Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




COV NEEG TXAWJ NTSE TEJ KHOOM PLIG

THE GIFTS OF THE WISE MEN
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Cov lus qhuab qhia nyob rau pawg ntseeg Npativ hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav sawv ntxov lub Kaum ob hli 14, 2014
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord's Day Morning, December 14, 2014

“Thaum lawv mus rau hauv tsev, lawv pom tug metub thiab Malis uas yog tug metub ntawd niam, lawv txog caug ntua pehawm tug metub, lawv thau lawv tej kub, tshuaj tsw qab thiab tej roj tsw qab mules hauv lawv cov hnab lo pub rau tug metub” (Mathais 2:11).


Thaum kuv tseem ua penyuam yauv, kuv pheej los nrog lawv uas yeeb yam nyob rau hnub Yexus yug, thiab kuv ua ib ntawm peg tug tub txawj ntse, nyob rau lub tsev kawm ntawv nyob rau hauv nroog Los Angeles. Lub sijhawm no yog nyob rau xyo 1950s. Txij thawm uas ACLU thiab muaj tej koom haum uas yog raug dab ntxw nyoog ua tug tswj txwv tsis pub muaj hais txog hnub nco txog Yexus yug nyob rau hauv tsev kawm ntawv. Lawv txwv tsis pub hais lo lus “Christmas” Qhov uas peb hais tias lawv yog Dabntxwnyoog vim yog lawv los muab hnub uas yog “Halloween” saib uas qhov tseemceeb, tiam sis tsis pub cov menyuam kom nco txog Yexus rau hnub Christmas thiab Easter. Thaum ub lawv siv lo lus “Easter Vacation” los yog so rau hnub Yexus sawv hauv qhov tuag rov los – tiam sis tam sim no lawv hu hais tias, “Spring Brea”! Los sis so rau lub sijhawm nplooj too hlav.

Tiam sis kuv ua yeeb yam uas yog ib ntawm peb tug neeg txawj ntse. Kuv nyiam hu zaj nkauj uas Kl. Griffith hu tag los uas yog “We Three Kings of Orien Are” los sis “Peb uas yog peb tug Vajntxwv Yog” Tiam sis muaj ib tug menyuam tub muab hloov li no tias “Peb uas yog Vajntxwv yog, cov neeg haus luam yeeb” Koj puas paub, txhau zaug kuv hnov zaj nkauj no, ua rau kuv pheej nco txog qhov uas nws muab hloov no! Tiam sis nws muab ib lub suab ua phem tshaj, kuv txhais tau hais tias hu nkauj tau tsis zoo mloog kiag loi! Tiam sis thaum kuv hais kom nws ua tib zoo hu, kuj ua rau nws hu tau zoo heev. Thaum ub kuv xav paub hais tias, peb tug vajntxwv ntawm no yog leej twg, yog vim licas lawv thiaj taug kev deb tuaj cuag tug menyuam movliab uas yog Yexus.

Kl. Prudhomme nyuab qhuav nyeem zaj uas yog hais txog peb tug tub ntxawj ntse tuaj cuag Yexus uas yog nyob rau Mathais tshooj ob. Yog cov lus uas sau tau xyooj yim. Cov neeg txawj ntse no tuaj sim sab hnub tuaj tuaj, lawv rau ib lub hnub qub qab. Vajluskub tsis tau hais rau peb tias muaj peg tsawg leej tuaj. Tsuas yog peb pheej pom tias nyob rau duab uas yog hais txog cov tub txawj ntse ntawm no pheem tso peb leeg nhyob rau hauv. Tiam sis Vajluskub tsis tau hais tias muaj peb leeg. Lub tswvyim uas ntseeg hais tias, muab peb tug vim yog lawv hais los ntawm qhov uas muaj peb yam khoom plig ua nqa tuaj fij rau Yexus uas yog, kub, tshuaj tsw qab, thiab roj tsw qab mules. Tiam sis Dr. McGee hais tias cov tub txawj ntse ntawm no yuav tsum muaj coob tshaj peb leeg. Vim lawv hais tias peb tug tub txawj ntse yuav tsum tsis mus “ua kev kub ntxhov rau Helauj thiab mus ncig saib nrog Yeluxalees” (Thru the Bible; note on Matthew 2:1). Dr. McGee hais tias yuav tsum yog ib pab neeg coob coobo.

