Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




TUG NEEG RUAJ KHOV TUG XEEB CEEM –

UA KEV CAI NCO TXOG DR. HYMERS MUAJ 75TH XYOO
THE STRENGTH OF A MAN’S CHARACTER –
A TRIBUTE TO DR. HYMERS ON HIS 75TH BIRTHDAY
(Hmong)

Tug qhia Dr. C. L. Cagan

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav sawv ntxov, Plaub hli ntuj 10, 2016
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, April 10, 2016

“Yog koj qaug zov rau hnub ua phem tshaj, koj lub zog kuj tsawg heev”
(Pajlug 24:10).


Kuv yuav ntsuas neeg qhov kev muaj nqi tau licas? Lub ntiajteb no muaj nyiaj txiag coj los ntsuas txog qhov no, tiam sis Yexus hais tias “ceev faj txhob siab hlob, vim yog neeg lub neej yeej zoo tsis tag” (Lukas 12:15), tsis yog nyiaj txiag – los sis koob npe los sis lwm yam kev txaus siab hauv ntiajteb – no puas yog qhov qhia tias muaj nqi tiag, puas yog lintawd? Vajluskub hais tias,

“Yog koj qaug zov rau hnub ua phem tshaj, koj lub zog kuj tsawg heev” (Pajlug 24:10).

Lo lus “adversity” txhais tau hais tias “lub sijhawm thaum txhua yam tig los tawm tsam koj” “Faint” txhais tias “tso tseg” Matthew Poole phau ntawv txhais Vajluskub hais li no tias “This is a sign that thou hast but little Christian strength or courage, for that is best known by adversity.” Qhov yuav sim neeg yog thaum tej no tig los tawm tsam neeg! Phauv Vajluskub uas yog The Geneva Study Bible xyoo 1599 hais tias “neeg tsis muaj qhov yuav txhawb zog tau txog rau thaum nws ntsib teebmeem” (nyob rau phau Pajlug 24:10).

Nov yog qhov tseeb ntawm tib neeg – tsis yog tias yuav zoo, tiam sis thaum nyob rau qhov tsaus ntuj, qhov kev sim siab no, peb tug xibhwb uas yog Dr. Hymers yog ib tug ntseeg zoo! Nws lub neej yeej nyob rau qhov kev txom nyem no los lawm, thaum nws qaug zog tiam sis tsis tso tseg, Dr. Bob Jones, Sr (1883-1968) hais tias, “qhov yuav sim koj tug yam ntxwv yog yam yuav ua kom koj tso tseg” los sis hais li no tias “yam yuav sim koj tug yam ntxwv yog yam txwv tsis tau kom koj tso tseg” “Yog tsis muaj ib yam yuav txwv tau kom koj tso tseg, koj yog ib tug muaj yam ntxwv zoo” Peb tug xibhwb muaj zoo licas.”

Hmo no peb los ua kevcai nco txog nws muaj 75th xyoo, ntau zaug hauv nws lub neej ntsib kev txom nyem, ntau yam tawm tsam nws, neeg tawm tsam nws, tiam sis nws pheej mus tom rau yav tom ntej, tsis yog nws lub hwjchim, ib nqe Vajluskub hauv nws lub neej yog Filipis 4:13, “kuv ua tau txhua yam hauv Yexus ua tug txhawb kuv lub zog” hmo no peb hwm txog peb tug xibhwb – thiab peb ua Yexus tsaug!

Kuv yuav qhia txog Dr. Hyemers lub neej yam nws tau ntsib los, nws lub neej yog lub neej qhia txog nws qhov kev khov kho thiab ua tau siab ntev thiab kev kov yeej hauv Yexus! Kev txom nyem qhia tias nws yog ib tug uas kho kho heev.

Peb tug xibhwb lub neej thaum pib yeej ntsib kev txom nyeem heev, nws tsis tau loj hlob hauv ib tsev neeg ntseeg, qhov tseeb, nws loj hlob los ntawm tsev neeg uas niam txiv sis nrauj, nws txiv tso lawv tseg thaum nws muaj ob xyoo xwb, Nws niam uas yog Cecelia, hlub nws thiab saib xyua nws txog rau thaum nws muaj kaub ob xyoo, nws mus nyob rau cov kwv tij tug ub tug no nyob xwb, nws mus kawm ntawv txog li ntawd 22 lub tsev kawm ntawv ua ntej nws yuav tiav qeb kaum ob, nyob rau tsev kawm ntawv nws yog tug “tug kawm ntawv tshiab” – thiab tsis muaj neeg nyiam, hauv nws lub neej nws yog “menyuam ntsuag” – tsis muaj tug txhawb los sis hlub.

