Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




YEXUS – RAUG NEEG TSIS LEES PAUB

(QHIA ZAUM 3 HAUV YAXAYAS)
CHRIST – REJECTED BY THE MASSES
(SERMON NUMBER 3 ON ISAIAH 53)
(Hmong)

Tug qhia Dr. R.L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub thaum sawv ntxov peb hli ntuj 10, 2013
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, March 10, 2013

“Cov neeg sawvdaws teb hais tias, Leejtwg yuav ntseeg tej uas peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog Tswv txhias tes ua? Twb yog tus Tswv pom zoo koom nws tubtxib loj hlob ib yam lit sob ntoo uas nrhau cag tuaj ntawm thaj av qhuav. Nws lub cev ntaj ntsug tsis zoo nraug peb thiaj tsis nyiam nws;nws tsis muaj ib qho zoo txaus nyiam. Peb thiab tsis ntshaw nws” (Yaxayas 53:1-2).


Yaxayas qhia hais tias tsawg tug thiaj yuav ntseeg nws cov lus uas yog hais txog Vajtswv yuav tiv kev txomnyem, thiab tsawg tug thiaj yuav paub txog Nws qhov kev hlub. Yauhas tau muab Yaxayas 53:1 coj los sau qhia txog cov neeg Yudas feemcoob tsis ntseeg rau lub sijhawm Tswv Yexus tseeg nyob ntiajteb.

“Yog kuv tsis ua tej haujlwm uas kuv Txiv kom kuv ua, ces nej tsis txhob ntseeg kuv tej lus. Tiamsis kuv twb ua tej haujlwm ntawd lawm, txawm yog nej tsis ntseeg kuv los nej yuav tsum ntseeg tej haujlwm uas kuv ua ntawd? nej yuav paub hais tias Leej Txiv thias kuv koom ib txojsia?” (Yauhas 12:37-38).

Xibhwb Povlauj muaj lo lus no los sau tom qab ua Tswv Yexus rov mus qaum ntuj li 30 xyoo, coj los qhia tias, neeg feemcoob uas los txais yuav Tswv Yexus cov lus qhuab qhia yog lwm haiv neeg tsis yog cov neeg Yudas. Povlauj hais li no,

“Zaj no hais rau cov Yudais thiab lwm Haivneeg huv tibsi; Vajtswv tus uas yog sawvdaws tus Tswv, nws foom koob hmoov nplua mias rau txhua tus uas thov nws. Vajtswv txojlus hais tias, Txhua [Yaxayas] tus uas thov tus Tswv pab yuav dim…Tiamsis yog lawv tsis tau ntseeg lawm yuav ua li cas thov nws. Tus Tuswv, leegtwg thiaj yuav ntseeg tej uas peb qhia?” (Loos 10:12, 16).

Tswv Yexus los kuj hais tib yam ntawd rau peb. Nws hais tias cov neeg uas los ntseeg Nws ntawd tsawg kawg nkaus,

“Tiamsis lub qhovrooj [nqaim] thhiab txojkev me uas mus nyuaj yuav coj mus tau txojsis, cov neeg uas taug txojkev ntawd tsis muaj coob leej” (Mathais 7:14).

Tswv Yexus hais tib yam lus thaum Nws h ais li no,

“Nej ua tiag txeem lub qhovrooj nqaim mus rau sab hauv. Kuv qhia rau nej hais tias, muaj ntau leej xav mus sab hauv, tiamsis lawv mus tsis tau. (Lukas 13:24).

Neeg ntiajteb ntseeg hais tias tham txog hnub ntawd cev txhua tug yuav tsum tau mus qaum ntuj xwb. Tiam sis Tswv Yexus tsis hais li ntawd,

“Cov neeg uas taug txojkev ntawd tsis muaj coob leeg”
       (Mathais 7:14).

“Kuv qhia rau nej hais tias muaj ntau leej xav mus sab hauv, tiamsis lawv must sis tau” (Lukas 13:24).

Cov lus tsis tseeb uas neeg hais no thiaj li qhia kom peb pom txog Yaxayas cov lus,

“Cov neeg sawvdaws teb hais tias, Leegtwg yuav ntseeg tej uas peb tau hais? Leegtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua?” (Yaxayas 53:1).

