Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




YEXUS COV LUS LOS NTSWJ

THE GOSPEL VISE
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia hauv pawg ntseeg Npavtiv lub nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav tsau ntuj lub xya hli ntuj 14, 2013
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, July 14, 2013

“Nej tsis los ntawm kuv, kom nej tau txoj sia” (Yauhas 5:40).


Cov lus no yog Yexus hais rau cov neeg Yudais uas tsis ntseeg lub sijhawm ntawd. Lawv coj kev cai ntseeg, tiam sis lawv tsis muaj Yexus. Nws muaj cov povthawj uas qhia tias Nws yeej yog tug Mexisyas uas Vajtswv xa los. Tiam sis lawv tsis kam yuav Nws.

Yog nej nyeem Yauhas tshooj tsib nyob rau tom tsev, nej yuav pom tau hais tias Yexus twb yeej hais rau lawv paub tias Yauhas tug muab neeg ua kevcai rau dej twb ua povthawj txog Nws. Tsis tag li los neeg yeej ntseeg tias Yauhas yog tug cev Vajtswv lus. Yauhas tau ua timkhawv hais txog Yexus li no, “Nov yog tug menyuam yaj, uas ris neeg ntiajteb lub txim” (Yauhas 1:29). Txawm lintawd los pab neeg ntawd yeej tsis lees yuav Yauhas cov lu hlos li.

Txuas ntxiv mus, Yexus tau hais txog Nws cov txujci thiab lwm yam haujlwm uas Nws ua yeej yog qhov qhia meej tias Nws yog tug Mexiyas. Nws hais li no, “Cov haujlwm uas Vajleejtxiv muab cob rau kuv tabtom ua ntawm yeej qhia tias Vajleejtxiv ua tug xa kuv los” (Yauhas 5:36). Tswv Yexus tej txujci, thiab tej haujlwm tseemceeb, yeej yog qhov qhia meej tias Nws yog tug Mexiyas.

Tsis tag li, Yexus tseem hais tias, “Vajleejtxiv, yog tug xa kuv los, nws yog tug ua povthawj txog kuv” (Yauhas 5:37). Txawm yog cov neeg uas Nws hais rau ntawd tsis tau hnov Vajtswv lub suab los, lwm tug twb yeej hnov Vajtswv hais li no tias, “Nov yog tug tub uas kuv hlub, thiab kuv txaus siab rau nws heev” (Lukas 3:22). Hnov yog cov lus uas muaj ib txhia hnov, thiab thaum ub cov neeg ntawd yeej hais tias, lawv hnov Vajtswv lub suab qhia tias Yexus yog Vajtswv Leejtub.

Tswv Yexus tau hais rau lawv tias muaj plaub yam qhia tias Yexus yog Khetos, lawv tug Mexisyas, raug xa los cawm lawv kom dim. Plaub yam no cev yeej yog Vajtswv Txojlus ntag, xws li phau Vajluskub qub, yog phau uas lawv nyem mus mus los los, thiab hauv lawv lub siab yeej paub zoo. Yexus hais rau lawv tias “Tshawb nrhiav Vajluskub…yog cov lus uas qhia txog kuv. Nej tsis los ntawm kuv, kom nej tau txoj sia” (Yauhas 5:40).

Kom nej totaub tias nov tsis yog hais ib cov lus tawm tsam. Peb yog cov neeg ntseeg Vajtswv, peb yeej ntseeg tias Vajtswv qhov kev cog lus rau cov neeg Ixayees tseem muaj nyob rau lub sijhawm no. Yog lintawd peb thiaj tsis tawm tsam lawv. Peb tseem txhawb cov neeg Ixayees. Peb tseem txhawb cov neeg Yudas. Vim lawv tseem zoo cov neeg “yuam kev” ib yam li lwm haiv neeg, uas tsis lees yuav tug Cawmseej. Tiamsis peb yeej “Tsis txaj muag qhiav cov lus hais txog Yexus: vim yog Vajtswv lub hwjchim uas coj kev cawmdim rau txhua tug ntseeg; rau cov neeg Yudas ua ntej, thiab rau cov neeg Kivliv” (Loos 1:16). Tswv Yexus nqi los cawm txhua tug uas ntseeg Nws, tsis hais neeg Yudas los sis lwm haiv neeg. Txawm lawv tsis kam lees yuav Nws los xij, Peb tseem txhawb cov neeg Ixayees thiab neeg Yudas, thiab pab tawm tsam cov neeg ua tawm tsam lawv.