Vajtswv zoo rau nws rau lub sijhawm no, Vajluskub hais tias “Vajtswv zoo rau txhua tug: thiab nws txoj kev hlub nyob rau nws tes haujlwm” (Phau Nkauj 145:9), Vajtswv hlub nws cov menyuam, txawm yog ua ntej lawv los txais yuav kev cawmdim, Dr. Hymers cov lus hais thiab yog tug xibhwb qhuab qhia neeg, Ray Phillips hais txog nws tias yog ib tau koob hmoov rau kev ua neej thiab kev hais lus, Nws yeej xav paub txog peb tug xibhwb heev, tug niam tsev uas yog Phillips yeej hlub nws, tiam sis tom qab no Dr. Hymers siv nws qhov kev txawj tse los qhia Vajtswv Txoj lus!

Dr. Hymers tsis tau loj hlob nyob rau pawg ntseeg, nws tsis muaj niam thiab txiv zoo li lwm tug, yog nws muaj ntshe nws twb tsis los cuag Yexus – yog ib tug hais ncaj ncaj thiab qhia siab, tiam sis txhua yam ntawd hloov nws los ua ib tug uas nyob twj ywm – ib tug neeg uas saib zoo li tsis kheev hais lus, nws zoo li ib tug uas nyiam nyob ib leeg, thiab xav txog Vajtswv, koj yuav tsis xav tias Dr. Hymers yog ib tug uas nyiam nrog lwm tug nyob uake, txog rau thaum nws los qhia Vajtswv txojlus, thiab nrog neeg tham, tiam sis nws lub neej tiag tiag yogi b tug siv zog ua neej ua dab tsis ua tiag tiag, nyiam neeg thiab paub txog yam nws ua tsis tau, nws lub neej nyob rua ntawm Vajtswv xwb.

Nyob rau lub neej uas raug kev txom nyem ntawd, Vajtswv kuj xa kev hlub raws li kuv hais tias “lub qhov rooj ntawm txoj kev hlub” Peb muaj ob tug phooj ywg uas yog xibhwb nyob ze peb yog Dr. and niam McGowan, ob tug hlub nws tshaj, ob tug yog phooj ywg zoo, ob tug cawm mus nrog noj hmo, ob tug coj mus noj mov rau tom tsev tom qav yog Npavtiv, Vajtswv zoo rau peb tug xibhwb thaum nws lub neej txom nyem nyob rau lub neej hluas.

Thaum hluas Dr. Hymers txiav txim tsis coj li nws cov kwv tij, nws pom lawv haus dej haus cawv, nws txiav txim siab mus cuag Vajtswv thiab ua neej zoo li tug ntseeg, lub sijhawm ntawd nws tseem tsis tau yug dua tshiab, nws ua neej zoo li Aplahas thaum Vajtswv hais tias, “Yehausvas hais rau Anplahas tias, cia li tawm ntawmkoj lub tebchaws koj cov neeg, koj niam koj txiv tsev mus rau qhov chaw kuv cia koj mus” (Chivkeeb 12:1), thiab,

“Vim kev ntseeg thiab li hu Anplahas tawm mus rau qhov chaws ua yuav tau txais koob hmoov, nws mloog lus tau mus yav tsis paub lub neej tom ntej” (Henplais 11:8).

Aplahas tsis paub tias Vajtswv lub homphiaj zoo licas, nws tseem tsis tau yug dua tshiab, tiam sis nws “mloog; thiab nws tawm mus” raws li Dr. Hymers tau ua, nws tseem tsis tau hloov dua siab tshiab, tiam sis nws hloov nws lub neej lawm, cov neeg paub Vajluskub hu hais tias “kev ntseeg ua ntej ntseeg” – ua raws Vajtswv ua ntej hloov dua siab tshiab.

