Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




YEXUS COV KEV TXHAB

THE WOUNDS OF CHRIST
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Zaj lus qhuab qhia nyob rau pawg ntseeg Npativ Thenpawnakaus nroog
Los Angeles Vajtswv hnub yav sawv ntxov, Rau hli 26, 2016
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord's Day Morning, June 26, 2016

“Nws muab nws txhais tes thiab kotaw qhia rau lawv”
(Lukas 24:40).


Kuv yuav hais txog Yexus cov kev txhab, Nws raug ntsia saum ntoo Khaublig, yog li no Nwg txhais tes thiab kotaw thiaj li tseem muaj kev txhab tom qab uas nws sawv qhov tuag rov qab los, tom qab Nws sawv qhov tuag rov qab los nws tau muab cov kev txhab no qhia rau lawv pom, Nwg rau ntsia saum ntoo Khaublig twb vim yog theej koj lub txim, thiab yog tib txoj hau kev uas yuav cawm koj dim koj txoj kev txhaum ntawm yog yuav tsum los ntawm Tswv Yexus thiab cia siab rau nws.

Koj yuav tsis cia siab rau Yexus txog rau thaum koj paub hais tias yog neeg txhaum, koj pheej siv zog los cawm koj tug kheej los ntawm qhov kev ua neeg zoo, tiam sis koj tsis lees hais tias koj yog ib tug neeg txhaum, koj tsis lees yuav hais tias tsuas yog Yexus xwb thiaj li cawm koj dim ntawm kev txhaum los ntawm qhov Nws tuag saum ntoo Khaub lig, Koj tsis kam lees hais tias koj yog neeg txhaum zoo li Kai Perng tau tua, Kai hais tias “kuv paub hais tias yog neeg txhaum, kuv siv zog ua tug menyuam zoo, tiam sis txawm kuv yuav siv zog npaum licas los yeej hloov tsis tau kuv tug kheej hlo li, kuv thiaj li paub tias kuv yog neeg txhaum, thiab yog neeg tawm tsam Vajtswv…kuv paub hais tias kuv tsis muaj kev vam” kuv nyeem cov lus no hauv kuv cov lus qhuab qhia lub lim tiam dhau los no, kuv hloov tsis tau kuv tug kheej, kuv tsis muaj kev vam, tom qab ntawd kuv thiaj li nug tug ntxhais Suav no hais tias yog nws xav dim, nws tej hais tias “Yog” kuv nug nws hais tias yuav ua licas nws thiaj dim tau, Nws hais tias nws hloov nws tug kheej kom los ua tau neeg zoo, nws hais tias tam sim no nws mloog nws niam nws txiv lus, nws ua kom tug kheej yog ib tug neeg zoo! Kuv xav tsis thoob txog qhov nws hais li ntawd! Nws hloov nws tug kheej, nws kom nws yog tug neeg zoo tshaj qhov qub! Yog qhov tsis txaus ntseeg!

Nws tuaj rau pawg ntseeg ntev los lawm, nws hnov kuv cov lus qhuab qhia ntau zauu los lawm, tiam sis nws yuav cawm tsis tau tug kheej kom kom dim los ntawm qhov hloov tug kheej thiab xyaum ua tug neeg zoo, nws yeej hnov kuv hais tau zaug lawv hais tias ib txoj haukev cawm kom koj dim yog los ntawm Tswv Yexus xwb, tug ua tuag saum ntoo Khaublig thiaj yuav theej tau koj tej kev txhaum, kuv cov lus qhuab qhia zoo li pab tsis tau nws kiag li, nws tseem xav tias qhov ntawd yog yuav tsum siv zog ua neeg zoo, nws tsis hais txog Yexus kiag li, Nws tsis hais txog qhov nws qhov kev txhaum raug ntxuav los ntawm Yexus! Tsis muaj kiag li! Nws tsis hais txog Yexus kiag li!

Tag kis no kuv hais rau koj tias – tsis muaj hnub koj yuav dim txog rau thaum koj los paub tias yog neeg txhaum thiaj tsis muaj kev vam, yog koj tsis xav tias koj yog neeg txhaum thiab tag kev cai siab, koj yuav tsis xav tau Tswv Yexus – tug tuag saum ntoo Khaublig theej koj tej kev txhaum, thiab kuv cov lus qhuab qhia tag kis no yuav tsis muaj qab hau dab tsi rau koj – ntshe yog Vajtswv tug Ntsuplig ua rau kom koj paub txog kev txhaum thiab tsis muaj kev vam lawm xwb, thaum koj los paub txog kev txhaum zoo li no lawm koj thiaj li mam los totau hais tias yog vim licas Yexus thiaj li qhia cov kev txhab rau cov thwjtim.

