Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




VAJTSWV QHOV KEV TXAIV TXIM – IB YAM TXAUS NTSHAI

GOD’S JUDGMENT – A FEARFUL THING
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia hauv pawg ntseeg Npavtiv lub nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav tsaus ntuj lub Kaum-ib hli ntuj 17, 2013
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, November 17, 2013


Zaj nkuaj uas Griffith hu tag los no tug sau yog Dr. John R. Rice. Yog ib zaj nkauj uas cheemtsum siv rau txhua pawg ntseeg tamsim no. Vim tamsim no tsis tshua muaj cov nkauj uas hais txog Vajtswv qhov kev txiav txim, thiab cov nkauj hais txog tub Tuagteb. Cov Puritans thaum ub muaj cov nkauj hais txog tub Tuagteb. Tiamsis cov evangelical tamsim no hais tias lawv ntse tshaj yuav los hais txog tej yam zoo li no. Shakespeare tau hais tias, “cov neeg no yuav ruam ua luaj.” Nws tam tom hais txog cov neeg evangelical tshiab tamsim no ntag. Lawv poob qab lub ntiajteb no li 40 xyoo lawm. Lawv mus rauws tug neeg tsis muaj Vajtswv zoo li Van Dyke uas tsheg hwjtxwv ntev. Tamsim no cov xibhwb evangelical thiaj li nyiam tso hwjtxwv – lawv qhov ntseeg yog coj zoo li “Van Dykes.” Lawv qhov kev ntseeg cev zoo li ib tug “tshis.”

Plaub-caug xyoo dhau los no, neeg tau tawm tsam kev haus luamyeeb. Cov neeg ntse lub sijhawm ntawd tsis haus luamyeeb. Tiamsis cov neeg evangelical “tshiab” tam sim, rov los pib haus luam yeeb, qhov ntawv yog qhov qhia tias lawv yog neeg ntse. Billy Graham thiab Dr. John R. Rice rau tug ntxhais kawv ntawv tiav nyob rau lub tsev kawm Vajluskub hu ua Wheaton College, lub sijhawm no lub tsev kawm ntawv no tso cai rau cov tub ntxhais kawm ntawv thaib cov xibhwb nyob rau hauv haus luam yeeb. Nej puas paub tias lub lim tiam dhau los no lub tsev kawm Vajluskub hu ua Moody nyob rau hauv nroog Chicago tau tawm ib txoj cai tsis pub haus luam yeeb? Cov ntseeg tam sim no tseem txua tej lub nraj loj loj coj los siv haus luam yeeb – yog qhov qhia tias haus luamyeeb yog ib yam qhia tias yog neeg ntse – zoo li C. S. Lewis, yog ib tug ua haus luam yeeb lintawd. Yog lintawd lub npe evangelical yog hais txog cov neeg haus luam yeeb – plaub caug xyoo tom qab ntawd, neeg ntiajteb rov pib haus dua!

Muaj tej pawg ntseeg tseem hu nkauj zoo li no. Hu nkauj nqe tshoj mus mus los los qhov qub – ua rau ib txhias tsaug zog thiab zoo li qaub cawv tag huvsi. Lawv hais tias qhov no yog npaj lawv los mloog Vajtswv Txojlus. Tiam sis yog npaj rau lawv tsau zog xwb, rau lub sijhawm los mloog “Vajtswv Txojlus” los siv sijhawm luv luv xwb. Qhov no thiaj ua rau tsis kam los hu cov nkauj hais txog tub Tuagteb. Qhov qhia txog tub Tuagteb muaj nyob qhia hauv Vajluskub – tiam sis cov ntseeg uas yog evangelical tsis kam hu cov nkauj no – lawv kuj tsis kam qhia Vajtswv Txojlus hais txog tub Tuageb thiab! Dr. Rice tau sau ib zaj nkauj zoo heev hais txog Vajtswv qhov kev txiav txim,

Koj yuav hais licas ntau koj ntsib Yexus,
   Thaum koj los ntsib txhua yam ua koj ua,
Thiab tau tawm tsam tug Cawmseej ntev los lawm?
   Lub sijhawm ntawd koj yuav teb licas,
Lub sijhawm uas qhov kev txiav txim nyob nws txhais tes,
   Koj los pom txog txhua yam kev phem, koj yuav quaj teb Yexus?
Koj yuav hais licas? Koj yuav hais licas?
   Tug neeg txhaum li koj yuav ntsib [Vajtswv] rau hnub ntawd?
Koj yuav hais licas? Koj yuav hais licas?
   Mus ntsib Vajtswv rau hnub ntawd koj yuav teb licas?
(“What Will You Say Then?” by Dr. John R. Rice, 1895-1980).