Peb tug xibhwb tsis tau txais kev pab cuam thiab qhuas txog qhov mus koom pawg ntseeg, nws cov kwv tij tseem muab nws tso dag uasi tias, “Robert yog neeg vwm Vajtswv” tiam sis cov lug thuam ntawm txiav tsis tau kom nws txhob raws Vajtswv qab, Vajluskub hais tias “Yog koj qaug zov rau hnub ua phem tshaj, koj lub zog kuj tsawg heev” Ua Vajtswv tsaug uas nws lub zog tsis tsawg, nws lub zog tsis ploj mus, Vajtswv txhawb nws lub zog!

Yexus hais tias, “Tsis muaj leej twg yuav los tau ntawm kuv, tsuas yog tug uas Leejtxiv xa nws los xwb” (Yauhas 6:44), Qhov coj ntawd yog licas? Peb pheej xav zoo li Vajtswv ua haujlwm rau seem ntsujplig rau tug neeg uas cia siab rau Yexus, ua ntej nws yuav hloov dua siab tshiab, thiab qhov Vajtswv coj no yeej ua ntej ntawd lawm, thaum Vajtswv siv McGowans coj Dr. Hymers tuaj rau pawg ntseeg Npavtiv, no yog ntawd qhov Vajtswv coj.

Thaum muaj kaum xya xyoo Dr. Hymers hnov nws tug xibhwb hais tias Dr. Maples hais tias “muaj ib tug tub hluas uas yuav tsum cia ua Vajtswv num” Dr. Hymers lees los ua xibhwb thiab coj zoo li nws tug xibhwb, leej twg yog tug pib qhov hauj lwm no? yog Vajtswv tes dej num, txawm yog nws yuav yuam kev tau zaug los nws tseeg mus rau yav tom ntej, tom qab ntawd nws xav mus ua tshaj tawm rau neeg Suav, nws thiaj mus rau Pawg ntseeg Suav Npavtiv, no kuj yog qhov Vajtswv hu thiab.

Nyob rau xyoo 1961 peb tug xibhwb tau mus kawm nyob rau lub tsev kawm ntawv uas yog Biola College, Dr. Charles J. Woodbridge qhia Vajtswv Txojlus rau cov tub kawm ntawv tau ib lim tiam, Dr. Woodbridge yug nyob rau Suav teb, Nws khiav tawm hauv lub tsev kawm ntawv Fuller Seminary vim yog kev qhia hauv muaj qhia dav heev dhau lawm, muaj ob yam, Dr. Hymers nyiam tug xibhwb no thiab ua tib zoo mloog nws qhia, Leej twg ua qhov haujlwm no? Vajtswv xwb! Nyob rau hauv tsev kawm ntawv Dr. Hymers tau hu Charles Wesley zaj nkauj, “Amzazing love! Yog vim licas kuv tug Tswv thiaj tuag theej kuv?” Nws pom Yexus love nws thiab tuag theej nws, zoo li Dr. Woodbridge qhuab qhia nyob rau 10.30 yav sawv ntxov lub Cuaj hli 28, 1961, Dr. Hymers cia siab rau Yexus thiab hloov dua siab tshiab!

Nws thiab pi blub neej zoo li ib tug ntseeg, tsis yooj yim, nws yuav tsum mus kawv Vajluskub, tsis yogi b qhov yooj yim rau nws, los nws yuav tsum mus kawm Vajluskub mus tshaj tawm txawv teb chaws, nws thiab li mus! Txawm nws tsis muaj nyiaj los xij, Vajtswv muaj nqis Vajluskub no rau nws, “kuv ua tau txhua yam vim yog Yexus ua tug txhawb kuv zog” (Filipis 4:13), Tswv Yexus lub hwjchim, nws uas yam nws tsis muaj peev xwm ua tau! Thaum nws mus kawm ntawv ntawd nws ua hauj lwm thiab, nws tsis qaug zog, txoj hau kev zoo li tshuav deb, nws tsis yog tias kawv tiav bachelor xwb tseem kawm tiav master thiab, thiab tau peb tug doctorates, hauv Vajtswv nws tsis qaug zov hlo li, “Yog koj qaug zov rau hnub ua phem tshaj, koj lub zog kuj tsawg heev” (Pajlug 24:10). Hauv Tswv Yexus, nws tsis qaug zog kiag li!

