Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




YEXUS – KEV TXOM NYEM HAUV LUB VAJ

JESUS – SUFFERING IN THE GARDEN
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav sawv ntxov, Ob hli ntuj 28, 2016
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, February 28, 2016

“Tswv Yexus thiab cov thwj tim mus rau hauv lub vaj hu ua Kebxemanes, tug Tswv hais rau lawv tias nyob ntawm no thaum kuv thov Vajtswv, tug Tswv coj Petus, Yakaunpaus, thiab Yauhas nrog nws mus, nws txawm pib txhawj xeeb heev, txawm hais rau cov thwj tim tias kuv nyuaj siab tshaj plaws zoo li yuav tuag nyob tos ntawm no” (Malakaus 14:32-34).


Tswv Yexus nrog rau Nws cov thwj tim noj pluas mov kawg uas yog nco txog kev cai hla dhau, tom qab lawv noj mov tag, Tswv Yexus tau muaj ib lub ncuav thiab lub khob los – uas yog hu hais tias “Vajtswv pluas mov” Nws hais tias lub ncuav ntawm no yog piv txog nws lub cev, uas yuav raug ntsua rau tag kis sawv ntxov, nws hais tias lub khob yog piv txog nws ncov ntshav, uas ntws los ntxuav peb tej kev txhaum, tom qab ntawd Yexus thiab cov thwjtim txawm hu ib zaj nkauj qhuas Vajtswv, tom qab ntawd txawm tawm hauv lub tsev mus rau lwm qhov.

Lawv mus rau nram Yelexalees mus hla ib tug dej hu ua Xidoos, lawv mus rau tom ntej, rau tom lub vaj hu ua Kebxemanes, Yexus tso yim tug thwj tim nyob rau ib qhov hauv lub vaj hauv, Nws txawm coj Petus, Yakausnpaus thiab Yauhas mus rau tom ntej, Yexus ho ncaim lawv mus nyob rau hauv ib tsob ntoo qab, nyob rau ntawm thaj chaw no nws “pib muaj kev ntshai [yam tsis totaub] thiab zoo li ev lub nra nyhav [nyuaj siab kawg nkaus] thiab hais rau lawv tias, “Kuv tug ntsujplig txom nyem tshaj plaws zoo li yuav tuag…thiab mus rau tom ntej, txawm cia li txog caug rau pem teb, thiab thov Vajtswv, yog tau, thov kom lub sijhawm no dhau ntawm kuv mus” (Malakaus 14:33, 35).

Txiv plig J. C. Ryle nyob rau pawg ntseeg tebchaws Akisv hais tias “Keeb kwm hais txog tug Tswv qhov kev txom nyem nyob rau hauv lub vaj Kebxemanes yog yam uas tob tshaj plaws hauv Vajluskub, tsis muaj ib tug neeg txawj ntse [neeg qhia Vajluskub] yuav los txhais tau, qhia txog…qhov tseeb [loj] tseem ceeb tshaj plaws” (J. C. Ryle, Expository Remarks on Mark, The Banner of Truth Trust, 1994, p. 316; notes on Mark 14:32-42).

Cia peb mus rau tom vaj Kebxemanes hauv peb lub siab rau tag kis no, Malakaus hais rau peb tias Yexus “Ntshai tshajplaws” (Malakaus 14:33). Lus Kislis yog “ekthambeisthai” – Txhais tau hais tias “Kuv tug ntsujplig txom nyem tshaj plaws zoo li yuav tuag…thiab mus rau tom ntej, txawm cia li txog caug rau pem teb, thiab thov Vajtswv, yog tau, thov kom lub sijhawm no dhau ntawm kuv mus” (Malakaus 14:33, 35).

Txivplig uas yog Ryle hais tias “Tsuas muaj ib yam xwb thiaj li los qhia tau qhov no, tsis yog tias yuav txom nyem sab cev nqaij daim tawv…tiam sis yog vim lub nra nyhav uas yog neeg tej kev txhaum, uas tau los rau saum Nws rau lub sijhawm ntawd, Neeg tej kev txhaum thiab kev yuam cai poob rau ntawm tug Tswv Yexus yog ib yam uas [hais tsis tau ua lus hais] Nws raug foom vim yog peb’ Nws ris peb tej kev quaj ntsuag kev txom nyem…Nws uas yog tug neeg tsis muaj kev txhaum los ris peb tej kev txhaum’ yog li no nws tug kheej thiaj nyuaj siab thiab txom nyem nyob rau sab hauv [tob], nov yog qhov qhia tias kev txom nyem uas loj tshaj plaws. Peb thiaj yuav tig los saib txog peb tug Tswv qhov kev txom nyem uas nws ntsib nyob rau hauv lub vaj Kebxemanes [cov neeg qhia Vajtswv Txoj lus tam sim no qhov kev xav] tsis los xam txog tias no yog hais txog neeg qhov kev txhaum” (Ryle, p. 317).