Tej zaum peb yuav nug tias yog vim licas thiaj zoo lintawd. Qhov tseeb yog cov neeg Yudas ntsia thiab tos tug thawjcoj uas muaj meejmom thiab muaj hwjchim, yog tug vajntxwv uas muaj meejmom muaj txiag nplua nuj, tug ntawd thiaj yog tug Mexiyas, tiamsis lwm haiv neeg tsis tau tos tug Mexiyas kiag li! Yog lintawd, peb thiaj li pom tias neeg ntiajteb ntsia tsis pom tias Tswv Yexus yuav los ntiajteb ua tug neeg txo hwjchim, thiaj tu sawvdaws, tuag rau saum ntoo Khaulig theej peb tej kev txhaum.

Nyob rau Teshaujlwm tshooj kaum-yim, Muaj ib tug txiv neej zoo li ib tug uas qhov muag dig vim yog mloog cov lus qhuab qhia los ntawm cov povthawj thiab cov neeg Falixais uas qhia raws li kev ntseeg Yudas. Nws tab tom nyeem Yaxayas tshooj tsib-caug peb thaum Filim mus txog rau tom nws lub tsheb.

“Filis khiav ceev nrooj mus, nws hnov tus nom ntawd tabtom nyeem Yaxayas uas yog tus cev Vajtswv lus phau ntawv. Filis nug hais tias, Zaj uas koj nyeem ko, koj puas totaub? Tus nom ntawd txawm kom Filis nce mus nrog nws caij tsheb nees…” (Teshaujlwm 8:30-31).

Tug neeg tawv dub no yog ib tug uas tau hloov mus coj kev cai Yudas. Yog lintawd nws thiaj li paub Vajluskubqub, tiam sis nws zoo li tug neeg dig muag tsis totaub vim yog nws hnov Vajtswv txoj qhia los ntawm cov neeg Yudas qhia xwb.

Kuv xav tias txhua uas nyeem Yaxayas phau no yeej yuav tsum paub tias tug Mexiyas uas yug los nos yuav tsum tsis yog ib tug neeg nplua nuj thiab muaj suab npe, rau neeg ntiajteb los pehawm nws, tiam sis nws yuav tsum los zoo li “tug neeg tiv kev txomnyem, thaib paub txog qhov kev quaj ntuag,” thiab yog “tug neeg yuav tsis lees paub nws.” Qhov no yeej muaj qhia tseeb nyob rau Vajluskub,

“Nws los rau hauv nws [Neeg Yudas] lub tebchaws, tiamsis mws haivneeg tsis lees yuav nws” (Yauhas1:11).

Cov neeg Ixayees lub tebchaws yeej tsis kam los ntseeg Tswv Yexus ua lawv tug Mexiyas txawm yog Yaxayas twb qhia meej npaum lintawd nyob rau hauv Vajluskub. Thiab Yaxayas tseem qhia qhov ua lawv tsis kam lees yuav Nws nyob rau nqe ob ntau peb cov Vajluskub no,

“Nws tubtxib loj hlob ib yam lit tsob ntoo uas nrhau cag tuaj ntawm thaj av qhuav. Nws lub cev ntaj ntsug tsis [zoo nraug muaj zog]; peb thiaj tsis nyiam nws;nws tsis muaj ib qho [zoo muaj zog] txaus nyiam. Peb thiab tsis ntshaw nws” (Yaxayas 53:2).

Tiamsis peb los kuj tsis txhob maj txiav txim rau cov neeg Yudas no, txawm lwm haiv neeg los kuj zoo ib yam thiab, feem coob los kuj tawm tsam Nws, Spurgeon hais li no,

Ncov ntsoov tias yam muaj tseeb rau cov neeg Yudas los kuj muaj tseeb ib yam ntawd rau lwm haiv neeg thiab. Vim cov lus qhia txog Tswv Yexus muaj hais yoojyim xwb los neeg yeej tsis totaub kiag lig, txog thaum nws rau qhia [los ntawm] Vajtswv…vim kev txhaum poob los rau neeg ua raug sawvdawd dig muag rau seem ntsujplig…qhov ntawd puas yog rau koj thiab? Koj puas dig muag thiab?...Koj puas dig muag thiab? Au, yog koj dig thiab, thov [Vajtswv] qhia kom koj los cuag Yexus hauv txoj kev ntseeg (C. H. Spurgeon, “A Root out of Dry Ground,” The Metropolitan Tabernacle Pulpit, Pilgrim Publications, 1971 reprint, volume XVIII, pages 565-566).

