Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




KEV HLOOV DUA SIAB TSHIAB THIAB KEV HU YAXAYAS

THE CONVERSION AND CALL OF ISAIAH
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Zaj lus qhuab qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub sawv ntxov, Kaum ib hli 1, 2015
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord's Day Morning, November 1, 2015

“Lub sijhawm thaum Vajntxwv U-xisyas tuag, kuv pom Vajtswv saum nws lub zwm txwv uas yog qhov chaw siab, nws cev [khawb ncaws] puv lub tuam tsev” (Yaxayas 6:1).


Phau Vajluskub Yaxayas tiag tiag yog pib nyob rau tshooj no. Ntau phauv ntawv uas yog siv txhais Vajluskub yeej qhia tias ntam no yog hu Yaxayas los ua tug cev Vajtswv txojlus – thiab yog lintawd. Tiam sis kuj tseem muaj ntau tshaj no, kuv ntseeg tias qhov uas Yaxayas hloov dua siab tshiab no yog vim raug hu los ua tug cev Vajtswv txojlus. Kev tshwmsim zoo li no yeej muaj rau ntau tug uas yog cov xibhwb rau yav tag los, thaum lawv los hloov dua siab tshiab, lawv paub tau hais tias Vajtswv xav kom lawv mus qhia lwm tug. Tiam sis qhov tseem ceeb tiag nyob rau Vajluskub nqe no yog qhia txog qhov Yaxayas hloov dua siab tshiab. Yog koj yuav xav hloov dua siab tshiab, koj yuav tsum taug txoj kev los sis ntsib tej yam zoo li Yaxayas thiab.

I. Ib, yuav tsum paub Vajtswv.

Muaj tej tug tuaj koom pawg ntseeg tau ntau xyoo, tiam sis tsis paub Vajtswv hlo li. Koj muaj peevxwm kawm Vajtswv txojlus, thiab thov Vajtswv raws lawv sau cia los xij yeej tseem tsis tau paub tias Vajtswv yog leej twg tiag tiag, kuv yeej ntsib qhov teeb meem zoo li no nyob rau ntau xyoo tag los

Ua ntej kuv yuav mus koom raug pawg ntseeg Suav Npavtiv, kuv ua tswv cuab rau ib pawg ntseeg uas yog cov neeg (tawv dawb) tau ntau xyoo. Txawm lub sijhawm ntawd kuv tseem yog tub hluas xwb los xij, kuv tseem nco tau tias lub sijhawm ntawd cov tub ntxhais hluas txhua tug tseem tsis tau muaj kev sib raug zoo nrog rau Vajtswv kiag li. Qhov lawv mus koom kev kawm Vajtswv txoj lus yog mus kom tag kev cai thiab mus teb cov lus nug xwb, lawv tseem hais lus thiab sau ntawv cev rau ub rau no rau lub sijhawm mloog Vajtswv Txojlus, lawv tsis tau txoj sia, lawv tsis totaub, lawv tsis kub siab kiag li. Kuv tsis pom ib tug twg yuav mus rau tom chav tsev thov Vajtswv, lawv yog “lwm haiv neeg rau ntawm Vajtswv” (Efexaus 4:18).

Lawv yuam kev qhov twg? Muab hais yooj yim yog lawv tsis muaj Vajtswv, lawv puas tseem xav txog Vajtswv tej zaum thiab? Oh, kuv ntseeg tias tej zaum yuav muaj thiab, tiam lawv qhov kev totaub txog Vajtswv ntawd tsuas zoo ib cov lus qhia xwb, los sis raws li lawv xav xwb.

Nyob rau peb pawg ntseeg no los tseem muaj ib txhia tsis tau muaj Vajtswv, koj yeej paub tias qhov no tsis yog ib qhov txawv txawv, cov neeg nyob rau tiam ntiajteb yuav kawg no yeej zoo li ntawd, yog koj hais tias “Vajtswv yeej tseeb rau kuv, Vajtswv tseem ceeb heev rau kuv lub neej” koj cov phooj ywg tom tsev kawm ntawv ne xav licas thiab? Cov neeg tom koj qhov chaw ua haujlwm xav licas thiab? Lawv puas ntsia koj los ntawm qhov kev xav paub? Lawv puas ntsia koj zoo li ib tug neeg txawv txawv? Tiam sim no peb tig mus rau qhov tseeb! Lawv tsis paub Vajtswv – koj los tib yam thiab! Muaj ib cov hluas tuaj nyob rau tag kis no ntawm thaj chaw no tseem tsis paub txog Yexus txawm yog lawv niaj hnub hais rau lwm tug nyob rau tom tsev kawm ntawv los sis chaw ua haujlwm los xij.

