Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




TUG NEEG TSHIAB –
TXUAS RAU COV NTSEEG TXOJ KEV HLUB

REGENERATION – THE LINK TO CHRISTIAN LOVE
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub, lub Peb hlis 15, 2015
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, March 15, 2015

“Txhua tug ua ntseeg tias Yexus yog Khetos, tug ntawd yug ntawm Vatswv: thiab txhua tug ua hlub Vajtswv, yuav hlub tug uas yug ntawm Vajtswv thiab” (I Yauhas 5:1).


Kuv tsis tau loj hlob los hauv pawg ntseeg. Kuv pib mus pehawm Vajtswv thaum kuv muaj nub nyoog kaum peb xyoos. Ib qhov kuv paub yog tias cov tub ntxhais hluas nyob rau hauv pawg ntseeg uas kuv mus ntawd tsis muaj kev sis hlub, lawv tsis hlub kuv, lawv tsis hlub cov laus thiab tug xibhwb. Lawv hais lus phem thiab taug xaiv li ub li no. Lawv tseem sis ntxhi hais lus rau lub sijhawm xibhwb qhia Vajtswv Txojlus. Kuv tseem pom tau hais tias, cov laus uas nyob rau pawg ntseeg los kuj tsis muaj kev sis hlub thiab. Qhov tseeb, lawv ib leeg yeej tsis hlub ib leeg, thiab ib tug ntxub ib tug. Lawv tuaj pehawm Vajtswv zoo li raug yuam tuaj. Luaj tuaj yam tsis muaj homphiaj, lawv pehawm Vajtswv zoo li tuaj kom tag kev xwb. Thaum tug xibhwb qub tawm mus lawm, pawg ntseeg txawm tawg ua pab ua pawg, thiab ib pawg txawm pib ntxub ib pawg. Coob tug khiav tawm pawg ntseeg. Cov neeg uas nyob los ib tug ntxub ib tug sib tog zoo li tsiab sib tom. Lawv muab phau ntawv nkauj los sis txawb rau lub sijhawm pehawm Vajtswv. Lawv tseem sib foom li ub li no.

Thaum kawg cov uas yog Southern Baptist tau khiav mus tsim tsa dua ib pawg ntseeg tshiab. Kuv txawm khiav tawm nrog pab no. Tiam sis tsis ntev pawg ntseeg tshiab no los kuj muaj teebmeej zoo ib yam li qub tshwm tuaj thiab! Cov hluas foom coob khiav tawm tag. Thaum kawg kuv thiaj khiav mus koom pawg ntseeg Suav, thiab koom ua tswvcuab nyob rau pawg ntseeg no tau nees nkaum peb xyoo. Cov ntseeg Suav tsis tshua sib ceg, lawv kuv muaj kev hlub txog rau thaum Vajtswv foom koob hmoov rau pawg ntseeg no thiab hloov dua tshiab.

Tom qab tsis ntev ntawd kuv txawm mus kawm Vajluskub lawm. Kuv tau tsim tsa ib pawg ntseeg nyob ze lub tsev kawm ntawm ntawd. Txhua yam kuj mus tau zoo nyob rau thaum tshiab. Tiam sis tsis ntev kuj muaj teeb meem li qub tshwm tuaj. Yog ib qhov uas rhuav plhu heev, kuv thiaj khiav rov qab mus nyob rau Los Angeles.

Kuv tsim tsa pawg nteeg no tau plaub caug xyoo los lawm, thaum los zoo li tam sim no peb nyob no. Tiam pawg ntseeg los kuj tseem ntsib teeb meem ntau yam kawg nkaus. Siv sijhawm txog li nees nkaum xyoo txhua yam thiaj li zoo zog raws li niaj hnub nim no.

Tam sim no yog qhov kuv tau ntsib los. Nej yuav xav tias kuv hla dhau los tau licas. Kuv tug kheej los twb tsis paub txog li thiab. Kuv tsuas hais tau tias, vim yog cov teeb meem no, kuv thiaj paub txog Vajtswv thiab paub tias Vajluskub yog Vajtswv cov lus. Thaum ub kuv tsis ntseeg lintawd. Kuv los paub tau thiab yeej nyob hauv kub lub siab. Kuv paub tau ntej ntawd “Tsis yog qhov kev ua zoo…tiam sis vim yog koj qhov kev hlub” (Tistus 3:5).