Nthuav nej phau Vajluskub nrog rau kuv mus rau Henplais 10:31 – thiab sawv ntsug nyeem Vajtswv Txojlus nqe no uake.

“Kev poob rau hauv Vajtswv txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” (Henplais 10:31).

Nej zaum tau.

Yog ib nqe Vajluskub ua tseemceeb heev, raub lub sijhawm no. Vajtswv Txojlus hais tias, “Lawv yeej tsis ntshaiv Vajtswv hlo li” (Loos 3:18). Peb tsis tau ntsib dua ib tug uas ntshai Vajtswv! Tsis muaj li! “Tsis muaj ib tug neeg twg yuav ntshaiv Vajtswv kiag li.” Tiamsis, peb nqe lus hais tias, “Kev poob rau hauv Vajtswv txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” (Henplais 10:310). Ib txhia Vajluskub uas raug txhais rau lub sijhawm no, lawv tsis kam hais txog Vajtswv Vajswv Txojlus hais nrov thiab meej tias,

“Kev poob rau hauv Vajtswv txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” (Henplais 10:31).

Cov neeg tamsim no tsis paub [ntshai] Vajtswv” lawv ntseeg yuam kev – thiab tuag lawm. Kuv yuav siv sijhawm mintsi los qhia rau nej paub hais tias qhov tseeb yog licas tiag tiag, “Kev poob rau hauv Vajtswv txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” Kuv tsis yog hais rau kom nej ntshai. Cov lus qhua qhia no yuav los hais kom muaj hauv paus hauv ntsis qhia hais tias “Kev poob rau hauv Vajtswv txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev.”

I. Ib, qhov no yog qhia tias Vajtswv yog leejtwg.

Vajtswv Txojlus nqe no hais tias “txaus ntshai heev” thaum poob rau “Vajtswv tug ciajsia” txhais tes. Peb paub tias lawv tug Vajtswv yog tug ua “tuag” lawm. Kuv poj niam wb tau mus rau tebchaws E-ziv thiab mus ncig saib ib lub tuam tsev hu ua Karnak. Yog ib lub tuam tsev uas zoo nkauj heev. Tiam sis txhua tug paub hais tias tug vajtswv uas rau teeb nyob rau saum cov phabntsa yog cov vajtswv ua tuag lawm. Tug “vajtswv” uas yog cov Protestantism kuj tuag lawm. Dr. Edward John Carnell yog ib tug muaj suab npe nyob rau lub tsev kawm Vajluskub Fuller. Nws yog ib tug thawj tsavxwm yog nyob rau lub tsev kawm ntawv no, thiab yog ib tug xibhwb qhia rau qhov ntawd. Xyoo 1959 Dr. Carneel sau ib phau ntawv hu ua “Cov ntseeg Orthodox Txoj kev ntseeg.” Nws hais tias lub tsev kawm Vajluskub Fuller twb rau rhua tshem rau xyoo 1959 lawm. Nws qhia txog ib yam ciaj sia mus rau rau ib yam, nws hais tias, txhua lo lus nyob hauv Vajlus kub raug tshoov siab tsis sib thoob, nws hais txog qhov Yexus yuav los uantej ib txheeb xyoo; thiab tseem hais phau Vajluskub uas hu ua RSV txhais yuam kev lawm. Ib xyoo tam qab ntawd kuv tau hnov Dr. Charles Woodbridge qhia Vajtswv Txojlus. Dr. Woodbridge tau tawm hauv lub tsev qhia Vajluskub Fuller lawm. Kuv raug cawmdim thau los hnov txog Dr. Woodbridge cov lus qhuab qhia. Kuv paub hais tias Edward John Carneel tug “vajtswv” tsis yog kuv tug Vajtswv. Dr. Carneel tau tua nws tug kheej tuag nyob rau ib lub tsev so hauv lub nroog Oakland, xeev California. Nws tug “vajtswv” tsis yog kuv tug Vajtswv! Kuv tug Vajtswv yog tug “Vajswv ua ciajsia nyob.”