Vajtswv nyog hauv peb, nov yog lub ntsiab lus tseem ceeb, yog koj hais rau koj cov phooj ywg hauv tsev kawm ntawv tias koj yog ib tug neeg loj hlob rau seem kev ntseeg Vajtswv, yeej tsis ua teeb meem dad tsi rau lawv, yog koj hais rau lawv tias koj hnov txog Vajtswv nyob rau hauv pawg ntseeg, tej no los tsis ua teebmeem rau lawv thiab, tiam sis yog koj ntsiab lawv thiab hais tias “Vajtswv tug tsim lub ntiajteb yog tug tseem ceeb tshaj, thiab muaj tseeb hauv koj lub neej,” Lawv yuav tig los ntsiab koj thiab xav hais tias koj yog neeg txawv, yog vim licas? Vim Vajluskub hais tias,

“Tsis muaj neeg totaub, tsis muaj neeg tshawb nrhiav Vajtswv” (Loos 3:11).

Vajluskub tseem hais ntxiv tias,

“Neeg ntiajteb [yeej] lub tswvyim yeej tsis paub Vajtswv” (1 Kaulithaus 1:21).

Cov ntseeg feem coob ib txhia los yeej tsis zoo los sis tsis txawm cov tsis ntseeg Vajtswv hauv lub ntiajteb no thiab. Txawm lawv yuav mus kawm Vajtswv txoj lus nyob rau tsev kawm Vajluskub, tiam koj yeej tsis hnov tias lawv yuav mob siab lug hais txog Vajtswv, cov ntxhais feem ceeb lam tau lam hais rau ub rau no, yog cov hluas mus koom rau hauv lawv lub homphiaj yog “mus saib” cov ntxhais hluas xwb, lawv tsis yog mus rau Vajtswv – tsis yog tug Vajtswv hauv Vajluskub! Yog koj hais tias koj yog Muslim, los sis Katholiv, los sis neeg Yudas, los sis Npavtiv, tej no tsis ua teeb meem dabtsi rau lawv kiag li. Yog koj hais tias “Vajtswv nyob hauv kuv, hauv koj thiab,” nov yog yeej tsis ua teeb meem dab tsi rau lawv thiab, nov yog cov neeg nim txoj kev xav, Tiam sis yog koj hais tias “Vajtswv nyob rau saum, tab tom ntsiab ntsoo los rau peb, Nws pom peb tej kev txhaum thiab yuav txiav txim rau peb,” Dab tsi yuav tshwmsim? Lawv yuav hais tias koj tsis yog lawv cov neeg, puas muaj lintawd maj?

Tam sim no sim mus kom tob zog, sim los hais txog koj, Koj tuaj ntawm no thiab koj tsis tau hloov dua siab tshiab, Koj xav licas txog Vajtswv? Koj puas xav txog nws, tej zaum thiab? Yog koj tsis tau hloov dua siab tshiab, koj yeej tseem xav txog Vajtswv rau qhov yuam kev

Thaum qhov no tshwm sim rau Yaxayas, nws tseem yog tub hluas, Nws yeej tau kawm Vajtswv Txojlus, nws yeej mus koom pehawm Vajtswv, tiam sis nws tug kheej tseem tsis tau paub Vajtswv tiag tiag, nws paub tej yam uas yog hais txog Vajtswv, tiam sis nws tseem tsis tau ntsib Vajtswv los ntawm tug kheej. Nws tseem zoo li Yauj, vim Yauj hais li no,

“Kuv hnov lawv los ntawm pob ntseg; tiam sis lub sijhawm no kuv pom nws, kuv ntxub tug kheej, thiab hloov dua siab tshiab” (Yauj 42:5, 6).

Yeej tau hnov dua txog Vajtswv, Tiam sis tam sim no Vajtswv hais tias “unto Job out of the whirlwind Vajtswv Yehauvas tau teb Yauj ntawm tsoj ntoo tuaj” (Yauj 38:1; 40:6). “Vajtswv hais rau Yauj ntawm cua daj cua dub” (NIV).