Tam sim no ntuav rau peb cov Vajluskub uas yog nqe ob, peb txom peb yam uas qhia tias yog vim licas lawv thiab tsis lees yuav Yexus. Nyeem nqe no nrov nrov,

“Nws lub cev ntaj ntsug tsis zoo nraug peb thiaj tsis nyiam nws;nws tsis muaj ib qho zoo txaus nyiam. Peb thiab tsis ntshaw nws” (Yaxayas 53:1-2).

I. Ib, Yexus rau tawmtsam vim yhog Nws tshwmsim los zoo li tsob ntoo qhuav.

Tsawg tug ntseeg Tswv Yexus vim qhov qhov tseeb no.

“Nws tubtxib loj hlob ib yam lit sob ntoo uas nrhau cag tuaj ntawm thaj av qhuav…” (Yaxayas 53:2).

Los sis, zoo li Dr. Gill tau hais tias, “zoo li tsob nroj me me, los lus no qhia tias, loj hlob ntawm cov cag ntoo…ua tsis muaj neeg tu thiab saib xyua..los sis tsis muaj kev vaim kiag li nyob rau qhov ntawd; thiab qhov yog [uas lus hais] qhia tias [txo hwjchim] thiab Yexus [yug] los ntawd tsis muaj hais tseg cia, cov lus no yog cov neeg Yudas hais lawv thiaj li tsis kam ntseeg nws, tawm tsam thiab ntxub Nws” (John Gill, D.D., An Exposition of the Old Testament, The Baptist Standard Bearer, 1989 reprint, volume I, pp. 310-311).

“Nws tubtxib loj hlob ib yam lit tsob ntoo qhuav …”
      (Yaxayas 53:2).

Qhov no txhais tau hais tias Tswv Yexus yug thiab loj hloj ua ntej Vajtswv yuav caw Nws thiab muab hwjchim rau Nws. Dr. Young tseem hais tias, “yog rau neeg, tug qhev [Yexus] tshwm los zoo li tsob ntoo qhuav…Neeg muaj txhiav pov tseg, vim yog lawv muaj txoj sia tawm ntawm tsob ntoo los lawv thiaj saib tsis muaj nqi”

(Edward J. Young, Ph.D., The Book of Isaiah, William B. Eerdmans Publishing Company, 1972, volume 3, pp. 341-342).

Qhov no puas yog lub ntsiab lus loj uas cov povthawj thiab cov Falixais nrhiav txoj haukev tua Tswv Yexus? Lawv hais li no,

“Yog peb cia lawv nyob zoo li no, neeg yuav hwm nws, nom tswv Loos yuav tuaj coj mus vim twb yog peb li” (Yauhas 11:48).

“Neeg muaj txiav pov tseg, vim yog lawv muaj txoj sia tawm ntawm tsob ntoo los lawv thiaj saib tsis muaj nqi” (Young, Tibphau) lawv ua lintawd vim lawv ntsai tsam lawv poob ntsej muag xws li yog cov Yixayees los ntseeg Nws. Vim nws zoo “tsob nto mos,” qhuav, lawv ntshai Nws yuav “muaj txoj sia tawm ntawm tso ntoo” los sis ua kom lawv tebchaw puas tsuaj.

Qhov no puas yog tib yaj lus uas ua rau koj tsis lees yuav Nws thiab? Xav kom tob tob rau qhov no! Puas muaj tseeb lintawd rau koj thiab – koj ntshai tsam plam tej yam tseemceeb nyob rau koj lub neej – yog koj los rau ntawm Nws thiab cia siab rau Nws? Puas yog koj ntshai tias Tswv Yexus yuav “muaj txoj sia tawm ntawm tsob ntoo,” uas yog tias Nws yuav muaj tsawv txhua yam tseemceeb ntawm koj mus?