Qhov kuv hais los no zoo li tsis txaus ntseeg. Tsis yog tias txhua yam yuav mus zoo lintawd, cov hluas ib txhia yeej ntsib teeb meem zoo li no. Yog vim licas kuv thiaj li ntsib zoo lintawd thiab los ntseeg txog Vajtswv thiab phau Vajluskub tshaj yav tag los! Ua ntej kuv yuav mus rau lwm qhov kuv xav muab Christine Wicker, cov lus coj los hais rau li nws tau sau nyob rau phau ntawv The Fall of the Evangelical Nation: The Surprising Crisis Inside the Church (HarperOne, 2008). Nws hais li no tias,

Cov ntseeg uas yog Evangelical uas nyob rau tebchaws Amelikas tab tom yuav tuag. Cov ntseeg uas txeev loj hlob yav tag los [mus tsis tau rau tom hauv ntej lawm] lawv tab tom poob qab zuj zus. Tsis hais yuav saib nyob rau qhov twg los xij xws li, kev cai rau dej, kev ua tswvcuab…kuv muab…kev tuaj pehawm… txhua yam no puas leej tsawg zuj zus tuaj (ibid., introduction, p. ix).

Thiab nws tseem hais tau ib qhov tseeb uas yeej tsis muaj lees twg yuav cav tau. Thaum kuv nyeem nws phau ntawv, kuv yeej pom zoo nrog rau nws lo lus: Peb cov pawg ntseeg tob tom ntsib teeb meem loj.

Tiam sis nov tsis yog qhov tshiab. Rau caum xyoo tag los Dr. A. W. Tozer sau txog teeb meem uas nyob rau pawg ntseeg. Xws li Dr. Tozer hais tias,

Cov evangelical yeej ib txwm loj hlob los. Tiam sis kuv tsis xav hais txog rau tom sim no [liberalism]. Kuv txhais tau hais tias kev ntseeg Vajluskub yog coj raws l orthodoxy…peb muab cov neeg tsis tau yug dua tshiab [tsis txi txiv, tsis kub tsis txias] uas zoo li hais nyob hauv Vajlukub tshiab…qhov tseeb tiag peb yuav tsum ua ib tug ntseeg kom zoo tiag tiag (Of God and Men, Christian Publications, 1960, pp. 12, 13).

Dr. Tozer yog ib tug uas raug hu tias tug tshaj tawm Txoj Moo zoo rau tag nws tiam neej!

Yog vim licas peb nyob rau pawg ntseeg uas nyob rau lub sijhawm ua tsis paub tom ntej tom qab thiab thim Vajtswv? Peb yuav tsim pib raws li Vajluskub – yog hloov dua siab tshiab. Koj yuav hlub pawg ntseeg tsis tau yog koj tsis hloov dua siab tshiab! Kev hloov dua siab tshiab yog ib yam uas tseem ceeb thiab tshwm muaj tiag. Dr. Martyn Lloyd-Jones yog ib tug xibhwb nrov npe hais li no tias,

Kuv ua ib ntseeg yeej tsis yooj yim…raws li Vajluskub tshiab tau hais tseg yog qhov ua yug dua tshiab, los sis ua tug neeg tshiab, pib dua tshiab. Tshaj ntawd yog, siv los lus tias uas tej yam uas neeg ntiajteb ua tsis tau tsuas yog Vajtswv xwb, ib qhov uas tug ntsujplig tuag lawm cia rov mus sia tuaj…hauv Tswv Yexus uas yog Nws Leejtub (Martyn Lloyd-Jones, M.D., Evangelistic Sermons, The Banner of Truth Trust, 1990, p. 166).

Thiab coj peb los nqe Vajluskub no.

“Txhua tug ua ntseeg tias Yexus yog Khetos, tug ntawd yug ntawm Vatswv: thiab txhua tug ua hlub Vajtswv, yuav hlub tug uas yug ntawm Vajtswv thiab” (I Yauhas 5:1).

I. Ib, los lus “ntseeg” ntawm no txhais tau licas.

“Txhua tug ua ntseeg tias Yexus yog Khetos…” (I Yauhas 5:1).