Kuv tsis paub yuav muaj qhov no coj lus txhais ua neeg lus tau zoo licas, qhov zoo tshaj yog muaj teb tug qauv tseeb coj los hais ua lus qhia, Dr. Cagan thaum ub yog ib tug ntseeg tias tsis muaj Vajtswv, nws tsis ntseeg Vajtswv kiag li. Muaj ib hmo, Dr. Cagan tsis tau zoo nyob kiag li. Nws raug ib qhov xeeb tseem ceeb nyob rau lub tsev kawm ntawv UCLA. Tiam sis nws yeej tsis paub txog ntej ntawd kiag li, nws paub tias tej zaum nws yuav xeem tsis dhau. Tiam sis nov yog thawj zaug hauv nws lub neeg ua tau thov Vajtswv, nws hais tias “Vajtswv, zam txim rau kuv” nws txawm pw tsaug zog lawm, nws sawv los thiab paub tias tej zaum nws yuav xeem tsis dhau, tiam sis thaum nws mus txog rau hauv chav tsev kawm ntawv, nws mus tej cov lus nug zoo li yooj yim kawg nkaus, nws teb tau zoo heev. Txij thaum ntawd nws thiaj paub tias Vajtswv muaj tseeb.

Thaum kuv muaj kaum tsib xyoo, kuv mob siab tshaj plaws rau thaum kuv niam tais tuag, tom nws lub ntees tag lawm ces kuv pib muaj kev nyuaj siab, kuv tau khiav mus deb mus nyob rau pem hav zoov uas og Forest Lawn, Glendale, kuv tau mus poob rau av, ua rau tawm hws tag huv si, lub sijhawm ntawd Vajtswv tau los rau ntawm kuv, kuv paub tias Vajtswv nyob rau ntawd, ua rau kuv xav txog Yakhauj, rau lub sijhawm uas Vajtswv los rau hmo ntawd,

“Yakhauj tsim ntawm nws qhov kev dab ntub, thiab nws hais tias, muaj tseeb Vajtswv nyob rau qhov ntawd; thiab kuv paub li ntawd, thiab kuv ntshai!” (Chivkeeb 28:16, 17).

Txawm yog Dr. Cagan los yog kuv tug kheej yeej paub txog kev hloov dua siab tshiab, peb yeej hais tau tib yam li Yauj “Kuv tau hnov Vajtswv nyob rau ntawm pob ntseg, tiam sis tam sim no kuv tau pom Vajtswv” (Yauj 42:5). Tsis tau txhais tau hais tias nws pom Vajtswv tiag tiag, yog cov lus piv txwv qhia tias nws tau hnov Vajtswv lub suab, tam sim no nws paub tias Vajtswv muaj tseeb, thiab nws yog neeg txhaum, nws hais tias “thaum kuv ntxub kuv tug kheej, kuv tau hloov dua siab tshiab” (ibid.). Qhov uas Yaxayas thiab Yakhauj thiab Yauj ntsib ntawd zoo tib yam nkaus – tsis tag li Dr. Cagan thiab kuv los zoo tib yam nkaus thiab – yog tom qab uas kuv muaj kaum tsib xyoo thiab tom qab kuv pog lub nteeg, Yaxayas hais tias,

“Lub sijhawm thaum Vajntxwv U-xisyas tuag, kuv pom Vajtswv saum nws lub zwm txwv uas yog qhov chaw siab, nws cev [khawb ncaws] puv lub tuam tsev” (Yaxayas 6:1).

Dr. J. Vernon McGee hais tias,

Lub sijhawm thaum Vajntxwv Uxiyas tuag, Yaxayas hais tias, “Tug Vajntxwv Yaxayas tuag lawm, tiam sis tam sim no nws [phem] lawm. Cov neeg Ixayees tab tom yuav raug ntes, txhua yam lawv muaj yuav raug rhuav tshem huv si, kev nyuaj siab yuav los, tom qab ntawd kev ntshaib nqhes yuav muaj thiab” Yaxyas uas txhua yam uas neeg txhua tug yuav tsum tau ua – nws mus rau tom lub tuam tsev…nyob rau hauv lub tuam tsev ntawm Yaxayas tshawb pom tias tug Vajntxwv tseeb tseem tsis tau tuag, “kuv pom Vajtswv ntawm lub zwm txwv, nyob rau qhov siab, thiab nyob rau lub tuam tsev” – Vajtswv nyob rau saum lub zwm txwv…Vajtswv nyob rau qhov siab, nws tsis nrhog kev txhaum nyob uake (J. Vernon McGee, Th.D., Thru the Bible, vol. III, Thomas Nelson Publishers, 1982; note on Isaiah 6:1).

Tam sim no mus saib Yaxayas 6:3, Xalafis thiab cov tub txib nyob qhov ntawd,

“ib leeg qw rau ib leeg thiab hais tias, dawb huv, dawb huv, hawb huv yog Vajtswv, Vajtswv tug chwjchim nyob thoob ntiajteb” (Yaxayas 6:3).