Cov neeg no tuaj tim tebchaws Npanpiloos tuaj. Nyob rau Daniyees 2:27 hais tias, “cov neeg txawj ntse [thiab] cov neeg saib hnub qub” thaum hluas, Daniel kawm ntawm cov neeg “neeg txawj ntse” uas nyob rau hauv nroog Npanpiloos. Tiam sis nyob rau yav laus Daniyees los ua cov neeg no ib tug thawj coj. Lub sijhawm thaum Yexus yug, tseem muaj cov neeg txawj ntse nyob rau ntawd. Lawv yuav tsum muaj phauv ntawv ua Daniel ua tug sau. Lawv yuav tsum tau nyeem Daniel 9:24-26 kawm thiab paub txog qhov cov neeg Yudas tug Mexiyas yuav nqi los. Yog lintawd nyob rau lub sijhawm uas yog ze rau 69 lub lim tiam nyob rau xyoo ntawd yuav xaus, lawv thiaj li los xav txog tug Mexiyas. Lawv txawm pom ib lub hnub qub, uas yog tsis tau pom dua rau yav tab los, yog lub hnub qub ua txawv tshaj plaws. Lawv tau taug kev mus rau Yeluxalees, qhov cov khoom plig mus pub rau Nws. Thaum lawv mus txog rau nram Yeluxalees, cov povthawj muab Micah 5:2 nyeem rau lawv mloog, tias tug Mexiyas yuav yug los nyob rau Npelehees, uas yog nyob tsis deb rau ntawm Yeluxalees. Lub hnub qub txawm pib rov tshwm rau lawv pom ib zaug ntxiv “los nres nyob rau ntawm qhov chaw uas tug Menyuam ntawd nyob” (Mathais 2:9). Peb paub tias yog lub hnub qub tshwj xeeb vim yog mus kev, thiab coj lawv mus cuag Yexus. Tam sim no tig mus saib phau Vajluskub Mathais 2:11. Nyob rau daim 995 nyob rau phau Scofield. Thov sawv ntsug nyeem uake.

“Thiab lawv mus rau hauv tsev, lawv pom tug metub thiab Malis uas yog tug metub ntawd niam, lawv txog caug ntua pehawm tug metub, lawv thau lawv tej kub, tshuaj tsw qab thiab tej roj tsw qab mules hauv lawv cov hnab lo pub rau tug metub” (Mathais 2:11).

Nej zaum tau.

Muaj ntau yam uas peb kawm nyob rau hauv Mathais tshooj no. Xws li, peb muaj peevxwm piv tug Vajntxwv phem uas yog Helauj rau cov neeg txawj ntse. Helauj khib thiab ntshai tias nws yuav plam lub rooj ua Vajntxwv. Helauj tsis yog neeg Yudas. Nws yog neeg Idumis nws xuav nyiaj yuav qhov kev ua Vajntswv ntawm nom tswv Loos los xwj. Yog lintawd, nws thiaj tshawj nrhiav tug menyuam uas yog cov neeg txawj ntse hu hais tias “Neeg Yudas tug Vajntxwv” (Mathais 2:2) tua pov tseg. Tsis yog tiam nws xa pehawm Yexus. Nws xav muab Yexus tua, kom thiaj tsis muaj neeg los txeeb nws lub nrooj Vajntxwv. Tiam sis cov neeg txawj ntse xav pehawm Yexus, Tiamsis Helauj xav tua Yexus.

Kuv muaj peevxwm qhia tias neeg ntiajteb niaj hnub nim no yeej ntsia Yexus zoo ib yam li Helauj. Cov ntseeg zoo xwb thiab li xav pehawm Yexus. Tiam sis cov neeg phem uas yog ACLU, yuav rhuav tshem Nws. Lawv txwv tsis pub muaj kev ua nco txog Yexus yug nyob rau tsev kawm ntawv, txwm yog lwm qhov chaw los xij. Lawv yeej txwv tsis pub hais txog Yexus, tsis pub hais lo lus “Christmas” vim yog lo lus no muaj Yexus nyob rau hauv. Kuv tseem muaj peevxwm qhia txog qhov kev txawv ntawm Helauj thiab cov neeg txawj ntse, uas yog cov neeg hlub Yexus thiab xav pehawm Nws.