“Kev poob rau hauv Vajtswv uas ciaj sia nyob txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” (Henplais 10:31).

Tsis yog txaus ntshai thaum poob rau tug vajtswv ua tuaj lawm uas muaj nyob rau tsev kawm Vajluskub Fuller! Tsis txaus ntshai kiag li! Rob Bell kawm tiav nyob rau Fuller – thiab nws tug sau phau ntawv hu ua Hlub Kojyeej los sos Love Wins (HarperOne, 2011). Nyob rau Rob Bell phauv ntawv nws hais tias Vajtswv Txojlus qhia txog “kev rau txim poob rau tub Tuagteb” yog is yog uas “qhia yuam kev tsis muaj lintawd” (daim viii). Nws kawv qhov ntawd los ntawm lub tsev kawm Vajluskub Fuller. Nws tug Vajtswv tsis yog kuv tug Vajtswv! Nws tug vajtswv tsis yog kuv tug Vajtswv ua “ciaj sia nyob.”

“Kev poob rau hauv Vajtswv uas ciaj sia nyob txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” (Henplais 10:31).

II. Ob, qhov no muaj tseeb vim yog yam Vajtswv tau ua yav tag los.

Ib yam peb paub txog Vajtswv yog nws qhov kev rau txim rau yav tag los. Spurgeon hais tias, “Anplahas tug Vajtswv, uas uas qhia nyob hauv Vajluskub qub txawv cov neeg tamsim tug Vajtswv uas yog nyob hauv lawv qhov kev npau suav [ cov Liberral] zoo Nws los ntawm Apaulau los sis Bacchus” (C. H. Spurgeon, “Future Punishment a Fearful Thing”).

Tug “Vajtswv uas “ciajsia” uas nyob rau hauv Vajluskub rhuav tshem neeg ntiajteb los ntawm qhov dej nyab. Vajtswv Txojlus hais tias,

“Thaus Yawmsaub pum tas tuabneeg ua nruj ua tswv, ua phem ua qas tsua txhua qhov, hab tuabneeg pheej xaav zaaj phem xw Vem le hov Yawmsaub txha has tas kuv yuav ua kuas ib puas tsaav yaam kws kuv tswm tsua huv nplajteb puam tsuaj taag huvsw tsw has tuabneeg, tsaj nyeg tsaj qus, nyuas naag nyuas noog huvsw,tsua qhov tej hov ua tsua kuv tu sab heev. Txawm yog kuv tswm tej hov los kuv yuav tsw khauv xwm hlo le” (Chivkeeb 6:5, 7).

Petus tseem hais rau peb paub ib zaug ntxiv tias Vajtswv rhuav tshem nroog Saudoos thiab Kaumaulas. Ib zaug thiab, Vajtswv tua neeg ib Iziv tug tub hlob. Ib zaug ntxiv thiab, Vajtswv tau rhuav tshem Pharaoh thiab nws cov tub nrog tom hiav txiv liab. Cov neeg Hibthaiv, Yenpuxites, thiab lawv neeg raug Vajtswv haiv neeg cov riam thiab ntaj tuag Mauxes tseem hais tias,

“[Nws] kuas nwg yuav rau txem sai tsua tug kws ntxub nwg. Yog le hov mej yuav tsum ua lawv le tej kws kuv qha mej, hab coj lawv le Vaajtswv tej kevcai txhua txuj huvsw kws nub nua kuv muab cob tsua mej” (Kevcai 7:10)

Vajtswv Txojlus tseem qhia ntxiv tias,

“Kev poob rau hauv Vajtswv uas ciaj sia nyob txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” (Henplais 10:31).

III. Peb, qhov no muaj tseeb vim Yexus hais li ntawd.

Vajtswv Txojlus qhia tias Yexus yog Vajtswv yug los ua tib neeg, Vajtswv yug los ua neeg. Tsis muaj ib tug twg nyob hauv Vajtswv Txojlus yuav los hais txog tub Tuagteb meej npaum Yexus. Qhov no yog yam uas Yexus hais txog Vajtswv txiav txim mus tag ib sim neej.

“Mej yuav tsum ntshai Vaajtswv tug kws muaj fwjchim muab tau mej lub cev hab mej tug ntsuj plig pov tsua huv ntuj tawg kub” (Mathais 10:28).