Tej zaum nej yuav tsis xav txog kev txhaum hauv pawg ntseeg, tsis nyeem Vajluskub, tiam sis mus ua dog ua dig, duab lib qab, seev cev thiab haus dej haus cawv, nov yog koj tej kev txhaum uas poob rau saum Tswv Yexus hauv vaj Kebxemanes, tseem tshuav ntxiv thiab – tshuav ntxiv, cov kev txhaum loj no poob rau saum Tswv Yexus hauv vaj Kebxesmanes nrog rau peb cov kev txhaum uas poob ntawm Adas thiab Ava sob tug los, peb yog neeg dag, tej kev dag no yog pib thaum nkauj iab thiab nraug ob tug los. Nov yog “Nej yuav hla dhau qhov kev phem hauv ntiajteb no vim yog kev phem kev qias” (2 Petus 1:4), yog qhov tseeb tias “Peb yog need tsis dawb huv” (Yaxayas 64:6) yog neeg xam pom tug kheej, thiab yog neeg tawm tsam Vajtswv, vim yog koj “lub siab phem [uas yog] tawm tsam Vajtswv” nov yog kev tawm tsam Vajtswv thiab tsis xav tau Nws (Loos 8:7), yog ib yam qias, lub siab qias neeg (Loos 8:7), yog lub siab txhaum, uas los ntawm Adas los rau peb, poob ntawm nws los rau peb, nyob rau koj tej ntshav, thiab koj tug ntsujplig (Loos 5:12) – “Vim yog…ib tug neeg uas tsis mloog lus [txhua tug neeg] thiab li txhaum tag” (Loos 5:19).

Sim saib seb txhua tug menyuam yug los ua neeg txhaum, A. W. Pink hais tias, “Neeg qhov kev phem yog pom nyob rau tug menyuam…thiab nyob rau thaum pib! Yog muaj tej yam [poob los ua yus tug] zoo nyob rau hauv neeg, yog qhia tseeb tias [tug menyuam mos liab], ua ntej kev phem yuav los rau ntiajteb, peb pom cov [menyuam mos liab] zoo qhov twg? Deb tshaj no, qhov kev txhaum nyob hauv neeg lub neej [yog tias] tsis muaj hnub yuav paub khia li, lawv xam pom tug kheej, thiab ib tug ua phem rau ib tug, lawv quaj thiab tsos kev phem nyob rau hauv lawv, thiab [chim rau niam rau txiv] thaum lawv ntsib kev [txom nyem] cov neeg uas yug los rau txoj kev ua txhaum [kev tub sab] ua ntej lawv yuav los ua tub sab, los ntawm [kev txhaum]…neeg txhua tug yog [neeg txhaum] los ntawm ua neej nyob” (A. W. Pink, Gleanings from the Scriptures, Man’s Total Depravity, Moody Press, 1981, pp. 163, 164) The Minnesota Crime Commission tau hais tshwm li no tias “txhua tug pib ua neej los ntawm kev phem, neeg thiaj li yog neeg xam pom tug kheej thiab saib tug kheej zoo swb, nws tau li nws ntshaw thaum nws tau…nyob rau lub neej sab cav sib ceg, tsis lees yuav [txhua yam] thiab ua nruj ua tsiv, thiab tua neeg, tsis muaj kev sis pab…no txhais tau hais tias txhua tug menyuam yug los ntawm kev txhaum zoo li tug neeg txhaum” (quoted by Haddon W. Robinson, Biblical Preaching, Baker Book House, 1980, pp. 144, 145). Dr. Isaac Watts hais tias

Tom qab peb yug tau meyuam,
Lub neej uas yog kev txhaum thiab kev tuag
Yog txoj cai uas nyob hauv neeg lub siab,
Tsis muaj ib qhov twg uas yuav zoo kiag li.
   (“Psalm 51,” Dr. Isaac Watts, 1674-1748).

