Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




NTXWNYOOG UA KOM NEEG QHOV MUAG DIG

SATANIC BLINDING
(Hmong)

Tus qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Zaj lus qhia nyob rau pawg ntseeg Npativ hauv nroog Los Angeles
Yav sawv ntxov, Ob hli ntuj 22, 2015
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, February 22, 2015

“Yog peb cov lus hais txog Yexus raug zais ntawm leejtwg, yog ntawm cov neeg uas uas tabtom yuav puas tsuaj ntawm cov uas tsis ntseeg ntawd Ntxwnyoog tiam no ua kom lawv qhov muag dig tag musk om txhob pom qhov kaj uas yog cov lus qhia txog Yexus ua ci ntshas iab tug uas yog Vajtswv tug yam ntxwv tsom pov kev mus txog rau lawv” (2 Kaulithaus 4:3, 4).


Tagkis no kuv yuav los hais txog Dab ntxwgnyoog. Nov yog ib lub ntsiab lus uas npaj nyuaj tshaj plaws rau kuv raws li kuv tau npaj Vajluskub nyob rau kuv lub neej. Kuv ntseeg tias Ntxwnyoog tsis xav kom kuv muab lub ntsiab lus no coj los qhia rau sawvdaws. Kuv tau nyeem Dr. W. A. Crisweel phau ntawv thiab muab coj los siv qhia rau hnub no. Kuv tau kawm txog nws phau ntawv uas yog sau txog Dabntxwnyoog thiab cov ntsujplig phem, thiab kuv muab nws cov lus hauv coj los siv qhia nej nyob rau hnub no. Kuv muab nws phau ntawv tso rau ntawm kuv lub rooj ua haujlwm. Tiam sis lub sijhawm uas kuv yuav los siv txawm cia li ploj li lawm! Zoo li yaj ntshi dua twg lawm! Kuv yuav tsum siv phau ntawv no, tiam sis kuv siv sijhawm peb teev los nrhiav npaum licas los nrhiav tsis tau kiag li. Kuv ntseeg tias Ntxwnyoog yuav tsum los cuam tshuam xwb li.

Ileana txawm los tsev. Kuv txawm tsis nrhiav lawm tiam sis pib thov Vajtswv pab kom kuv nrhiav tau. Ileana mus ncig saib txhua phau ntawv uas nyob rau ntawm kuv lub rooj ua haujlwm. Thaum nws ua lintawd, kuv txawm xav tias yuav rov tshawb nrhiav ib zaug ntxiv thiab. Kuv twb nrhiav peb zaug lo lawm, yuav rov sim ib zaug ntxiv thiab. Kuv txawm nrhiav pom lawm! Ua rau kuv zoo siab kawg li! Vajtswv tej kuv cov lus thov kom ntsib phau ntawv no!

Muaj ib txhia yuav xav tias yog ib qhov me me xwb – qhov tshawb nrhiav phau ntawv. Tiam sis yog tej yam “me me” uas Dabntxwnyoog ua tib zoo siv tawm tsam peb. “Ntxwnyoog” yog nws lub npe. Lus Henplais yog “Sawtan” – txhais tau hais tias “tawm tsam” thiab txhais tias, “yeeb ncuab” “ib leeg nyob ib sab” thiab “yeeb ncuab” “Ntxwnyoog” tseem nyob rau lus Henplais tseem txhais tias “Rhuav tshem” Ntxwnyoog yog Vajtswv tug yeebncuab. Nws tawm tsam Vajtswv. Nws rhuav tshem Vajtswv tes dej num. Nws tseem muaj hwjchim kawg thiab. Dr. W. A. Criswell yog xibhwb nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Dallas, xeev Texas tau plaub caug xyoo. Nws tau txais Ph.D. rau seem Vajluskub Kivliv thiab seem Theology. Nws yog ib tug paub Vajluskub zoo. Nws yog ib tug xibhwb uas muaj suab npe nyob rau Npavtiv, yog ib tug xibhwb nrov npe nyob rau tiam nees nkaum century. Dr. Criswell hais tias,