Dr. Hymers hais kom kuv hais txog lwm tug thiab, yog ib tug poj niam teev ntawv thaum Dr. Hymers ua haujlwm, nws ntsib kev txom nyem loj tshaj plaws, tug poj niam no yog Gwen Devlin, hais txog nws txhua txhua hmo txhawb nws lub zog, nws hais tias yog tsis muaj tug poj niam no, kuj tsis muaj nws.

Tom qab kuv qhia zauj lus qhuab qhia no Dr. Hymers thov kom kuv hais plaub tug neeg uas paj nws, Murphy thiab Lorna Lum yog cov hluas nyob rau pawg ntseeg Suav, thaum Dr. Hymers mus txog rau pawg ntseeg no, cov ntseeg ntawd kuv nyiam nws heev lub suav tias nws yog lawv ib tug neeg, lawv coj nws mus rau lawv tsev, lawv coj nws mus noj mov ua kev thiab coj mus pehawm Vajtswv, suav nws zoo li ib tug phooj ywg tseeb, ib tug neeg uas Dr. Hymers kom kuv hais txog Mr. Eugene Wilkerson, nws yog ib tug neeg tawv dawb laus nyob rau pawg ntseeg Suav, nws yog tug saib xyuas seem nyiaj txiag rau pawg ntseeg Suav no, nws Dr. Hymers ib tug phooj ywg zoo, peb tug xibhwb nrog nws ua phooj ywg, tom qab pehawm Vajtswv tag, tau tsav tsheb coj mus tsev, tom qab nws ua daim kom tswj tag lawm, thaum nws tag sim neej, nws tsev neeg hais kom Dr. Hymers mus qhia nyob rau nws lub ntees tom pawg ntseeg Suav Npavtiv, ib tug thiab ua pab Dr. Hymers yog Jackson Lau, ib tug tub hluas suav thiab yog nws ib tug phooj ywg zoo.

Nyob rau pawg ntseeg Suav, Dr. Hymers ua hauj lwm rau nws ib tug xibhwb uas yog Dr. Timothy Lin (1911-2009). Dr. Lin yog ib tug uas paub Vajluskub zoo heev, nws yog tug ntseeg uas ntseeg hais tias cov ntseeg Vajtsw tsis yog ntawm cev qaij daim tawv tiam sis yog nws lub neej tiag tiag, Vajtswv cia Dr. Lin yog tug coj qhia peb tug xibhwb kom tau txais Vajtswv lub hwjchim.

Cov xyoo ntawd tsis yooj yim rau nws, Dr. Hymers yog ib tug neeg tug hluas uas yog neeg tawv dawb nyob rau pawg ntseeg ntawd, cov hauj lwm los nyhav heev, qhia nyob rau yav hmo ntuj, kev cai los coj nruj, tiam zoo rau nws, Vajluskub hais tias “yog ib qhov zoo rau tug hluas ev nws tug quab thaum tseem hluas” (Nkauj Quaj Ntsuag 3:27). Vajtswv xyaum nws kom ua tau ib tug tub txiv zoo rau Vajtswv, nov yog ib lub tsev kawm ntawv zoo heev, Vajtswv muab lub sijhawm no los qhia rau nws tias cov ntseeg tes dej num tiag tiag zoo licas, cov xyoo ntawd tsis nyuaj kawg rau nws, tiam sis haujlwm sim huab nyuaj yim huab qhia txog nws tug yam ntxwv, Dr. Hymers tsis qaug zog rau txoj hau kev nyuaj – tiam sis txhawb tau nws lub zog heev!

Pawg ntseeg Suav yog cov Npavtiv Qab Teb, yog li no Dr. Hymers thiaj li mua kawm nyob rau cov Npavtiv Qab Teb lub tsev kawm ntawv, tiam sis lawv qhia ywj siab xws li cov xibhwb qhuab qhia hauv tawm tsam Vajluskub, Vajtswv qhia rau kom peb tug xibhwb cia li sawv los tiv thaiv phau Vajluskub, txawm yog nws ib leeg xwb los xij, Vajtswv txhawb nws lub zog rau lub sijhawm zoo li no, “kuv muaj peev xwm ua tau tau txhua yam los ntawm Yexus txhawb kuv lub zog” (Filipis 4:13).

