Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




YOG LI CAS THIAJ YOG ROOJ TXHAWB SIAB?
COV LUS TEB UAS YOG QHOV TSEEB

(QHIA TXOG KEV TXHAWB SIAB ZAUM 10)
WHY NO REVIVAL? THE TRUE ANSWER!
(SERMON NUMBER 10 ON REVIVAL)
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Los Angeles
Vajtswv Hnub yav lig, Kaum hli 5, 2014
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord's Day Evening, October 5, 2014

“Nws tau khiav tawm ntawm lawv mus lawm” (Hauxiyas 5:6).

“Kuv yuav rov qab mus kuv qhov chaw, txog rau thaum uas lawv tig rov los tshawb nrhiav kuv...” (Hauxiyas 5:15).


Lub ntsiab lus ntawm Yauxiyas tshooj tsib yog hais txog Vajtswv tau khiav tawm mus lawm – raws phau Vajluskub uas yog Scofield hais nyob rau qhov pib hauv tshooj no. Vajtswv tig tawm ntawm cov neeg Ixayees vim yog lawv khav theej rau teb kev txhaum uas lawv ua.

Kuv paub tias Vajtswv tsis tau cog lus rau tebchaws Amelikas. Nws tsuas yog cov lus rau ib haiv neeg uas yog cov Ixayees xwb, tsis tau muaj rau lwm haiv neeg. Tiam sis nco ntsoov, nyob rau peb phau Vajluskub no, Vajtswv hais tias, nws tau khiav tawm ntawm haiv neeg uas Vajtswv cog lus tseg vim yog lawv khav theej rau tej kev txhaum uas lawv ua. Yog nws hnov qab cov lus cog tseg rau cov neeg Ixayees, sim saib nws puas hnov qab lub tebchaws Amelikas no thiab, thiab cov tebchaws nyob rau sab hnub poob! Dr. J. Vernon McGee hais tias,

Kuv ntseeg hais tias neeg Amelikas yeej paub tias Vajtswv tabtom rau txim rau peb…Peb pom tias Vajtswv rau txim rau pebg zoo loi nws rau txim rau Ixayees (J. Vernon McGee, Th.D., Thru the Bible, volume III, Thomas Nelson Publishers, 1982, p. 633; note on Hosea 5:2)

Peb tig rov qab los rau peb nqe Vajluskub,

“Kuv yuav rov qab mus kuv qhov chaw, txog rau thaum uas lawv tig rov los tshawb nrhiav kuv...” (Hauxiyas 5:15)

Ntawm no Vajtswv hais rau haiv neeg uas muaj kev txhaum tias, nws tau ncaim lawv mus lawm, “Kuv yuav rov mus [tawm ntawm nej] thiab rov mus rau kev qhov chaw…” Phau ntawv txhais Vajluskub uas yog Puritan commentator Jeremiah Burroughts (1600-1646) hais txog nqe Vajluskub ntawm no li no,

‘Kuv yuav rov qab mus rau kuv qhov chaws’ ntawm no yog, kuv yuav mus rau Ntujceeb tsheej, thiab kuv yuav mus zaum… yog kuvpom tias lawv tsis mloog kuv lus lawm (Jeremiah Burroughs, An Exposition of the Prophecy of Hosea, Reformation Heritage Books, 2006, p. 305; note on Hosea 5:15)

Kuv ntseeg tias qhov lauj yog qhov teeb meem loj uas peb tsis muaj rooj txhawb siab loj nyob rau tebchaws sab hnub poob tau 100 xyoo dhau los. Vajtswv tau khiav tawm ntawm peb mus. Vajtswv hais tias, “Kuv yuav rov qab mus kuv qhov chaw, txog rau thaum uas lawv tig rov los tshawb nrhiav kuv...” Koj yuav tsis pom zoo rau kuv, thiab hais tias kuv yog ib tug xibhwb uas tsis muaj suab npe, koj tsis tag mus mloog kuv hais. Tiam sis koj yuav hnov ib tug xibhwb uas muaj suab npe uas yog Dr. Martyn Lloyd-Jones? Nws hais li no tias,