Lawv quaj tias “Dawb huv, dawb huv, dawb huv yog Vajtswv” Dr. W. A. Criswell, yog ib tug xibhwb muaj suab npe nyob rau Dallas, Texas, ua xibhwb ze rau caum xyoo hais tias “kuv xav hais tias yog hais txog Vajtswv” uas yog Vajleejtxiv, Vajleejtub, Vajntsujplig (W. A. Criswell, Ph.D., Isaiah: An Exposition, Zondervan Publishing House, 1977, p. 53).

Dawb huv, Dawb huv, Dawb huv!
   Vajtswv tug muaj hwjchim!
Nyob rau yav sawv ntxov
   Peb yuav hu nkauj qhuas Nws;
Dawb huv, dawb huv, dawb huv!
   Tug muaj hwjchim thiab kev hlub!
Vajtswv uas yog Leejtxiv Leejtub Vajntsujplig,
   Thov kom Vajtswv tau koob hmoov!

Dawb huv, Dawb huv, Dawb huv!
   Vajtswv rhuav tshem qhov tsaus ntuj,
Qheb neeg txhaum lub qhov muag,
   Tug neeg txhaum yuav tsis pom Nws,
Vim Vajtswv dawb huv;
   Tsis muaj leej twg zoo li Vajtswv
Muaj hwjchim uas loj tshaj plaws
   Hauv kev hlub thiab kev dawb huv.
(“Holy, Holy, Holy,” Reginald Heber, 1783-1826).

Yog koj tsis tau paub Vajtswv – Tug Vajtswv dawb huv hauv Vajluskub – yog koj tsis paub txog Nws qhov kev dawb huv, kev ncajncees, kev hmo tshua – Koj puas muaj kev vam tias yuav los ua tau ib tug ntseeg tseeb tau licas maj?

II. Ob, yuav tsum ntseeg hais tias muaj kev txhaum.

Saib hauv Yaxayas 6:5,

“Kuv thiaj hais tias, kuv puas tsuaj lawm lauj! Vim kuv tug nplaig tsis dawb huv, thiab kuv nyob rau cov neeg uas hais lus phem, vim kuv lub qhov muag tau pom tug Vajntxwv uas yog Tswv Yehausvas” (Yaxayas 6:5).

Qhov kev paub Vajtswv ntawd ua rau Yaxayas pom txog nws qhov kev txhaum, “tug neeg uas tug nplaig tsis dawb huv” Koj yuav tsis los ntseeg txog kev txhaum, txog rau thaum Vajtswv qhia tug kheej rau koj zoo li “txiav txim rau ntiajteb” Dr. David Wells yog ib xibhwb uas paub Vajluskub zoo heev, nws hais tias,

Tug cev Vajtswv txoj lus ntawd pib nyuaj siab vim paub txog [qhov txaus ntshai] uas yog hais Vajtswv tug yam ntxwv, tsis muaj leej twg yuav pom tau Vajtswv, txhua tug yuav raug rhuav tshem vim yog vim ntawd yog qhov kev kaj uas tawm tsam txhua yam kev phem, kev nruj kev tsiv, kev xam khib, kev tsis ntseeg, kev tsis mloog lus…Yaxayas pom txog lub zeem muag thiab hais tam sim ntawd txog Vajtswv qhov kev kaj, “kev puas tsuaj rau kuv! Kuv tau yuam kev, kuv yogi b tug neeg uas tug nplaig tsis dawb huv, thiab kuv lub qhov muag tau pom Vajtsws los ntawm kuv lub qhov muag!’ (Yaxayas 6:5). Nov yogi b ntawm ntau qhov uas hais cov lus mob mob thiab txog Vajtswv tug dawb huv (David F. Wells, Ph.D., The Courage to Be Protestant, Eerdmans Publishing Company, 2008, p. 125).

Dr. W. A. Criswell hais tias,

Ua kom tug ntsujplig pom Vajtswv, pob ntseg hnov Vajtswv, rau txhua tug uas dig muag yuav tsis pom kev, txhua tug uas lag ntseg, nws yuav tsis hais lus, cov uas muaj qhov muag cia li pom, muaj pob ntseeg cia li mloog, thiab muaj siab cia li paub, Vajtswv tug chwjchim rau peb tag mus li. Nyob rau Yaxayas lub zeem muags, nws pom tau hais txog tug kheej qhov kev txhaum thiab tsis muaj nqi, txhua tug neeg uas sawv rau ntawd Vajtswv yuav kov yeej txhua yam kev phem thiab quaj rau nws (Criswell, ibid., p. 54).

