Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




TUG NEEG FAJXWM, PUAS TAU KAJ NTUG?

WATCHMAN, WHAT OF THE NIGHT?
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia hauv pawg ntseeg Npavtiv lub nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav tsaus ntuj lub Kaum-ib hli ntuj 10, 2013
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, November 10, 2013

“Ntawm no yog zaj lus hais txog lub nroog Dumas, muaj ib tug neeg hu tom Xe-iles tuaj rau kuv tias, tug fajxwm, tshuav ntev licas mam kaj ntug? Thau fajxwm teb hais tias twb kaj ntug lawm, tiam sis twb yuav rov tsaus ntuj dua. Yog koj xav nrog nug ntxiv, cia li hu rov tuaj thiab nug los tau” (Yaxayas 21:11, 12).


Lo lus “Dusmas” yog hais txog E-doos. Cov neeg nyob hauv nroog E-doos nyob rau txoj kev ntshai thiab kev txom nyem. Lawv thiaj li tau quaj hu Yaxayas, tias “tug fajxwm, tshuav ntev licas mam kaj ntug? tug fajxwm, tshuav ntev licas mam kaj ntug?” W. E Vine hais tias “Tug neeg fajxwm yog tug ua sawv kev ntawm Vajtswv, los siab txog xwm txheej txhua yam…nws nyob rau ntawm lub qhov rooj saib txhua yam thiab koom nrog Vajtswv nyob uake” (Isaiah: Prophecies, Promises, Warnings, page 14).

Ib qhov peb txhawj txog yog lub sijhawm no cov neeg “fajxwm” rau tam sim no muaj tsawg kawg nkaus li lawm. Kuv pom muaj “ib tug neeg uas hais txog lub neej yav tom ntej” npe hu ua Hal Lindsay, nyob rau TV rau ob peb lim tiam dhau los no. Muaj ib tug neeg tuaj mus hais nyob rau nws qhov TV no hais tias qhov yuav totaub txog teeemeem uas tau tshwmsim rau tamsim no yog peb yuav tsum los nyeem phau Vajluskub Tshwsim, tsis yog Loos. Hal Lindsay tau pom zoo nrog rau nws. Kuv ntseeg tias qhov no tsis yog yam yuav luas los paj kom peb pom tau teemmeeb nyob rau pawg ntseeg, thiab peb tej kev coj noj coj ua. Qhov tseeb tiasg phau Vajlubkub Tshwmsim yeej yog ib phau Vajluskub zoo, tiam si lub sijhawm tam sim ntxim nyho yuav los siv txog phau Vajluskub Loos! Hais txog cov neeg saum txheeb, saum plhom tug neeg uas tsis tau txais kev cawmdim nyob hauv pawg ntseeg – Peb yuav tsum siv phau Vajluskub Loos, yog tsis yog lintawd tsis muaj hnub peb yuav los totaub txog kev cawmdim kiag li! Muaj ntau tug “hais txog lub neej yav tom ntej” tiamsis tsis muaj ib tug twg yuav paub zoo npaum li tug neeg “fajxwm” – vim yog lawv tsis paub txog yam teebmeem loj yog cov neeg Satanic tej kev qhia thiab cov yuav neeg “qhov kev txiav txim siab.” uas yuav tshwmsim los rau peb cov pawg ntseeg

Tiam sis cov thawjcoj uas nyob rau lub nroog E-doos tseem ntse tshaj ib txhia thawjcoj uas yog cov ntseeg rau lub sijhawm no lawm. Lawv pom txoj kev “txomnyem” uas yog los ntawm txoj kev ua txhaum. Lawv pom tias Vajtswv qhov kev txiav txim yuav poob los rau lawv. Lawv thiaj li quaj hu mus rau ib tug cev Vajtswv Txojlus uas yog tug fajxwm, nws lub npe yog Yaxayas. Lawv quaj hais tias,

“Ntawm no yog zaj lus hais txog lub nroog Dumas, muaj ib tug neeg hu tom Xe-iles tuaj rau kuv tias, tug fajxwm, tshuav ntev licas mam kaj ntug?” (Yaxayas 21:11).

