Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




TSIS LEES YUAV COV LUS QHIA

(QHIA ZAUM 2 PHAU NTAWV YAXAYAS 53)
THE REJECTED REPORT
(SERMON NUMBER 2 ON ISAIAH 53)
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Npavtiv hauv nroog Los Angeles
Vajtswv hnub thaum sawv ntxov peb hli ntuj 3, 2013
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, March 3, 2013

“Leejtwg yuav ntseeg tej ua peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua” (Yaxayas 53:1).


Yaxayas cov lus qhuab qhia yog hais txog Tswv Yexus. Lub limtiam dhau lo no kuv tau muaj ob peb nqe ntawm tshooj 52 coj los qhia, yog qhov ua tug cev Vajtswv lus no hais txog Tswv Yexus qhov kev txomnyem, thaum yog Vajtswv “nws lub ntsejmuag thiab nws lub cev txawv, zoo tsis thooj li neeg lub” (Yaxayas 52:14). Daim duab no yog qhia txog Tswv Yexus, raug ntau thiab raug ntsia rau saum ntoo Khaublig vim yog peb txoj kev txhaum, thiab nws tau sawv hauv qhov tuag rov qab los, “Txhawb nqa nws kom…mus rau qhov siab tshaj” (Yaxayas 52:13). Tiam sis tamsim no, peb cov lus qhuab qhia zaum no, tug cev Vajtswv lus no hais txog qhov ua neeg tsawg tug thiaj yuav ntseeg Tswv Yexus cov lus.

Dr. Edward J. Young yog ib tug xibhwb qhia Vajluskub qub, yog kuv tug xibhwb Dr. Timathy Lin ib tug phoojywg thaum nkawd ntawv uake. Nws qhia nqe Vajluskub no li no,

“Leejtwg yuav ntseeg tej ua peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua.”

Dr. Young hais tias qhov no “Yog cov lus qhuab qhia tsis ntxim nyho yuav muaj lus nug kiag li. Tsis yogi b yam ua yuav nug mus rau qhov tsis zoo, tiam sis yogi b yam ua qhia txog yam ua neeg tsawg tug hauv ntiajteb no yuav lees yuav…tug cev Vajtswv lus [yog] tug sawv cev ntawm nws haiv neeg, hais cov lus thiab qhia tias neeg tsawg tug thiaj li ntseeg” (Edward J. Young, Ph.D., The Book of Isaiah, William B. Eerdmans Publishing Company, 1972, volume 3, p. 240).

“Leejtwg yuav ntseeg tej ua peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua.”

Lo lus “qhia” txhai tau hais tias “qhia cov lus tawm.” Luthawj txhais hais tias “peb cov lus qhuab qhia” (Young, Ibid.). “Leej twg thiaj ntseeg peb cov lus qhuab qhias?” “Vajtswv txhais tes” yog hais txog ntawm yog hais txog Vajtswv lub hwjchim. Leej twg ntseeg peb cov lus qhuab qhia? Thiaj leej twg yuav nyob ntawm Vajtswv txhais tes? Vajtswv qhov kev cawmdim yuav qhia tawm rau leejtwg?

“Leejtwg yuav ntseeg tej ua peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua” (Yaxayas 53:1).

Nqe no yog qhia tias thawjyam koj yuav tsum ntseeg Tswv Yexus cov lus, thiab lees dua siab tshiab los ntawm Vajtswv lub hwjchim hauv Tswv Yexus. Yaxayas thiaj li tias tsawg tug thiaj li yuav ntseeg thiab hloov dua siab tshiab.

“Leejtwg yuav ntseeg tej ua peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua” (Yaxayas 53:1).