Kuv hais kom Dr. Cagan muaj cov lus ua tau sau cia nyob rau daim ntawv hu ua The Saturday Evening Post nyob rau lub kaum hli xyoo 1929. Cov lus no yog tau hais txog ib tug neeg txawj ntse saib txog neeg lub siab uas muajlub npe hu ua Dr. Albert Einstein. Thaum tug nug nws tias, “Koj puas kam lees yuav cov lus hais txog Yexus?” Einstein teb tias, “Tsis hais dabtsi ntau kiag li, yeej tsis muaj leeg twg yuav nyeem cov lus hais txog Yexus tau, yog nws tsis paub txog qhov tseeb tias yeej muaj Yexus tiag tiag. Nws lub neej yeej nyob rau txhua txhua nqi lus. Tsis muaj ib yam twg yuav hais tau zoo npaum li Tswv Yexus lawm (The Saturday Evening Post, October 26, 1929, p. 117). Tiam sis tu siab uas nws tsis kam yug dua tshiab. Teebmeem yhog vim licas? Tsis yog qhov nws tej kev txawj ntse. Qhov tseeb yog nws tau ua txhaum rau nws pom niam mus nrog lwm tug poj niam ua kev nkauj kev nraug. Tiamsis nws tsis kam tso qhov kev txhaum ntawd tseg. Yog nws ua yeej tau kawg. Yog koj xav ua ib tug ntseeg tiag tiag yuav tsaum tau tso tej yam pom tseg.

Tamsim no, kuv yuav yog ib tug qhia Vajtswv Txojlus cuav yog kuv hais tias tsis muaj tseeb lintawd. Los sis kuv hais rau koj tias, koj los cuag Yexus tsis tag yuav tso dabtsi povtseg, qhov no qhia tias kuv yuav yog ib xibhwb cuav. Qhov tseeg, yog koj lus cuag Vajtswv yuav tsum tau tso tej yam pov tseg! Tej zaum yuav yog kuv txoj sia! Tsis Yexus yuav ua qhov ntawd tau licas? Nws hais tias,

“Yexus txawm hu cov neeg coob coob ntawd thiab nws cov thwjtim los cuag nws. Nws hais rau lawv hais tias, Yog leejtwg xav nrg kuv mus, tus ntawd yuav tsum tswj nws lub siab thiab kwv nws tus ntoo khaublig nrog kuv mus. Rau qhov tus uas khuvxim nws txojsia, tus ntawd yuav tsis tau txojsia. Tiamsis tus uas tsis khuvxim nws txojsia, vim nws ntseeg kuv thiab nws qhia Txojmoo Zoo, tus ntawd yuav tau txojsai. Yog leejtwg tau ib puas tsav yam hauv ntiajteb no los ua nws tug, tiamsis nws txojsai tu lawm, tej ntawd yuav muaj nqis dabtsi rau nws? Yeej tsis muaj ib yam dabtsi uas nws yuav coj mus txhiv tau nws txojsai rov qab los li!” (Malakaus 8:34-37).

Puas txaus zoo lintawd? Yog koj yuav cuag Tswv Yexus koj yuav tsum txhob lees paub koj tug kheej, koj yuav tsum tso koj tej tswvyim tseg, thiab txhua yam koj npaj ua tseg, koj tej kev ua siv siv zog xav kom tau los ua koj tug. Koj yuav tig koj tug kheej los cuag Yexus. Qhov ntawd yog txhais tau tias cia siab rau Yexus. Koj yuav tsum cia siab rau Nws – tsis yog rau koj tug kheej. Muaj koj tug kheej fij rau Nws – tsis yog coj raws li koj qhov kev xav thiab homphiaj. Koj “plam” koj lub neej vim yog koj los cuag Nws. Tsuas muaj tib txoj hau kev uas yog yuav tsum plam koj lub neej qub, xwb thiaj ua rau koj kam zwm rau Yexus, thiaj koj thiaj yuav tau txais kev cawmdim.