“Nws muab nws txhais tes thiab kotaw qhia rau lawv”
(Lukas 24:40).

Yog vim licas Yexus thiaj li muab cov kev txhab ntawm txhais tes thiab ko taw qhia rau lawv? Yog vim licas thiaj li ua lintawd? Yog vim licas nws thiaj li muab cov kev txhab no qhia rau lawv? Kuv yuav muab peb lub ntsiab lus coj los teb cov lus nug no?

“Nws muab nws txhais tes thiab kotaw qhia rau lawv”
(Lukas 24:40).

I. Ib, Yexus qhia cov qhov txhab rau lawv, kom peb thiaj paub tias nws yog tug uas raug ntsia saum ntoo Khaublig

Muaj ib pab neeg hu ua Cinautiv hais tias Yexus yeej tsis tuag saum ntoo Khaublig kiag li, tug Muxalis uas yog Kauras hais tias Yexus yeej tsis tuag saum ntoo Khaublig, coob tug niaj hnub nim no yeej hais tias Vajtswv yeej tsis cia Nws tug tub los tuag txom nyem npaum lintawd, Tswv Yexus paub tias yuav tsum muaj cov neeg tsis ntseeg txog qhov nws raug ntsia saum ntoo Khaublig, nov yog thawj yog los teb cov lus nug.

“Nws muab nws txhais tes thiab kotaw qhia rau lawv”
(Lukas 24:40).

Tswv Yexus xav kom txhua tug paub qhov tseeb hais tias Nws yeej rau txom nyem thiab tuag saum ntoo Khauglig, Nws thiaj cia cov thwj tim los saib nws qhov kev txhab, thiab cia rau lawv kov, tug thwjtim uas yog Yauhas ua povthawj yam nws pom ntawm qhov muag hais tias “yam peb hnov, yam uas peb pom los ntawm peb qhov muag, thiab yam uas peb tau ntsia thiab peb txhais tes mus kov” (1 Yauhas 1:1) Dr. Watts hais li no,

Saib ntawm Nws taubhau, txhais tes, kotaw
   Kom txom nyem thiab kev hlub tau ntws los
Yog kev txom nyem thiab kev hlub los nyob uake
   Los sis muab xov pov los ua koomom ntoo?
(“When I Survey the Wondrous Cross,” Isaac Watts, D.D., 1674-1748).

Hauv tug ntoog Khaublig, tug ntoog Khauglig,
   Cawm kom kuv mus txoj sia
Txog hnub kuv tau nce mus cuag nws,
   So rau ntawm tug ntug dej.
(“Near the Cross,” Fanny J. Crosby, 1820-1915).

“Nws muab nws txhais tes thiab kotaw qhia rau lawv”
(Lukas 24:40).

II. Ob, Yexus qhia nws cov qhov kev txhab kom peb paub tias nws lost iv kev txom nyem tuag theej peb kev txhaum

Yauhas tug muab neeg ua kevcai rau dej hais tias

“Vajtswv tug menyuam yaj, uas ris neeg ntiatej tej kev txhaum”
(Yauhas 1:29).

Nws tsis hais ncaj ncaj tias Yexus yuav tshem peb tej kev txhaum licas txog rau thaum Yexus sawv hauv qhov tuag rov qab los lawv mam totaub txog Yexus

“…ntawm nws lub cev saum tug ntoo khaub lig”
(1 Petus 2:24).

Lawv tsuas paub tom qab uas lawv los pom lub qhov ntsia hlau ntawm nws ob txhais tes thiab kotaw

“Muaj ib zaug Khestos raug txom nyem nyem vim yog kev txhaum, tug ncajncees rau tug tsis ncajncees” (1 Petus 3:18).

Nov yog los lus teb ob,

“Nws muab nws txhais tes thiab kotaw qhia rau lawv”
(Lukas 24:40).