Ib tug xibhwb, Dr. Hymers coj ncaj coj ncees, niaj hnub nim coob tug xibhwb coj qhov yooj yim, lawv tsis hais dab tsis thiab tsis ua dab tsi, lawv zoo li cov qhia Vajtswv nyob rau Yixayees thaum Yelimis hais tias,

“Txib ntawm tug uas tsis muaj nqi txog rau tug uas muaj hwj chim loj, txhua tug yeej xav tau ntau…hais tias kev thaj yeeb, kev thaj yeeb, thaum tsis muaj kev thaj yeeb” (Yelemis 6:13, 14).

Tiam sis Dr. Hymers hais qhov tseeb yeej tsis yog qhov yooj yim, nws sawv los tawm tsam cov neeg uas coj ywj siab nyob rau Npavtiv Qab Teb lub tsev kawm Vajluskub, nws sau ib phau ntawv nthuav qho no tawm, thiab muab xa mus rau txhua pawg ntseeg tau zaug, niaj hnub nim cov tsev kawm ntawv no tig los coj li Vajtswv Txojlus lawm.

Nws sawv los tawm tsam cov uas yog “antinomianism” – cov no qhia tias koj ua ib tug ntseeg los tseem ua txhaum tau, muaj tej pab pawg ntseeg tsis tuaj pehawm Vajtswv, nyiam haus dej hauv cawv, haus yeeb haus tshuaj, thiab ua kev plees kev yig, thaum ub Dr. Hymers hais - nim no los kuj hais li ntawd – cov ntseeg uas coj lub neej ywj siab yeej tsis yog tug ntseeg tseeb kiag li!

Peb tug xibhwb sawv los tawm tsam kev tua menyuam hauv plab, nov yeej tsis yooj yim, Dr. Hymers tau mus sawv nrog rau cov nom tswv tom lub tsev tshuaj tawm tsawm txog qhov no, yeej tsis yooj yim vim nom tswv yeej yuav ntes nws rau tsev loj cuj, yog li no peb pawg ntseeg thiaj li kaw o blub tsev ua tua cov menyuam hauv plab, kev txom nyeem kuj yog qhov zoo, Dr. Hymers tsis qaug zog, nws yog Vajtswv tug neeg!

Ib zaj yeej yaj kiab yog “The Last Temptation of Chirst.” Muaj tseeb muaj ib txhia yeej tsis pom zoo rau zaj yeeb yaj kiab no, Tiam sis Dr. Hymbers tsis yog tsis pom zoo xwb! Nws tseem tawm tsam zoo li cov tub rog hu tias “tug neeg siab loj” mus ntau rog tug no yog tug ua ntej sawvdaws, kev txom nyeem loj heev, tiam sis Dr. Hymers tsis qaug zog, yim hli ntuj 1988, nyob rau phau ntawv Christianity Today Dr. Dr. Bob Jones, Jr., qhia ntawv nyob rau Bob Jones University, hais tias, “rau kuv zoo tias Hymers’ hais tau cov lus ua txaus ntseeg heev!” yog li no lawv thiaj tsis ua yeeb yaj kiab li no ntxiv lawm! Txoj hau kev tsis yooj yim rau Dr. Hymers, President Theodore Roosevelt hais tias,

Tsis yog tias yuav mus thuam leej twg, los sis mus hais tias leej twg yuam kev licas, los sis leej twg thiaj yog tug zoo tshaj, qhov zoo cev yog muaj rau tug neeg uas cawm tau sawv daws los ntawm nws co ntshav, tug ua raug cem thiab raug ntau…tug uas muaj tug kheej tso rau qhov muaj nqi, tug uas uas kom sawvdaws mua qhov yeej, yog nws txom nyem los tseem nyob rau qhov zoo tshaj, nov qhov chaw tsis muaj rau tug neeg uas nyob rau qhov kev tsis ntseeg thiab tsis coj neeg los txais kev cawm dim, thiab tsis muaj qhov yeej.

