rau hauv ib tug yeej muaj tseeb hloov dua siab tshiab kev. Amees.


THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG LOS SIS NWS TSIS TEB KOJ LI EMAIL. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajtswv Txojlus ua ntej yog Kl. Aaron Yancy: 2 Timautes 3:1-5.
Hu nkauj ua ntej qhia Vajtswv lus yog Mr. Benjamin Kincaid Griffith:
      “Farther Along” (W. B. Stevens, 1862-1940; arranged and altered
by Barney E. Warren, 1867-1951).


TXHEEJ TXHEEM

OB LUB NTSIAB LUS TXOG UACAS COV NTSEEG HAUV AMELIKAS THIAB SAB HNUB POOB TSIS MUAJ ROOJ TXHAWB SIAB

THE TWO REASONS WHY THE CHURCHES IN AMERICA
AND THE WEST DON’T EXPERIENCE REVIVAL

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Qhov no tseem paub tias yog tiam ntiajteb kawg los txog, neeg yuav hlub lawv tug kheej xwb, muab hlob khav theeb, nyoj nruj cov tsiv, tsis mloog niam txiv lus, tsis paub ua tsaug, tsis dawb huv, ib tug tsis hlub ib tug, tsis ua raws li tau cog lus tseg, hais lus phem rau lwm tug, ua dog ua dig, neeg nyaum, ntxub tug neeg zoo, neeg ntxeev siab, neeg phem, neeg muab hlob, nyiam kev lom zem tshaj nyiam Vajtswv, lawv ntseeg Vajtswv sab nraud xwb, tiam sis tsis lees yuav lub hwjchim, cov neeg zoo li no nej cia li txav kom deb, vim yog lawv tej kev txhaum, muaj cov neeg nyhiav mus hauv lawv tej tsev, thiab mus ua phem ua qia rau cov poj niam tsis muaj tswvyim, thiab qaug rau kev phem kev qias, txawm yuav kawm tag mus li tiam sis tsis paub txog qhov tseeb hlo li” (2 Tismautes 3:1-7).

(2 Timautes 3:13, 5; 1 Kaulithaus 2:14)

I.   Ib, qhov tsis muaj rooj txhawb siab tau 140 xyoo vim yog peb tsuas
muaj cov neeg tsis ntseeg ua kevcai rau dej xwb!
Yauhas 16:8, 9, 14; 15:26; 6:44; Malaukaus 10:26, 27.

II.  Ob, tsis muaj rooj txhawb siab tau 140 xyoo vim yog peb hais
txog Vajntsujplig heev tshaj txog qhov uas cov ntseeg lees lawv
 tej kev txhaum thiab raug ntxuav los ntawm Yexus cov ntshav,
1 Yauhas 1:9, 7; Yauhas 15:26.