I. Ib, Tsawg tug tau ntseeg thiab hloov dua siab tshiab thaum Tswv Yexus tseem ua dej num hauv ntiajteb no.

Tswv Yexus los rau ntawm Lazaulau lub qhov ntxa. Tug txiv neej twb tuag tau plaub hnub lawm. Tswv hais rau lawv, “Qheb daim txiag hla zeb ntawm tawm’ (Yauhas 11:39). Laxalaus tug muam txwv Yexus. Nws hais tias, “Tug Tswv, tamsim no nws lub cev twb lwj lawm, vim nws tuag tau plaub hnub lawm” (tib phau). Tiam sis lawv ntseeg Tswv Yexus thiab tau txav daim hla zeb ntawd tawm ntawm lub qhov ntxa. Thaum ntawd Tswv Yexus quaj nrov nrov, Laxalaus cia li sawv los. Thaum ntawd tug txiv neej uag twb tuag lawm txawm sawv los, txog caug nws lub ntsej muag tshiab khiv, Tswv Yexus hais rau lawv, tso no thiab cia nws mus” (Yauhas 11:43-44).

“Cov Falixais thiab cov thawjcoj ntawm cov povthawj mus saib laj rau cov nomtswv, peb yuav ualicas? (peb yuas tau qhov twg?] rau tug txivneeg no txog ntau yam txujci ua nws ua” (Yauhas 11:47).

Lawv pom ntau yam txujci uas Yexus ua, lawv ntshai tsam neeg yuav cawm nws qab.

“Leejtwg yuav ntseeg tej ua peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua” (Yaxayas 53:1).

Cov povthawj thiab cov Falixais thiaj li tau sab laj nrhiav txoj haukev tshem nws tawm, “ua rau kom nws tuag.” Yauhas uas yog Yexus tug thwjtim hais tias,

“Txawm yog Yexus ua txijci tseemceeb rau lawv pom ntau yam los lawv tseem tsis ntseeg nws, tej no thiaj muaj tiav raw li Yaxayas uas yog tug cev Vajtswv lus tau hais tseg lawm h ais tias, “Leejtwg yuav ntseeg tej ua peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua” (Yauhas 12:37-38).

Lawv pom nws ua txijci los ntawm qhov Nws pub mov rau tsib txhiab tug neeg noj. Lawv pom nws kho tug neeg mob ruas thiab kho tug neeg tig muag pom kev. Lawv pom nws ntiab dab tawm, thiab tsa tug neeg tuag tes tuag taw kom rov mus kev. Lawv pom nws tsav neeg tuag sawv rov qab los. Lawv tsis yog pom nws muab dej hloo ua cawv tiam sis tseem hnov nws cov lus qhuab qhia thiab.

“Yexus mus txhua nrhov hauv tej nroog, tej zos. Nws qhuab qhia hauv tej tsev sablaj, nws qhia txoj Moo zoo uas yog hais txog Vajtswv lub tebchaws, thiab kho tej neeg uas muaj mob, txawm nws mob licas los Yexus kho tau zoo huv tibsi” (Mathais 9:35).

Thiab, thaum tsa Laxalaus sawv qhov tuag rov qab los, “lawv los saiblaj yuav muab Nws tua pov tseg” (Yauhas 11:53).

“Txawm yog Yexus ua txijci tseemceeb rau lawv pom ntau yam los lawv tseem tsis ntseeg nws, tej no thiaj muaj tiav raw li Yaxayas uas yog tug cev Vajtswv lus tau hais tseg lawm h ais tias, “Leejtwg yuav ntseeg tej ua peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua” (Yauhas 12:37-38).

Muaj tseeb tsawg tug thiaj los ntseeg thiab hloov dua siab tshiab thaum Tswv Yexus tseem ua dej num nyob ntiajteb.

II. Ob, tsawg tug thiaj los hloov dua siab tshiab rau lub sijhawm Tswv Yexus cov thwjtim.

Nthuav mus rau Loos 10:11-16. Thov peb sawv ntsug thiab nyeem uake.

“Vajtswv Txojlus hais tias, txhua tug uas ntseeg nws yuav tsis poob ntsej muag. Zaj no hais rau cov yus das thiab lwm haiv neeg huv tib si. Vajtswv uas yog sawvdaws tug Tswv, nws foom koobhmoov rau txhua tug uas thov nws. Vajtswv txojlus hais tias, txhua tug ua thov tug Tswv yuavdim. Tiamsis yog lawv tsis tau ntseeg, lawv yuav ua licas thov nws? Thiab lawv yuav ntsee tug uas lawv tsis tau hnov dua? Yog tsis muaj neeg mus qhia txoj Moo Zoo rau lawv, lawv yuav ua licas hnov? Yog tsis muaj leejtwg txib lawv mus, lawv yuav ualicas mus, lawv yuav ualicas mus qhia txoj moo zoo? Vajtswv txojlus hais tias, cov neeg mus qhia Vajtswv txojlus txhais kotaw zoo kawg nkaus li. Tiam sis tsis yog txhua tug yuav ntseeg txoj Moo zoo ntawd rau qhov [Yaxayas] hais tias, tug Tswv leejtwg thiaj yuav ntseeg tej ua peb qhia” (Loos 10: 1-16).

