Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




COV LUS QHIA TXOG YEXUS TAU TXAIS MEEJMOM

(QHIA ZAUM 14 HAUV YAXAYAS 53)
THE SOURCE OF CHRIST’S GLORY
(SERMON NUMBER 14 ON ISAIAH 53)
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia hauv pawg ntseeg Npavtiv lub nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav sawv ntxov lub plaub hli ntuj 21, 2013
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, April 21, 2013

“Yog lintawd kuv yuav faib kom nws tau koobhmoov nrog rau cov neeg loj, thiab nws yuav faib koobhmoov rau cov neeg uas khovkho; vim yog nws yeem tuag: thiab raug suav nrog rau cov neeg txhaum; thiab ev neeg ntau tug tej kev txhaum, thiab thov kev pabcuam rau cov neeg txhaum” (Yaxayas 53:12).


John Trapp yog ib tug qhia Vajtswv Txojlus nyob rau tiam 17th century (ศตวรรค xyoo 1601-1669). Muaj peevxwm hais tau hais tias nws yog “Ib tug xibhwb muaj suab npe uas qhia Vajtswv Txojlus rau tiam ntawd. (Qhov] uas ua kom nws muaj koob npe yog tau sau ib phau ntawv txhais Vajluskub, phau ntawv ntawd [ua rau kom yoojyim rau peb] los nyeem thiab totaub txog Vajtswv Txojlus; muaj cov ntsiab lus uas nyeem muaj kev lom zem thiab puv ntoob rau kev txawj ntse” (Elgin S. Moyer, Ph.D., Who Was Who in Church History, Keats Publishing, 1974, p. 410). Spurgeon yog ib tug uas hais kom neeg yuav tsum los siv phau txhai Vajluskub no. Ib qhov ntawd yog hais txog Yaxaya tshoob peb-caug peb, John Trapp tau hais li no,

Txhua lo lus nyob rau hauv tseemceeb, yog cov thwjtim thiab cov cev Vajtswv lus qhia txog peb txoj kev cawmdim, lawv muab Yaxayas tshooj no saib ua qhov tseemceeb…thiab kom mus raws li Yaxayas tau hais tseg, thaum nws sau txog cov xwm txheej no, muaj Vajntsujplig ua tug coj, vim yog nws tau hais meej tias tej no yog hais txog Tswv Yexus nyob rau ntawm o blub ntsiab lus no, tau txais kev txajmuag thiab tau txais koobmeej, uas yog yam ua cov [cov sau] Vajluskub qub tau hais txog qhov kaj no uas muaj nyob rau hauv phau [Vajluskub tshiab], nyob rau tshooj no tau hais txog qhov kaj no tau zaug. (John Trapp, A Commentary on the Old and New Testaments, Transki Publications, 1997, volume III, page 410).

Yeej muaj tseeb, peb cov lus qhuab qhia tag kig no sawv ntxov los “siv qhov kaj” thiab pab rau kom peb totaub phau Vajluskub tshiab kom tob tob. Tsis yog tias phau Vajluskub tshiab yuav txhais cov lus nyob rau Yaxays 53, tiam sis Yaxayas tshooj 53 yog phau txhais phau Vajluskub tshiab! Yog ib yam uas phemhwj kawg nkaus.

Dr. Jack Warren tau hais tias, nyob rau nqe lus kawg ntawm [Yaxayas 53] yog ib qhov ntxim nyhos yuav tsum ib tib zoo nyeem: Yog tshooj uas muab peb tug Cawmseej saib rau qhov tseemceeb los ntawm qhov nws yeem tuag thiab nrog cov neeg txhaum nyob uake” (Jack Warren, D.D., Redemption in Isaiah 53, Baptist Evangel Publications, 2004, p. 31).