Los sis, kuv tseem muaj peevxwm muab cov cov tub txawj ntse piv rau cov pov thawj. Cov povthawj no paub hais tias Yexus yug los nyob rau Bethlehem, tiam sis tsis kam mus saib Nws. Lawv paub txog Yexus, tiam sis lawv tsis xeem taug kev ze ze mus cuag Yexus. Tiam sis cov neeg txawj ntse xeem tuaj kev deb caib ntxuav tuaj cuag Yexus. Tsis yog ib qhov yoojyim uas yuav ncaij ntxhuav, kuv paub zoo. Vim Ileana wb tau mus caij nyob rau tebchaws Iziv. Kuv ciaj ncig ob peb lwm, yeej tsis yooj yim kiag li. Hais xwj los twb tsis xav hais txog! Kuv tseem xav qhia txog – qhov txawv txav ntawm cov povthawj, paub tias Yexus yuav yug tiam sis tsis kam nrog cov neeg txawj ntse mus saib, txawm cov tuaj deb los ho mus cov nyob ze los tsis mus, vim yog cov neeg no tsis cia siab rau Yexus. Cov povthawj ntawm no “zoo li pawg ntseeg” paub Vajluskub, tiam sis tsis cia siab rau Yexus – piv rau cov tub ntxhais hluas uas khiav tom ntiajteb los cuag Yexus.

Yam peb uas kuv xav qhia hyog – txog cov neeg Yudas tsis lees yuav Yexus, zoo li tug saib xyua lub tsev so uas tsis lees txais tos Yauxej thiab Miavliag – tiams cov neeg uas yog Npanpiloss nyob deb deb nyuaj npaum licas los tuaj cuag Yexus. Kuv tseem xav muab cov neeg txawj ntse piv rau cov neeg uas nyob rau lwm teb chaws xws li (Suav, neeg Muslim, thiab cov neeg nyob tom hav zoo hauv tebchaws Cambodia thiab Nyablaj) – cov neeg no ntsib teeb meem ntau yam ntau tsav ua ntej lawv yuav los cuag thiab pehawm Yexus. Kuv tseem qhia tau hais tias Amelikas, thiab cov tebchaws nyob sab hnub poob uas muab pawg ntseeg txhua mom kaum kev, tiam sis tsis muaj neeg quav ntsej. Nov yog qhov tseeb nyob rau hnub nco txog Yexus yug.

Peb muaj cov neeg uas niaj hnub tawm tsam peb, thiab hais tsis zoo rau kuv, qhov uas kuv pheej hais kom cov hluas tuaj pehawm Vajtswv nyob rau hnub Christmas thiab tos txais xyoo tshiab! Muaj ib tug niam tsev ua txhua yam tshem nws tug tub hauv pawg ntseeg mus. Thaum tug tub no khiav pawg ntseeg lawm, tau mus koom cov neeg phem thiab rau tua tuag. Tom qab ntawd tib tug poj niam ho tuaj thov kuv kam mus nta nws tug tub lub nteeg – tiam si lig tshaj qhov yuav los cawm nws tug tub lawm! Kuv yeej ua nws tug tub lub nteeg ntag, tiam sis yuav cawm tsis tau kom no dim tub tuag teb lawm! Ua cov neeg no yuav ruam ua luaj! Lawv coj lawv tej menyuam mus ua kev lom zem ua dho ua dig, tsis yog tias yuav coj tuaj pehawm Vajtswv rau hmob Christmas thiab hmo tos txais xyoo tshiab. Nyob rau “A Midsummer Night’s Dream” Shakespeare hais tias, “Puck” hais tias, “cov neeg no uas cas yuav phem ua luaj!” Tu siab kawg! Lawv dig muag zoo li cov povthawj – thiab muaj ib txhia tseem phem zoo li Helauj!