Tam sim no peb yuav tsis hais txog cov neeg Yudas tsis ntseeg, uas Yexus hais txog no lawm. Tiam sis peb yuav los hais txog nej uas yog cov tuaj rau hmo no uas yog lwm haiv neeg thiab tseem tsis ntseeg. Nej tuaj rau hmo no muaj ib yam zoo sib thoob yog qhov qhia tias Yexus yog tug Khetos, tug Cawmseej uas Vajtswv xa los. Koj muaj Yauhas tug muab neeg ua kev cai rau dej cov lus ua povthawj. Nej muaj Yexus tej txujci ua povthawj. Nej muaj Vajtswv lub suab uas los saum ntuj los ua povthawj. Thiab nej tseem muaj phau Vajluskub ua povthawj. Cov povthawj no qhia tias Yexus uas yog neeg Naxales yog tug Vajtswv tau cog lus coj kev cawmdim los, thiab yog neeg txhaum tug Cawmseej.

Qhov uas phem tshajplaws ntawm cov neeg Yudas uas Yexus hais lub sijhawm ntawd, lawv muaj cov povthawj no, los lawv yeej tsis kam los rau ntawm Yexus, los txais yuav txoj sia! Nws thiaj hais rau lawv tias,

“Tshawb nrhiav Vajluskub, nej xav tias ua lintawd yuav tau txojsia; thiab cov lus ntawd qhia txog kuv, Txawm li ntawd los nej tsis kam los ntawm kuv, kom nej tau txoj sia” (Yauhas 5:39, 40).

Yog nej nyob rau tej tebchaws uas tsis ntseeg tias muaj Vajgswv, tej zaum nej yuav hais tias yeej tsis paub Vajtswv zoo li tebchaws Xauvviaj thaum ub. Thaum kuv los nyeem txog Xibhwb Richard Wurmbrand, nws yog ib tug neeg Yudas los ntseeg Yexus. Wurmbran yog cov ntseeg nyob rau pab Luthawjlees thiab raug kaw nyob rau tsev lojcuj tebchaws Romania kaum-plaub xyoo vim yog qhov qhia Vajtswv Txojlus. Xibhwb Wurbrand hais txog ib tug tub hluas nws ntsib tuab tim techaws Siberia tuaj ua ntej nws yuav raug ntes mus kaw. Wurbran hais tau lus Labxias thiab lus Laumenias tau zoo tib yam nkaus. Tug tub hluas ntawd hais rau nws tias,

      “Qhov kuv paub txog kev ntseeg tsuas yog nyob rau hauv tsev kawm ntawv, hais tias kev ntseeg yog ib yam khoom rau neeg siv tswj lwm tug neeg xwb. Tiam sis kuv niaj hnub taug kev hla ib lub toj ntxas qub qub, uas nyob ze rau kuv tsev, thiab kuv nyob ib leeg xwb. Kuv niaj hnub mus rau ntawm ib lub menyuam tsev qub nyob rau ntawd cov toj ntxas ntawd” (Wurmbran hais tias, ‘kuv totaub tias lub tsev uas tug tub hluas ntawd mus yog cov neeg neeg ntseeg uas yog Lubxias Osthodom lum tsev pam tuag.’)
      “Muaj ib daim duab teeb txog ib tug txiv neej raug ntsia hlau ntsia nyob saum ntoo Khaublig. Kuv xav tias, ‘Nws yuav tsum yog ib tug tub sab ua uas phem loj tshajplaws thiab raug txim zoo li no.’ Tiamsis yog nws yog tub sab, uas cas lawv ho muab nws daim duab coj los tso rau qhov chaws rau neeg hwm zoo li no – yog nws zoo li Marx los sis Lenin? Kuv ntseeg tias xub thawj tej zaum lawv xav tias nws yog tub sab, tom qab ntawd lawv mam tshawb tau tias nws tsis txhaum dabtsi, thiaj li muab daim duab no los ua chaw thov txim (tusiab – thiab quaj ntsuag).”
      [Wurmbrand hais tias] kuv hais rau tug teeb daim duab, ‘koj tabtom nyob nruab nrab rau ntawm qhov tseeb lawm.’ Thaum koj mus txog rau tom peb lub hauv ntej tom qab ntawd, nws yuav paub txhua yam uas kuv hais rau nws txog Yexus. Peb qhov haujlwm, nws hais li no, ‘Kuv npaj nyhias tejyam nyob rau hmo no, zoo li txhua tug tau ua. Tamsim no kuv yuav ua licas? Kuv ntseeg hauv Tswv Yexus.’ (Richard Wurmbrand, Th.D., In God’s Underground, Living Sacrifice Books, 2004 edition, pp. 25, 26).