Vajtswv paub txog qhov uas cov ntseeg nyob rau tom roob mob sab qhua tau ntau xyoo. Yog koj mus nyeem pawg ntseeg li keebkwm ua ntej xyoo 1830 los sis 1840, nej yuav pom tias txhua lub tebchaws yeej muaj rooj txhawb siab txhua kaum lub xyoo los sis ntau tshaj ntawd. Tiam sis tam sim no tsis zoo lintawd lawm. Tsuas muaj ib lub rooj txhawb siab loj rau xyoo 1859 xwb. Peb nyob rau lub sijhawm uas ntsib kev puas tsuaj…neeg plam lawv txoj kev ntseeg rau Vajtswv thiab qhov neeg tuag theej peb thiab qhov nws coj neeg los nrog nws sib raug zoo, lawv tig mus rau kev txawj ntse, yam ua neeg kawm. Peb twb hla dhau ib qhov kev puas tsuaj li no los lawm…los peb tseem nyob rau roob moj sab qhua. Txhob mus ntseeg tias peb twb khia dim qhov ntawd lawm, tseem tsis tau dim kiag li (D. Martyn Lloyd-Jones, M.D., Revival, 1987, Crossway Books, p. 129)

Tam sim no koj paub lawm, tsis yog kuv cov lus hais, tiam sis yog los ntawm ib tug xibhwb uas muaj suab npe los sis ib ntawm peb tug xibhwb uas muaj suab npe rau tiam nees nkaum century! Vajtswv tau khiav tawm ntawm peb lawm, yog lintawd, “thiaj li muaj ib lub rooj txhawb siab loj nyob rau xyoo 1859 xwb” ua ntej ntawm yog xyoo 1830 los sis 1840…yeej muaj txhua lub kaum xyoo los sis ntau txhaj ntawd” (ibid.,).

Yog peb xav paub thiab mob siab rau rooj txhawb siab, peb yuav tsum tig rov mus saib tias dabtsi tau tshwmsim nyob rau xyoo 1830 thiab 1840. Ua ntej ntawd peb cov ntseeg yeej muaj rooj txhawb siab loj txhua txhua lub kaum xyoo. Tom qab ntawd – tsuas muaj ib qhov loj lawm xwb yog xyhoo 1859! Yuav tsum muaj tej yam tshwm sim thaj tsam xyoo 1830 thiab 1840 ua rau kom Vajtswv “khiav tawm” (Hauxeyas 5:6) thiab “rov mus rau [nws qhov] chaw lawm” (Hauxiyas 5:15).

Yog nej paub txog cov ntseeg uas yog pab evangelical nej yuav paub tau hais tias yog vim licas tiag tiag! Charles G. Finney! Yog tug tsim teebmeem ntag! Ib tug neeg paub txog keebkwm nws npe hu ua Dr. William G. McLoughlin, Jr. hais tias,

Nws yog tug pib uas tej yam tshiab tshwm tuaj nyob rau cov ntseeg tebchaws Amelikas… nws hloov kev ntseeg tshiab mus coj dua lwm yam (William G. McLoughlin, Jr., Ph.D., Modern Revivalism: Charles G. Finney to Billy Graham, The Ronald Press, 1959, p. 11).