“Yog lintawd kuv yuav faib kom nws tau koobhmoov nrog rau cov neeg loj, thiab nws yuav faib koobhmoov rau cov neeg uas khovkho; vim yog nws yeem tuag: thiab raug suav nrog rau cov neeg txhaum; thiab ev neeg ntau tug tej kev txhaum, thiab thov kev pabcuam rau cov neeg txhaum” (Yaxayas 53:12).

Tam sim no, thiab tagkis no sawv ntxov Yexus tabtom zoo siab rau lub meejmom uas nws tau txais ntawm Vajleejtxiv – “Yog lintawd kuv yuav faib kom nws tau koobhmoov nrog rau cov neeg loj” Neeg qaum ntuj tsis muaj ib tug twg yuav tawm tsam Yexus kiag li. Txhua tug puas leej pehawm Nws! Txhua lub chwjchim ci ntsa iab nyob ib puas ncig nws thiab nws lub zwm txwv ntawm Vajleejtxiv sab tes xis. Tsis Yexus ua dabtsi tiav, thiaj li tau txais lub meejmom no? Yog vim licas nws thiaj li tau txais cov nqi zog uas Vajtswv faib no “Yog lintawd kuv yuav faib kom nws tau koobhmoov…thiab nrog rau cov neeg uas khov kho”? Cov lus teb muaj nyob rau plaub nqe lus hauv qab no.

I. Ib, vim yog Nws yeem tuag

“Vim yog nws yeem tuag…” (Yaxayas 53:12).

Yexus yeem thiab txaus siab ua li ntawd. Nws xav tag xav thiab nws mam ua, tsis yog lam tau lam ua. Nws yeem muab nws txoj sia raug luag tua kom tuag, ib qhov zuj zus txog thaum nws tau tag sim neej, thiaj li tau quaj hais tias,

“Tiav lawm lauj: thiab nws nyho hau, thiab tug ntsujplig txawm tawm ntawm lub cev lawm” (Yauhas 19:30).

Nco ntsoov tias Yexus txaus siab rau qhov haujlwm no. Nws hais tias,

“Kuv muab kuv txoj sia…tsis muaj leejtwg ua kom kuv tuag, tiam sis kuv ua los ntawd tug kheej” (Yauhas 10:17).

Qhov no yog yam ua tseemceeb. Peb yuav tsum totaub tias Yexus tsis yog lam tau lam tuag. Nws txaus siab rau qhov kev tuag ntawd; Nws yeem muab Nws txoj sia los them tug nqi ntawm lub txim uas yog peb tej kev txhaum. “vim yog nws yeem tuag” saum tug ntoo Khaublig, tsis yog tias nws yuav tsum ua qhov ntawd, tiam sis yog ua rau koj thiab rau kuv – vim yog coj txoj kev cawmdim los rau tug neeg uas tau cia siab rau Nws.

Cia siab rau Nws, tsis txhob tig rov qab. Muab koj tug ntsujplig rau nws, cia siab rau Nws huvsi, zoo li Nws yeem muab Nws txoj sia tuag pub rau koj. Cia li los so rau ntawm Yexus, thiaj li yuav pom txog qhov uas Nws tau txais lub koommom kub thiab lub meejmom uas Nws tau txais. Nws raug luag qhuas thiab pehawm vim yog Nws,

“Yexus tiv kev txom nyem ib zaug xwb, vim kev txhaum Yexus tug ncajncees ua rau tug neeg tsis ncajncees, kom nws thiaj li coj tau peb mus cuag Vajtswv” (1 Petus 3:18).

Nws tuag saum tug ntoo Khaublig, ua rau nws txaj muag, tiam sis tamsim no Nws tau txais meejmom thiab kev qhuas pehawm thiab txais ““Yog lintawd kuv yuav faib kom nws tau koobhmoov nrog rau cov neeg muaj zog,” thiab nws yuav “faib koobhmoov rau cov neeg uas khovkho” Vajtswv ua tug muab rau Nws “Kuv yuav muab txhua haiv neeg uas [Nws] haiv neeg” (Phau Ntawv Nkauj 2:8). Yog lintawd, Vajtswv thiaj hais tias, “Kuv yuav cia nws kav, muaj hwjchim tawm tsam cov ntsujplig phem…thiab yuav taus txais koobhmoov rau yam nws yeem tuag thiab raug [thuam]” Trapp, tib phau).