Lo lus Kivliv txhais los lus “ntseeg” yog “pisteuōn.” Dr. A. T. Robertson hais tias, nov tsis yog “paub los ntawm tswvyim xwb, tiam sis yog qhov uas yeej fij tug kheej rau Yexus… pisteuōn tag nrog yus lub siab lub ntswv” (A. T. Robertson, Litt.D., Word Pictures in the New Testament, volume VI, Broadman Press, 1953, p. 237; note on I John 5:1)

Phau ntaw hu ua Strong “pisteuōn” txhai tias “muaj kev, ntawm…ib tug neeg” (#4100). Spurgeon hais tias, “sim saib cov lus Kivliv uas yog nyob rau lexicon uas koj nyiam, thiab koj yuav pom lo lus pisteuōn tsis yog tias txhai txog kev ntseeg xwb, tiam sis yog kev cia siab…lub ntsiab lus ntawm kev ntseeg yog txhais tias kev ruaj siab, kev tso siab, Yexus tug kheej, (tsis yog)…tsis yog qhov ua leej twg yuav ntseeg los tau…(uas yog) cawm tsis tau tug ntsujplig” (“Faith and Regeneration,” Metropolitan Tabernacle Pulpit, number 979, p. 138; note on I John 5:1).

Ntsujplig phem los muaj tej “kev ntseeg” uas yog kuj ntseeg txog Yexus. Koj tsis tag yuav nyeem Vajluskub tshiab ntev li uas ntej koj yuav los pom Lukas tshooj 4:41,

“Thiab Ntxwnyoog [ntsujplig phem] los ntawm ntau tug, quaj tawm, thiab hais tias, Koj yog Khetos Vajtswv Leejtub…vim lawv paub tias nws yog Khetos” (Lukas 4:41).

Ntsujplig phem yeej paub zoo tias Yexus yog Khetos. Tiam sis lawv tsis cia siab rau Yexus. Yauhas tsis tau hais kom peb ntseeg xwb qhov tseeb tias Yexus yog Khetos, tug Mexiyas. Nws hais kom peb cia siab rau Yexus – pisteuōn – “yuav tsum ntseeg tug Khetos, cia siab rau Yexus.”

Spurgeon tseem hais txog tug nab tooj. Cov nab no tom cov neeg Ixayees, thiab tua lawm. Vajtswv hais rau Mauxes txua tug nab tooj thiab muab tso rau saum ib tug ncej ntoo. Yog leej twg raug tom yuav tuag, tug ciaj sia tsuas yog ntsia mus rau tug nab tooj no xwb. Nyob hauv Yauhas 3:14, 15 Yexus tau muab zaj no cov los piv txog kev cawmdim. Spurgeon hais tias, “Ntseeg hauv Yexus yog [tsuas yog] qhov qhov muag ntsia nws, cia siab rau nws tag tug ntsujplig” (ibid., p. 140). Txawm koj kev ntseeg yuav me npaum licas los xij, yog koj tig mus saib Yexus ntawm kev ntseeg haus Nws, koj muaj kev ntseeg tej no yeej qhia tias koj yug dua tshiab lawm.

“Txhua tug ua ntseeg tias Yexus yog Khetos, tug ntawd yug ntawm Vatswv…” (I Yauhas 5:1).

II. Ob, yog leej twg cia siab rau Yexus tug ntawd yug dua tshiab, yog yug ntawm Vajtswv.

Tamsim no, coob leej tsis cia siab rau Yexus hais tias lawv yug dua tshiab ib zaug ntxiv. Lawv cia siab rau lwm yam. Dr. Cagan thiab Ileana thiab kuv mus koom ib lub ntees nyob rau San Diego. Thaum rov qab peb los saib ib pawg ntseeg Npavtiv nyob loj tshaj plaws hauv California. Lub sijhawm thaum kev pehawm Vajtswv yav hli xaus. Thaum peb taug kev los mus tsev, kuv txawm pom ib tug poj niam uas tug saib xyuas cov neeg tuaj pehawm Vajtswv. Kuv nug nws tias nws puas yog ib tug ntseeg. Nws teb hais tias, “kuv yog ib tug ntseeg.” Kuv nug nws, “Koj los ua tau ib tug ntseeg tau licas?” Nws hais tias, “kuv tuaj pehawm txhua zaug” Kuv rov qab mus tsev yam tu siab kawg. Vim tug poj niam no hais tsis tau ib lo lus txog Yexus kiag li! Tug xibhwb uas nyob rau pawg ntseeg Npativ no, neeg thoob plaws ntiajteb yeej paub zoo. Tug poj niam no yeej hnov nws qhia txua zaug. Tiam sis nws tsis kam lees yuav qhov yug dua tshiab zoo li Nikaudemaus, uas hais rau Yexus tias, “’tej no yuav tshwm sim tau licas?” (Yauhas 3:9).