Tswv Yexus tseem hais ib zaub ntxiv tias,

“lub swmhawm kawg, nplajteb yuav zoo ib yaam le ntawm ntaag. Cov tubkhai sau ntuj yuav tawm moog muab cov tuabneeg kws ua phem rhu tawm huv cov tuabneeg zoo huvsw moog. Mas coj moog pov tsua huv ntuj tawg kws cig hlub hlub. Puab yuav quaj qw qes nav quas qawv qhov ntaw” (Mathais 13:49-50).

Nyob rau Mathais tshoob nees nkaum ob, Yexus hais tias Vajtswv [yog Vajntxwv] hais tias,

“Vaaj ntxwv txawm has tsua nwg cov tubkhai has tas, mej ca le muab tug hov khi teg khi taw hab muab nwg pov tsua tom qhov tsaus ntuj, mas nwg yuav quaj qw qes nav quas qawv huv qhov tsaus ntuj ntawm” (Mathais 22:13)

Tsis tag li Malakaus tshooj 9, Yexus hais peb zaug txog tub Tuagteb,

“Huv qhov hov cov kaas kws noj puab cev nqaj los tsw txawj tuag le, hab suav tawg yuav kub moog ib txhws le” (Malakaus 9:44).

Ib zaug thiab,

“Huv qhov hov tej kaas kws noj puab cev nqaj kuj tsw txawj tuag le, hab suav tawg yuav kub moog ib txhws le” (Malakaus 9:46).

Thiab ib zaug ntxiv,

“Huv qhov hov tej kaas kws noj puab cev nqaj kuj tsw txawj tuag le, hab suav tawg yuav kub moog ib txhws le” (Malaskaus 9:48).

Kuv muab ob peb nqe Vajluskub los qhia nej txog qhov ua Yexus hais txog tub Tuagteb, los qhia tias yeej muaj tseeb.

“Kev poob rau hauv Vajtswv uas ciaj sia nyob txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” (Henplais 10:31).

Yexus hais meej tias, thaum tug neeg nplua nuj thiab Laxalaus nyob rau hauv Lukas tshooj rau. Tug neeg nplua nuj tau tuag,

“Nws tsa muag ntsia hauv tub tuag teb tuaj, yam raug kev txom nyem tshajplaws” (Lukas 16:23).

Tswv tseem hais txog tug neeg npluanuj no ntxiv tias,

“Kuv txom nyeem heev nyob rau cov nplaim taws” (Lukas 16:24).

Peb paub tias Yexus yog tug muaj kev hlub, thiab txo hwjchim. Qhov no lauj yog qhov nws qhia txog tub Tuagteb rau koj. Vim nws qhov kev hlub nws qhia kom peb paub txog qhov Vajtswv los txiav txim, vim yog,

“Kev poob rau hauv Vajtswv uas ciaj sia nyob txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” (Henplais 10:31).

IV. Plaub, qhov no muaj tseeb vim tug neeg txhaum lub siab yeej paub tau.

Yeej muaj tseeb, neeg feem coob yeej tsis tawm tsam thiab tsis ntseeg txog Vajtswv qhov kev txiav txim. Lawv tseem tawm tsam yam ua Vajtswv txiav txim rau neeg yav tag los. Thiab lawv tseem tawm tsam yam ua Yexus hais txog Vajtswv qhov kev txiav txim.

Qhov no muaj tseeb vim tug neeg tsis ntseeg Vajtswv yeej tsis lees yuav teb yam uas muaj tseeb no, Lawv yuav tsis hloov txog rau thaum Vajtswv tug Ntsujplig los tshoov lawv lub siab! Txog rau thaum tug neeg txhaum ntawd nyob tsis tiaj tsis tus. Vajtswv Txojlus hais tias,

“...Txawm yog puab ua txhum luj npaum le caag los puab tsw paub le” (I Timautes 4:2).

Kev txhaum tau hlawv lub siab mus mus los los. Txog rau thaum lawv lub siab ntsoog tag huv tib si.

Yog lintawd, lawv tseem tsis kam lees tias muaj kev txhaum. Lawv muaj neeg tej kev txawj ntse coj los qhia dag lawv thiab coj los dag lawv tug kheej tias tsis muaj kev txhaum. Lawv tib niam thiab txiv txog lawv tej kev txhaum. Lawv cem qhov ub qhov no txog lawv tej kev txhaum. Lawv yuav hais txhuas tiamsis tsis paub tias lawv tej kev txhaum raug sau nyob hauv Vajtswv phau ntawv lawm.