“Vajtswv tau rhuav tshem tej ntujplig uas kav saum nruag tug, Vajtswv tau thuam thiab kovyeej lawv ntawm tug ntoo Khaublig” (Kaulauxais 2:15)

“Kev tuag lub hwjchim” hu zaj nkauj no!

Kev tuag lub hwjchim yog qhov phem tshajplaws,
   Tiam sis Yexus tau rhuav tshem puas tsuaj tag:
Cia li qw zoo siab hu hais tias. Helelusyas!
   Helelusyas! Helelusyas! Helelusyas!
(“The Strife is O’er,” translated by Francis Pott, 1832-1909).

Nws tau txais kev qhuas thiab meejmom vim yog Nws yeem muaj Nws txojsia los tuag cawm cov neeg txhaum. Cia li los cia siab rau Nws! Los, thiab cia siab rau Nws! Los, thiab cia siab rau Nws tam sim no!

II. Ob, Nws raug suav nrog rau cov neeg txhaum.

“Yog lintawd kuv yuav faib kom nws tau koobhmoov nrog rau cov neeg loj, thiab nws yuav faib koobhmoov rau cov neeg uas khovkho; vim yog nws yeem tuag: thiab raug suav nrog rau cov neeg txhaum; thiab ev neeg ntau tug tej kev txhaum…” (Yaxayas 53:12).

Nws yeem nrog cov neeg txhaum nyob uake. Thaum Nws ua haujlwm nyob rau ntiajteb, nws nrog cov neeg txhaum nyob uake. Nws yog tug uas cov Falixai tawm tsam heev tshajplaws. Lawv hu Nws tias,

“yog tug neeg uas nrog neeg sause thiab neeg txhaum tug phoojywg” (Lukas 7:34).

Thiab, qhov Nws tuag saum tug ntoo Khaublig, Nws raug ntsia nyob hauv nruab nrab ntawm ob tug tub sab.

“Thiab Nws raug suav nrog rau cov neeg txhaum” (Yaxayas 53:12).

Lo lus, Nws raug “suav” (phau ntawv Strong) rau lawv “Tsis yog tias nws yog neeg txhaum, tiamsis Nws raug luag tsim thiab raug ntsia tuag saum ntoo Khaublig nrog rau tug neeg txhaum” (Jamieson, Fausset and Brown, volume 2, p. 733). Vajluskub Malakaus hais tias,

“Lawv muab ob tug tub sab los ntsia nrog rau Nws, ib tug nyob sab xis, ib tug nyob rau sab lauj, thiab tiav raws li Vajluskub tau hais tseg tias Nws raug suav nrog rau cov neeg txhaum” (Malakaus 15:27-28).

Dr. Young hais tias, “Cov neeg no tsis yog txhaum xwb, tiam sis yog cov neeg tua neeg thiab” (Edward J. Young, Ph.D., The Book of Isaiah, 1972, volume 3, p. 359). Lawv yog cov “neeg yuam cai.” Lus Kivliv siv lo lus tias “anomos” txhais tau hais tias ib tug neeg ua txhaum kev cai (Vine). Yog lintawd, Yexus nrog cov neeg uas txhaum loj tshajplaws nyob uake! Anna Waterman’s sau ib zaj nkauj muaj lub ntsiab lus li no,

Nws tau cawm tug neeg txhaum ntawm nej, yog tug neeg txhaum zoo li kuv no.
   Kuv paub, yog, kuv paub, Yexus cov ntshav txhuav tau tug neeg txhaum:
Kuv paub, yog, kuv paub, Yexus cov ntshav txhuav tau tug neeg txhaum.
   (“Yes, I Know!” by Anna W. Waterman, 1920).