Lawv quaj zoo li tug neeg uas raug mob raug nkeeg. Nyob rau lub sijhawm tsis hais hmo ntuj los sis nruab hnub, lawv quaj zoo li tug neeg rau mob li no tias, “tshuav ntev licas mam kaj ntug?” (NIV). Tug fajxwm ntawd thiaj teb hais tias, “tiam sis twb yuav rov tsaus ntuj dua. Yog koj xav nrog nug ntxiv.”

Yog vim licas lawv thiaj tuaj cuag Yaxayas? Tsis yog tias lawv tsis muaj cov siab neej saib yais nyob rau hauv E-doos lawm lov? Yog vim licas lawv thiaj tuaj quaj li no rau tug neeg uas nyob rau hauv Yeluxalees? Lawv mus nrhiav txiv neej txiv yaig thaum tseem noj qab nyob zoo xwb. Tiam sis thaum kev tuag yuav los, tseem yuav muaj neeg xav tau cov txiv neeb txiv yais no thiab lov? Nyob rau lub sijhawm zej kev tuag, peb yeej tsis xav tau ib yam kev txawj ntse hauv ntiajteb lawm. Peb xav paub tias Vajtswv hais licas! Cov neeg uas txog lub neej yav tom ntej, yog hais rau lub sijhawm uas txhua yam mus rau qhov zoo xwb. Tiamsis lub sijhawm ua nyob rau txoj kev ntshai thiab kev txom nyem, lub sijhawm ntawd neeg yuav nyob ntsia Vajtswv xwb. Lawv tau quaj hu,

“Ntawm no yog zaj lus hais txog lub nroog Dumas, muaj ib tug neeg hu tom Xe-iles tuaj rau kuv tias, tug fajxwm, tshuav ntev licas mam kaj ntug?” (Yaxayas 21:11).

Ua tsau uas tau hais rau peb rau lub sijhawm tag kis no!

I. Ib, Nqe lus no hais rau txhua haiv neeg.

Kuv tsov rog ntiajteb zaum ob pib rau xyoo 1914, muaj ib tug thawjcoj ua muaj lub npe Edward Grey tau tawm ntawv lub rooj sablaj. Nws yog ib tug nom loj saib xyua rau seem txawv tebchaws nyob rau tebchaw Britain. Nyob rau yav sawv ntxov los nws kuj tawm ntawm lub rooj sablaj, vim lawv siv sijhawm ib hmo tham txog kev ua tsov rog. Lub sijhawm ntawd tseem tsis tau muaj hluav taws xob, lawv siv teeb roj av xwb. Edward tau taug kev mus tua cov teeb uas cig nyob rau ntawm tej tog kev. Nws tau rov qab los hais rau nws cov phoojywb tias, “Cov teeb cig no yuav tuag thoob Yublaum. Peb yuav tsis pom cig nyob rau peb tiam neej no lawm.” Nws hais yog kawg! Vim ib xyoo ntawm tom qab tebchaws Labxia poob rau suav liab, Germany poob rau Hiblawj, Italy poob rau Mussolini, Fabkis thiab A-kiv tsis muaj hwjchim dabtsi kiag lus nyob rau lub sijhawm tsov rog ntiajteb zaum II. Tebchaws Yublaum qaug zog sawv tsis tau li yav thaum ub lawm.

Lub sijhawm no cov tebchaws nyob rau Yublaum puas leej raug Muslim caij tsuj. Tebchaws Amelikas los tabtom yuav tuag. Cov neeg phem nyob rau pem tsev dawb tsis paub tias yuav coj tebchaws mus rau qhov twg. Kuv poj niam thiab kuv tau hnov Ann Coulter hais lus rau lub lim tiam yav tag los no. cov neeg ua tuaj mloog ntawd tsis zoo li tiam uas yog Nixon “cov neeg lawm.” Kuv hais rau kuv poj niam tias, “tejzaum cov neeg ntawd yog cov tsis kam hloov, Vajtswv thov pab peb thiab!”