     Ntxwnyoog nyob rau peb tej tsev kawm ntawv. Nws nyob rau cov neeg sau ntawv thiab nws yeej xav kom muaj Vajtswv nrho tawm ntawm tsev kawm ntawv. Ntxwnyoog yog tswb lub ntiajteb.
     Ntxwnyoog nyiam neeg txoj kev ntseeg…txhua yam uas yog neeg tej kev ntseeg nyob rau Babylonians, Egyptians, Greeks, thiab Loos. Muaj 335 peb plhom tug dab uas neeg pehawm nyob rau tebchaws India. Ntxwnyoog yeej nyiam tej kev pehawm zoo li no, tsuas yog txhob muab Vajtswv xwb. [Ntxwnyoog] nyiam neeg tej kev ntseeg hauv ntiajteb. Nws nyiam qhov nws pehawm saum plhom tug vajtswv zoo li Buddha los sis Shinto. Nws nyiam neeg Hundus cov vajtswv, nws nyiam Muslims tug vajtswv zoo li Allah. Nws nyiam pehawm dabtsi los xij tsuas yog txhob yog Vajtswv xwb…
      [Ntxwnyoog] yog tub txib tseem kev kaj, nws yeej ua tib zoo dag neeg…Nws muaj tej yam txawv txawv raug neeg. Yog koj ntsia nws. Nws yog ib tug neeg uas hnav zoo, muaj koob npe nyob rau qhov chaw ua haujlwm thiab lub zej lub zos. Tiam sis kho dej [cawv] nyob hauv nws txhais tes. [Ntxwnyoog] zaim tej yam tsis zoo cia tsis qhia rau koj tsis hais nyob rau kev haus dej haus cawv, cuab cig tawg tag, menyuam ntsuag. Ntxwnyoog ntse heev! [nws yog tug tswb lub ntiajteb]
     Nws yog tug ua hauj lwm nyob rau tom tej tog kev nyob rau Hollywood los sis Las Vegas thaib nyob rau tej duab liab qab. Tiam nws zaim tej mob uas tsis qhia rau neeg paub xws li syphilis thiab gonorrhea thiab AIDS thiab yam uas ua kom neeg lub siab tawg tag thiab tsis muaj kev vam thiab kev quaj ntsuag. Nov yog Ntxwnyoog [tug tswj lub ntiajteb]…
     Nws los dag tej pawg ntseeg uas ntseeg tug Vajtswv uas ciaj sia thiab tug Cawmseej uas yog Tswv Yexus. Xibhwb Povlauj qhias tej pawg ntseeg no tias…”zoo li ntseeg Vajtswv, tiamsis tsis lees yuav cov lus qhuab qhia” (2 Kaulithaus 3:5)…Cov ntseeg zoo li paub zoo tias Ntxwnyoog yog Vajtswv tug yeebncuab. Ntxwnyoog nyiam lintawd. Nws nyiam neeg tej kev ntseeg uas tsis muaj tug cawmseej…Txhob qhia rau tug neeg txhaum. Ntxhob coj neeg los ntseeg. Tsuas yog ib tib zoo qhia, hais zoo zoo xwb, txhob hais txog tug Cawmseej [Yexus] xwb ces txaus. Nov yog Ntxwnyoog. [Tug tswj lub ntiajteb no].
     Nws ntse heev, nws yog ib tug tub txib, nws uas tig zoo [Ntxwnyoog] zaim txhua yam phem tsis pub neeg paub tos txog hnub kawg (W. A. Criswell, Ph.D., “The Fall of Lucifer,” Great Doctrines of the Bible – Angelology, volume 7, Zondervan Publishing House, 1987, pp. 93-95).

Nws zais lub neej txom nyeem yog tsis muaj Yexus, tsis pub neeg paub. Nws zaim kev quaj ntsua, nws zais lub neej uas tsis muaj Yexus, tsis muaj kev vam cia. Nws zais tsis pub neeg paub txog kev Txiav txim zaum ob rau tug neeg tsis tau dim. Nws zais qhov uas neeg tug ntsujplig yuav poob mus rau tug tuag teb thiab poob rau cub tawg mus tag ib txhi! Nov yog Ntxwnyoog. Nws yog tug tswj lub ntiajteb no!