Nej zaum tau.

Peb los saib zoo nyob rau nqe 12,

“Zaj no hais rau cov Yusdas thiab neeg Kivliv. Vajtswv uas yog sawvdaws tug Tswv, nws foom koobhmoov rau txhua tug uas thov nws (Loos 10:12).

Phau Vajluskub no xibhwb Povlauj ua tug sau tom qab ua Tswv Yexus nce mus qaum ntuj tau 30 xyoos. Nws sau Phau Vajluskub Loos tom qab phau Vajluskub Teshaujlwm. Nws hais lus Ixayees thiab lus Kivliv, yog cov lus ua Tswv Yexus siv rau cov neeg Ixayees. Povlauj hais tias, “Txawm neeg Yudas los sis lwm hais neeg los zoo tib yam nkaus.” Txhua tug neeg cheemtsum tau Vajtswv!

Cov neeg feem coob, tsis yog cov neeg Yudas, Povlauj hais zoo ib yam li Yexus hais tseg, muab Ixayas 53:1 coj los hais qhia thiab piv txawm lwm haiv neeg los kuj tseem ntseeg kawg nkaus – thiab hais txog 53:1 qhia txog tej yam Yaxayas tau hais tseg, thiab muaj coj los siv, qhia tias lwm haiv neeg yog cov uas los ntseeg txog Tswv Yexus cov lus coob tshaj cov neeg Yudas. Povlauj muab phau Vajluskub Ixayas cos los hais li no.

“Leejtwg yuav ntseeg tej ua peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua” (Yaxayas 53:1).

Lwm haiv neeg qheb siab rau Tswv Yexus cov lus coob tshaj cov neeg Yudas. Txawm li ntawd los cov neeg uas tau los txais yuav Tswv Yexus rau lub sijhawm uas Povlauj tseem ua neeg nyob ntawd los tseem tsawg kawg. Txawm cov thwjtim lub sijhawm ntawd yuav mus kev txhawb siab loj kawg nkaus raws li peb pom nyob rau phau Vajluskub Teshaujlwm. Txhawm yuav muaj rooj txhawb siab li ntawd los tseem muaj neeg los txais yuav kev cawmdim tsawg kawg nkaus. Kev tshajtawm yog ib yam nyuaj kawg, txawm kiag rauv cov neeg Loos los xij!

Txawm lub sijhawm Yexus los sis xibhwb Povlauj los tseem pom tau tias neeg los ntseeg tsawg kawg. Yog lintawd, cov ntseeg lus sijhawm tsis ntev ua Yexus rov mus qaub ntuj thiaj li raug suav tias yog cov neeg feem tsawg, thiaj li raug kev tsim txom! Thiab txawm Yauhas thiab Povlauj los kuj hais li ntawd nyob rau Vajtswv Txojlus – yog qhia kom peb paub tias, txawm feem coob tau hnov Vajtswv txojlus los tseem tsis kam ntseeg.

“Leejtwg yuav ntseeg tej ua peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua” (Yaxayas 53:1).

Qhov nov yog ib yam tseeb uas yeej muaj tshwm nyob rau cov ntseeg tej keebkwm. Txhua zaug, txhua lub sijhawm, tsuas tsawg tug thiaj li los cuag Vajtswv thiab mloog Tswv Yexus cov lus thiab hloov dua siab tshiab tiag tiag. Qhov los tseem muaj tseeb raug lub ntiajteb tiam tamsim no.

III. Peb, Tsawg tug ntseeg thiab hloov dua siab tshiab rau hniaj hnub nim no.

Peb lub sijhawm tam sim no los tseem ntsib tej kev quaj ntsuag zoo li Yaxayas tau hais tseg, nyob rau cov lus quaj ntsuag uas tau nug cia,

“Leejtwg yuav ntseeg tej ua peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua” (Yaxayas 53:1).

