Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




COV TSWVCUAB HAUV PAWG NTSEEG UAS TSIS TAU HLOOV SIAB TSHIAB NYOB RAU TIAM NTIAJTEB KAWG

(ZAJ LUS QHIA # 5 2 PETUS)
UNCONVERTED CHURCH MEMBERS IN THE LAST DAYS
(SERMON #5 ON II PETER)
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav tsauj ntsuj lub Tsib hli 31, 2015
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, May 31, 2015

“Tiamsis tau muaj cov xibhwb cuav tshwm tuaj [tsis pub leejtwg paub] nyob rau hauv lawv zoo li muaj cov qhuab qhia cuav nyob hauv lawv, yog cov uas nyhias coj tej lus qhia cuav uas coj mus rau kev puas tsuaj los rau tug kheej” (2 Petus 2:1).


Xh. Povlauj hais tias cov xibhwb cuav yuav “nyob rau hauv nej” pawg ntseeg, Nov yog coob zuj zus rau niaj hnub nim no.

“Vim yuav txog rau lub sijhawm uas neeg yuav tiv tsis tau los mloog cov lus qhuab qhia tseeb, tiam sis lawv yuav mus nrhiav cov xibhwb uas qhia raws lawv lub siab ntshaw, thiab xav mloog, vim kaug pob ntseg” (2 Timautes 4:3).

Neeg xav hnov tej yam uas zoo zoo mloog xwb. Cov xibhwb cuav yeej muaj neeg nyiam heev rau lub sijhawm no. Cov xibhwb uas kuv pom nyob rau hauv TV yeej yog cov nov ntag. Lawv yog cov uas los nrhuav cov ntseeg tej kev ntseeg.

Nyob rau hauv 2 Petus tshooj ob qhia txog cov xibhwb cuav. Petus qhia hais tias lawv yuav qhia “cov lus tsis tseeb” txawm yog cov lus hais txog kev tawm tsam Yexus. Lawv tsis lees yuav Yexus los ntawm tsis kam qhia cov lus hais txog Nws. Nws hais tias lawv yog cov tawm tsam. Lawv qhia kom cov ntseeg yeej meem ua txhaum thiab nyob rau kev txhaum, txawm li ntawd los tseem ua tau ib tug ntseeg. Lawv yuav ua haujlwm los ntawm yuav nyiaj txiag tshaj qhov ua rau Vajtswv. Lawv tes dej num yuav raug txiav txim, lawv yuav zoo li cov tub txib yuam kev uas raug Vajtswv txiav txim muab “tshem pom rau tub Tuagteb” Lawv yuav raug txiav txim zoo li cov neeg uas nyob rau Nau-ees tiam, Vajtswv tso dej los nyab ntiajteb. Lawv yuav raug txiav txim zoo li lub nroog Xoodoos thiab Kaumaulas uas raug hluav taws hlawv.

Petus muab peb yam no coj los qhia txog cov xibhwb cuav thiab cov neeg uas raws lawv qab tias yuav raug txiav txim tib yam nkaus li no. Cov xibhwb cuav qhia tias cov ntseeg ua tau kev txhaum, thiaj tseem dim thiab. Lawv yeej hais yam tsis txaj muag li. Lawv hais lus phem tawm tsam cov ntseeg cov thawj coj. Lawv tsis lees yuav Vajluslub tias muaj hwjchim. Cov xibhwb cuav no twb tsis paub tias lawv hais lus tawm tsam dabtsi. Lawv yog cov uas kev txhaum qhev. Lawv yuav puas tsuaj vim yog lawv tej kev txhaum. Cov neeg no yog “teebmeem” thiab “kev puas tsuaj” nyob rau pawg ntseeg. Lawv lub qhov muag saib ntsoov rau kev phem kev qias. Lawv yeej tsis tso kev txhaum tseg li. Lawv tseem txo lwm tug txoj kev ntseeg. Lawv yog cov raug foom tsis zoo. Lawv yog cov neeg uas zoo li Balaam, uas qhia Vajtswv lus vim yog xav tau nyiaj xwb.

Cov ntseeg cuav no, kev ntseeg qhuav qhawv, zoo lub pas dej tsis muaj dej. Lawv hais tau lus zoo zoo, tiam sis lawv ntxias dag lawv cov neeg xwb. Lawv hais cog lus rau lawv cov neeg txog kev ywjpheej. Tiam sis tiag lawv yog kev txhaum qhev. Lawv yog kev dag ntxias qhev. Lawv coj cov ntseeg yuam kev. Lawv yuav raug txiav txim vim yog qhov tsis qhia raws li Vajluskub. Lawv yuav dev thiab npua. Lawv lam ua lub neej zoo tug ntseeg zoo, tiamsis tig rov mus ua kev txhaum. Zoo li dev thiab npua, lawv lub neej yeej tsis tau raug Yexus hloov kiag li. Nov yog cov lus qhia pub rau peb nyob rau hauv 2 Petus.