Muaj ib hnub koj yuav mus ntsib Vajtswv tim ntsej tim muag, lub sijhawm uas koj tuag, koj yuav mus rau ntawm Vajtswv qhov kev txiav txim yog koj tsis dim thaum tseem ua neej nyob no. Tug Vajtswv uas koj yuav ntsib ntawd tsis yog tug Vajtswv uas koj xav hau koj lub siab, tsis yog lwm tug neeg tug Vajtswv, koj yuav mus ntsib tug Vajtswv hauv Vajluskub yam tim ntsej tim muag. Nws yuav txiav txim rau koj tej kev txhaum hauv koj lub siab, nov thiaj li yog tib txoj haukev uas yuav zam tau koj lub txim, thiab los ntawm Yexus txoj kev tuag theej koj qhov chaw – saum tug ntoo Khaublig, thiab nov yog tib txoj kev uas yuav ntxuav tau koj tej kev txhaum uas yog los ntawm Yexus cov ntshav uas ntws saum tug ntoog Khaublig. Dr. Martyn Lloyd-Jones hais tias, “Peb cov lus yog cov lus txog Yexus cov ntshav; ntshav yog lub hauv paus, yog tsis muaj li ntawd yeej tsis muaj dab tsi kiag li” (God’s Way of Reconciliation, Ephesians 2, The Banner of Truth Trust, 1981, p. 240).

Ib txoj hau kev uas pab kom koj dim yog Tswv Yexus thiab raug ntxuav los ntawm Nws cov ntshav uas dawb huv, Ib qhov uas koj yuav ntsib Vajtswv yog yuav tsum raug ntxuav ntawm Nws cov Ntshav, uas yog Vajtswv Leejtub, Peb yuav hu zaj nkauj tshiab nyob rau saum ntuj ceeb tsheej li no tias “Nws thiaj yog tug ntxim nyho qheb phau ntawv, thiab qheb lub cim ntawd, vim yog nws raug neeg tua lawm, thiaj nws cov ntshav ntawd, nws tau cawm peb txhua tug, txhua haiv neeg, txhua yam lus, txhua tej chaw kom mus txog rau Vajtswv” (Tshwmsim 5:9). Tag kis no kuv thov kom nej cia siab rau Yexus thiab ntxuav kev txhaum ntawm Vajtswv los ntawm Nws cov Ntshav! Amees. Dr. Chan thov los coj peb thov Vajtswv.


Yoj zaj lus qhuab qhia no ua koob hmoov rau koj, Dr Hymers xav hnov koj qhia rau nws paub, THAUM KOJ SAU RAU DR. HYMERS KOJ YUAV TSUM QHIA RAU NWS TIAS KOJ SAU NTAWV LUB TEBCHAWS TWG TUAJ LOS SIS NWS TEJ TSIS TAU KOJ TSAB NTAWV. Yog koj tau txais koob hmoov ntawm cov lus qhuab qhia no thov koj sau ntawv ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia rau nws paub tias koj sawv lub tebchaws twg tuaj, Dr. Hymbers tug meail yog rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau. Yog koj xav sau ntawv rau Dr. Hymers xa rau nws qhov chaw nyob no los tau P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Koj xav hu xov tooj nrog nws tham los tau ntawm (818)352-0452.

(XAUS LUS ZAJ LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia rau Internet txhua lub lim tiam
ntawm www.sermonsfortheworld.com.
Qheb qhov no yog “Qhia Ua Lus Hmoob.”

Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv tau, txawm tsis tau kev tso cai los
ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiam sis yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas muab luam ua
duab yuav tsum tau kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub uantej yog Mr. Abel Prudhomme: Yaxayas 6:1-8.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“The God of Abraham Praise” (Daniel ben Judah, 14th century).


TXHEEJ TXHEEM

KEV HLOOV DUA SIAB TSHIAB THIAB KEV HU YAXAYAS

THE CONVERSION AND CALL OF ISAIAH

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Lub sijhawm thaum Vajntxwv U-xisyas tuag, kuv pom Vajtswv saum nws lub zwm txwv uas yog qhov chaw siab, nws cev [khawb ncaws] puv lub tuam tsev” (Yaxayas 6:1).

I.   Ib, yuav tsum paub Vajtswv, Efexaus 4:18; Loos 3:11;
I Kaulithaus 1:21; Yauj 42:5, 6; 38:1; 40:6;
Chivkeeb 28:16, 17; Yaxayas 6:3.

II.  Ob, yuav tsum ntseeg hais tias muaj kev txhaum, Yaxayas 6:5;
Tshwmsim 5:9.