Kuv hnov txog cov tub ntxhais hluas uas yog neeg Labxias los lees yuav Yexus tom qab tebchaws Xauviaj tawg lawm. Yeej muaj tseeb tiag tias muaj cov tub ntxhais hluas nyob rau tebchaws Ilam (Iran) los ntseeg coob zuj zus. Cov uas los ntseeg Yexus coob tshajplaws txhaum 600 xyoo los no yog tshwm nyob rau tebchaws Iran, thiab cov tebchaws Alam (Arab). Qhov meej tshajplaws yog muaj txog li tsheej mplom tug tub txhais hluas los cuag Yexus nyob rau tebchaws Suav, India, thiab Africa rau lub sijhawm no, thiab lub sijhawm tamsim no ntag. Thiab cov neeg uas tau los cuag Yexus no, hais ib yam li tug tub hluas Labxias ntawd tias, “Kuv yuav lees kuv tej txhaum tau licas? Kuv ntseeg hauv Yexus.”

Peb puas pom neeg los cuag Vajtswv zoo li no nyob rau tebchaws Amelikas? Yeej tsis pom kiag li. Thaum ub yeej muab, tamsis tam sim no ploj tag lawm. Lo lus tias “Yexus mus lawm tom ntej” pib nyob rau tiam rau-caum los sis tsib puas xyoo dhau los. Nag hmo kev txwjlaug Griffith hais rau kuv tias qhov ntawd ploj mus yog vim licas. Nws hais tias qhov ntawd ploj mus lawm vim yog neeg xav tias lawv zoo lawm, yog thaum Jerry Falwell hais tias tsis txhob muab Vajtswv Txojlus qhia txog cov tub txhais hluas uas yog cov neeg Amelikas tawvdawb tej kev txhaum. Kev txwjlaug Griffith tseem hais tias Jerry Falwell tau tua qhov ntseeg tias Yexus mus lawm tom ntej kom tuag. Qhov no tejzaum zoo li hais dhau cai lawm, tiam sis kuv ntseeg tias yuav tsum muaj ib yam txog qhov uas nws ua ntawd. Jack Hyles los kuj pab tsis tau dabtsi thiab. Nws qhia Vajtswv Txojlus tawm tsam txog kev coj tsom iav (vim yog John Lennon coj los) thaum nws tug tub mus tua npua teb nrog rau cov ntxhais nyob hauv nws pawg ntseeg. Hyless, Falwell thiab cov xibhwb uas qhia Vajtswv Txojlus zoo li no ua rau kom cov tub ntxhais hluas khiav tawm hauv pawg ntseeg mus. Lawv xav tias ua li ntawd yog tiv thaiv lawv cov menyuam uas nyob rau pawg ntseeg ntawm cov menyuam uas tsis ntseeg. Tiam sis tsis yog raws li Vajtswv Txojlus hais. Tsis yog zoo li cov neeg thaum ub tau qhia tseg cia, los sis kev qhia nyob rau rooj txhawb siab. Qhov tseeb cov menyuam ua tsis tau ntseeg tsis yog cov tsis tau rau pawg ntsee xwb tiam sis tseem muaj txog li 88% cov menyuam uas nyob rau pawg ntseeg ua tau khiav tawm hauv pawg ntseeg “tsis rov qab los lawm” raws li kev soj ntsuam ntawm George Barma.

Tamsim no lawm mam tig los tshawb nrhiav cov tub txhais hluas no, tiam sis lig lawm. Tam sim no Vajtswv “khiav tawm ntawm lawv mus lawm” (Haucheyas 5:6). Koj paub Vajtswv zoo li lo lus thaum wb lawv hais tias “Yexus mus lawm tom hauv ntej” qhov no tshwmsim ib zaug xwb, yog lintawd. Tamsim no cov neeg Npavtiv uas xav tias lawv “loj hlob” tau tshab tawm rau cov hluas yog siv tej yam no, tsom teeb rau lawv thiab muab teb nkauj txawv txawv thiab muab cov poj niam “ntseeg” uas hnav dho dig! Lig lawm! Tej no “tsis muaj qab hau dabtsi” Vajtswv hai li no tias,

“Kuv yuav los rau ntawm kuv qhov chaw, txog rau thaum lawv yuav lees lawv tej kev txhaum thiab tshawb nrhiav kuv…” (Haucheyas 5:15).