Nws xav kom peb pom thiab ruaj siab tias nws yeej tuag saum Ntoo Khaublig theej peb tej kev txhaum, thiab peb raug cawm dim ntawd kev txhaum thiab Tug tuagteb, Nws xav kom peb pom cov kev txhab ntawm ob txhais tes thiab kotaw qhov rau peb tias Vajtsw qhov kev chim poob rau ntawm Nws saum tug ntoo Khauglig lawm, kom peb paub li ntawd

“…Tswv Yexus cawm peb dim ntawm kev txhaum lawm: Vajtswv tau npaj Yexus los rhuav tshem qhov kev chim los ntawm kev ntseeg hauv nws cov ntshav” (Loos 3:24-25).

Nov yog vim licas

“Nws muab nws txhais tes thiab kotaw qhia rau lawv”
(Lukas 24:40).

Hu Dr. Watts zaj nkauj!

Saib ntawm Nws taubhau, txhais tes, kotaw
   Kom txom nyem thiab kev hlub tau ntws los
Yog kev txom nyem thiab kev hlub los nyob uake
   Los sis muab xov pov los ua koomom ntoo?

Hu zaj nkauj “Saum tug Ntoo Khauglig” los sis “In the Cross.”

Hauv tug ntoog Khaublig, tug ntoog Khauglig,
   Cawm kom kuv mus txoj sia
Txog hnub kuv tau nce mus cuag nws,
   So rau ntawm tug ntug dej.

“Nws muab nws txhais tes thiab kotaw qhia rau lawv”
(Lukas 24:40).

III. Peb, Yexus qhia nws cov kev txhab kom peb paub tias Nws yog tug Cawmseej rau neeg txhua tiam.

Tswv Yexus coj Nws cov kev txhab thiab Ntshav mus rau qaum ntuj npaj cawm peb mus tag ib txhi,

“Vim yog Yexus tsis tau los rau qhov chaw dawb hu uas neeg txhais tes ua tug tsim, uas tsis yog qhov tseeb, tiam sis nws tau mus rau qaum ntuj, thiab tam sim no nws tau mus nyob rau ntawm Vajtswv xub ntiag yog rau peb” (Henplais 9:24).

Zaum ntawm Vajtswv sab xis saum qaum ntuj, Tswv Yexus cov qhov kev txhab qhia rau peb paub txog Vajtswv thiab cov tub txib,

“Vim yog Tug Tswv tau los rhuav tshem qhov kev chim uas yuav los rau peb vim yog peb tej kev txhaum, tsis yog peb cov kev txhaum xwb, tiam sis neeg ntiajteb tej kev txhaum” (1 Yauhas 2:2).

Tseem muaj neeg coob coob niaj hnub nim no tawm tsam Vajtswv, coob tug xav raug cawm los ntawm lawv qhov kev ua zoo thiab lawv txoj kev ntseeg ywj siab, lawv tawm tsis lees yuav Yexus uas yog tug Vajtswv npaj rau kev cawmdim, Tswv Yexus yog tib txoj kev xwb vim yog nws yog tug raug kev txom nyem thiab tuag theej peb tej kev txhaum, tsis muaj ib tug neeg twg yuav ua tau lintawd – tsis Husav, Tsis Khoomcwv, tsis Muhasmam, tsis Yauxej Xamis, los sis lwm tug! Tsuas yog Yexus xwb thiaj li hais tias,

“Tiam sis nws raug tsim txom vim yog peb sawvdaws yuam cai, nws raug ntau vim yog peb tej kev phem, qhov raug ntau ntawd kom peb tsis raug txom nyem zoo li poob rau nws, nws raug mob kom peb zoo” (Yaxayas 53:5).

Tsuas yog Yexus xwb thiaj li muaj cuab kav hais tias,

“Yexus Khetos los cawm neeg ntiajteb” (1 Timautes 1:15).

Tsuas yog Yexus xwb thiaj li muaj cuab kav hais tias,

“Tiam sis Vajtswv qhia nws txoj kev hlub rau peb sawvdaws, thaum uas peb tseem yog neeg txhaum, Khetos tau tuag theej peb” (Loos 5:8).

Qhov no yog vim licas,

“Nws muab nws txhais tes thiab kotaw qhia rau lawv”
(Lukas 24:40).

Hu Dr. Watts zaj nkauj ib zaug ntxiv!

Saib ntawm Nws taubhau, txhais tes, kotaw
   Kom txom nyem thiab kev hlub tau ntws los
Yog kev txom nyem thiab kev hlub los nyob uake
   Los sis muab xov pov los ua koomom ntoo?

“Ntoo Khaublig,” “In the Cross.” Rov hu ib zaug ntxiv!