Phau Vajluskub Malakaus hais tias ib tug tub sab tau ntseeg Yexus tug ntawd thiaj raug cawm (Lukas 23:39-43). Dr. John R. Rice hais tias, “Tug tub sab ntawd raug cawm yog qhov qhia rau tug neeg txhaum kom txhob rawm tag kev cia siab…” (John R. Rice., D.D., The King of the Jews, Sword of the Lord, 1980 reprint, p. 475). Dr. McGee hais tias,

Yam tsis sib thooj ntawm [ob tug tub sab no yog dabtsi]? Yeej tsis muaj qhov txawv kiag li – ob tug puas leej yog neeg txhaum. Tiam sis qhov txawv yog ib tug tub sab ntseeg Yexus tiam sis ib tug tsis ntseeg (J. Vernon McGee, Th.D., Thru the Bible, Thomas Nelson, 1983, volume IV, p. 354).

“Nws raug suav nrog rau cov neeg txhaum.” Qhov no qhia tias Yexus yeem nrog cov neeg ua txhaum loj tshajplaws nyob uake. Thiaj li yuav cawm tau cov neeg txhaum los ntawm qhov uas nws raug suav nrog rau lawv. Tiamsis koj yuav tsum cia siab rau Nws thiaj li yuav dim.

Tamsim no Yexus tau txais meejmom vim yog Nws yeem nrog cov neeg txhaum nyob uake, thiab ris lawv tej kev txhaum rau ntawm Nws, lawv thiaj yuav raug cawm kom dim. Yog lintawd, Nws tau txais meejmom vim yog Nws “raug suav nrog rau cov neeg txhaum.” “Yog, kuv paub!” hu nqe tshooj uake!

Kuv paub, yog, kuv paub, Yexus cov ntshav txhua tau tug neeg txhaum:
Kuv paub, yog, kuv paub, Yexus cov ntshav txhuav tau tug neeg txhaum.
   (“Yes, I Know!” by Anna W. Waterman, 1920).

III. Peb, Nws ris ntau tug neeg lub txim.

Thov peb sawv ntsug thiab nyeem nqe no ib zaug ntxiv nrov nrov, xaus rau ntawm cov lus “ntau tug neeg txhaum.”

“Yog lintawd kuv yuav faib kom nws tau koobhmoov nrog rau cov neeg muaj hwjchim, thiab nws yuav faib koobhmoov rau cov neeg uas khovkho; vim yog nws yeem tuag: thiab raug suav nrog rau cov neeg txhaum; thiab ev neeg ntau tug tej kev txhaum…” (Yaxayas 53:12).

Nej zaum tau.

“Nws risv ntau tug tej kev txhaum.” Zoo li Petus tau hais tseg cia,

“Nws tau ris peb tej kev txhaum rau ntawm nws lub cev saum tug ntoo Khaublig” (I Petus 2:24).

Qhov kev cawmdim no yog los ntawm qhov uas yuav tsum tuag theej. Yexus ris koj tej kev txhaum “rau ntawm nws lub cev” saum tug ntoo Khaublig. Nws them koj lub txim los ntawm ris rau ntawm Nws thiab tuag saum tug ntoo Khaublig. Yog tsis muaj qhov tuag theej tug neeg txhaum yog tsis muaj cov Vajluskub tshiab. Spurgeon tau hais tias,

Tam sim no, muaj peb yam – yog qhov uas nws yeem muab nws txoj sia los tuag, thiab ris neeg txhaum lub txim; nws raug suav nrog rau cov neeg txhaum, thiab nrog cov neeg txhaum nyob uake; thiab qhov txuas ntxiv, nws yeej ris lawv lub txim tiag tiag…kev txhaum ua tsis tau dabtsi rau nws, tiam sis nws yuav tsum tuag theej tug neeg txhaum qhov chaw – peb yam ntawm no yog qhov qhia [tias] peb tug Tswv Yexus tau txais lub meejmom. Vajtswv, nyob rau ntawm peb yam no, thiab tseem tshuav ntxiv, faib nrog raug cov neeg ua ruaj khov, thiab faib yam loj tshajplaws rau nws (C. H. Spurgeon, The Metropolitan Tabernacle Pulpit, Pilgrim Publications, 1975 reprint, volume XXXV, page 93).