Dr. Hyemers yog tug uas ua haujlwm, tug uas siv zog ua tawm hws thiab ntshav nrog – rau nws tug Cawmseej! Thiab rau nws pawg ntseeg, tiam sis nws yeej ntsib kev txom nyem tau plaub caug xyoo rau txoj kev tawm tsam qhov phem, zoo li Xibhwb Povlauj hais tias “Vim yog qhov no muaj qhov rooj qhev rau kuv thiab ua haujlwm tau zoo heev” (1 Kaulithaus 16:9) muaj ntau yam tawm tsam nws tau plaub caug xyoo, zoo li xibhwb Povlauj hais tias “Kuv taug kev ntau zaug tsis teeb meem hauv dav dej, kab mob kev nkeeg, kev tawm tsam ntawm kev cov neeg, teeb meem hav zoov hav tsuag, nram tej nroog, thiab cov phooj ywg cuav” (2 Kaulithaus 11:26), Dr. Hymers ris lub nra zoo li Xihbwb Povlauj ris “kev hlub pawg ntseeg” (2 Kaulithaus 11:28), tiam sis Dr. Hymers tsis tso tseg, nws tsis kev nyuaj siab loj, tiam sis tsis tso tseg, nws tug yam ntxwv kho kho!

Yog, cov qhov rai koobhmoov, Vajtswv muab ib tug poj niam zoo rau Dr. Hymers thiab muaj ob tug tub – thiab muaj ib tug txhai xeeb ntxwv, txhua tug yog neeg zoo thiab hloov dua siab tshiab lawm, tsawg tug xibhwb tam sim no uas coj tau neeg los hloov dua siab tshiab, tsuas yog mus coj lwm tug ntseeg uas nyob lwm pawg ntseeg los koom rau nws xwb, thov Dr. Hymers thau txais koob hmoov rau nws tes dej num!

Muaj kev tawm tsam kev ntxeev siab rau yav tag los, muaj ob kauj ruam, ib kauj ruam mus tom ntej – ib kauj ruam mus tom qab, peb kauj ruam rov qab, Dr. Hymers raug luag saib zoo li tsis muaj nqis, tiam sis nws ncajncees, nws tsis qaug zog.

Muaj kev txom nyem npau licas los xij, peb cov thawj coj yav tag los khiav tawm pawg ntseeg thiab coj 400 leej tawm nrog, peb pawg ntseeg yuav luag tsis tau lub tuam tsev no, peb yuav luag ua neeg poj txhua yam, tug xibhwb yav tag los twb kom Dr. Hymers mus ua xibhwb nyob rau ib pawg ntseeg nyob ze lub nroog San Jose, nws hais tias “nov yog zaum kawg uas koj yuav mus” coob tug xibhwb khiav tawm mus, tiam lub sijhawm thaum cov tswv cuab tawm khiav thiab pawg ntseeg muaj teeb meem txog nyiaj txiag – Dr. Hymers xaiv nyob, peb muaj pawg ntseeg rau koj! Kuv ntseeg tias lub sijhawm ntawd kuj muaj neeg sim nws siab rau tej lus sijhawm zoo li no thiab, nees nkaum xyoo nyob rau lub sijhawm uas txhua yam zoo li phem tag, qhov teebmeem uas peb tug xibhwb ntseeg yog qhia txog nws tug xeeeb ceem tias zoo licas, nws yog ib tug uas khov kho!

Tam sim no peb tsis tau ua pab pawg lawm, tiam sis muaj kev txom nyem rau lwm yam, ob peb xyoo dhau los Dr. Hymers hais rau kuv tias muaj kev sim rau nws ntau yam, nws twb tshaj 70 xyoo, kuv tug kheej twb dhau rau caum xyoo, kuv tsis totaub, kuv hais tias “Yog dabtsi?” Tsis yog tias koj yuav hloov siab rau Tswv Yexus rau yav laus no lov!” Muaj tseeb yeej muaj kev sim siab, hauv peb tug Tswv Yexus peb tug xibhwb hla dhau kev sim siab, peb thov qhuas nws.

Nyob rau 75 xyoo, muaj mob thiab qaug zog thiab yuav tsum mus kho mob tag mus li, coob tug twb tsis ua Vajtswv num lawm, tiam sis peb tug xibhwb tseem ua xibhwb rau peb pawg ntseeg thiab rau Vajtswv! Kuv pom nws yeej qhia Vajtswv txojlus tag mus li, npaj Vajluskub yam tsis muaj sijhawm pw, nws qhia zoo licas? Zoo li tug tsov ntxhuav! Nws cov lus qhuab qhia zoo tshaj yam koj nrhiav tsis muaj nyob rau lwm qhov raws li kuv paub, yog li no thiaj muaj neeg txog li ntawd 140,000 leej mloog nws cov lus qhuab qhia nyob rau 217 lub tebchaws, yog li no lwm tug xibhwb thoob ntiajteb thiab muab nws cov lus coj los qhia nyob rau lawv pawg ntseeg, ib nqe Vajluskub hauv nws lub neej “Kuv ua tau txhua yam los ntawm qhov Vajtswv txhawb kuv lub zog” (Filipis 4:13).