Thiab nov yog Ntxwvnyoog, raws li Xibhwb Povlauj hais tias,

“Yog peb cov lus hais txog Yexus raug zais ntawm leejtwg, yog ntawm cov neeg uas uas tabtom yuav puas tsuaj ntawm cov uas tsis ntseeg ntawd Ntxwnyoog tiam no ua kom lawv qhov muag dig tag musk om txhob pom qhov kaj uas yog cov lus qhia txog Yexus ua ci ntshas iab tug uas yog Vajtswv tug yam ntxwv tsom pov kev mus txog rau lawv” (2 Kaulithaus 4:3, 4).

I. Ib, dabtsi raug zais rau ntawm tug neeg uas tsis tau ntseeg.

Yog vim licas Vajtswv Txojlus, “Uas yog Vajtswv lub chwjchim” Nov yog yam uas zais ntawm tug neeg uas tseem tsis tau dim. Vajtswv Txojlus yooj yim rau neeg kawm. Koj muaj peev xwb kawm Vajtswv Txojlus rau lub sijhawm luv luv. Xibhwb Povlauj muab Vajtswv Txojlus uas yog hais txog Yexus los sau luv luv ua nyob rau ob nqe ntawm no. Nws hais tias,

“Yexus tuag theej peb tej kev txhaum raws li Vajluskub tau hais tseg; Thiab qhov ntawd nws raug faus, thiab hnub peb nws sawv hauv qhov tuag rov qab los raws li Vajtswv Txojlus” (1 Kaulithaus 15: 3, 4).

Nws yog nyob rau Vajluskub nqe no. Ib qhov ntawd yog hais txog Tswv Yexus!

Ib, “Yexus tuag theej peb tej kev txhaum.” Nws yog Yexus tug uas tuag theej peb tej kev txhaum, tsis yog ib tug neeg twg. Tiam sis yog Tswv Yexus, tug uas Vajtswv xa saum ntuj los. Nws yog Yexus, tug uas yug los ntawm tug nkauj xwb uas yog Malis. Nws yog Yexus, tug uas yog los uas tsis muaj kev txhaum, tug uas tuag theej peb tej kev txhaum. Nws yog Yexus, tug uas txawm yog Loos tug nom loj los tseem hais tias, “Kuv tsis pom tias tug txiv neej no yuav txhaum qhov twg” (Yauhas 18:38). Tsis muaj kev txhaum kiag li! Tseeb tau licas. Txawm yog nws cov yeeb ncuab los twb tsis pom tias nws muaj kev txhaum. Lawv tsuas yog dag li ub li no kom tau zoo muaj Yexus tua povtseg xwb, lawv hais tias nws hais hais tias nws yuav tsa lub tuam tsev rau peb hnub, tiam sis nws tsis tau hais lintawd! Lawv dag xwb! Nws yog Yexus, nws tsis tau dab, nws tsis tau ua kev txhaum qhov twg, tsuas yog pab neeg xwb. Nws yog tug zoo kawg nkaus, yog Vajtswv Leejtub uas tsis muaj kev txhaum.

Ob, “Yexus tuag theej peb tej kev txhaum” Nws tuag ntawm peb qhov chaw uas yog saum ntoo Khaublig, theem tug nqi ntawm peb tej kev txhaum. Xibhwb Petus haistias,

“Yexus raug kev txom nyem ib zaug xwb, uas yog tug neeg ncajncees rau tug tsis ncajncees” (I Petus 3:18).

Tug cev Vajtswv txojlus uas yog Yaxayas hais txog Yexus li no,

“Nws raug mob vim yog peb qhov kev yuam cai” (Yexayas 53:5).

“Tswv Yehausvas muab tso rau saum nws uas yog peb sawvdaws tej kev txhaum” (Yaxayas 53:6).

Nov yog Yexus, tug uas tuag theej peb. Nws tuag theej peb qhov chaw – them tug nqi ntawm txoj kev txhaum uas Vajtswv teem txim rau neeg.