“Yog, kuv paub!”

Kuv paub, yog, kuv paub, Yexus cov ntshav txhua tau tug neeg txhaum:
Kuv paub, yog, kuv paub, Yexus cov ntshav txhuav tau tug neeg txhaum.

IV. Plaub, Nws thov Vajtswv rau cov neeg txhaum.

Vajluskub nqe no xaus rau cov lus no,

“thiab thov kev pabcuam rau cov neeg txhaum” (Yaxayas 53:12).

Yexus thov Vajtswv rau cov neeg txhaum saum tug ntoo Khaublig, “thiab thov kev pabcuam rau cov neeg txhaum,” thaum nws quaj hais tias,

“Txiv, zam txim rau lawv; vim lawv tsis paub tias tabtom ua dabtsi” (Lukas 23:34).

Yog lintawd Nws thov Vajtswv rau cov neeg txhaum thaum Nws tseem tabtom raug ntsia saum ntoo Khaublig.

Txawm tamsim no nyob rau saum ntuj Ceejtsheej los xij, Yexus tseem thov Vajtswv rau tug neeg txhaum,

“Vim yog Yexus tug cia sia nyob mus li thov pab pub rau [peb]
       (Henpais 7:25).

Txawm tamsim no saum ntuj Ceejtsheej los xij, Yexus tseem thov Vajtswv rau tug neeg txhaum, zaum rau ntawm Leejtxiv sab xis saum ntuj Ceejtsheej.

Kom peb paub tias plaub yam no yog qhov uas qhia hais tias yog vim licas Yexus thiaj tau txais lub meejmom no, yog zaum rau ntawm Leejtxiv sab xis. Txhua yog uas Yexus ua ntawd puas leej ntsib txog rau kev ua haujlwm nrog rau cov neeg txhaum thiab cawm lawv kom dim!

“Thiab thaum Yexus los tshwm ua neej zoo li neeg lawm, nws tau txo hwjchim, thiab mloog lus txog rau qhov kev tuag, tuag rau ntawm tug ntoo khaublig. Vajtsw thiaj li tau tsa nws nyob rau qhov siab, tau lub npe uas tseemceeb tshaj txhua lub npe: lub npe ntawm yog Yexus uas txhua tug tau txog caug pehawm…txhua haiv neeg yuav leej hais tias Yexus yog Vajtswv, thiab txhawm qab Vajtswv Vajleejtxiv” (Filipis 2:8-11).

Nco ntsoov tias, txhua yam kev cawmdim ntawd los ntawm Yexus lub hwjchim, Nws yuav tsis cawm cov neeg uas tsis kam lees yuav qhov kev cawmdim no. zoo li Spurgeon tau sau cia,