Ua ntej Finney, cov xibhwb puas leej ntseeg hais tias kev txhawb siab yog los ntawm Vajtswv los, thiab txhua tug neeg uas hloov dua siab tshiab yog Vajtswv lub hwjchim xwb. Nyob rau xyoo 1735 Jonathan Edwards hu hais tias “Vajtswv tes dej num uas tseem ceeb” Tiam sis nyob rau xyoo 1835 Finney tau hloo mu hais tias “Tsis yog tej yam tseem ceeb dabtsi, tsuas yog los ntawm kev txawj ntse ua qhov yog xwb” Ntawd yog “kev txhawb siab tsis yog tej yam txujci tseem ceeb. Tsuas yog yam ua ua rau qhov yo xwb” Nws hais raws li tej neeg tiam tam sim no hais,

Qhov txawv ntawm Jonathan Edwards thiab Finney yog li no Edwards yog Protestant, tiam sis Finney yog tug ntseeg yuam kev, ntseeg hais tias neeg muaj peevxwm coj tug kheej kom dim tau tsis yog Vajtswv lub hwjchim thiab kev hlub xwb. Yog li ntawd Finney thiaj li tsis yog cov Methodiv. Finney ntseeg txawv cov no thiab. Ib zaj lus qhuab qhia muaj koob nrov npe uas yog Finney li yog li no “Tug neeg txhaum hloov lawv lub siab” (1831). Muaj Vajtswv tshem tawm, siv neeg lub zog los ua kom nws hloov dua siab tshiab los ntawm nws txiav txim siab ntawm nws tug kheej. Cov Methodiv ua ntej Finney tsis ntseeg li ntawd. Iain H. Murra qhia li no tias Finney lub tswvyim los ntawm tub txiv neej uas yog Nathaniel Taylor, tsis yog los ntawm Methodiv (Iain H. Murray, Revival and Revivalism, Banner of Truth, 2009 edition, pp. 259-261). Vim cov Methodiv tsis tau hais tias “Neeg txhaum yog tug hloov nws lub siab!” Nyob rau Wesleyan li keebkwm uas yog chiv cov Methodism, George Smith qhia txog lub ntsiab lus uas yog rooj txhawb siab li no,

Rooj txhawb siab, yog Vajntsujplig tes dej num ua rau tib neeg vim yog txoj kev hlub, Yog lo hloov neeg lub siab kom neeg paub txog Vajtswv (George Smith, Revival, volume 2, 1858, p. 617).

Nov yog cov Methodiv txheej thaum ub qhia txog rooj txhawb siab. Yog cov lus uas cov Protestant thiab Baptist qhia ua ntej Finney cov lus qhia cuav tom qab, tiam sis kuj ua rau neeg ntseeg coob kawg nkaus. Tom qab Finney, lawv tsis paub tias lawv “muaj lub siab dub, txom nyem, thiab qhov muag dig thiab liab qab” (Tshwmsim 3:17). Tom qab Finney, lawv tsis paub txog hais tias Vajtswv twb “khiav tawm lawv” thiab tim rov qab “mus nyob ntawm nws qhov chaw”

Raws li George Smith cov lus saum no pom tau hais tias cov Methodiv ntseeg tias kev hloov dua siab tshiab ntawm ib tug neeg twg yog vim Vajtswv lub hwjchim ua los ntawm Vajntsujplig, Nov yog cov Protestant thiab cov Npavtiv ntseeg ua ntej Finney. Cov ntseeg txheej thaum ub yeej ntseeg txawv Finney, tsis ntseeg raws li Nws zaj lus qhuab qhia uas yog “Tug neeg txhaum hloov nws lub siab” Koj yuav qhov ntawd ua tau licas? Kuv sim tau xya lub xyoo! Ua tsis tau kiag li. Kuv paub los ntawm kuv tug kheej!

Finney yog tug pib siv lo lus hais tias tug neeg txhaum muaj peev xwm cawm nws tug kheej kom dim tau “raws peev xwm” thau nws lub siab. Zoo li Dr. McLoughlin hais tias Finney “hloov txhua yam kev ntseeg thiab kev tshaj tawm” (ibid.,). Niaj hnub nim no cov evangelicalism yeej ntseeg hais tias neeg muaj peevxwm cawm nws tug kheej los ntawm lawv txhais tes, thiaj hais raws li cov lus no “tug neeg txhaum qhov kev thov Vajtswv” los sis mus rau pem hauv ntej raws li hais tias “lub sijhawm txiav txim siab” yog li ntawd “Kev txiav txim siab” yog los ntawd tug txiv neej uas yog Charles G. Finney.