Vajtswv thov pab peb thiab! Txawm Cristine Wicker yuav hais tias, “cov ntseeg uas yog evangelical nyob rau Amelikas tab tom yuav tuag.” Txawm yog Dr. Tozer hais tias, “cov ntseeg uas yog evangelical nyob rau Amelikas tab tom yuav tuag.” Tsis cia siab rau Yexus, koj yog tug uas yuam kev zoo li tug poj niam uas nyob rau pawg ntseeg Npavtiv. Txhob cia siab rau kev ua tswvcuab! Txhob cia siab rau kev cai raus dej! Txhob cia siab rau koj qhov kev ua zoo! Thiab txawm koj yuav ua dabtsi, txog cia siab rau koj tug kheej! Cia siab rau Yexus! Cia li los ntxuav koj tej kev txhaum los ntawm Yexus cov ntshav uas ntws saum ntoo Khaublig! Zoo li Spurgeon pheej hais tias, “qhau cev pw ntawm Yexus.” Ntsia ntawv Yexus. Cia siab rau Yexus. Ntsia mus rau Yexus! Tsis nyuaj! Ntsia rau ntawm nws zoo li cov neeg Ixayees uas ntsia rau ntawm tug nab tooj!

Ntsia yuav ciaj sia, kuv cov phoojywg!
Ntsia rau ntawm Yexus tam sim no,
Cov lus uas phau Vajluskub, Halelusyas!
Tsuas yog ntsia rau ntawm nws thiaj cia sia!
(“Look and Live,” William A. Ogden, 1841-1897).

III. Peb, qhov twg yuav tshwm tuaj thaum ib tug neeg tau yug dua tshiab lawm.

“Txhua tug ua ntseeg tias Yexus yog Khetos, tug ntawd yug ntawm Vatswv: thiab txhua tug ua hlub Vajtswv, yuav hlub tug uas yug ntawm Vajtswv thiab” (I Yauhas 5:1).

Sim saib nyob rau nqe lus no, “…txhua tug uas hlub Vajtswv tug uas tsim neeg nws yug ntawm Vajtswv thiab” (1 Yauhas 5:1). Kev hlub phoojywg hauv pawg ntseeg ntawm pawg ntseeg yog qhov uas yug dua tshiab. Nov yog kev sim txog qhov hloov dua siab tshiab, nov yog kev yug diab tshiab ntawm ib tug hloov dua siab tshiab. Dr. J. Vernon McGee hais tias, “Dr. J. Vernon McGee hais tias, “Koj yug dua tshiab thaum koj cia siab rau Yexus Khetos…thiab qhia tias koj hlub Vajtswv. Koj hlub [Vajtswv] koj Leejtxiv – Nws hlub koj – thiab koj yuav tsum hlub nws cov menyuam vim yog nej yog ib tsev neeg” (Thru the Bible, Thomas Nelson, 1983; note on I John 5:1).

Kuv ntseeg tias nov yog qhov tseem ceeb uas qhia tias peb cov pawg ntseeg niaj hnub sib cav sib ceg, ntau pawg ntseeg cais ua pab ua pawg, coob tug khiav tawm pawg ntseeg, tshwjxeeb rau cov hluas. Cov xibhwb ntau tug ntau xyoo uas yog Dr. Timothy Lin. Nws sau hais txog peb cov ntseeg tej teeb meem,

Coob tug hauv [tej] pawg ntseeg hais tias yog cov ntseeg tiam sis tsis tau txoj sia ntawv dhawv mus ib txhi; lawv tsis muaj kev feem xyuam. Lawv saib pawg ntseeg zoo tsis muaj nqi…lawv tseem cia cov neeg uas twb tsis tau hloov dua siab tshiab [tug neeg tsis yug dua tshiab] los tswj pawg ntseeg uas yog Yexus lub cev. Yog vim licas…vim pawg ntseeg raug mob nyob rau sab hauv (Timothy Lin, Ph.D., The Secret of Church Growth, FCBC, 1992, pp. 38-40).