Yog lintawd, Lo lus “Kev fij” yog qhov qhia tias Tswv Yexus fij nws lub neej txoj sia rau Vajtswv. Tiam sis neeg rau rhuav tshem Nws Txojsia, thiab neeg feemcoob tsis lees yuav Nws. Lawv tsis tos Nws “cawm” lawv lub txoj siab kom dim! Lawv tsis kam tso lawv lub neej qub tseg cia Nws los coj lawv.

II. Ob, Tswv Yexus rau tsis lees paub vim yog Nws tshwm los zoo li tug cag ntoo ua qhuav rau hauv av.

“Nws lub cev ntaj ntsug tsis zoo nraug peb thiaj tsis nyiam nws: nws tsis muaj ib qho zoo txaus nyiam…” (Yaxayas 53:2).

Kuv lub sijhawm tshuav tsis ntau lawm vim kuv siv sijhawm rau nqe 1 ntau dhau lawm. Tiam sis peb tseem yuav los pom txog qhov tias Tswv Yexus tshwm los zoo li “cag qhuav nyob rau hauv av.” Dr. Young hais tias,

Av qhuav yog hais txog kev txo hwjchim thiab av yog hais txog tug qhev [Yexus] tau ua. Qhia txog kev txo hwjchim los ntawm ib tug ua zoo li tug qhev…Cag ntoo hauv cov av qhuav yeej yuav tsum ntsij teebmeem ntau yam nyob rau lub neej (Young, ibid., p. 342).

Yaxayas hais txog Tswv Yexus lub neej uas tsis muaj dabtsi kiag li. Nws txiv tu nws uas yog ib tug neeg kaw ntoo xwb. Thiab nws niam yug nws los kuj yog tug nkauj xwb uas pluag thiab xwb. Nws yug los nyob nrog cov neeg txom nyem, “zoo li cag ntoo ua tawm ntawm cov av qhuav.” Nws ua tes dej num rau cov neeg txom nyemd los ntawm kev txo hwjchim. Nws cov thwjtim los kuj yog neeg muaj ntse xwb. Nws tseem raug vajntxwv Helauj tawm tsam thiab nom tswv Loos uas yog Pilaj, cov povthawj thiaj cov Falixais, Nws “zoo lic tug cag ntoo tawm ntawm av qhuav.” Lawv plnlawm nws yuav luag tuag, lawv xuav ntsia hlau ntsiab nws ob txhais tes thiab kotaw rau ntawm tug ntoo ntoo Khaublig. Luv ua rau lub cev puas ntsoog tag, muaj nws lub cev coj mus tso rau tom qhov ntxa. Nws lub neej hauv ntiajteb, nyob rau txoj kev txom nyem thiab tuag, zoo li “cag ntoo tawm ntawm cov av qhuav.” Tiam sis ua Vajtswv tsaug, peb Nws tau sau rov qab los rau hnub thij peb “zoo cag ntoo tawm ntawm cov av qhuav”! Zoo li cov nroj ntsua cia rov tuaj tom qab los hna hlob, Tswv Yexus ciaj sawv hauv qhov tuag rov qab los, “zoo li tug cag ntoo tawm ntawm cov av qhuav.” Halelusyas!

Txaw licas los neeg feem coob tsis kam ntseeg Nws. Lawv xav tias nws yog “tug cag qhuv” thiab “yog ib tug neeg Yudas ua twb tuag lawm.”

“Nws lub cev ntaj ntsug tsis zoo nraug peb thiaj tsis nyiam nws;nws tsis muaj ib qho zoo txaus nyiam. Peb thiab tsis ntshaw nws…” (Yaxayas 53:1-2).

III. Peb, Yexus raug tsis lees paub vim Nws tsis zoo raug thiab tsis ntxiv yuav tau.

Thov sawv ntsug thiab nyeem nqe ob nrov nrov

“Nws lub cev ntaj ntsug tsis zoo nraug peb thiaj tsis nyiam nws: nws tsis muaj ib qho zoo txaus nyiam, peb thiaj tsis ntsaw nws.(Yaxayas 53:2).