Peb, “Nws raug fau, thiab…hnub peb nws sawv hauv qhov tuag rov qab los.” Nws tuag saum ntoo Khaublig tiag tiag. Nws lub cev los kuj sawv qhov tuag los lawm thiab. Lawv xuav tshuaj los nplawm lub qhov rooj ntxa, cia nws nyob rau hauv. Tiam sis hnub peb nws sawv hauv qhov tuag rov qab los. Nws lub cev sawv qhov tuag los tiag tiag – muaj txoj sia rau koj.

“Leej twg kuj xib ntseeg hauv nws yuav tsis raug puas tsuaj, tiam sis tau txoj sia ntev dhawv” (Yauhas 3:15).

Ntawd yog Vajtswv Txojlus! Yog yooj yim rau kev totaub!

“Tiam sis Vajtswv qhia nws txoj kev hlub rau lawv txhua tug, uas yog thaum lawv tseem yog neeg txhaum ntawd Yexus tau tuag theej peb tamsim no peb thiaj yog neeg ncajncees los ntawm Nws cov ntshav…peb rov nrog Vajtswv sib raug zoo los ntawm Nws Leejtub uas tuag tshaj qhov ntawd thaum peb rov sib raug zoo lawm peb thiaj dim los ntawd nws tuag theej peb” (Loos 5:8-10).

Ntawd yog Vajtswv Txojlus. Txawm menyuam los yeej kawm totaub husi rau lub sijhawm luv luv! Nej cov ua tuaj rau pawg ntseeg ob peb zaug lawm kub paub qhov tsee no thiab. Nej twb kawm qhov tseeb hais txog cov lus qhia txog Yexus. Thiab…thiab..thiab, tseem tsis tau dim. Koj paub cov lus qhia txog Yexus, tiam sis tseem tsis tau dim. “Yog Vajtswv Txojlus raug zais, yog zais rau cov neeg uas tseem tsis tau dim” (2 Kaulithaus 4:3).

II. Ob, yog vim licas cov lus qhia txog Yexus thiaj raug zais rau cov neeg uas tsis tau dim.

Cov lus teb nyob rau Vajtswv Txojlus no, “tug vajtswv hauv ntiajteb no ua kom cov neeg tsis ntseeg qhov muag dig tag” (2 Kaulithaus 4:4). Dabntxwnyoog rau hu tias “tug vajtswv hauv ntiajteb” Nyob rau Yauhas 12:31 hu Ntxwnyoog hais tias “tug tswv kav ntiajteb no.” Nyob rau 1 Yauhas 5:10 qhia rau peb thiab,

“Neeg ntiajteb txhua tug poob rau qhov kev txhaum ntawd” (I Yauhas 5:19).

Vajluskub phau The Scofield txhais li no hais tias,

“Neeg txhua tug dag hauv qhov kev phem ntawd”

Thiab phau NASV txhais li no tias

“Neeg ntiajteb txhua tug dag los ntawm Ntxwnyoog lub hwjchim.”

Vajluskub nqe no qhia meej meej rau peb paub txog lub ntiajteb [lub ntuj] uas muaj cov tswj, kev ntseeg cuav, neeg phem, thiab neeg lub tswvyim tsis zoo uas yog raug Ntxwnyoog ua tug tswj. Tej tswvyim ntawm no, yog qhia meej rau peb paub hais tias raug tej ntsujplig phem hauv ntiajteb ua tug tswj. Ellicott hu hais tias, “tug ntsujplig ua muaj kev ntxub ntxaug, cuav, xam pov tug kheej [uas yog] qhia txog Ntxwnyoog” (Ellicott’s Commentary on the Whole Bible, volume VII, Zondervan, n.d., p. 375; note on II Corinthians 4:4).

Thiab Ellicott tseem hais tias, “tug vajtswv hauv ntiajteb no tawm tsam Vajtswv [tes haujlwm]” (ibid.). Ntawm yog “Ntxwnyoog” lub npe txhais tias – tawm tsam, ua yeebncuab, tug txawv.