Dr. Lloyd-Jones tseem pom teebmeem. Nws hais tias,

Lub tswvyim no vim yog cov tswvcuab uas tuaj koom pawg ntseeg txhua zaug lawv yuav tsum yog cov ntseeg uas khov kho, kuv qhia tias neeg feem coob yog neeg [phem] nyob rau cov ntseeg nim no (Martyn Lloyd-Jones, M.D., Preaching and Preachers, Zondervan Publishing House, 1981 edition, p. 149).

Cov neeg uas tsis tau dim los ua tswvcuab rau cov ntseeg Npavtiv thiab evangelical tsis tag yuav hais licas li. Lawv txais yuav tam sim. Lawv feem coob yeej tsis tau ib tug ntseeg tseeb kiag li. Zoo li Dr. Lin thiaj li hais tias, “hais tias yog cov ntseeg tiam sis tsis muaj txoj sia ntev dhawv.” Yog thaum lawv pom tias lawv tsis muaj zōē aiōnio – tsis muaj sia rau ntawm Vajtswv. Txoj sia ntawm Vajtswv yog tug neeg uas hloov dua siab tshiab. Zoo li peb phau Vajluskub ntawm no hais, lawv yog “yug dua tshiab” “hlub Vajtswv” Ib tug xibhwb uas yog George Whitefield (1714-1770) yog tug uas raug cawm dim tom qab uas nws nyeem Henry Scougal hu tias “Lub neej hauv Vajtswv thiab hauv neeg tug ntsujplig.” Txoj sia ntawm Vajtswv yog tau rau lub sijhawm uas cia sia rau Yexus. Lawv tsis yog lam “xav” xwb, tiam sis tug ntseeg uas loj hlob yeej paub tias lawv uas. Lawv muaj Vajtswv nyob rau hauv lawv. Lawv muaj cov ntseeg txoj kev hlub, lawv hlub cov neeg tsis ntseeg, los sis cov tswvcuab uas tseem tau dim, tsis totaub. Dr. Dr. Lloyd-Jones hais tias, “peb cheem tsum Vajtswv nyob hauv peb ua ntej peb yuav los tau nws txoj kev hlub thiab hlub lwm tug” (The Love of God, Crossway, 1994, p. 45). Zoo li Yauhas tau hais rau peb,

“Peb paub tias peb tau hla ntawm kev tuag los rau txoj sia, vim yog peb ib leeg hlub ib leeg. Tug uas tsis hlub nws cov kwv tij tseem nyob rau txoj kev tuag” (1 Yauhas 3:14).

Tug neeg ntawm tseem tuag rau seem ntsujplig. Peb thov Vajtswv tias koj yuav hlav kev tuag dhau mus tau txoj sia rau tag kis no. Ntseeg Tswv Yexus. Cia siab rau Yexus. Nws cov ntshav ntxuav koj tej kev txhaum. Nws sawv hauv qhov tuag rov qab los, yuav muab txoj sia ntev dhawv rau koj. Lub sijhawm uas koj tig los cuag Yexus thiab cia siab rau Nws – koj yuav hla kev tuag los tau txoj sia. Koj tug ntsujplig yuav koom ua ib rau Vajtswv.

“Thiab lawv paub tias peb yog cov ntseeg vim peb txoj kev hlub, peb txoj kev hlub, yog, lawv yuav paub tias peb yog cov ntseeg ntawm peb txoj kev hlub.”
   (Chorus, Peter R. Scholtes, 1938-2009).

Kuv thov Vajtswv kom koj los ntsib Vajtswv sai sai no! Cia siab rau Yexus. Nws yuav ntxuav koj tej kev txhaum ntawm nws cov ntsav saum ntoo Khaublig. Nws yuav cawm koj kom dim ntawm kev txhaum thiab tau txoj sia – lub neej ntawm Vajtswv! Koj yuav yug dua tshiab, yug saum ntuj!