Ntawm kuv tug kheej, kuv ntseeg tias tsis muaj lwm txoj haukev twg uas peb yuav coj tau cov tub ntxhais hluas los cuag Vajtswv Txog rau thaum uas tebchaws Amelikas tawg mus. Muaj tseeb, Amelikas yuav tawg, kuv paub! Kuv ntseeg tias Vajtswv yuav tsis xav ib yam kev txhawb siab dabtsi los rau peb cov hluas txog thaum ua lub tebchaws tawg mus. Teb zaum kuv yuav hais yuam kev, tiam sis kuv xav tias yeej yog li no lawm. Txog rau thau peb los pom tau tias Jack Hyles thiab Jerry Falwell los rhuav tshem peb cov tub ntxhais hluas nyob rau xyoo 1970 thiab 80. Kom nej paub tias kuv tsis yog tawm tsam Dr. Falwell, tiam sis nws tau hais ib cov lus uas zoo tug neeg tsis siv tswvyim cia.

Qhov no los yeej tshwmsim nyob rau Tswv Yexus lub sijhawm thiab. Cov neeg Yudas cov tub ntxhais hluas los rau ntawm Yexus thiab txais kev cawmdim. Tiamsis cov niag thawjcoj tau tawm tsam vim yog xav tias qhov yuav ua rau lawm plam tebchaws (Yauhas 11:48). Qhov kev tawm tsam Yexus, lawv yeej tsis muaj hnub yuav tig tau rov los – zoo li cov neeg Amelikas tabtom plam lawv cov neeg rau tam sim no!

Yog lintawd, yog koj yog ib tug hluas nyob rau Amelikas qaum teb, los sis nyob rau sab hnub poob, zoo li koj yuav tsis dim. Zoo li tsis muaj hnub koj yuav los cuag Yexus zoo tug tub hluas ua teebduab ntawd tau ua. Vajtswv lub hwjchim tsis muaj nyob rau tebchaws Amelikas thiab rau cov tebchaws sab hnub hnoob poob lawm. Nws “tau khiav tawm ntawm lawv lawm” (Haucheyas 5:6). Thiab hmo Yexus yuav hais rau koj tias,

“Nej tsis los rau ntawm kuv, kom nej tau txoj sia” (Yauhas 5:40).

Koj puas paub tias koj yuav los tsis rau rau ntawm Yexus yog Vajtswv tsis coj koj los? Tswv Yexus tug kheej yeej hais meej tseg cia li no tias,

“Tsis muaj ib tug neeg twg los tau ntawm kuv, tsuas yog tug Leejtxiv tug xa kuv los coj nws…” (Yauhas 6:44).

Tamsim no Vajtswv coj tau tsawg tug tub hluas nyob rau tebchaws Amelikas thaib cov tebchaw sab hnub poob. Tsuas yog yuav tsum muaj txujci tseemceeb xwb thiab coj koj los tau rau ntawm Yexus. Yog lawm, yuav tsum yog siv txujci lawm xuj thiab pab rau kom koj dim rau lub sijhawm ua phem no.

Yuav tsum siv txujci thiaj li coj hnub mus tso saum ntuj
   Yuav tsum siv txujci thiaj li yuav tsim tau lub ntiajteb
Tiamsim thaum Nws cawm kuv tug ntsujplig thiab ntxuav koj dawb huv
   Txujci xwb thiaj li hlub tau kuv!
(“It Took a Miracle” by John W. Peterson, 1921-2006).

Kuv pom ib txhia tseem ua xyem xyav nyob rau tom chav thov Vajtswv. Nej mus mus los los – zoo li tug neeg ua tuag lawm – Mus kev zoo tug neeg tsis ciaj sia (Efexus 2:1,5). Tiam sis nej kuj tsis kam yuav los rau ntawm Yexus – Yeej tsis los kiag li! Yeej tsis kam kiag li? Tswv Yexus hais tias,

“Tsis muaj ib tug neeg twg los tau ntawm kuv, tsuas yog tug Leejtxiv tug xa kuv los coj nws…” (Yauhas 6:44).

Tiam sis Vajtswv “tau khiav tawm ntawm lawv lawm” (Haucheyas 5:6).