Kuv tseem ntseeg hais tias Amelikas tseem ciaj sia thiab nplua nuj lov? Thaum kuv los pom txog cov neeg Democractic lub rooj sablaj nyob rau xyoo 2012, kuv pom tias tsis muaj kev vam dabtsi rau peb kiag li! Thaum kuv los hnov txog Billy Graham cov lus qhuab qhia, nyob rau nws cov lus qhuab qhua yog “kuv qhov kev vam” nyob rau lub lim tiam dhau los no, kuv tsis pom tias muaj kev vam dabtsi rau peb. Tsis yog tias vim nws laus lawm. Tiamsis vim yog nws cov lus qhuab qhia tsis pab kom peb muaj kev vam dabtsi kiag li. Nws cov lus qhuab qhia yav thaum ib qhia tau meej meej. Xibhwb Graham hais tias, “Yog Vajtswv tsis rau txim rau tebchaws Amelikas, Nws yuav tsum thov txim rau lub nroog Xau-doos thiab Kaumaulas.” Vajtswv Txojlus hais tias,

“Tug neeg phem yuav poob tub tuag teb, uas yog txhua haiv neeg uas hnov qab Vajtswv” (Phau Ntawv Nkauj 9:17).

Lub lim tiam no muaj ib tug txiv neej hu tim Kansas tuaj rau kuv tias nws xav yuav kuv cov phau ntawv uas yog “Qhuab qhia rau lub tebchaws uas tabtom yuav tuag los sis Preaching to a Dying Nation. Nws hais tias, “Koj hais yog lawm. Peb lub tebchaws tabtom yuav puas tsuaj.” Nws hais tias nws nyob rau lub nroog me me nyob rau xeev Kansas tsuas muaj neeg li 250 xwb. Nws tseem hais tias yav thaum ub ib xyoo twg, tsuas muaj nom tuaj saib lawv txog li ib rau ob zaug xwb. Tiamsis lub sijhawm “no” nws hais tias “nom tuaj 2 txog rau 3 zaug” rau ib hnub twg!” Vim yog cov ntseeg Vajtswv nyob rau tej pawg ntseeg ntawd puas leej haus yeeb haus tshuab. Nws hais tias nws hais rau ib tug txiv neej tias nws cheemtsum kev dim. Nws hais tias tug txiv neej ntawd ntsia nws li tsis txaus siab, hais tias “kuv twb dim lawm!” Nws tseem hais rau kuv tias, nws saib tug txiv neej ntawd zoo raug dab tabtom ntsia nws! Vim peb tej pawg ntseeg qhia kom cov neeg no mus ua phem zoo li no! thiab mus zoo li Daniyees txheej thaum ub.

“Vajtswv twb suav sijhawm uas yog nws lub tebchaws lawm. Vajtswv tau luj lawm, tiamsis tseem tshuav thiab” (Daniyees 5:25, 27).

Yuav ua licas nyob rau lub tebchaws uas tabtom yauv raug Vajtswv txiav txim? Yuav xav zoo li no! Tab tom nyob rau lub sijhawm uas neeg ua phem ua qias! Vim muaj neeg haus dej hauv cawv – zoo li nyob rau saum lub nkoj uas yog Titanic, ua ntej uas lub nkoj yuav mus nrau nroob! Zoo li peb tabtom nyob rau Obama lub tebchaws!