Tej zaum koj yuav tsis paub txog qhov no, tiam sis txhua uas tsis ntseeg yeej yog Vajtswv tug yeebncuab. Txhua tug! Yeej tsis muaj ib tug twg uas yuav tsis yog! Cov uas peb tshaj tawm hauv xov tooj los paub txog qhov no zoo. Lawv yeej tsis pom ib tug twg uas tuaj mus rau hauv pawg ntseeg thiab tau txais kev dim los ntawm tsis ntsib teebmeem – lawv yeej ntsib kev tsim txom loj kawg nkaus! Nov yogi b tug twg los cuag Vajtswv! Lawv tuaj los ntawm uas ntsib kev nyuaj siab. Tiam sis qhov teeb meem loj tiag tiag yuav tsis raug lawv ntxiv lawm! Nov yeej muaj tseeb rau cov Amelikas tawv dawb – tiam sis tsis hais txoj kev twg los xij yeej tseem muaj tseeb rau txhua haiv neeg thiab. Txawm yog Ib tug niam tsev suav “zoo” hais tias “Tsis ua cas, nws tuaj tau. Tiamsis txhob muab nws ua kev cai rau dej!” Cov lus uas lawv hais li yee qhia tau meej tias hauv lawv lub siab yeej tawm tsam Vajtswv. Lawv txoj kev xav raug tswj los ntawd tug uas tswj lub ntiajteb no, zoo li Ellicot tau hais tias “tug ntsujplig dag thiab xam pom tug kheej” (Ibid.,).

Kuv tsim tsa pawg ntseeg no nyob rau lub plaub hli ntuj xyoo 1975 – thiab kuv ntsib teeb meem tau plaub caug xyoo nrog rau cov ntsujplig hauv ntiajteb no, los ntawm cov neeg uas lawv lub siab raug Ntxwnyoog tswj, thiab tawmt tsam Vajtswv thiab Nws cov neeg. Nyob rau Efexus 2:2 qhia tias “tus ua kav saum nruab ntug, tug ntsujplig ntawm cov menyuam uas tsis mloog lus.” Ntawd yog Ntxwnyoog! Ntawd yog tug vajtswv hauv ntiajteb no! Nov yog Vajtswv tug yeebncuab tiag! Nws ua haujlwm hauv neeg txhua tug lub siab tiv thaiv tsis pub los ua ib ntseeg tiag tiag. Nov tsis yog kuv qhov kev xav xwb. Sim mloog Dr. Martyn Lloyd-Jones, ib tug xibhwb nrov npe nyob tiam nees nkaum century. Dr. Lloyd-Jones hais li no tias,

Ntxwnyog yeej tos nrhw uas kom peb totaub yuam kev. Nws xav rhuav tshem Vajtswv tes dej num…hauv txhua txoj kev, nws nkag rau neeg tej kev xav (Martyn Lloyd-Jones, M.D., Spiritual Blessing, Kingsway Publications, 1999, p. 158).

Dr. Lloyd-John tseem hais txog Ntxwnyoog li no thiab, “Nws tes dej nuj los yog cai Vajtsv thiab tib neeg tawm tsis pub nyob uake.” “[Ntxwnyoog] yog Vajtswv tug yeebncuab: Nws yeej ntxwb Vajtswv txhua txoj hauke” (Authentic Christianity, volume 4, The Banner of Truth Trust, 1966, p. 42). Satan – he is the one who blinds your mind and keeps the Gospel hidden from you. Ntxwnyoog -

III. Peb, txojlus hais txog Yexus raug zais ntawm tug neeg tsis ntseeg tau licas.

Dr. Lloyd-Jones hais tias, “Ntxwnyoog niaj hnub nyob tos ua kom peb totaub Vajtswv yuam kev.” Vajtswv Txojlus hais txog Yexus zoo kawg nkaus, muab kev vam thiab kev ywjpheej rau peb. Ntxwnyoog tsis xav kom koj tau tej yam no! Vajtswv txojlus ntawm no thiab qhia tias “nws ua kom tug tsis ntseeg lub qhov muag dig, ntsia tsis pom cov lus hais txog Yexus…ua ci tuaj rau lawv.” Ntxwnyoog “niaj hnub nyob tos ua kom peb totaub Vajtswv yuam kev.” Kuv yuav qhia nej ob peb yam txog qhov Ntxwnyoog ua kom peb totaub Vajtswv yuam kev, thiab txhob cia siab rau Vajtswv. Kuv tsis tag muab ntau los qhia, vim yog Ntxwnyog los yeej tsis xav siv ntau yam los ntxias peb thiab. Vim nws paub tias tsis tag siv ntau yam los yeej coj tau koj los ua nws qhev. Peb yam loj loj uas nws ua yog li no.