Kuv thov Vajtswv kom nws yuav zoo nws tug mob nrog peb uas Vajtswv num kom ntev tom ntej, tiam sis Dr. Hymers yuav tsis nyob tag mus li, Vajluskub hais tias “qhia txog peb lub caij nyoog, kom peb ua neej los ntawm muaj tswv yim” (Phau Nkauj 90:12), coob tug tsis xav tias ua neej nyob tsis ntev, coob tug xibhwb los zoo tib yam thiab, lawv tsis npaj tias tom qab lawv tuag lawv yuav zoo licas, lawv pawg ntseeg tawg pab pawg, lawv tsuag zuj zus txog rau thaum tuag, ua Vajtswv tsaug uas peb tug xibhwb hlub peb pawg ntseeg! Tsis yog vim qaug zog los sis kev muab hlob nws hais txog cov ntseeg uas yog cov hluas rau lub neej tom ntej – txhawb zog thiab ncajncees! Thaum nws hais lus txhawb cov hluas kom ua Vajtswv num – nws yog kev feem xyuam thiab hauj lwm thib hwm thiab hlub!

Niaj hnub nim no peb tug xibhwb kuj laus lawm, muaj mob, yog tug uas tiv kev txom nyem, thaum muaj neeg tawm tsam nws, Nyob rau Dr. R. L. Hymers, Jr., nws yog ib tug uas siv zog ua hauj lwm heev!

Nws ua tau txhua yam no tau licas? Nws ua tau licas? Hauv Yexus xwb! Peb tug xibhwb hais tias nws ua tau txhua yam [hauv] ntawm Yexus ua tug txhawb [nws] lub zog, Nws lub zog los qhov twg los? Yexus, Yexus, thiab Yexus xwb!

Xibhwb Povlauj hais tias “Nej txhua tug yuav tsum xyaum kuv tug qauv, zoo li kuv tau ua raws Yexus Khetos” (1 Kaulithaus 11:1), Kuv hais rau koj, cia li raws peb tug xibhwb, zoo li nws raws Tswv Yexus, cia siab rau Yexus, thiab ua Nws hauj lwm li koj ua tau, kuv hais rau koj, Yexus, Yexus, thiab Yexus xwb!

Hmo no peb yuav kev cai nco txog peb tug xibhwb hnob nyoog muaj 75th xyoos, peb thov hlub nws, no yog qhov tseem ceeb uas peb ua tau rau nws thiab tseem ceeb tshaj, Thov nws pawg ntseeg kom loj hlob! Kuv xav txog yam peb pawg ntseeg yuav zoo licas rau yav tom ntej, ntawm Vajtswv txoj kev hlub, yuav zoo licas! Cia nws pawg ntseeg mus rau cov tub ntxhais hluas! Thov Vajtswv thiab tshaj tawm thiab hlub neeg txog rau thaum uas muaj pawg ntseeg zoo li Vajtswv xa tau! Thov nws pawg ntseeg kom loj hlob!

Tam sim no kuv nug koj, koj puas muaj peb tug xibhwb tug Vajtswv? Koj puas muaj nws tug Cawmseej? Koj puas cia siab rau Yexus? Tsis muaj Vajtswv koj tsis muaj dab tsis tsuas yog kev txhaum xwb, yog koj cia siab rau Nws koj yuav tau txais kev zam txim los ntawm Nws cov Ntshav, yog koj cia siab rau Nws, koj yuav yug dua tshiab tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhi, kuv thov Vajtsw kom koj cia siab ray Yexus. Amees.


Yoj zaj lus qhuab qhia no ua koob hmoov rau koj, Dr Hymers xav hnov koj qhia rau nws paub, THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG TUAJ LOS SIS NWS TEJ TSIS TAU KOJ TSAB NTAWV. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub uantej yog Mr. Abel Prudhomme:
Dr. Hymers nqe Vajluskub nws nyiam yog, Phau Nkauj 27:1-14.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“The Master Hath Come” (Sarah Doudney, 1841-1926).