Yog vim licas yuav yoojyim coj cov hluas nyob Suav teb los ntseeg Vajtswv! Saum puas tug neeg los cuag Vajtswv rau txhua txhua hnub! Tiam yog cov hluas no tuaj nyob rau tebchaws Amelikas txawm tsis kam los cuag Vajtswv lawm. Yog vim licas? Vim yog lawv tau khiav tawm ntawm thaj chaw uas Vajtswv foom koobhmoov uas yog nyob rau Suav teb, thiab tsiv tuaj nyob rau lub tebchaws uas “Vajtswv twb khiav tawm mus lawm.” Peb pom tias muaj saum txhiab txhiab tug neeg tau quaj zoo siab thiab los cuag Vajtswv – nyob rau tebchaws Suav. Tsuav yog tebchaws Suav xwb. Nej pom tau hais tias coj tsis tau cov hluas no los cuag Yexus nyob rau tebchaws Amerikas.

Dr. Kenneth Connolly yog ib tug tub kawm ntawm tau los cua Vajtswv lub sijhawm uas muaj rooj txhawb siab. Ib yog uas Dr. Connolly tau sau nws hais tias yuav tsum “xaiv” qhov muaj rooj txhawb siab. Nws txhais tau hais tias lawv tsuas coj tej pab neeg xwb. Qhov no yog yam peb pom nyob rau tebchaws Suav. Muaj tshaj 700 puas tug neeg nyob rau Suav teb los cuag Yexus rau txhua lub sijhawm – Hmo ntuj nruab hnub – yog ib yam uas tshwm sim loj tshajplaws rau tiam tam sim no. Tiam sis thaum cov tub ntxhais hluas tuaj kawm ntawv rau tebchaws no coj tsis tau los cuag Vajtswv kiag li! Peb yeej tsis pom tias yuav muaj ib tug tub txhais hluas Suav twg yuav tuaj txais kev cawmdim rau peb pawg ntseeg no – tsis pom kiag li! Vim lawv tsiv tawm ntawm thaj chaw uas Vajtswv fooom koobhmoov tuaj nyob rau thaj chaw ua twb tuag rau seem ntsujplig lawm uas yog Amelikas thiab Yublaum. Muaj tsawg kawg nkaus uas yog cov tub ntxhais hluas los cuag Vajtswv nyob rau tebchaws Amelikas thiab Yublaum rau lub sijhawm phem no. Ib qhov teebmeem vim yog cov lus qhia cuav uas yog “kev txiav txim siab.” Dr. Charles Hodge qhia txog qhov “kev txiav txim siab” li no tias,

Yeej tsis ib yam kev qhia twg yuav rhuav tshem neeg txhaum tug ntsujplig npaum li qhov kev ntseeg no. Cov neeg uas coj raws li qhov kev ntseeg no tsis muaj hnub yuav tau los txais koobhmoov (Charles Hodge, Ph.D., Systematic Theology, Hendrickson Publishers, 1999 edition, volume II, p. 277).

Nej puas pom teebmeem nyob rau ob nqe Vajluskub no?

“Nej tsis los ntawm kuv, kom nej thiaj tau txoj sia” (Yauhas 5:40),

thiab

“Tsis muaj ib tug neeg twg los tau ntawm kuv, tsuas yog tug Leejtxiv tug xa kuv los coj nws” (Yauhas 6:44).

Kuv yuav tsis muab qhov uas kom yoojyim rau nej. Vim yog muaj teebmeem! Qhov tseeb yog nej yuavtsum los rau ntawm Yexus thiaj yuav dim – Tiam sis nej yuav los tsistau txog thaum Vajtswv ua tug coj nej. Qhov twg thiaj yuav coj tau nej? Nyob rau qhov chaw uas nej yog tug neeg ua tau ploj lawm! Qhov no txhua tau tias nej yog tug neeg ua yuam kev lawm! nej yuavtsum los rau ntawm Yexus thiaj yuav dim – Tiam sis nej yuav los tsistau txog thaum Vajtswv ua tug coj nej. Qhov no qhia tau tias yog teebmeem! Yog qhov qhia tias yuav tsum yog tug neeg uas yuamkev! Yog koj xav tias koj muaj peevxwm dim los ntawm qhov koj kawm thiab ua haujlwm qeeyam los ntawm koj tug kheej, tsis muaj hnub uas koj yuav dim. Zoo li Dr. Hodge tau hais tias, “Cov neeg uas coj raws li qhov kev ntseeg no tsis muaj hnub yuav tau los txais koobhmoov”