Kev txiav txim siab ua rau neeg nyiam heev vim yog “nws sai thiab yoojyim” Koj tsis tag yuav mus tos Vajntsujplig los hloov tug neeg txhaum, thiab coj lawv mus cuag Yexus. Finney hloov kev tshaj tawm mus rau kev pehawm Vajtswv uas yog hu tias cov “ntseeg” tshiab hauv Yedxus. Tiam sis “qhov no” tsis yog cov ntseeg Vajtswv kiag li! Rhuav tshem protestant thiab Npavtiv! Txhua tug uas yog cov “liberals” qhia kom neeg yuav tsum txiav txim siab tsis tag dim los tau! Nov yog cov “Protestant liberalism” qhov caj ceg los!

Iian H. Murray hais tias “lub tswv qhia txog kev hloov dua siab tshiab yog qhia tias neeg muaj peevxwm ua kom tug kheej hloov dua siab tshiab tau qhov no pheem heev [yog ib feem] ntawm kev tshaj tawm ua muaj Vajtswv rho tawm, los sis hais tias tsis yog Vajtswv tes dej num, yog li ntawd lub tswvyim hais tias kev txhawb siab yog Vajtswv tes dej num txawm ploj mus lawm. [Nov] yog los ntawm Finney txoj kev ntseeg” (Revival and Revivalism, Banner of Truth, 1994, pp. 412-13).

Qhov “sai thiab yoojyim” tsis tau txais koobhmoov ntawm Vajtswv. Tsuas coj tau coov leej ntau tug tuaj rau pawg ntseeg tiam sis tsis tau txais kev cawmdim kiag li. Yog lintawd ntau pawg ntseeg Npavtiv thiaj li xav hais tias yuav kaw kev pehawm Vajtswv rau yav lig.

Kuv nug ib tug niam xibhwb hais tias yog vim licas nws tug txiv thiaj li kaw lawv qhov kev pehawm Vajtswv rau yav lig. Nws tej hais tias “cov ntseeg hais rau nws tias lawv tsis kam tuaj koom lawm” Qhov no yog ib yam ntxim tu siab uas muaj ib cov tswvcuab uas npaj qhov yooj yim xwb vim hyog lawv xav tias txhua yam nyob ntawm neeg qhov kev “txiav txim sia xwb” Thov Vajtswv zam txim rau peb! Yog tsis muaj txheej thaum ub, Npavtiv qhov kev hloov duas siab txhiab, yuav ntsib kev puas tsuaj! Peb cawm tsis tau peb tug kheej. Vajtswv xwb thiaj li xa rooj txhawb siab los rau peb. Kev txiav txim siab tsis lees yuav Vajtswv thiab muaj neeg saib hlob. Thiab Vajtswv hais tias,

“Kuv yuav rov qab mus kuv qhov chaw, txog rau thaum uas lawv tig rov los tshawb nrhiav kuv...” (Hauxiyas 5:15)

Nov yog cov lus tseeb peb yeej tsis muaj rooj txhawb siab loj nyob rau tebchaws Ameilikas thiab sab Yublaum tau ib puas xyoo los lawm!

Tug neeg txhaum yuav tsum txo hwjchim rau Vajtswv. Kev txiav txim siab tsis yog li ntawd. Vim tug neeg txhaum “los pem hauv ntej” zoo li tug neeg khav theeb. Tsis quaj, tsis tu siab, tsis ntseeg txog kev txhaum. Kuv poj niam thiab kuv wb tau pom ntawm qhov muag ib pab neeg tawm mus rau pem hauv ntej tseem luag sib tham zoo siab thaum lawv sawv mus “pem hauv ntej” nyob rau Billy Graham lub rooj txhawb siab nyob rau Pasadena, California lub kaum ib hli, xyoo 2004. Txawm cov neeg txheej thaum ub, uas yog ua ntej Finney. Sim mloog Methodiv cov lus qhia txog kev hloov dua siab tshiab hais nyob rau rooj sab laj xyoo 1814.