Ib tug menyuam twg quaj tsis ntev tom qab yug los lawm, tsiaj tsis zoo li ntawd, tsiaj yuav raug tua los sis raug lwm tug tsiaj noj yog yug los quaj zoo li menyuam tib neeg, tiam sis menyuam neeg yug los quaj tawm tsam Vajtswv, hwjchim, tom qab yug los lawm, yog vim licas? Vim yog lawv yug los ua neeg txhaum los ntawm yawg koob uas yog Adas tom qab yug los lawm, nov yog qhov lawv yog neeg tawm tsam, tsis pom zoo nrog rau cov thawj coj, ua raws li koj lub siab nyiam, thiab tsis yuav qhov tseeb, nov yog lub hau paus ntawm kev txhaum thiab kev tuag – nov yog kev txhaum los ntawm nkauj iab thiab nraug zoo, koj thiaj li yug los ua neeg txhaum, txawm tom qab yug dua tshiab lawm, koj niam koj txiv xav tia koj tseem yog hluas ntseeg Vajtswv, tiam sis koj yog neeg txhaum ua tsis nyiaj Vajtswv!

Nov yog qhov kev txhaum uas poob los rau txhua tug, tsis hais lus los sis kev ua tawm thiab yooj yim yog li no Yexus thiaj li raug kev txom nyem! Nws raug nplawm thaum neeg li kev txhaum poob los rau saum Nws

Thov nthuav nej phau Vajluskub mus rau Luka yog nyob rau daim 1108 nyob rau phau Vajluskub uas yog Scofield Study Bible, nyob rau Lukas 22:44, thov sawv ntsug nyeem kom nrov nrov

“Thaum tug Tswv nyuaj siab heev ntawd nws yim huab thov Vajtswv, nws cov hws nrog ua ntshav poob rau hauv av” (Lukas 22:44).

Nej zaum tau

Txiv plig Ryle hais tias, “Peb yuav [txhais] qhov uas peb tug Tswv raug qhov kev txom nyem hauv lub vaj ntawd tau licas? Dab tsi [yog] yam qhia txog qhov kev txom nyem, tsis hais seem ntsujplig thiab seem cev nqaij daim tawv, uas nws tiv? Qhov tej tau tsuas yog muaj ib qhov xwb, vim yog [yam] qhia txog kev txhaum, uas poob rau ntawm Nws…yog lub nra ua nyhav heev [kev txhaum] uas ua rau nws ntsib kev txom nyem, yog hais txog [yam] uas qhia txog neeg ntiajteb tej kev txhaum poob rau saum Nws, qhov no ua rau Vajtswv Leejtub hws nrog ua ntshav” (J. C. Ryle, Luke, Volume 2, The Banner of Truth Trust, 2015 edition, pp. 314, 315; note on Luke 22:44)

“[Vajtswv] cia nws tug uas tsis muaj kev txhaum kom muaj vim yog rau peb” (2 Kaulithaus 5:21).

“Tug Tswv muab peb txhua tug tej kev txhaum tso rau saum nws” (Yaxayas 53:6).

“Tug Tswv ris peb tej kev txhaum rau saum nws lub cev” (1 Petus 2:24).

Txiv plig Ryle hais tias, “peb yuav tsum nco ntsoov cov lus uas qhia txog Tswv Yexus ‘ris peb tej kev txhaum’ tsis hais hauv vaj [Kebxemanes] thiab saum ntoo khaublig, tsis muaj lwm qhov lawm yuav txhais txog [Tswv Yexus cov hws nrog ua ntshav] vim yog neeg tej kev txhaum” (ibid.). Joseph Hart hais tias,

Sim saib Vajtswv Leejtub qhov kev txom nyem
Quaj thiab hws tawm ua ntshav!
Nws tiv kev txom nyem kawg nkaus
Cov tub txib los nyuaj siab
‘tsuas yog Vajtswv xwb
Neeg qhov kev txhau poob rau ntawm nws
   (“Thine Unknown Sufferings” by Joseph Hart, 1712-1768;
   to the tune of “‘Tis Midnight, and on Olive’s Brow”)

Joseph Hart rov hais ib zaug ntxiv tias

Vajtswv Leejtub ris peb tej kev txhaum
Nov vim yog Vajtswv Txoj kev hlub
Tiam sis nws txom nyem tshaj plaws
Yog ib yam uas tsis txaus ntseeg
Tsis muaj leej twg yuav ua tau
Nyob rau hauv vaj Kebxemanes
   (“Many Woes He Had Endured” by Joseph Hart, 1712-1768;
      to the tune of “Come, Ye Sinners”).

William Williams kuj hais li no tias,

Neeg qhov kev txhaum loj poob rau saum tug Cawmseej;
Raug rhuav tshem zoo li cev ris tsho rau tug neeg txhaum hav
Rau tug neeg txhau tau hnav
   (“Love in Agony” by William Williams, 1759;
      to the tune of “Majestic Sweetness Sits Enthroned”).

“Thaum tug Tswv nyuaj siab heev ntawd nws yim huab thov Vajtswv, nws cov hws nrog ua ntshav poob rau hauv av” (Lukas 22:44).