Koj yuavtsum los rau ntawm Yexus – Tiamsis koj yuav los tsistau rau ntawm Nws! Qhov no hu hais tias “Vajluskub ntswj” John Bunyam (1628-1688) raug ntswj tau 18 lub hli. Tub tub hluas uas yog Spurgeon rau ntswj tau xya-xyoo. Koj yuav tsum raug coj los rau ntawm qhov chaws ua raug “ntswj” los ntawm Vajtswv. “Kuv ua tsis tau tiamsi kuv yuav tsum!” Qhov no yog qhov chaw koj nyob. Vajtswv muab koj tso rau ntawm qhov chaw raug ntswj vim yog nws muaj lub homphiaj.

Kev ntswj zoo li ntswj ntsia hlau rau saum tej rooj ua haujlwm. Yuav tsum muaj ob yam uake thiaj yuav ntswj tau tug ntsia hlau. Lo lus “Vajluskub ntswj” yog qhov Vajtswv ntswjpeb ntawm ob yam no “kuv ua tsis tau tiamsis kuv yuav tsum ua!” Thaum twg yog ua rau koj thev tsis tau lawm koj yuav tsum quaj hais tias, “Uacas kuv yuav nyuaj siab ua luaj li. Leejtwg thiaj cawm tau kuv dim ntawm lub siab uas coj kuv mus rau txoj kev ploj kev tuag” (Loos 7:24). Thau koj muaj qhov xav zoo li no lawm yog lub sijhawm ua koj tsim los lawm, thiab tsis ntev lawm koj yuav los quaj hu Yexus tias, “Tug Tswv, cawm kuv thiab!” Nov yog qhov kev yug dua tshiab cov neeg thaum ub ua los. Yog txoj kev ua Augustine, Luther, Wesley and Whitefield hloov dua siab tshiab. Txhua yam koj ua tag los ua ntej ntawd xav tias zoo tshajplaws lawm tiag tiag yog zoo li tug neeg ruam xwb. Vajtswv yuav tsum los ntswj koj. Nws yuav ntswj koj zoo li los ntswj tug ntsia hlau rau daim txiag kom ruaj. Koj puas muaj qhov xav zoo li koj thev tsis tau lawm? Koj puas muaj qhov zoo li raug ntswj?

Koj yuav tsum los txais yuav txoj sia ntawm Tswv Yexus. Tiamsis koj yuav los tsis tau ntawm Nws ntawm koj lub dag lub zog. Koj yuavtsum – tiam koj ua tsis tau! Vim koj yog neeg yuam kev! Yuav tsum quaj rau Yexus! Nws ib leeg xwb thiaj yuav cawm tau koj! Nws xwb thiaj zam taukoj lub txim! Nws xwb thiab muab txoj sia ntev dhawv tau rau koj. Nws ib leeg xwb thiaj yuav cawm kom kom dim ntawm qhov ua raug Vajluskub ntswj! Quaj rau Yexus! Thiab txav los rau ntawm Nws txoj kev hlub! Nws tuag saum ntoo Khaublig them koj tej kev txhaum. Nws sawv hauv qhov tuag rov qab los muaj txoj sia rau koj! Kuv thov caw nej txhua tug nyob rau hmo no – cia li los rau ntawm Yexus rau lub sijhawm no! Txav los cuag Vajtswv Leejtub! Ua tib zoo mloog Dr. Ixaj Watts zaj nkauj,

Neeg txhaum, qaug zog, tsis muaj kev vam khom,
   Kuv yuav los nyob rau ntawm Yexus txhais tes;
Nws yog kuv lub zog thiab kev ncajncees,
   Kuv tug Tswv Yexus yog txhua yam.
(“How Sad Our State by Nature Is!” tug sau Dr. Isaac Watts, 1674-1748;
      to the tune of “O Set Ye Open Unto Me”).

Yog nej xav nrog peb tham txog qhov uas Yexus cawm koj, thov sawv ntsuj mus lawm nram qab ntawm chav tsev no. Dr. Cagan yuav los coj nej mus rau chav thov Vajtswv muab lus qhia thiab thov Vajtswv pab. Dr. Chan thov los coj peb thov Vajtswv rau cov neeg no kom tau txais kev cawmdim nyob rau hmo no. Amees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Abel Prudhomme: Yauhas 5:31-40.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Come Unto Me” (tug sau Charles P. Jones, 1865-1949).