Nyob rau hmo tom qab, thiab nyob rau ib qhov chaw thov Vajtswv muaj neeg coob tug tau quaj thiab [ntev hloo] thov Vajtswv tshawb nrhiav Yexus…Txiv neej thiab poj niam thiab cov hluas uas tsis muaj Vajtswv tau quaj tu siab [thiab tom qab ntawd] Vajtswv txawm los rau ntawm lawv thiab zam lawv lub txim los ntawm Yexus (Paul G. Cook, Fire From Heaven, EP Books, 2009, p. 79).

“Nej puas tau muaj qhov kev “tu siab vim yog kev txhaum”? Koj puas tau “tu siab seem ntsujplig” thiab “tshawb nrhiav Yexus”? Kws xibhwb Brian H. Edwards hais tias,

Lawv pom tias kev txhaum yogi b qhov pheem heev…neeg yuav pib quaj..tiam sis tsis thooj li nyob rau rooj txhawb siab uas tsis quaj tsis tu siab…tsis muaj kev hloov siab tiag tiag yuav tsis muaj rooj txhawb siab, yuav tsum lees tias yog neeg txhaum…muaj ib qhov pom ntawm qhov muag [nyob rau xyoo 1906 nyob rau Tebchaws Suav] qhia tias: “neeg coob coob zoo li cov nyob hauv tshav rog uas quaj qw rau seem ntsujplig thov kev hlub ntawm Vajtswv” (Brian H. Edwards, Revival: A People Saturated With God, Evangelical Press, 1991 edition, pp. 115, 116).

Nej ib txhia siv zog “kawm” kom tau txais kev cawm dim. Kev cawmdim tsis yog yam ua tau los ntawm qhov peb kawm! Yuav tsum yog los ntawm qhov peb ntsib, thiab paub txog, yuav tsum tshwm sim rau koj, thiaj li paub. Thawj yam koj yuav tsum paub ntawm koj tug kheej hais tias koj yog neeg txhaum. Thiab yuav tsaum tau quaj,

“Ua cas kuv yuav phem ua luaj! Leej twg thiaj yuav cawm kom kuv dim txoj kev tuag tau?” (Loos 7:24).

Dr. Lloyd-Jones hais tias nov yog kev quaj ntawm ib tug neeg txhaum – thiab kuv los kuv pom zoo lintawd! Kuv pom kiag ntawm kuv lub qhov muag thaum Vajtswv xa nws tug Ntsujplig los rau hauv rooj txhawb siab.

Nyob rau thawj lub rooj txhawb siab ntawm pawg ntseeg Suav Npavtiv nyob rau xyoo 1960s, Dr. Timothy Lin kom peb hu zaj nkauj no ob peb lwm,

“Vajtswv thov tshawb nrhiav kuv, thiab kuv lub siab:
Tshawb kom pom kuv qhov kev xav:
Thiab paub kuv lub siab;
Tshawb kuv thiab paub kuv qhov kev xav
Saib seb puas muaj kev phem nyob rau hauv kuv,
Thiab coj kuv mus rau txoj kev tau txoj sia ib txhi”
      (Psalm 139:23, 24, expanded)

Thov sawv ntsug. Hu zaj nkauj nyob rau zaj 8 hauv nej phau nkauj. Tsuas yog thaum koj los ntseeg tias yog neeg txhaum xwb thiaj li raug ntxuav los ntawm Yexus cov Ntshav thiab pom tias tseeb ceeb rau koj! Dr. Chan, coj peb thov Vajtswv. Amees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Hauxiyas 5:6-15.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“O For a Closer Walk With God” (by William Cowper, 1731-1800).