Tiamsis yog Vajtswv xaiv lawv lawm, Nws yuav cia Vajntsujplig los tshoov lawv lub siab kom paub txog lawv tej kev txhaum. Thaum ntawd Vajtswv tug ntsujplig, “yuav qhia [lawv] txog kev txhaum” (Yauhas 16:8). Thaum ntawd lawv yuav zoo li tug txhhais tuas tagkis no kuv muab nws cov lus los qhia raub peb.

“….kev txhaum rau txim rau kuv thiab uas rau kuv khiav tsis dim kiag li. Kuv txawm pib xav tias, “Yog vim licas kuv thiab poob rau kev txhaum”…qhov kev txhaum no txawm tawm ntawm kuv mus, thiab kuv lub siab…kuv txawm pom tug kheej zoo li tug neeg phem rau ntawm Vajtswv; tug Vajtswv ua paub txog txhua yam uas kuv ua, txawm tej yam kuv ua nyob rau pawg ntseeg, puas leej pib ntawm kev txhaum los xwb. Txhua zaug kuv mus rau ntawm pawg ntseeg, kuv zoo li tug neeg txhaum…kuv tsis kub siab thiab [tsis nyiam] Yexus hlo li.

Kuv paub tias neeg ntiajteb yuav xav hais tias cov lus no tsis muaj qab hauv dabtsi rau lawv, thiab tsis txaus ntsee dabtsi. Teb zaum lawv kuj hais yog thiab. Vim yog “neeg tsis ntseeg” thiab “tug neeg txhaum” yeej tsis paub txog kev txhaum. Vajtswv Txojlus hais tias, “tug neeg txhaum” yeej tsis paub txog kev txhaum. Yuav tsum siv Vajtswv lub hwjchim xwb thiab li uas kom lawv paub txog kev txhaum!. Yuav ntseeg txog kev txhaum yog yuav tsum siv Vajtswv qhov kev hlub xwb, cia Vajtswv los qheb koj lub siab pom txog tej kev txhaum ntawd. Nyob rau zaj nkauj “Koj Txoj Kev Hlub,” John Newton hais tias, “kev hlub qhia kom kuv paub hwm Vajtswv.” Nyob rau tiam ua muaj rooj txhawb siab hu hais tias “Sawv rov los.” Yog thaum peb sawv rov qab los ntawm peb teb kev txhaum uas yog hauv peb lub siab, ntawm koj thiaj yuav ntseeg lintawd,

“Kev poob rau hauv Vajtswv uas ciaj sia nyob txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” (Henplais 10:31).

V. Tsib, tej no muaj tseeb los ntawm qhov Yexus raug txom nyem thiab cawm peb dim ntawm kev txhaum.

Spurgeon tau hais tias, “Raws peb tug Cawmseej qhov kev txom nyem, tsis muaj leejtwg yuav mus tau qhov ntawd, [kev txhaum] yog ib yama ua txaus ntshai…kev phem yog ib uas peb tsis muaj txoj haukev yuav khia dhau, tsuas yog los ntawm Vajtswv Leejtub qhov kev tuag xwb. Yog nej los xav txog Tug Tuagteb, nej yuav tsum xav txog ntoo Khaublig thiab Yog nej tsis los xav txog nws qhov kev txom nyem, nej yuav tsis los xav txog qhov tug Cawmseej cawm nej dim ntawm kev txhaum” (C. H. Spurgeon, “Future Punishment a Fearful Thing,” Metropolitan Tabernacle Pulpit, number 682).

“Kev poob rau hauv Vajtswv uas ciaj sia nyob txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” (Henplais 10:31).

Qhov ntawd puas yog qhov uas Yexus cawm koj dim uas yog Vajtswv qhov kev rau txim poob rau tug Tuagteb mus tag ib sim neej? Puas Yesus poob rau Vajtswv tug ciajsia txhais tes? Tswv Yexus puas ntshai Vajtswv qhov kev rau txim uas yog los tuag saum ntoo Khaublig? Puas yog Vajtswv rau txim rau Yexus los theej koj, vim yog koj lub txim? Thov kom los xav txog nqe Vajluskub uas yog hais txog Yexus los tuag theej tug neeg txhaum qhov chaw.