1.   Ntxwnyoog nkag mus rau hauv neeg lub siab ua kom koj xav hais tias, “Ntau dhau qhov ua yuav ua tau lawm. Tuaj pehawm Vajtswv ce xwb yeej zoo lawm, tiam sis yog yuav ua ib ntseeg tseeb tiag, kuv yuav tsum tso ntau yam tseg, qhov no ua tsis tau.” Yexus tau tej Ntxwnyoog cov lus los ntawm tig rov mu snug. Yexus yeej teb los ntawm nug rov qab. Yog Ntxwnyoog hais rau koj tias “Yuav tsum tso ntau yam tseg os,” Yexus hais tias, “puas muaj tej yam twg uas neeg yuav coj los hloov tau lawv tug ntsujplig?” “yuav zoo licas rau neeg yog nws pheej ntshaw yam khoom hauv ntiajteb, thiab plam ntau tug ntsujplig” (Malakaus 8:36, 37). Yog koj tau txhua yam hauv ntiajteb, tiam sis koj tug ntsujplig ntsib kev puas tsuaj, koj yuav rau txom nyem mus tag ib txhi, tsis muaj kev thajyeeb, tsis muaj kev zoo siab, tsis muaj kev vam – tag kev vam mus tag ib txhi.

2.   Ntxwnyoog nkag rau hauv koj lub siab ua rau koj xav hais tias, “Kuv tuaj pawg ntseeg txhua lub zwj hnub, kuv tuaj koom pawg ntseeg txhua uas muaj pehawm Vajtswv. Kuv ntseeg tias npaum no ces tsis muaj teeb meem lawm.” Spurgeon hais tias, “Lawv yuav tsis mloog Yexus thaum nws hais tias, “Tug ua ntseeg yuav tsis raug kev puas tsuaj,’ txawm nws yuav hais zoo npaum licas los, Tsis, lawv yeej yuav mus…rhuav tshem qhov kaj thiab lub siab. Yog lawm Ntxwnyoog ua kom cov neeg no dig muag tag lawm.”

3.   Ntxwnyoog nkag mus rau hauv koj lub siab thiab ua rau koj xav tias, “Kuv yuav tsum paub qee yam tso. Kuv paub xibhwb qhia tias kuv tsis tag tsis tag yuav paub dabtsi kiag li. Yog kuv tsis paub txog lintawd, kuv yuav tsis muaj dabtsis mus hais rau Dr. Cagan nyob rau tom chav tsev thov Vajtswv. Dr. Cagan yuav hais tias, “sim hais qhov ntawd rau kuv.” Kuv yuav tsis muaj dab tsi hais rau nws” Sim mus mloog Dr. Martyn Lloyd-Jones, nws hais tias, “yuav ua haujlwm licas rau cov neeg uas tau txais kev cawmdim los tseem tsis totaub kiag li, Vajluskub tshiab yeej tsis tau qhia tias, “yog leej twg pheej xav paub txog qhov ub qhov no thiaj li dim,’ tiam sis qhia tias ‘leej twg ntseeg,’…npaum no xwb [txaus] rau koj lawm, ‘kuv ntseeg lintawd; kuv kuv yuav paub los sis tsis paub los kuj xij, peb tsis yog dim los ntawd kev paub txog, tiam sis los ntawm kev ntseeg’” hauv Yexus (Life in God, Crossway Books, 1995, p. 105).