Txob cia lwm tug yuam tau kom koj tsis tawm hauv pawg ntseeg tsis kam tuaj koom rau hnub nco txog Yexus yug, thiab tos txais xyoo tshiab! Txhob cia lwm tug yuam koj mus haus dej haus cauv, los sis mus raws lub ntiajteb! Txhob cia cov neeg no yuav tau koj! Txhob cia cov neeg no yuav tau koj! Sawv ntsug zoo li cov neeg txawj ntse! Txhob plam kev mus pehawm Vajtswv zoo li cov povthawj thiab tug neeg txhaum zoo li Helauj! Vajluskub hais tias,

“Vajtswv hais li no tias, yog lintawd koj cia li tawm ntawd cov neeg ntawd…thiab khiav tawm ntawm cov neeg ntawd txhob mus kov tej yam uas tsis huv kuv thiaj yuav txais nej kuv yog nej txiv, nws yuav yog kuv tej tub thiab tej ntxhais Vajtswv yog tug muaj hwjchim” (2 Kaulithaus 6:17, 18)

“Tawm ntawm cov neeg ntawm” thiab nrog Vajtswv haiv neeg nyob rau hnub Christmas thiab hmo tos txais xyoo tshiab! Nrog cov ntseeg nyob, pehawm Yexus – txhog nrog tug neeg tsis paub Vajtswv, ua nyiam haus dej hauv cawv, los sis tug neeg tsis muaj Vajtswv! Tsiv tawm ntawm tej ntawd, Tuaj pehawm Yexus nyob rau hmo nco txog Yexus thiab tos txos xyoo tshiab! Tuaj zoo cov neeg txawj ntse, thiab pehawm Yexus xwb!

Los pehawm Tswv Yexus,
   Los pehawm Tswv Yexus,
Los pehawm Tswv Yexus,
   Tug Tswv Yexus.

Sawv ntsug thiab nrog kuv huv!

Los pehawm Tswv Yexus,
   Los pehawm Tswv Yexus,
Los pehawm Tswv Yexus,
   Tug Tswv Yexus.
(“O Come, All Ye Faithful,” translated by Frederick Oakeley, 1802-1880).

Amees! Nej zaum tau.

Kuv tsis yog yuav los hais txog cov ntsiab lus sawm no, tiam sis yuav los qhia txog Mathais 2:11,

“Thiab lawv mus rau hauv tsev, lawv pom tug metub thiab Malis uas yog tug metub ntawd niam, lawv txog caug ntua pehawm tug metub, lawv thau lawv tej kub, tshuaj tsw qab thiab tej roj tsw qab mules hauv lawv cov hnab lo pub rau tug metub” (Mathais 2:11).

I. Ib, lawv tuaj rau hauv lub tsev.

Vajtswv Txojlus hais tias, “Thaum lawv tuaj rau hauv lub tsev” nej yuav hais tias, “Tsis yog tias Yexus yug hauv lub nkuaj nyuj thiab pw hauv lub dab zaub lov?” Yog, Nws yeej yug hauv. Phau Vajluskub Lukas hais tias,

“Tug poj niam thiaj yug nws tug tub hlob thiab muab ntau qhwv tso pw hauv dab zaub, vim yog tsis muaj chaw rau nws nyob hauv tsev so” (Lukas 2:7).

Cov tub txawj ntse tsis tau tuaj pom tug metub pw rau hauv dab zaub. Lawv tuaj rau “hauv lub tsev” (Mathais 2:11). Vim cov tub txawj ntse tsis tuaj tib lub sijhawm uas cov yug yaj tuaj. Xws cov yug yaj pom tug metub no pw rau hauv dab zaub, yog qhov chaw tso zaub rau tsiaj noj. Tiam sis cov tub yug yaj tuaj rau lub sijhawm uas Yexus yug. Tiam sis cov tub txawj ntse tuaj tom qab ntawd ntau hli. Lawv mus rau thaum ua Miavliag thiab Yauxej twb muab Yexus coj mus nyob rau hauv ib lub tsev me me lawm, vim cov tsev thaum ub yeej los me me xwb. Lub sijhawm no ob tug thiaj nyob hauv tsev.