“Tug Tswv muab peb txhua tug tej kev txhaum tso rau saum nws” (Yaxayas 53:6).

Nov yog qhov pib uas Yexus tuag theej neeg txhaum “theej” yog txhais tau hais tias ib neeg txom nyeem theej lwm tug qhov chaw, Tswv Yexus txom nyem theej koj, vim koj tej kev txhaum, txawm yog nws tug kheej tsis muaj kev txhaum los xij, Tswv Yexus los ua tug ris peb tej kev txhaum hauv Kebxemanes, yog lub sijhawm nws zaum ntawm hauvpaus ntoo rau hmo ntawd, nws tseem yuav raug ntsia saum ntoo khaub lig rau yav tag kis sawv ntxov, vim yog los theej peb tej kev txhaum, yog vim licas peb tseem tsis lees yuav nws txoj kev hlub thiab – Tswv Yexus txoj kev hlub rau koj? Yog vim licas koj tseem tsis lees qhov kev hlub loj no thiab? Nws yog Vajtswv Leejtub, txom nyem theej koj qhov chaw, theej koj theej kev txhaum, koj yeej tsis muaj kev hlub thiab nws txoj kev hlub rau koj ntawd tsis muaj qab hau dabtsi kiag li lov?

Kuv tau ntsib ib tug hlawv thiab log cov neeg tuag tom roob toj ntxa, nws hais tias yuav ntiav kuv mus ua ntees rau cov neeg tuag uas tsis muaj xibhwb, nws coj kuv mus noj su, yog ib yam zaub mos uas kuv tsis tau noj dua los, nws hais rau kuv tuas nws noj ncuav txhua zaug uas nws log cov neeg tuag, kuv tsis kam ua qhov hauj lwm no! Kuv cia li khiav tawm hauv lub tsev noj mov hauv vim yog ib yam txaus ntshai heev, tug txiv neej no noj tau mov licas rau lub sijhawm uas nws tab tom kho ris tsho rau cov neeg tuag hnav? Tsis txaus ntseeg kiag li! Tom qab no kuv thiaj paub hais tias, tug neeg no nws lub siab txias txog qhov tsis muaj ib yam dabtsi yuav ua rau nws ntshai. Cia kuv nug koj, koj lub siab puas txias txog qhov tsis paub txog qhov Tswv Yexus txom nyem theej koj? Koj lub siab txias txog qhov uas tsis lees yuav cov lus kuv qhia txog Tswv Yexus qhov kev txom nyem, thiab saib zoo li tej no tsis tseem ceeb rau koj kiag li? Koj puas yuav zoo li tug tub rog uas xuas ntsia hlau los ntsia Tswv Yexus rau saum ntoo Khaublig – thiab muab nws lub tsho los twv txiaj rau lub sijhawm nws yuav tuag? Au, thov kom txhob yog lintawd! Tagkis no kuv thov koj los cia siab rau tug Cawmseej thiab ntxuav koj tej kev txhaum ntawm Nws cov Ntshav ua dawb huv!

Koj hais tias “yog li no yuav tso ntau yam pov tseg” Au, koj tsis txhob mus mloog Ntxwnyoog lub suab! Tsis muaj ib yam hauv ntiajteb uas tseem ceeb rau koj!

Puas yog! Tug Cawmseej ntshav ntws? Kuv tug Cawmseej tuag lov?
Yog vim licas nws thiaj li los ris tej yam uas kuv ua?

Tiam sis [kuamuag] ntawm txoj kev nyuaj siab [tsis] theej kuv kev txhaum
Tug Tswv, koj thov los cuag koj, ‘txog rau thaum kuv ua tau rua koj.
   (“Alas! And Did My Saviour Bleed?”, Dr. Isaac Watts, 1674-1748).

Koj puas tau npaj txhij los cia siab rau Yexus? Koj puas tau muab koj tug kheej tso pov tseg? Koj puas yuav los hlub Nws? Yog tsis yog, thov txhob mus, tiam sis yog koj ua, cia li mus rau tom qhov chaw thov Vajtswv, Dr. Cagan yuav nrog nej thov thiab thov Vajtswv pab, Amees.


Yoj zaj lus qhuab qhia no ua koob hmoov rau koj, Dr Hymers xav hnov koj qhia rau nws paub, THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG TUAJ LOS SIS NWS TEJ TSIS TAU KOJ TSAB NTAWV. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub uantej yog Mr. Abel Prudhomme: Malakaus 14:32-34
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Many Woes He Had Endured” (Joseph Hart, 1712-1768).