Tsis muaj ib tug neeg twg yuav mus pehawm Vajtswv. Tsis muaj leejtwg ntseeg txog kev txhaum. Tsis muaj ib tug neeg uas yuav mob siab tshawb nrhiav Vajtswv tiag tiag. Tsis muaj ib tug twg hwm Vajtswv. Vajtswv Txojlus hais tias, “Tsis muaj ib tug neeg twg hwm Vajtswv kiag li” (Loos 3:18). Vajtswv Txojlus hais tias, “Tsis muaj leejtwg yuav tshawb nrhiav Vajtswv” (Loos 3:11).

“Ntawm no yog zaj lus hais txog lub nroog Dumas, muaj ib tug neeg hu tom Xe-iles tuaj rau kuv tias, tug fajxwm, tshuav ntev licas mam kaj ntug?” (Yaxayas 21:11).

“Thaus suavdawg tseem has tas, peb tau zoo noj tau zoo nyob heev lauj, tes taamswm ntawm puab yuav raug kev puam tsuaj. Puab yuav tswv tsw dim ib yaam le tug quaspuj kws ua mob teb yuav yug mivnyuas, mas nwg yuav tswv tsw dim le yuav tsum yug xwb” (I Thexalaunikes 5:3)

Amelikas tabtom yuav ntsib kev puas tsuaj thiab muaj ib hnub nej yuav pom kev puas tsuaj! Muaj ib tug txiv neej lub npe James Russell Lowell (1819-1891) hais tias,

Muaj ib zaug txhau haiv neeg, txhau lub tebchaws
     Los peb los txiav txim siab,
Tias yuav xaiv qhov tseeb los qhov cuav
     Qhov zoo los sis qhov phem.
(“Once to Every Man and Nation” by James Russell Lowell, 1819-1891).

Muaj ib zaug Amelikas tau xaiv qhov phem tsis pub muaj kev thov Vajtswv nyob rau tsev kawm ntawv. Muaj ib zaug Amelikas tau xaiv qhov phem tsis pub muaj phau Vajluskub nyob rau tsev kawm ntawv. Muaj ib zaug Amelikas tau xaiv qhov phem tso cai rau neeg saib yeeb-yaj-kiab liab qab. Muaj ib zaug Amelikas tau xaiv qhov phem, tau tso cai rau neeg muab ib cov tshuaj los tua cov menyuam uas tseem nyob hauv plab. Nyuab qhuav tsis pub siv tau ob peb xyoo dhau los no xwb – tiamsis Amelikas kuj cia qhov kev tuag cov menyuam no muaj txuas ntxiv mus. Lub sijhawm no lub tebchaws no nyob xyawv ntshav – yog cov menyuam mosliab no cov ntshav. Nej pom tias tamsim no TV tsos tej yeej yaj kiab uas muaj dab? Nej puas pom lawv tso tej yam uas sib ntaus sib tua? Tsis yog phom tua neeg! Tsis yog! Tiamsis neeg yog tug tua – Neeg Amelikas – haus dej haus cawv, sib ntau sib tua. Yog lintawd lawv thiab pehawm hmo tso dab tawm, thiab tsis kam mus pehawm Vajtswv! Ib tug neeg Fabkis Blaise Pascal hais tias, “Kuv ntshai tias qhov ua lub ntiajteb no nyob ntshia to.” Ho tsis ntshai tias muaj ib hnub Vajtswv yuav khiav tawm ntawm peb, thiab peb lub tebchaws mus thiab cov neeg uas yuav tuag no?

“Ntawm no yog zaj lus hais txog lub nroog Dumas, muaj ib tug neeg hu tom Xe-iles tuaj rau kuv tias, tug fajxwm, tshuav ntev licas mam kaj ntug?” (Yaxayas 21:11).

II. Ob, Nqe lus no qhia txog kev tuag thiab tub Tuagteb – thiab kev tuag seem ntsujplig mus tag ib sim neej.

Kuv tuag thiab tub Tuagteb tabtom yuav los txog. Vajtswv Txojlus hais tias, “Tsis txhob xav tias nej yuav dag Vajtswv tau, leej twg cog qhov twg tau, yuav khawv qhov ntawd” (Kalatias 6:7). Vajtswv Txojlus hais tias, “qhov poob rau vajtswv txhais tes yeej txaus ntshai kawg nkaus. Vim yog yuav muab hluav taws los hlawv” (Hebrews 10:31; 12:29).