“Kuas Yawmsaub has tas kuv lub sab xaav kuas nwg raug txom nyem le hov. Nwg txujkev tuag yog yaam kws muab xyeem tsua kuv mas txha rhawv tau txujkev zaam txem. Mas tug hov yuav pum nwg caaj ceg, nwg yuav nyob ntev ntev le, hab tej kws kuv xaav ua mas tug hov yuav ua kuas tav huvsw” (Yaxayas 53:10).

Twb vim yog Vajtswv dej siab los “nplawm” thiab ua kom Yexus raug kev txom nyem” (raws phau Vajluskub uas txhais rau tam sim no) uas kom Yexus rau kev txom nyem thiaj li yuav them tau tug nqi ntawm koj lub txim.

Nov yog cov lus qhia “kev tuag theej” Phau Vajluskub uas hu The Reformation Study Bible hais tias, “Vajtswv tuag theej peb saum ntoo Khaublig. Qhov no yog hais tias, vim nws chim rau peb tej kev txhaum…Tswv Yexus qhov kev txom nyem vim yog ua rau peb thiab raug txiav txim theej peb qhov chaw” (Daim 1617). John Piper hais tias “Pauj Vajtswv qhov kev chim” tawm tsam peb tej kev txhaum. Qhov no qhia tias, tseemceeb tshaj txhua yam huv si,

“Kev poob rau hauv Vajtswv uas ciaj sia nyob txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” (Henplais 10:31).

Tswv Yexus pib poob rau Vajtswv txhais tes tom lub vaj kevxesmanes Vajtswv rau txim rau Yexus vim yog koj tej kev txhaum – thiab Nws hais neeg tej kev txhaum. Yexus rau dua kom nqaij ntuag, Nws thiaj tawm hws “zoo li ntshav” ntawv los Vajtswv rau Yexus yam phem tshaj plaws, ua rau nws yuav luag tuag rau tom lub vaj kebxesmanes Tom qab ntawd, “Tug Yexus no poob rau Vajtswv txhais tes raws li tau teem tseg los lawm” (Teshaujlwm 2:23), Yesus raug ntsia laug ntsia ntawm tes thiab kotaw – Vajtswv ua tug rau txim – pauj nws qhov kev chim, thiab cawm koj kom dim ntawm Nws txhais tes uas yuav rau txim rau tug neeg txhaum! Vajtswv “muab” Yexus tuag theej koj qhov chaw. Vajtswv Txojlus hais tias,

“Yog Vaajtswv hlub hlub tuabneeg nplajteb Vaajtswv txha le khaiv nwg tuab leeg tub lug tsua huv nplajteb. Sub txhua tug kws ntseeg hab tso sab tsua nwg leej tub txha tsw tuag, kuas yuav tau txujsa ntev moog ib txhws tsw kawg” (Yauhas 3:16).

Vajtswv yuav tsum ua lintawd vim tsis muaj lwm txoj hau kev uas yuav cawm koj uas yog tug txhaum dim lawm.

Txhuam qhov kev mob uas Yexus ntsib – Thaum lawv nplawm Nws lub plhu, thaum lawv rho Nws cov hwjtxwv, thaum lawv nplawm Nws lub nraug qaum, thaum lawv muab ntsialaug ntsia Nws txhais tes thiab kotaw – txhua qhov kev mob uas Yexus ntsib no twb yog paub Vajtswv qhov kev chim, ntxiv nyho yuav tsum yog koj! Qhov no vim yog kev tuag theej? Raws ib zaj nkauj tshiab no tau hais,

Yexus tuag saum ntoo Khaub lig,
   Vim yog pauj Vajtswv qhov kevchim;
Txhua yam kev txhaum poob rau Nws –
   Yexus tuag kom kuv thiaj ciajsia.
(“In Christ Alone” by Keith Getty and Stewart Townend, 2001).

Tom qab ua ua tug ntxhais no pom zaj yeej-yaj-kiab hu ua “The Passion of the Christ” kuv hnov nws hais tias, “Au, cov neeg ntawd ua phem rau Yexus kawg nkaus!” Tiamsis tsis yog lintawd. Qhov tseeb tiag, qhov kev phem ntawd yog Vajtswv ua tug ua rau Yexus! Vajtswv rau txim rau Yexus – Vim tsis muaj lwm txoj haukev yuav los paub Vajtswv qhov kev chim lawm “paub kev chim siab” – yuav tsum tuag theej – Yexus thiaj li los raug qhov kev phem no. Yog lawm,

“Kev poob rau hauv Vajtswv uas ciaj sia nyob txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” (Henplais 10:31).