Tu siab kawg ua niaj hnub nim muaj tsawg tug thiaj li los ntseeg Tswv Yexus cov lus, thiaj tsawg tug raug cawm los ntawm Yexus lub hwjchim. Txawm peb cov txheeb ze los tseem tsis lees yuav Yexus thiab. Nej feem coob yeej paub tias, peb tsawg tug raug coj tuaj rau tom pawg ntseeg tuaj mloog Vajtswv txoj lus thiab tau hloov dua siab tshiab. Kuv yuav muab peb yam hais txog qhov no:

(1)  Ib, Vajtswv Txojlus qhia qhov twg tias neeg coob yuav tau txais kev cawmdim? Yeej tsis muaj. Qhov tseeb, Yexus hais tig rov qab. Nws hais tias,

“Nej yuav tsum mus lub qhov rooj nqaim, rau qhov lub qhov rooj loj thiab txoj kev dav coj mus rau tub tuag teb thiab coob leej taug txoj kev ntawd, tiamsis lub qhov rooj nqaim thiab txoj kev me uas mus nyuaj yuav coj mus tau txoj sia, cov neeg taug txojkev ntawd tsis muaj coob leej” (Mathais 7:13-14).

Tsawg tug thiaj li pom! Peb yuav tsum cim ntsoo qhov no cias rau lub sijhawm uas cov qhia Vajtswv Txojlus coj neeg los cuag Vajtswv.


Thiab yam ob ua kuv yuav hais yog.

(2)  Peb qhov kev qhia thiab coj neeg los cuag Vajtswv tsis yog nyob ntawm peb yuav coj tau neeg coob losis tsawg los hloov dua siab tshiab. Txawm yuav cooj lossis tsawg, peb lub qhov muag yuav tsum txob ntsia rau qhov coob xwb. Peb yuav tsum nyob rau qhov ua mloog Vajtswv lus. Peb yuav tsum ntsia ntsoo rau Vajtswv, thiab mloog Nws lus thaum peb mus qhia coj neeg los cuag Vajtswv; Peb yuav tsum ntsia ntsoo rau Vajtswv, thiab mloog thaum peb los qhia Nws Txojlus! Tswv Yexus hais rau peb.

“Cia li mus thoob plaws lub ntiajteb no thiab qhia txoj Moo Zoo kom sawvdaws hnov” (Malakaus 16:15).

Qhov ntawd yog yam Tswv Yexus qhia rau peb, thiab peb yuav tsum ua lintawd txawm neeg yuav mloog los sis tsis mloog peb los xij; txawm lawv yuav ntseeg los sis tsis ntseeg. Peb yuav tsum tau tshaj tawm vim yog Tswv Yexus hais kom peb yuav tsum tau ua! Peb tes dej tiav zoo tsis yog nyob rau ntawm qhov neeg ntseeg coob los sis tsawg! Tsis yog! Peb tej dej num tiav zoo yog qhov peb mloog Tswv Yexus lus. Yog lintawd, peb yuav tsum mus tshajtawm txawm neeg yuav ntseeg Vajtswv Txojlus los sis tsis ntseeg.


Thiab yam thij peb yog li no,

(3)  Koj puas ntseeg Yexus? Koj puas puas hloov dua siab tshiab rau Yexus? Koj puas los rau ntawm Yexus ntawm txoj kev ntseeg? Txaw koj tsev neeg los sis ib tug phooj ywg los twb tsis muaj, koj puas tseem tshawb nrhiav Tswv Yexus? Koj puas tseeg los ntawm Nws? Cov ntsoov Tswv Yexus cov lus,

“Tug uas ntsee thiab ua kevcai rau dej yuav dim, tiam sis tug tsis ntseeg yuav raug txim” (Malakaus 16:16).

Koj puas los cuag Yexus, hloov dua siab tshiab, thiab ua kevcai rau dej? Los sis yuav nrog cov neeg coob tawm tsam tug Cawmseej, thaib poob tug Tuagteb mus tag ib txhi?