Kev tuag thiab tub tuagteb tab tom nyob tos cov neeg uas thim Vajtswv, thiab pawg ntseeg, thiab tug Cawmseej! Yog tsis muaj Tswv Yexus uas yog tug Cawmseej nej yuav yuamkev nyob rau kev txhaum, Nws yuav hais rau nej tias, “Khiav ntawm kuv mus…kuv tsis paub koj dua” (Mathais 7:23). Lawv yuav yog “Muab lawv pom rau tom qhov tsaus ntuj” (Mathais 8:12; 22:13; 25:30).

Kuv thov hais rau nej tseeb tias. Kuv thov Vajtswv kom nej dim. Tiam sis kuv paub tias yog nej tsim hloov dua siab tshiab, thiab los rau ntawm Tswv Yexus, nej yuav tsis muaj kev vam kiag li – ib txoj hauv kev rau nej yog kev tuag thiab tub tuag teb xwb.

Koj yuav hais tias, “Xibhwb, Vajtswv tsis hlub kuv lov? Yog lawm, Nws yeej hlub koj. Tiam sis Nws yuav pab koj tau licas, Nws yuav zam koj lub txim tau licas, Nws yuav cawm koj tug ntsujplig tau licas – Yog koj taug koj txoj kev xwb – tsis kam hloov dua siab tshiab, tsis kam los rau ntawm Yexus? Vajtswv Txoulus hais tias,

“Vim yog Vajtswv hlub neeg ntiajteb, nws thiaj tso nws ib leejtug nqe los, yog leej twg ntseeg thiab cia siab rau nws yuav tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis (Yauhas 3:16).

Qhov no yog cov lus teb! Yuav tsum ntseeg Vajtswv kom kawg koj lub siab! Thiab mus rau pawg ntseeg txhua zaug uas qhov rooj qheb!

Los rau ntawm Nws txoj kev hlub! Cia Tswv Yexus los kav koj lub siab! Nov yog txoj kev ntawm kev cawmdim – Tsuas tib txoj kev no xwb! Rov los saib ib zaug ntxiv. Los saib ob lo lus no, “rov qab, los.”

“Ntawm no yog zaj lus hais txog lub nroog Dumas, muaj ib tug neeg hu tom Xe-iles tuaj rau kuv tias, tug fajxwm, tshuav ntev licas mam kaj ntug? Thau fajxwm teb hais tias twb kaj ntug lawm, tiam sis twb yuav rov tsaus ntuj dua. Yog koj xav nrog nug ntxiv, cia li hu rov tuaj thiab nug los tau” (Yaxayas 21:11, 12).

Vajtswv nqe lus no xaus rau ob lo lus no, “tig rov qab los” (Yaxayas 21:12). Tig rov los rau Yexus! Los rau Yexus! Cia Nws cov ntshav saum tug ntoo Khaublig los ntxuav koj tej kev txhaum! Zoo li zaj nkauj qub no hais tias,

Puas muaj dabtsi ntxuav tau kev tej kev txhaum?,
     Tsis muaj dabtsi, tsuas yog Tswv Yexus cov ntshav.
Dabtsi uas kom kuv rov dawb huv tau?
     Tsis muaj dabtsi, tsuas yog Tswv Yexus cov ntshav.
Au! Nws cov ntshav ntws los
     Ua rau kom kuv dawb npaum li dau-npu;
Raws li kuv paub tsis muaj dabtsi lawm,
     Tsis muaj dabtsi, tsuas yog Tswv Yexus cov ntshav.
(“Nothing But the Blood” by Robert Lowry, 1826-1899).