Yog vim licas Petus thiaj siv sijhawm sau tshooj no hais txog cov xibhwb cuav? Ib, cov neeg no ib txwm yeej muaj los, thiab peb yuav tsum tau ceevfaj. Ob, cov neeg no yuav muaj coob zuj zus tuaj rau tiam ntiajteb kawg. Saib hauv 2 Petus 3:3. Sawv ntsug nyeem uake nrov nrov

“Yuav tsum paub nqe no ua ntej, yog li no hnub kawm yuav muaj cov neeg uas thuam lwm tug coob tshwm tuaj ua raws li lawv lub siab ntshaw” (2 Petus 3:3).

Nej zaum tau. Vajluskub qhia li no tias, “tiam ntiajteb kawg” Qhov no yog cov ntseeg cuav uas qhia nyob rau hauv tshooj ob. Nyob rau phau Vajluskub no qhia tias yuav muaj cov ntseeg cuav coob zuj zus rau tiam ntiajteb kawg. Lawv ua neej zoo li muaj Vajtswv, tiag tiag lawv yeej tau Vajtswv lub hwjchim kiag li (2 Timautes 3:5). “Nyob rau tiam tom qab ntawd…[lawv muab] cov lus cob los qhia dag ntxias [ntsujplig phem]” (1 Tiamautes 4:1). Lub sijhawm ntawd ntiajteb yuav mus txog rau tiam kev txom nyem loj are li yog “Ntxwnyoog lub hwjchim, thiab cov ntsujplig cuav, thiab cov kev phem tsis zoo” (Tshwmsim 18:2). Dr. J. Vernon McGee hais li no tias “cov niam ntiav” “yuav los koom nrog cov ntseeg uas ib txwm yeej tsis cia siab rau tug Cawmseej” (J. Vernon McGee, Th.D., Thru the Bible, volume 5, Thomas Nelson Publishers, 1983, p. 1030; note on Revelation 17:1).

Dr. John F. Walvoord, yog ib tug thawj tswb lub tsev kawm Vajluskub uas yog Theological Seminary, hais tias “Tug neeg uas tsis lees yuav tug neeg uas hais txog Yexus raws li nyob hauv Vajluskub, tug ntawd yeej tsis yog tug ntseeg kiag li. Nws yog tug tawm tsam Yexus; Nws tsis coj raws li Tswv Yexus cov lus; Nws yog cov ntseeg cuav, tug neeg ua tseem tsis tau dim. Cov neeg no yeej tsis ntsib Vajtswv ib zaug li. Lawv lub neej yuav puas tsuaj zoo li Petus tau hais tseg uas yog cov pawg ntseeg tam sim no…ntau tug ntseeg twb tsis paub tias cov tsis ntseeg yuav tshwj coob zuj zus tuab nyob rau hauv pawg ntseeg…Petus twb paub li no ntev los lawm. Tsis tag yuav tos tias thaum twg mam tshwm tuaj. Twm tswm tuaj lawm” (John F. Walvoord, Th.D., “Where is the Modern Church Going?” in Prophecy and the Seventies, Charles L. Feinberg, Th.D., Ph.D., editor, Moody Press, 1971, pp. 113, 114).

Kuv muaj peevxwm qhia tau rau nej, vim kuv twb pom los lawm, hais ntau pawg ntseeg “yeej tsis tau pom Vajtswv dua kiag li” thiab yog cov “tsis dim” – zoo li Dr. Walvoord hais tseg cia. Nov los yeej muaj tseeb nyob rau cov tsev kawm Vajluskub thiab cov tswvcuab hauv peb cov pawg ntseeg. Zoo li Dr. Walvoord hais tias “Cov ntseeg foom coob yeej tsis paub txog qhov cov tsis ntseeg yuav coob zuj zus nyob hauv pawg ntseeg.”