Hauv tug ntoog Khaublig, tug ntoog Khauglig,
   Cawm kom kuv mus txoj sia
Txog hnub kuv tau nce mus cuag nws,
   So rau ntawm tug ntug dej.

Txawm Yexus los zaum ob, Nws tseem yuav coj qhov kev txhab ntawm nws txhais tes thiab kotaw, Khetos hais tias, los ntawm tug cev Vajtswv lus uas yog Xekhaliyas,

“Lawv txhua tug yuav saib peb uas yog lawv tau nkaug los ntawm lawv tug kheej, lawv yuav quab rau nws”
(Xemkhaliyas 12:10).

Cov neeg uas tsis tig los cuag Yexus thaum tseem muaj txoj sia nyob, yuav quaj tom hniav qees hauv tub Tuagteb, Spurgeon hais tias “Cov neeg uas qheb tes thiab yuav hais lus tawm tsam nej tawm tsam nej yog koj tuag los ntawm tsis lees yuav nws, thiab uas yeeb ncuab tawm tsam Yexus tag mus li” (C. H. Spurgeon, “The Wounds of Jesus,” The New Park Street Pulpit, Pilgrim Publications, volume V, p. 237).

“Nws muab nws txhais tes thiab kotaw qhia rau lawv”
(Lukas 24:40).

Tiam sis Spurgeon hais li no tias,

Tug neeg txhaum uas txom nyem...ua cas koj ntshai los rau ntawm [Yexus]? Cia li saib ntawm nws txhais tes – saib ntawm nws txhais tes, yuav tsis tshwm rau koj?...saib ntawm nws sab tav, cia li lees yuav hauv koj lub siab, nws sab tas to qhov, nws sab tav to qhov [rau koj]…Au neeg txhaum, koj puas ntseeg nws qhov kev txhab! Lawv yuav tsis ploj; Tswv Yexus lub qhov kev txhab yuav cawm koj yog koj cia siab rau nws (ibid., page 240).

“Nws muab nws txhais tes thiab kotaw qhia rau lawv”
(Lukas 24:40).

Evangeline Booth, nyob rau lub koomhaum uas yog the old Salvation Army, hais tau ib cov lus zoo heev li no,

Yexus cov kev txhab tau qheb,
   Neeg txhaum, yuav raug ua rau koj;
Tswv Yexus cov kab txhab qheb
   Lawv yuav raug cawm kom dim
(“The Wounds of Christ,” Evangeline Booth, 1865-1950)

Cia li cuag Yexus, Cia siab rau Yexus Yexus tuag saum ntoo Khaublig them koj tej kev txhaum, los cuag Yexus, cia siab rau Yexus, cia li tso tseg qhov los ua kom koj yog tug neeg zoo, qhov no cawm tsis tau koj, tsuas yog cia siab rau Yexus xwb thiaj li cawm koj dim hauv tub Tuagteb! Amees.


Yoj zaj lus qhuab qhia no ua koob hmoov rau koj, Dr Hymers xav hnov koj qhia rau nws paub, THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG TUAJ LOS SIS NWS TEJ TSIS TAU KOJ TSAB NTAWV. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub uantej yog Mr. Abel Prudhomme: Yauhas 20:24-29.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“The Wounds of Christ” (Evangeline Booth, 1865-1950).


TXHEEJ TXHEEM

YEXUS COV KEV TXHAB

THE WOUNDS OF CHRIST

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Nws muab nws txhais tes thiab kotaw qhia rau lawv”
(Lukas 24:40).

(Yauhas 19:34, 35, 41; 20:1, 5, 6-7, 9, 19;
Lukas 24:37-40; Yauhas 20:27)

I.   Ib, Yexus qhia cov qhov txhab rau lawv, kom peb thiaj paub tias nws yog tug uas raug ntsia saum ntoo Khaublig, 1 Yauhas 1:1.

II.   Ob, Yexus qhia nws cov qhov kev txhab kom peb paub tias nws lost iv kev txom nyem tuag theej peb kev txhaum, Yauhas 1:29; 1 Petus 2:24; 3:18; Loos 3:24-25.

III. Peb, Yexus qhia nws cov kev txhab kom peb paub tias Nws yog tug Cawmseej rau neeg txhua tiam, Henplais 9:11-12, 24; 1 Yauhas 2:2; Yauhas 14:6; Yaxayas 53:5; 1 Timautes 1:15; Loos 5:8; Xekhaliyas 12:10.