Cia kuv xau cov lus qhuab qhia no piav txog ib tug tub “Oliver Twist.” Oliver yog ib tug menyuam txom nyem thaum nws tseem muaj 9 los sis 10 xyoo. Nws niam tuag thaum yug nws los, nws kuj tsis muaj ib tug kwv tij kiag li thiab. Nws yog menyuam ntsuag – Nws yog menyuam ntsua rau tiam 19th century. Nws mus nyob rau tsev menyuam ntsuag, nws noj los tsis txaus, lawv muaj ib lub tais me me, thiab muaj kua ntxhais rau nws noj, Thaum kawg tseem muaj neeg txeeb mus rau ib tug txiv neej rog rog noj, tug txiv neeg nrog ntawm tig mus saib tug tub ntsuag no hais rau nws tias “Koj xav tau dabtsi”? Tug menyuam no teb hais tias “Thov hlub kuv thiab, kuv thov noj ntxiv.” Tug txiv neej rog txawm teb tias, “Koj xav tau dabtsi?” Tub ntsuag txawm teb tias, “kuv xav tau ntxiv” tub txiv neej rog teb tias, “Koj hais dabtsi? Koj xav tau NTXIV LOV? NTXIV LOV? Koj xav tau NTXIV LOV!” Nws thiaj li raug xav mus ua haujlwm nyhav, pws nrog cov neeg tuag.

Yog koj tsis tau nyem phau ntawv uas yog sau los ntawm Dickens ua sau nyob rau xyoo 1948, yuav tsis muaj hnub koj yuav hnov qab – qhov hais txog tug txiv neej “rog” tsis kav txhav kua ntxhai ntxiv rau tug tub ntsuag.

Kuv ntshai tsam ne jib txhia yuav xav txog Yexus lintawd thiab. Koj yuav xav tias koj ntseeg Yexus yuav nyuaj heev. Koj yuav xav tias nws yuav tsis muab kev cawmdim rau koj – thiab tshaj ntawd! Yexus hais tias, “Los ntawm kuv…thiab kuv yuav cia koj so” (Mathais 11:28). Yexus hais tias, “Kuv muab txo sia ntev dhawv rau lawv” (Yauhas 10:28). Yexus hais tias, “kuv yuav muab cov dej cawm txoj sia los rau nws” (Tshwmsim 21:6).

Yexus yuav muab kev cawm dim rau koj dawb dawb. Nws yuav muab txoj sia thiab kev thaj yeeb rau koj. Nws yuav muab kev cawmdim rau koj. Nws yuav muab txoj sia ntev dhawv mus ib txhi. Txhua yam koj yuav ua yog, cia siab rau Nws thiaj yuav dim.

Ntsia yuav ciaj sia, kuv cov phoojywg!
   Ntsia rau ntawm Yexus tam sim no,
Cov lus uas phau Vajluskub, Halelusyas!
   Tsuas yog ntsia rau ntawm nws thiaj ciaj sia!

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: 1 Yauhas 4:7-11; 3:11-14.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
     “Blest Be the Tie” (John Fawcett, 1740-1817)/
      “They’ll Know We Are Christians by our Love” (Peter R. Scholtes, 1938-2009).


TXHEEJ TXHEEM

TUG NEEG TSHIAB –
TXUAS RAU COV NTSEEG TXOJ KEV HLUB

REGENERATION – THE LINK TO CHRISTIAN LOVE

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Txhua tug ua ntseeg tias Yexus yog Khetos, tug ntawd yug ntawm Vatswv: thiab txhua tug ua hlub Vajtswv, yuav hlub tug uas yug ntawm Vajtswv thiab” (I Yauhas 5:1).

(Tistus 3:5)

I. Ib, los lus “ntseeg” ntawm no txhais tau licas, I Yauhas 5:1a; Lukas 4:41.

II. Ob, yog leej twg cia siab rau Yexus tug ntawd yug dua tshiab,
yog yug ntawm Vajtswv, Yauhas 3:9.

III. Peb, qhov twg yuav tshwm tuaj thaum ib tug neeg tau yug dua tshiab lawm,
I Yauhas 5:1b; 3:14; Mathais 11:28; Yauhas 10:28; Tshwmsim 21:6.