Qhov no yog qhov qhia tias Vajtswv ua tug rau txim rau Yexus yog qhov nws tuag theej peb tej kev txhaum. Tug txhai no cov lus pov thawj uas kuv twb qhia rau nej tag los lawm hais li no tias,

[Ntxhim nyho] tig rov los saib kuv tug kheej, los saib kuv qhov kev xav…zoo li kuv ib txwm pheej ua los, kuv txawm tig mus rau Yexus los ntawm kev ntseeg. Nws txawm yog! Tug Yexus uas ciajsia! Nws tau cawm kuv; Nws ntxhuav kev tej kev txhaum kom dawb los ntawm Nws cov ntshav. Nws tau ris kuv tej kev txhaum coj mus pov tseg kom deb! Nws tau pauj Vajtswv qhov kev chim uas yuav poob los rau kuv, los ntawm txoj sia, kev tuag, thiab qhov kev txiav txim zaum kawg uas yuav poob rau tub Tuagteb…Phau ntawm cawm txoj siab tau hloov sau txog kuv hais tias “tsis txhaum lawm” los ntawm Nws cov ntshav! Nws yog tug ua rau kuv, yog tug nyob hauv nruab nrab, yog kuv neeg uas tseemceeb, thiab yog kuv tug Vajtswv…Kuv ntseeg tias txhua tug ua raug kev txom nyem ib yam li kuv yuav los ntsib Tswv Yexus qhov kev zam txim! Nws los yuav tug neeg phem li kuv. Nws them kuv tej kev txhaum hu si!

Yog lawm! A-mees! Zoo li zaj nkauj qub qub no tau sau tseg cias,

Tsis muaj ib yam yuav zoo npaum li Koj txoj kev hlub lawm –
   Cov Ntshav tom roob Kaulakauthas ntxua kom kuv dawb huv.
Yexus them txhua yam, Nws ris kev tej kev txhaum husi”
   Kev txhaum raug ntxuav tawm, kuv thiaj dawb li dausnpu

Thaum mus txog Nws lub zwm txwv, kuv tsis yog neeg dawb huv
   “Yexus cawm kuv tug ntsujplig,” Kuv yuav hais ntxiv tias.
Yexus them txhua yam, Nws ris kev tej kev txhaum husi;
      Kev txhaum raug ntxuav tawm, kuv thiaj dawb li dausnpu.
(“Jesus Paid It All” by Elvina M. Hall, 1820-1899).

Koj puas xav los ua ib tug ntseeg tseeb tiag tiag? Yog koj xav nrog peb tham thiab nrog peb thov Vajtswv uake rau lub sijhawm no, thov sawv mus lawm tom qab, Dr. Cagan yuav los coj nej mus rau lwm chav tsev, muab lus qhia thiab thov Vajtswv pab. Mus tau tamsim no. Dr. Chan, thov los coj peb thov Vajtswv pab rau cov neeg uas lees yuav Yexus no. A-mees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Henplais 10:28-31.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“What Will You Say Then?” (Dr. John R. Rice, 1895-1980).


TXHEEJ TXHEEM

VAJTSWV QHOV KEV TXAIV TXIM – IB YAM TXAUS NTSHAI

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Kev poob rau hauv Vajtswv uas ciaj sia nyob txhais tes yog ib qhov ua txaus ntshai heev” (Henplais 10:31).

(Loos 3:18)

I.   Ib, qhov no yog qhia tias Vajtswv yog leejtwg.
Henplais 10:31; I Yauhas 1:7.

II.  Ob, qhov no muaj tseeb vim yog yam Vajtswv tau ua yav tag los.
Chivkeeb 6:5, 7; Kevcai 7:10.

III. Peb, qhov no muaj tseeb vim Yexus hais li ntawd.
Mathais 10:28; 13:49-50; 22:13; Malakaus 9:44, 46, 48;
Lukas 16:23, 24.

Plaub, qhov no muaj tseeb vim tug neeg txhaum lub siab yeej
paub tau, I Timauthis 4:2; Yauhas 16:8

Tsib, tej no muaj tseeb los ntawm qhov Yexus raug txom nyem
thiab cawm peb dim ntawm kev txhaum,Yaxayas 53:10;
Teshaujlwm 2:23; Yauhas 3:16.