Dr. McGee hais tias cov tub txawj ntse qhov lawv cov khoom plig tuaj pub rau Yexus tom qab ntawd ntau hli. Lawv txiav txim siab tuaj cuag Nws, lawv siv sijhawm taug kev ntau hli. Qhov no qhia tias Yexus twb ua kev cai txiav tag lawm, thiab mua ib nkawm nquab fij zoo li cov neeg txom nyem. Yog cov neeg txawj ntse tuaj ua ntej ntawd, ob tug tau txais cov khoom plig uas muaj nqi ntawd, yuav tsum yuav menyuam yaj mus fij xwb. Qhov no thiaj qhia tias, cov tub txawj ntse tuaj tom qab ntaw ntau hli.

Kuv hais rau koj tias lub hnub qub no yog ib lub uas tshwj xeeb heev “nova” xws li cov ntaub ntawv txhais yog “lub hnub qub uas ci tseeb zuj zus tuaj, thiab ob peb hli tom qab txawj ploj zuj zus mus” (Merriam-Webster’s Dictionary) Lawv pom lub hnub qub no nyob rau sab hnub poob. Tsis ntsev txawm ploj lawm. Tiam thau cov txawj ntse tuaj txog rau Yeluxalees lawm, lub hnub qub no mam ploj lawm. Lub sijhawm uas lawv rov pom lub hnub qub ib zaug ntxiv “lawv zoo siab thiab kaj siab kawg nkaus” (Mathais 2:10). Tiam sis tsis yog cov hnub uas dog dig. Nws txawj mus kev “Los nres rau ntawm qhov chaw ua tug metub nyob” (Mathais 2:9). Muaj ib ntawv txhais Vajluskub tau piv txog “Shekinah” uas yog qhov kaj nyob rau Vajluskub qub, thiab tug ncej hluav taws cov cov neeg Ixayees tom roob mob sab qhua nyob rau yav hmo ntuj, uas yog “mus” ua lawv ntej…cov lawv kev…rau yav hmo ntuj…ntawd tug ncej hluav taws” (Khiavdim 13:21).

Cov neeg txawj ntse taug kev deb tuaj. Lawv yeem tiv kev txom nyem thiab siv zog tuaj nrhiav Yexus uas yog nyob hauv lub tsev me hauv nroog Yelusxalees. Cia peb txhua tug raws cov no ua tug qauv thiab tuaj mus koom hmo nco txog Yexus yug – txhob mus ua neej zoo li cov neeg tsis paub Vajtswv! Hu nqe tshooj ib zaug ntxiv! Sawv ntsug thiab hu uake.

Los pehawm Tswv Yexus,
   Los pehawm Tswv Yexus,
Los pehawm Tswv Yexus,
   Tug Tswv Yexus.

II. Ob, lawv txog caug pehawm Nws.

“Thiab lawv mus rau hauv tsev, lawv pom tug metub thiab Malis uas yog tug metub ntawd niam, lawv txog caug ntua pehawm tug metub…” (Mathais 2:11).

Muaj ib txhia uas tsis ntseeg Vajtswv uas yog hu tias “neeg txawj ntse” thiab hais tias tshis txhob pehawm Vajtswv. Lawv hais tias peb yuav tsum pehawm Vajtswv xwb. Qhov no qhia tias lawv yeej tsis paub Vajluskub kiag li, vim Yexus yog Vajtswv nqe los yug hauv ntiajteb – Vajtswv yug los ua neeg! Yauhas uas yog Yexus tug thwjtim hu Yexus tias “Txoj lus” nyob rau oYauhas tshooj ib. Nws hais tias,

“Txoj lus ntawd tau yug los ua neeg, nws puv npo txoj kev hlub, nws yog qhov tseeb thiab nws nrog peb nyob. Peb pom nws lub chijchim ci ntsha iab; Leej Txiv pub lub tswvyim ntawd rau nws, rau qhov nws yog nws txiv tib leeg tub” (Yauhas 1:14).

Charles Wesley, sau ib zaj nkauj nco txog Yexus li no tias,

Peb pom Vajtswv yug los ua neeg,
   Nws los rau lub ntiajteb no,
Yug ua neeg nrog neeg nyob uake,
   Yexus, Imanuees.
Cov! Tub txib qaum ntuj hu nkauj,
   “Tug Vajntxwv tshiab tau txais meejmomo”
(“Hark, the Herald Angels Sing,” Charles Wesley, 1707-1788).