Kuv lo lus nug yog – yog vim licas tej kev phem no hos tshwm tuaj tau li cas? Peb yuav tsum tug rov mus saib tias thaum pi yog licas tiag tiag. Nyob rau thaum tiam kaum cuab century, los sis xyoo 1824, Charles G. Finney tau hloov lub ntsiab lus ntawm kev hloov dua siab tshiab mus ua qhov “kev txiav txim siab”

Qhov cov neeg tam sim no coj yuav kev ntawm qhov “kev txiav txim siab” yog ntseeg txog kev txhaum! Dr. Martyn Lloyd-Jones hais tias, “John Bunyan hais rau peb txog Kev hlub los sis Grace Abounding tias nws yog [nyob rau qhov ntseeg txog kev txhaum] thiab kev puas tsuaj ntawm tseem ntsujplig tau kaum yim lub hlis. Sijhawm tsis yog qhov tseemceeb, tiam tug neeg uas pheej ua neej nyob rau kev txhaum yuav tsib teeb meem. Nws tuag yuav mus ntsib Vajtswv tau licas?” (Martyn Lloyd-Jones, M.D., Assurance (Romans 5), The Banner of Truth Trust, 1971, p. 18).

Lub lim tiam dhau los no kuv nyeem John Bunyan’s Pilgrim’s Progress. Nws hais txog qhov kev ntseeg txog kev txhaum thiab kev hloov dua siab tshiab tiag tiag tej noj muaj tshwm ua ntej yuav los txog tias Finney los coj cov hu ua evangelicals. Phau ntawv Pilgrim’s Progress raug George Whitefield luam tawm, muag rau cov ntseeg uas yog Calvinistic Methodist nyob rau techaws Akiv thiab Amelikas. Nyob rau daim xyam ntawm phau ntawv Pilgrim’s Progress y John Wesley thiab Wesleyan Methodists thiab cov ntseeg ntau qhov coj los siv. Pilgrim’s Progress siv nyeem rau cov ntseeg uas yog Protestant. Bunyan tug kheej los yeej nyeem cov lus uas cov neeg Npavtiv ua tug sau. Thawj phau luam tawm rau xyoo 1678, Bunyan phauv ntawv luam tawm ntau zaug, thiab muag tau ntau tshaj lawm phauv ntawd uas sau ua lus Akiv, no tsis xav phau Vajluskub uas yog King James Bible. Spurgeon nyeem phau ntawm Progress ntau tshaj 75 zaug. Yog li ntawd Spurgeon thiaj li hais ntau zaug txog phau ntawv no nyob rau nws cov lus qhuab qhia. Yog phau ntawv qhia txog kev hloov dua siab tshiab – Nov yog ib phau ntawv ua Protestant thiab Npavtist siv qhia txog kev hloov dua siab tshiab ua ntej Finney tau los hloov mus ua kev txiav txim siab nyob rau tiam kaum cuaj century.

Nyob rau ib qhov lub ntsiab lus “Kev vam hais txog Nws qhov kev hloov dua siab tshiab” peb kawm ntau yam txog kev cawmdim raug muaj tso pov tseg vim yog neeg mus cov raws li Finney qhov qhia txog “kev txiav txim siab”

Ntawm no yog hais txog ob yam no uas yog Kev ntseeg thiab Kev vam. Kev vam qhia tias thawj yam neeg ua yog pib ntawm nws qhov kev cawmdim thaum nws tsis muaj dabtsi nyob hauv ntiajteb – tsis muaj pawg ntseeg, dag, cog lus, ua neeg zoo li mus rau Las Vegas. Tiam sis nws hais tias, “thawj yam, kuv kaw kuv qhov maug tawm tsam qhov kaj (uas yog Vajluskub)” Nws hais ntxiv tias,

“Ib – Kuv tsis lees yuav tias nov yog qhov haujlwm uas Vajtswv ua rau kuv. Kuv tsis ntseeg tias Vajtswv yuav los qhia ib tug neeg txhaum kom paub txog kev txhau. Ob – Kev txhaum tseem zoo heev, kuv yeej tsis xav tso tseg kiag li. Peb – kuv yeej tso tsis tau kuv cov phoojywg ua tsis ntseeg, vim lawv yog cov kuv nyiam thiab ntshaw. Plaub – Lub sijhawm uas kuv los ntseeg txog tej yam kev nyuaj siab, thiab ua rau kuv tiv tsis tau tso.”

Cov ntseeg hais tias “Tej zaum koj rov ua teeb meem rau tug kheej.”

“Yog” kev vam hais tias “tiam sis kev sim siab yuav rov los nyob hauv kuv siab, kuv yuav phem tshaj ua ntej ntawd.”

Kev vam hais tias kev ntseeg yuav rov los hauv nws thiab tsim txom nws.

Cov ntseeg hais tias “Tom qab ntawd koj yuav ua licas?”