Nej zaum tau

Tswv Yexus lub “cev ntsej muag tsis zoo raug,” vim nyob rau sab nraum tsis ntxim nyho yuav ua tau ib tug vajntxwv muaj hwjchim thiab muaj meej mom. Dr. Young hais tias, “Thaum peb pom tug qhev uas yog [Yexus] peb pom tias tsis zoo nraug thiab tsis muaj qhov ntxim siab. Peb txiav txim los ntawm peb cov lus hais, raws li peb pom sab nraud, thiab qhov tsis yog qhov tseeb. Vim daim duab ntawd yeej ntxim tu siab kawg. Tug qhev [Yexus] nyog rau neeg txhua tug, peb yuav tsum pom Nws los ntawm peb lub qhov muag uas nyob rau seem ntsujplig tsis yog saib rau ntawm cev nqaij daim tawv xwb; yog thaum ntsia sab nraud, zoo cov neeg Ixayees, lawv ntsia tsis pom ib yam zoo…tug qhev [Yexus] yog ib tug tib neeg, lawv txiav txim yuam kev, yuam kev loj kawg nkaus li” (Young, tib phau)

Nyob rau sabnraug saib Yexus tsis zoo nraug, tsis yog ib tug vajntxwv ntxiv ua rau neeg nyiam. Nws tsis muaj tej yam uas yog neeg qhov kev ntshaw. Nws tsis yog muaj kev vammeej, kev muaj suab npe los sis nyiaj txiag yam lub ntej teb no qhov kev ntshaw. Tiam sis, nyob rau peb qhov kev pib pehawm Vajtswv zaum no, txiv ntxawm Prudhomme twb los nyeem ib cov Vajluskub lawm qhia peb txog yam Tswv Yexus pub rau peb.

“Yexus txawm hu cov neeg coob coob ntawd thiab nws cov thwjtim los cuag nws. Nws hais rau lawv hais tias, Yog leejtwg xav nrg kuv mus, tus ntawd yuav tsum tswj nws lub siab thiab kwv nws tus ntoo khaublig nrog kuv mus. Rau qhov tus uas khuvxim nws txojsia, tus ntawd yuav tsis tau txojsia. Tiamsis tus uas tsis khuvxim nws txojsia, vim nws ntseeg kuv thiab nws qhia Txojmoo Zoo, tus ntawd yuav tau txojsai. Yog leejtwg tau ib puas tsav yam hauv ntiajteb no los ua nws tug, tiamsis nws txojsai tu lawm, tej ntawd yuav muaj nqis dabtsi rau nws? Yeej tsis muaj ib yam dabtsi uas nws yuav coj mus txhiv tau nws txojsai rov qab los li!” (Malakaus 8:34-37).

Tswv Yexus kom peb yuav tsum hnov qab peb tug kheej. Nws hais kom peb yuav tsum txhob coj raws li peb qhov kev xav thiab yav tom ntej. Nws muaj kev cawmdim rau seem ntujplig, thiab kev zam txim, kev tau txoj sia ntev dhawv mu sib txhi. Tej no yog qhov tseeb, tiamsis tsis yog yam yuav pom thiab ko tau thiab neeg yuav paub tau, tiam sis yog yam nyob rau seem ntujplig. Yog lintawd Yexus thiaj li raug neeg tsis lees paub vim lawv lub qhov muag ntsia tsis pom, txog thaum Vajtswv qheb lawv lub qhov muag, vim yog

“Neeg lub siab yeej tsis xav yam ua Vajtswv li uas yog seem ntsujplig: vim lawv yam neeg ruam rau Vajtswv: Vajtswv paub lawv zoo vim yog lawv yog tug Vajtswv tsim” (I Kaulinthaus 2:14).