Yog [koj] tsis muaj kev txhaum, tsis tag uas [koj] yuav los ntxuav ntawm nws. Nws ua puas tau?...koj twb yog tug neeg zoo tshajplaws, ib tug neeg uas luag hwm, thiab yeej tsis tau ua ib yam kev txhaum kiag li hauv koj lub neej; Yexus tseem yuav ua dabtsi rau koj thiab? Qhov tseeb, koj tab tom ua raws li qhov koj nyiam, hlub koj tug kheej…Ntuj aw! ua ca yuav ruam ua luaj…yog koj tig saib rau sab hauv, koj lub siab mas qias neeg zoo li lub qhov cub uas dub yeej tsis raug ntxuav kiag li. [Koj] lub siab yog lub qhov dej phem. Au, koj yuav tsum saib kom pom qhov no, tsis txhob khav tias koj yog neeg ncajncees! [Tiamsis] yog koj tsis pom zoo li no, Yexus yuav tsis muaj nqi rau koj kiag li. Nws yeem nqi los nrog tug neeg txhaum nyob uake, tsis yog ua raws nws lub siab nyiam zoo li koj. Tiam sis ib tug neeg txhaum zoo li koj ko…yuav tsis kam lees koj tej kev txhaum, thiab nco txog plaub yam uas Yexus tau ua los, nws nrog rau cov neeg txhaum, vim qhov nws ua zoo li no, nws thiaj li tau txais lub meejmom thiab kev pehawm zoo li tug Vajntxwv…[Yog lintawd] kuv yuav [ua licas] thiab coj tau koj los cia siab rau Vajtswv Leejtub, tug uas yug los ua neeg, nqaij ntuag ntshav nrog thiab tuag vim yog neeg txoj kev txhaum! Yog koj xa cia rau Nws, Nws yuav tsis dag koj, tiamsis Nws yuav cawm koj, thiab cawm mus tab ib txhis (Spurgeon, tib phau daim 95).

Amees, “Yog, kuv paub!” hu zaj nkauj no ib zaug ntxiv thiab!

Kuv paub, yog, kuv paub, Yexus cov ntshav txhua tau tug neeg txhaum:
Kuv paub, yog, kuv paub, Yexus cov ntshav txhuav tau tug neeg txhaum.
   (“Yes, I Know!” by Anna W. Waterman, 1920).

Yog koj xav nrog peb tham txog qhov uas Yexus ntxuav koj lub txim, thov sawv ntawm qhov koj lub rooj mus lawm nram qab ntawm chav tsev no. Dr. Cagan yuav los coj nej mus rau qhov chaw uas tsis muaj neeg thiab muab lus qhia ntxiv. Mus tsuag tsuag thaum kev txwjlaug Griffith tabtom hu zaj nkauj no nyob rau nqe tshooj.

Kuv paub, yog, kuv paub, Yexus cov ntshav txhua tau tug neeg txhaum:
Kuv paub, yog, kuv paub, Yexus cov ntshav txhuav tau tug neeg txhaum.

Kev txwjlaug Lis thov los coj peb thov Vajtswv rau cov uas tau txais yuav Vajtswv no.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Dr. Kreighton L. Chan: Yaxayas 53:6-12
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Yes, I Know!” (by Anna W. Waterman, 1920).


TXHEEJ TXHEEM

COV LUS QHIA TXOG YEXUS TAU TXAIS MEEJMOM

(QHIA ZAUM 14 HAUV YAXAYAS 53)
THE SOURCE OF CHRIST’S GLORY
(SERMON NUMBER 14 ON ISAIAH 53)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Yog lintawd kuv yuav faib kom nws tau koobhmoov nrog rau cov neeg loj, thiab nws yuav faib koobhmoov rau cov neeg uas khovkho; vim yog nws yeem tuag: thiab raug suav nrog rau cov neeg txhaum; thiab ev neeg ntau tug tej kev txhaum, thiab thov kev pabcuam rau cov neeg txhaum” (Yaxayas 53:12).

I.   Ib, vim yog Nws yeem tuag, Yaxayas 53:12a; Yauhas 19:30, 10:17;
I Petus 3:18; Phau ntawv nkauj 2:8; Kaulauxais 2:15.

II.  Ob, Nws raug suav nrog rau cov neeg txhaum, Yaxayas 53:12b;
Lukas 7:34; Malakaus 15:27-28; Lukas 23:39-43.

III. Peb, Nws ris ntau tug neeg lub txim,Yaxayas 53:12c;
I Petus 2:24.

IV. Plaub, Nws thov Vajtswv rau cov neeg txhaum, Yaxayas 53:12d;
Lukas 23:34; Henplais 7:25; Filipis 2:8-11.