Kuv paub tias yam kuv qhia no yuav pab nej tsis tau dabtsi txog rau thaum, Vajtswv yog tus uas yuav los pab nej paub tseeb tias nej tug kheej yuav tsis muaj peev xwm khiav dim ntawm Ntxwnyoog. Koj yuav tsum paub tias tsis yog koj xaiv Yexus. Dr. Lloyd-Jones hais tias, “Tug vajtswv hauv ntiajteb no’ ua tsis tau rau [koj] kom ua tau qhov ntawd” (Assurance, Banner of Truth, 1971, p. 310). Yog koj ncajncees rau tug kheej tiag, thiab rau Vajtswv, koj lub siab yuav quaj tias “Kuv yuam kev lawm! Au, Yexus thov cawm kuv.” Lub sijhawm no, Yexus yuav los rau ntawm koj, thab yuav cawm koj.

Peb ua tib zoo mloog tug txiv neej mob rua thaum peb nyeem phau Vajluskub Malakaus dhau ib ob hnub dhau los no. Nws tuaj cuag Yexus, thiab txog caug ntua. Nws hais rau Yexus tias “Yog koj txaus siab, yeej yuav tsum ntxuav tau kuv hu xwb.”

Thiab Yexus, txav mus thiab hlub nws, txawm cev nws txhais tes…thiab [hais] rau nws tias, kuv yuav; cia li zoo…thiab dawb huv” (Malakaus 1:41, 42).

Au, nov yog yam ua xav kom neeg los cuag Tswv Yexus zoo tib yam lintawd rau tagkis no. “Yog koj txaus siab, yeej yuav tsum ntxuav tau kuv hu xwb.” “kuv yuav tsum huv” – thiab raug ntxuav kom huv. Nov yog cov lus qhia txog Yexus! Nov yog xov zoo rau kev cawmdim! Nov yog koj qhov kev vam! Khiav kom deb Ntxwnyoog thiab nws qhov kev dag ntxias! “Yexus yog koj txaus siab, yeej yuav tsum ntxuav tau kuv hu xwb.” Yog koj ntseeg cov lus sib dhos uas yog Spurgeon ua tus sau, koj yuav raug cawm dim ntawm Yexus.

Kev txhaum, kev qaug zog, thiab tag kev cia siab
   Kuv yuav mus pw rau ntawm Yexus txhais npab
Nws yog kuv lub zog thiab kev ncajncees,
   Kuv tug Yexus yog txhua yam rau kuv.

Mus rau koj txoj kev thiab zoo siab rau ntawm Yexus! Leej Txiv tub nyob saum ntuj, kuv thov kom cov uas tuaj nyob ntawm no tag kis los pw rau ntawm koj txhais npab thiab raug cawm. Amees.

Thiab kuv paub, yog, kuv paub,
   Yexus cov ntshav ntxuav tau tug neeg txhaum,
Thiab kuv paub, yog, kuv paub,
   Yexus cov ntshav ntxuav tau tug neeg txhaum,
(“Yes, I Know!”, Anna W. Waterman, 1920).

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: 2 Kaulithaus 4:3-6
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Yes, I Know!” (Anna W. Waterman, 1920).


TXHEEJ TXHEEM

NTXWNYOOG UA KOM NEEG QHOV MUAG DIG

SATANIC BLINDING

Tus qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Yog peb cov lus hais txog Yexus raug zais ntawm leejtwg, yog ntawm cov neeg uas uas tabtom yuav puas tsuaj ntawm cov uas tsis ntseeg ntawd Ntxwnyoog tiam no ua kom lawv qhov muag dig tag musk om txhob pom qhov kaj uas yog cov lus qhia txog Yexus ua ci ntshas iab tug uas yog Vajtswv tug yam ntxwv tsom pov kev mus txog rau lawv” (2 Kaulithaus 4:3, 4).

(2 Timautes 3:5)

I.    Ib, dabtsi raug zais rau ntawm tug neeg uas tsis tau ntseeg. 1 Kaulithaus
15:3, 4; Yauhas 18:38; I Petua 3:18; Yaxayas 53:5, 6; Yauhas 3:15;
Loos 5:8-10.

II.   Ob, yog vim licas cov lus qhia txog Yexus thiaj raug zais rau cov neeg
uas tsis tau ntseeg, John 12:31; I Yauhas 5:19; Efexus 2:2.

III.  Peb, txojlus hais txog Yexus raug zais ntawm tug neeg tsis ntseeg tau
licas, Malakaus 8:36, 37; Malakaus 1:41, 42.