“Tiam sis tug tsis ntseeg yuav raug txim” (Malakaus 16:16).

Thov Vajtswv rau koj txhob caum cov neeg coob ntawd mus poob rau tug Tuagteb, tiam sis koj yuav tuaj koom peb pawg ntseeg. Tawm hauv lub ntiajteb! Los rau ntawm Yexus ntawm txoj kev ntseeg! Tuaj rau pawg ntseeg. Thiab txais yuav kevcawmdim ntawm Tswv Yexus cov ntshav uas yog tug muaj kev ncajncees.

“Leejtwg yuav ntseeg tej ua peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua” (Yaxayas 53:1).

Thov koj yog ib tug uas ntseeg thiab hloov dua siab tshiab! Thov koj yogi b tug ntawm tsawg tug ntawd ntseeg Vajtswv txojlus thaum hnov peb qhia. Koj yuav hais tias, “Yog lawm, Yexus tuag theej kuv tej kev txhaum. Yog lawm, Nws sawv qhov tuag rov qab los. Yog lawm, kuv los rau ntawm nws los ntawm txoj kev ntseeg.” Koj yob ib tug ntawm cov neeg tsawg ua los nyob rau Nws txhais tes, thiab los txais yuav kev cawmdim thiab cia sia rau Yexus, “Vajtswv tug menyuam yaj, ev neeg ntiajteb tej kev txhaum” (Yauhas 1:29). Koj yob ib tug ntawm cov neeg tsawg ua los nyob rau Nws txhais tes, thiab los txais yuav kev cawmdim thiab cia sia rau Yexus! Amen!

Thov sawv ntsuj thiaj hu nkauj “Kuv los cuag Vajtswv,” nyob rau zaj xya.

Kuv hnov koj lub suab, Koj hu kuv, Vajtswv yog koj
   Los ntxuav kev txhaum ntawm koj cov ntshav saum ntoo Khaublig.
Kuv los cuag Vajtswv! Los tam sim no!
   Ntxuav kuv, ntxuav kuv los ntawm cov ntshav saum ntoo Khaublig.

Los zoo tug neeg tsis muaj lub dag zog, Thov koj txhawb kuv lub zog;
   Koj ntxuav kuv kev txhaum hu si, koj txhua yam dawb huv.
Kuv los cuag Vajtswv! Txav los cuag koj!
   Ntxuav kuv, ntxuav kuv los ntawm cov ntshav saum ntoo Khaublig.
(“I Am Coming, Lord” by Lewis Hartsough, 1828-1919).

Yog koj xav nrog peb tham txog qhov kev raug ntxuav los ntawm Yexus cov ntshav, thov sawv mus lawm nram qab hauv chav tsev no. Dr. Cagan yuav coj nej mus rau chav tsev tsis muaj neeg muab lus qhia rau nej ntxiv. Dr. Chan, thov los coj peb thov Vajtswv rau cov neeg no.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Nyeem Vajluskub ua ntej yog Mr. Abel Prudhomme: Yaxayas 52:13-53:1
Hu nkauj tshwjxeeb yog Mr. Benjamin Kincaid Griffith:
“A Crown of Thorns” (tug sau Ira F. Stanphill, 1914-1993).

TXHEEJ TXHEEM

TSIS LEES YUAV COV LUS QHIA

(QHIA ZAUM 2 PHAU NTAWV YAXAYAS 53)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Leejtwg yuav ntseeg tej ua peb tau hais? Leejtwg yuav pom hais tias tej no yog tus Tswv txhais tes ua” (Yaxayas 53:1).

(Yaxayas 52:14, 13)

I.   Ib, Tsawg tug tau ntseeg thiab hloov dua siab tshiab thaum Tswv Yexus
tseem ua dej num hauv ntiajteb no, Yauhas 11:39, 43-44, 47, 53;
12:37-38; Mathais 9:35.

II.  Ob, tsawg tug thiaj los hloov dua siab tshiab rau lub sijhawm Tswv
Yexus cov thwjtim, Loos 10:11-16.

III. Peb, Tsawg tug ntseeg thiab hloov dua siab tshiab rau hniaj hnub nim
no, Mathais 7:13-14; Malakaus 16:15, 16; Yauhas 1:29.