Kuv yuav xaus tsis tau kuv cov lus qhuab qhia no yog tsis hais txog Dr. W. A. Crisweel cov phau ntawv (W. A. Criswell, Ph.D., Isaiah: An Exposition, Zondervan Publishing House, 1977, pp. 129-134).

Dr. Crisweel tseem muaj ib cov lus hais li no

Dr. George W. Truett hais txog nws pawg ntseeg uas yog nyob rau hauv nroog Dallas, nws cov lus qhuab qhia [hais txog] nws qhov kev hloov dua siab tshiab: “Kuv mus nrog lawv zaum mloog, tug xibhwb qhuab qhia hais tias Vajtswv yeej muaj nws txoj kev cawm neeg tug ntsujplig. Kuv hais tias, “Tswv Yexus, txhua yam puas leej tsau ntuj; kuv tsis totaub, tias tsaus ntuj los sis pom kev, ciaj los sis tuag, los kuv los cia siab rau koj.’ [Thiab Dr. Truett hais tias] nws thiaj cawm kuv thawm ntawd los.” (Criswell, ibid., p. 217).

Qhov nov yog qhov ua Dr. Truett cawm neeg kom dim. Thiab yog tib txoj kev uas koj yuav tsum los koj thiaj yuav dim. Koj yuav tsum los rau ntawm Yexus “tsaus ntuj los sis nruab hnub, ciaj lossis tuag, kuv tau los cia siab rau koj” Lees koj lub txim thiab xav los cuag Yexus. Thiab los muab kev tej kev txhaum ntxuav los ntawm Nws cov ntshav uas nyob rau tom roob Kaulakauthas!

Puas muaj dabtsi ntxuav tau kev tej kev txhaum?,
     Tsis muaj dabtsi, tsuas yog Tswv Yexus cov ntshav.
Dabtsi uas kom kuv rov dawb huv tau?
     Tsis muaj dabtsi, tsuas yog Tswv Yexus cov ntshav.

Yog koj xav nrog peb tham txog kev txais yuav kev txhaum los ntawm Tswv Yexus cov ntshav, thov sawv mus lawm nram qab. Dr. Cagan yuav los coj nej mus rau lwm qhov thiab thov Vajtswv pab. Mus tau lub sijhawm no. Dr. Shan thov los coj peb thov Vajtswv pab rau cov lees yuav Yexus no. Amees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Lus ceebtoom: Txhua cov lus qhuab qhia nyob rau hauv no coj mus siv
tau, txawm tsis tau kev tso cai los ntawm Dr. Hymer’s los xij. Tiamsis
yog Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia uas luam ua duab yuav tsum tau
kev tso cai thiaj coj mus siv tau.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Yaxayas 21:11-12.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Jesus, Only Jesus” (by Dr. John R. Rice, 1895-1980).

TXHEEJ TXHEEM

TUG NEEG FAJXWM, PUAS TAU KAJ NTUG?

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Ntawm no yog zaj lus hais txog lub nroog Dumas, muaj ib tug neeg hu tom Xe-iles tuaj rau kuv tias, tug fajxwm, tshuav ntev licas mam kaj ntug? Thau fajxwm teb hais tias twb kaj ntug lawm, tiam sis twb yuav rov tsaus ntuj dua. Yog koj xav nrog nug ntxiv, cia li hu rov tuaj thiab nug los tau” (Yaxayas 21:11, 12).

I.      Ib, Nqe lus no hais rau txhua haiv neeg, Phau Ntawv Nkauj 9:17;
Daniyees 5:26, 27; Loos 3:18, 11; I Thexalausnikes 5:3.

II.    Ob, Nqe lus no qhia txog kev tuag thiab tub Tuagteb – thiab kev tuag seem ntsujplig mus tag ib sim neej. Kalatias6:7; Henplais 10:31; Henplais 12:29; Mathais 7:23; 8:12; 22:13; 25:30; Yauhas 3:16.