Kev vam hais tias “Kuv mam tig kho kuv lub neej.” Kuv yuav tsis ua kev txhaum ntxiv. Kuv khiav tawmn ntawm kev txhaum thiab kuv cov phooj ywg ua tsis ntseeg. Kuv pib thov Vajtswv, nyeem Vajluskub, thiab ua lwm yam zoo.”

Cov ntseeg hais tias “Qhov ntawd puas pab tau rau koj thiab maj?”

Kev vam hais tias “Yog, ib ntus xwb. Tsis ntev kuv rov ntsib teebmeem dua thiab, txawm kuv twb rov kho tug kheej dua tshiab lawm los xij.”

Cov ntseeg hais tias “Qhov ntawd tshwm sim tau licas thiab?”

Kev vam hais tias “Thaum kuv nco txog qhov ntawd kuv txawm paub txog qhov kev ncajncees, thiab kuv nco txog tej cai uas tsis muaj leej twg txaus siab kiag li, kuv thiaj li xav tias ruam ruam tias kuv yeej mus ceeb tsheej ntuj tau los ntawm qhov ua neeg zoo thiab ua raws kev cai. Kuv tseem xav tias, txawm kuv yuav tsis yog neeg zoo tiag tiag los, kuv tej kev phem qub tseem raug sau nyob rau Vajtswv phau ntawv. Qhov kev txhaum ntawd yuav rau txim rau kuv yog tsis raug rhuav tshem – Kuv los tshem tsis tau! Kuv yuav ntsib kuv puas tsuaj loj tshaj, tiam sis kuv los tseem tsis muaj kev thajyeeb. Kuv paub tias kuv lub siab yeej muaj kev txhaum ua kuv yuav tsum tau hloov. Kev ncajncees hais rau kuv tias yuav tsum lees yuav kev ncajncees ntawm tib neeg uas yog neeg txhaum, kuv yuav tsis dim. Nws hais rau kuv txog tug neeg uas yog Yexus, uas zaum rau ntawm Vajtswv sab tes xis. Kev ncajncees hais tias “Koj yuav tsum raug Nws ua kom yog neeg ncajncees – Nws tuag theej koj saum ntoo Khaublig.’”

Cov ntseeg hais tias, “Tom qab ntawd koj ho ua dabtsi?”

Kev vam hais tias “Kuv tsis pom zoo li ko. Kuv xav tias Yexus yuav tsis kam cawm kuv.”

“Kev Ncajncees ne, ho yuav hais licas?”

“Nws hais kom kuv los cuag Yexus no”

“Koj puas tau hais ua raws li qhov kev hais ntawd?”

“Kuv twb sim ntau zaug los lawm.”

“Vajleejtxiv puas qhia Vajleejtub rau koj?”

“Tsis yog zaum ib, los sis zaum ob, zaum peb, zaum plaub, zaum tsib los zaum rau kiag li.”

“Koj puas tau xav tias yuav tso tseg?”

Yog, tej zaum twb ib puas zaug lawm.”

“Yog vim licas koj tseem tsis kam tso pov tseg thiab?”

“Kuv ntseeg tias qhov hais ntawd muaj tseeb rau kuv lawm, yog tsis muaj Tswv Yexus qhov kev ncajncees ntshe yuav tsis muaj ib tug neeg twg dim hlo li. Yog lintawd, kuv xav rau kuv tug kheej, ‘yog kuv tso tseg, thiab kuv yuav tsis tuag yog tsis yog Vajtswv txoj kev hlub.’ Kuv yuav ua ntxiv txog rau thaum Vajleejtxiv qhia Vajleejtub rau kuv.”

“Yexus qhia licas rau koj thiab?”