Tiamsis kuv xav tias, yog Vajtswv hais rau koj lub siab. Thiab Vajtswv hais rau koj tias, “Txawm tsis zoo nraug los peb yuav tsum txaus siab rau nws, kuv yuav coj koj mus cuag kuv tug tub.” Kuv puas muaj qhov no nyob rau koj lub siab? Koj puas pau tau hais tias ntiajteb no yeej muab tsis tau dabtsi pub rau koj kiag li? Koj puas tau los xav txog koj tug ntujplig? Koj puas tau xav txog koj tuag lawm yuav mus qhov twg, yog koj tsis tau raug Yexus ntxuav los ntawm Nws cov ntshav? Koj puas tau los xav txog tej yam no? thiab yog koj muaj lawm, koj puas kom txav los cuag Nws tug uas “tsis zoo nraug thiab tsis ntxim hlub…tsis zoo nraug, tsis ntxiv tau nws”? (Yaxayas 53:2). Koj puas kam txog caug raug Yexus uas yog neeg Naxales, thiab cia siab rau Nws tag koj lub siab? Kuv thov Vajtswv kom koj ua tau lintawd.

Peb sawv ntsug thiab txivntxawm Griffith yuav los hu nkauj ob nqe kawg uas nws twg hu mentsi ua ntej peb mloog Vajtswv Txojlus.

Muaj ntiajteb tshem mus, muaj Tswv Yexus rau kuv, Nws lub npe
Nws qhov kev hlub nyob mus li, nyob ib xyoo dhau ib xyoo li qub.

Muaj ntiajteb tshem mus muaj Yexus rau kuv, kuv cia sia rau ntoo Kauglig;
Yog lub zeemmuag tseeb, thiab kuv tau ntsib Vajtswv.
Au, nws qhov kev hlub siab thiab tob! Au dav thiab ntev heev!
Au, qhov kev cawmdim zoo kawg nkaus, kev tuag ploj tag lawm!
   (“Take the World, But Give Me Jesus” by Fanny J. Crosby, 1820-1915).

Yog Vajtswv hais hauv koj lub siab, thiab koj npaj ntxhib yuav khiav tawm lub ntiajteb, thiab npaj ntxhij yuav los txais yuav Yexus los ntawm txoj kev ntseeg, thiab xav kom nws ntxuav koj tej kev txhaum los ntawm Nws cov ntshav, thiab xav nrog peb tham, koj puas kom sawv mus lawm tom qab? Dr. Cagan yuav los coj nej mus rau lwm qhov chaw muab lus qhia ntxiv thiab thov Vajtswv pab. Dr. Chan thov los coj peb thov Vajtswv rau cov neeg no. Amees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Mr. Abel Prudhomme: Malakaus 8:34-37
Hu nkauj tshwjxeeb yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Take the World, But Give Me Jesus” (by Fanny J. Crosby, 1820-1915).


TXHEEJ TXHEEM

YEXUS – RAUG NEEG TSIS LEES PAUB

(QHIA ZAUM 3 HAUV YAXAYAS)

Tug qhia Dr. R.L. Hymers, Jr.

“Cov neeg sawvdaws teb hais tias, Leejtwg yuav ntseeg tej uas peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog Tswv txhias tes ua? Twb yog tus Tswv pom zoo koom nws tubtxib loj hlob ib yam lit sob ntoo uas nrhau cag tuaj ntawm thaj av qhuav. Nws lub cev ntaj ntsug tsis zoo nraug peb thiaj tsis nyiam nws;nws tsis muaj ib qho zoo txaus nyiam. Peb thiab tsis ntshaw nws” (Yaxayas 53:1-2).

(Yauhas 12:37-38; Loos 10:12, 16; Mathais 7:14;
Lukas 13:24; Teshaujlwm 8:30-31; Yauhas 1:11)

I.   Ib, Yexus rau tawmtsam vim yhog Nws tshwmsim los zoo li tsob ntoo
qhuav, Yaxayas 53:2a; Yauhas 11:48; Malakaus 8:34-37.

II.  Ob, Tswv Yexus rau tsis lees paub vim yog Nws tshwm los zoo li tug
cag ntoo ua qhuav rau hauv av, Yaxayas 53:2b.

III. Peb, Yexus raug tsis lees paub vim Nws tsis zoo raug thiab tsis ntxiv
yuav tau. Yaxayas 53:2c; Malakau 8:34-37; I Kaulithau 2:14.