Kom peb paub tias cov neeg txawj ntse no “pom tug metub no nrograu Mailiag nws niam, thiab txog caug, thiab pehawm nws” (Mathais 2:11). Dr. J. Vernon McGee hais tias, “Nov tsis yog lub sijhawm uas Maivliag tau txais kev pehawm, yog li ntawd lawv thiaj tsis pehawm nws – lawv yog cov neeg txawj ntse! Lawv pehawm Nws…” (Ibid., nyob rau Mathais 2:11). Vajluskub tsis tau hais kom peb pehawm Mailiag, los sis thov nws! Peb yee hwm Mailiag uas yog Yexus niam, tiam sis tsis txhob pehawm nws, los sis thov nws.

Los pehawm Tswv Yexus,
   Los pehawm Tswv Yexus,
Los pehawm Tswv Yexus,
   Tug Tswv Yexus.

Thaum lawv pom tug Tswv Yexus nyob rau Kalilais,

“Thaum lawv pom nws, lawv pehawm nws...” (Mathais 28:17; Lukas 24:52).

Amees! Cia peb pehawm Nws nyob rau pawg ntseeg hnub nco ntxog Yexus yug, Nws ib leeg xwb thiaj ntxim nyho yuav tau txais kev pehawm, thiab hnub txais tos xyoo tshiab!

III. Peb, lawv muab khoom plig rau Nws.

“Thiab lawv mus rau hauv tsev, lawv pom tug metub thiab Malis uas yog tug metub ntawd niam, lawv txog caug ntua pehawm tug metub, lawv thau lawv tej kub, tshuaj tsw qab thiab tej roj tsw qab mules” (Mathais 2:11).

Dr. John R. Rice said, “Nqa khoom plig pub rau nws…” Dr. John R. Rice hais tias,

Lawv txog caug thiab pehawm Nws! Thiab los kua muag vim txoj kev zoo siab, thiab ncauj ntshee thiab tes taw tshee tag huv si rau lub sijhawm uas lawv cev tes mus qheb lawv cov khoom plig, qheb, thiab coj los pub rau Yexus! (John R. Rice, D.D., “Gifts of the Wise Men,” I Love Christmas, Sword of the Lord Publishers, 1955, p. 47).

Dr. Rice tseem hais ntxiv tias,

Lawv qheb lub phib xav muab lawv cov khoom plig pub rau Tswv Yexus. Thiab hnub no kuv thov nej…cia Tswv Yexus los nyob rau nej lub siab, muab koj lub phib xab, thiab pub rau nws muab txhua yam uas zoo tshajplaws pub rau Nws kom tag cia li zoo siab, vim nws [txo hwjchim] los txais yam peb fij rau nws (ibid., p. 49).

Kuv nyiam zaj nkauj no, tug sau yog Frances Havergal “Coj kuv lub neej, thiab cia kommus lintawd”

Vajtswv coj kuv lub neej kom mus raws lio koj siab nyiam;
Tuav kuv txhais tes kom ua haujlwm
Nyob rau ntawm koj txoj kev hlub, nyob rau ntawm koj txoj kev hlub.

Cia kuv lub qhov ncauj hais cov lus uas qhuas koj xwb,
Muaj kuv cov kub thiab nyiaj
Tsis yog yam uas tseem ceeb, tsis yog yam uas tseemceeb,

Muab kuv txoj kev hlub, Vajtswv kuv nqa yam kuv muaj rau koj
Muaj kuv tug kheej pub rau koj
Muab rau koj xwb, muab rau koj ib leeg xwb.
   (“Take My Life, and Let it Be,” Frances R. Havergal, 1836-1879).

Txhua yam fij rau Yexus! fij rau nws!
   Tag nrho kuv lub zog husi;
Txhua yam fij rau Yexus! fij rau nws!
   Txhua hnub txhua lub sijhawm.
(“All For Jesus,” Mary D. James, 1810-1883).