“Kuv twb tsis pom Nws kiag ntawm kuv lub qhov muag, tiam si ntawm lub qhov muag hauv lub siab. Nov yog qhov tau tshwm sim los: Muaj ib hnub kuv tu siab kawg. Qhov kev tu siab no vim yog kuv los paub txog kuv tej kev txhaum. Kuv yeej tsis vam txog dabtsi hlo li lawm, tsuas yog tub Tuagteb, qhov chaw rau txim kuv tug ntsujplig mus tag ib sim neej. Lub sijhawm ntaw kuv paub tias Yexus tabtom ntsiab saum qaum ntuj tuaj rau kuv thiab hais tias “Ntseeg tug Tswv Yexus, thiaj yuav dim.’ Kuv hais tias ‘Tug Tswv, kuv phem heev, yog ib tug neeg txhaum uas phem heev.’ Thiab nws tau tej kuv, ‘Kuv txoj kev hlub yeej muaj txaus rau koj.’ Tom qab ntawd kuv hais tias ‘Tiamsis tug Tswv, kev ntseeg yog dabtsi?’ kuv txawm hnov no Nws hais tias ‘tug neeg uas los ntawm kuv yuav tsis ntsaib kiag li, thiab tug los ntawm kuv yuav tsis nqhi kiag li,’ yog lintawd kev thiab kev los zoo tib yam nkaus lintawd. Thiab tug neeg uas los – yog tias, yuav tau txais kev cawmdim tom qab lees yuav Yexus lawm – qhov tseeb tiag yog ntseeg Yexus. Lub sijhawm ntawd kuv txawm quaj thiab hais tias “Yexus tiam sis, tug neeg txhaum loj zoo li kuv no, koj puas yuav lawm maj thiab cawm kuv maj?’ Kuv txawm hnov nws hais tias, ‘Tug neeg uas los rau ntawm kuv yuav tsis ploj mus rau qhov twg lawm.’ Nws hais tias, ‘Yexus los cawm neeg txhaum hauv ntaijteb.’ ‘Nws hlub peb thiab ntxuav peb tej kev txhaum los ntawm Nws cov ntshav.’ Yog lintawd qhov kuv paub yog yuav tsum ntsia rau ntawm nws qhov kev ncajncees, thiab thov nws zam kuv lub txim ntxuav kev txhaum ntawm nws cov ntshav, ua nws taug tuag saum ntoo Khaublig rau tug neeg txhaum. Kuv los rau ntawm Yexus, rau nws txoj kev vam thiab nws txoj kev.

Cov ntseeg hais tias, “Qhov no pab tau koj dabtsi?”

Kuv vam hais tias, “Ua rau kuv paub tias lub ntiajteb no puv rau kev txhaum thiab kev puas tsuaj. Ua rau kuv paub tias Vajtswv Vajleejtxiv xwb thiaj cawm tau tug neeg txhaum thiab coj los cuag Yexus, Nws Leejtub. Ua rau kuv txaj muag qhov uas kuv tsis lees paub Nws, ua ntej kuv yuav los xav txog txoj kev hlub loj uas yog los ntawm Tswv Yexus. Ua rau kuv hlub kuv lub neej thiab lwm yam thiab hwm Yexus. Yog, kuv paub tias kuv muaj ntshav ntau heev nyob rau hauv kuv, kuv yuav muab fij tag nrho rau tug Tswv Yexus” (Simplified by Dr. Hymers, from The Pilgrim’s Progress in Modern English, updated by L. Edward Hazelbaker, Bridge-Logos Publishers, 1998, pp. 180-186).

Kwv tij sawvdaws, John Bunyan cov lus no ua rau ntau tug tau txais koob hmoov, los yog thaum ua neeg muab cov lus qhuab qhia zoo “kev txiav txim siab” pov tseg los txais yuav kev cawmdim. Kuv thov Vajtswv kom nej los nyeem cov lus no ob peb zaug, thiab ntseeg tias yog neeg txhaum, thiab los cuag Yexus ntawm txoj kev ntseeg.

Nov yog txoj kev tseeb. Yog txoj kev tiag. Nov yog Tswv Yexus txoj kev. Yog txoj kev uas tau txais kev cawmdim. Yog txoj kev uas kl. Txwjlaug Griffith taut xais qhov kev cawmdim. Yog txoj kev cawmdim uas Dr. Cagan thiab Dr. Chan tau txais. Yog txoj kev cawmdim uas peb cov neeg tau txais. Thiab yog txoj kev cawmdim uas koj los yuav tau txais.

“Vim lub qhov rooj uas coj mus tau txoj sia ntawd nqaim heev cov neeg uas ntsib los tsawg kawg” (Mathais 7:14)

Vajleejtxiv, kuv thov kom koj ua haujlwm rau cov neeg uas tau nyeem zaj lus qhuab qhia no. Thiab thov Koj coj lawv los cuag Koj Leejtub, Tswv Yexus, tug ua tuag saum ntoo Khaublig them peb tej kev txhaum, thiab sawv hauv qhov tuag rov qab los muaj txoj siab tshiab rau peb. Hauv Koj lub npe, Amees.

Yog koj tau txais koob hmoov ntawm zaj lus qhuab qhia no thov koj sau ntaw ua email mus rau Dr. Hymers thiab qhia nws rau nws paub – rlhymersjr@sbcglobal.net (Qheb mus rau qhov no). Koj sau rau Dr. Hymers uas koj cov lus, tiam sis sis ua lus Akiv los sis English yog koj sau tau.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: 2 Petus 2:15-22
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Rock of Ages” (by Augustus M. Toplady, 1740-1778).