Yog zaj nkauj ntawd tsis tseem ceeb dab tsi, qhia kom peb yuav tsum mus pehawm Vajtswv, pehawm Yexus nyob rau hnub nco txog Yexus – tsis yog tias yuav mus ua li neeg ntiajteb ua!

Thaum cov neeg txawj ntse pehawm Yexus tag lawm, lawm txawm muaj kub thiab tshuaj tsw qab, thiab roj tsw qab. Cov khoomplig no kim heev, yog yam ua tshajplaws rau cov tub txawj ntse. Kub qhia txog yam uas muaj rau vajntxwv. Tshuaj tswqab yog khoom tswqab ua muaj nqe. Origen (185-254) hais tias yog cov tshuaj tsw qab rau Vajtswv. Origen hais ntau yam kuj tsis yog, tiam sis nws hais qhov no yog lawm. Tshuaj tsw qab yog hais txog yam ua muab rau tug Vajtswv uas yug los nyob ntiajteb. Roj tsw qab yog yam ua cov neeg Yudas coj los plees rau tug neeg tuag thaum coj mus faus. Nyob rau Yauhas 19:39 Vajluskub qhia tias Nikaudemaus coj cov roj tswqab tuaj plees Yexus lub cev, “thaum lawv mus Yexus lub cev mus faus” Kub yog muaj rau Vajntswv. Tshuab tsw qab yog rau tug Vajtswv nqe los rau ntiajteb. Roj tsw qab rau tug Vajtswv uas tiv kev txom nyem uas yog tuag theej saum ntoo Khaublig theej peb tej kev txhaum. Thov saw ntsu hu zaj nkauj tsib nyob rau nej phau nkauj,

Thov caw txhua tug ua cia siab zoo siab thiab kov yeeb
   Caw tuaj, tuaj mus rau hauv nrog npelehees
Tuaj caug tug cawmsee, Vajntxwv uas muaj kev zoo siab;
   Los pehawm Tswv Yexus, Los pehawm Tswv Yexus
Los pehawm Tswv Yexus, Tug Tswv Yexus

Hu nkau qhuas nws cov tug txib nyob saum ntuj
   Kom nrov mus thoob plaws lub ntiajteb;
Thov kom Vajtswv tau txais chwjchim;
   Los pehawm Tswv Yexus, Los pehawm Tswv Yexus
Los pehawm Tswv Yexus, Tug Tswv Yexus

Qhua thiab kuv thov fij rau tug Cawmseej
   Lub npe uas muaj hwjchim kuv thov pehawm
Leej txiv lub suab los nyob ntiajteb
   Los pehawm Tswv Yexus, Los pehawm Tswv Yexus
Los pehawm Tswv Yexus, Tug Tswv Yexus
   (“O Come, All Ye Faithful,” translated by Frederick Oakeley, 1802-1880).

Yog koj tseem tsis tau dim, cia li los ntawm Nws! Cia siab rau Nws thiab cia Nws zam koj lub txim, thiab cia nws ntxuav koj tej kev txhaum ntawm Nws cov ntshav ua tsim txiaj! Amees. Dr. Chan, thov coj peb thov Vajtswv.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Mathais 2:1-10
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“We Three Kings” (John H. Hopkins, Jr., 1820-1891)


TXHEEJ TXHEEM

COV NEEG TXAWJ NTSE TEJ KHOOM PLIG

THE GIFTS OF THE WISE MEN

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Thaum lawv mus rau hauv tsev, lawv pom tug metub thiab Malis uas yog tug metub ntawd niam, lawv txog caug ntua pehawm tug metub, lawv thau lawv tej kub, tshuaj tsw qab thiab tej roj tsw qab mules hauv lawv cov hnab lo pub rau tug metub” (Mathais 2:11).

(Taniyees 2:27; Mathais 2:9, 2; 2 Kaulithaus 6:17, 18)

I.   Ib, lawv tuaj rau hauv lub tsev, Lukas 2:7, 24; Mathais 2:10, 9;
Khiavdim 13:21.

II.  Ob, lawv txog caug pehawm Nws, Yauhas 1:14; Mathais 28:17;
Lukas 24:52.

III. Peb, lawv muab khoom plig rau Nws, Yauhas 19:39.