Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




KEV FIJ IXAJ

(QHIA NYOB RAU PWM 70 HUAV CHIVKEEB)
THE OFFERING OF ISAAC
(SERMON #70 ON THE BOOK OF GENESIS)
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Bavtiv hauv lub nroog Los Angeles
Vajtswv hnub yav sawv ntxov lub ob hli ntuj hnub tim 17, 2013
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, February 17, 2013


Qhov nov yog cov lus qhuab qhia uas nyob rau pwm xya-caum uas sau los ntawm phau Vajluskub Chivkeeb ib ob lub hli dhau los no. Kuv ntseeg tias nej yuav tau txais koobhmoov los ntawm cov lub qhuab qhia no! Ntuav nej phau Vajluskub mus rau Chivkeeb 22:1, sawvdaws sawv ntsug uake.

“Tau ib ntu tom qab no Vajtswv txawm sim Anplahas siab. Vajtswv hu “Anplahas!” Anplahas teb hais tias, kuv nyob ntawm no.” Vajtswv hais tias, koj cia li coj koj tib leeg tub Ixaj uas koj hlub tshaj plaws mus lawm peb tebchaws Mauliyas. Koj cia li muab nws tua hlaw fij pub rau kuv saum lub roob uas kuv yuav qhia rau koj” (Chivkeeb 22:1-2).

Nej zaum tau.

Yog ib nqe Vajluskub uas qhia yooj yim tiamsis muaj cov lus tseemceeb heev, ua rau kuv ua ob lub siab tias yuav qhia los sis tsis qhia rau ntau xyoo dhau los no. Kuv yuav muab cov los txhai rau peb ib pliag tom ntej no. Tiam sis ua ntej no kuv xav muab qhov keebkoom coj los piav rau nej ua ntej. Thaum Yixaj yug los ntawd, Anplahas uas yog leej txiv twb laus laus lawm. Vajtswv los cog lus rau nws tias nws yuav muaj muaj tub rau sijhawm uas nws muaj xyacaum-tsib xyoo. Nws tau dhau mus txog lis nees-nkaum tsib xyoo, tug tub no thiaj yug los thaum nws muaj hnub nyoog ib puas xyoo. Yog peb ua tib zoo saib Vajluskub tshooj no, Ixaj twb muaj hnub nyoog 27 xyoo lawm. Lub sijhawm no, Vajtswv thiaj li sim Anplahas siab. Vajtswv hais kom nws coj nws ib leej tub uas yog Ixaj, tug nws hlub, coj mus lawm saum roob Mauliyas. “muab nws tua thiab hlawv fij rau saum lub nroob saud” (Chivkeeb 22::2). Ob tug thiab lis taug kev mus rau qhov chaw ntawd. Anplahas tau coj ib cov taws, thiab teeb ib lub thaj, thiab muab cov taws ntawm rauv. Tom qab ntawd, nws thiaj li muab Ixaj khi thiab tso rau saum cov taws ntawd.

“Ces Anplashas txawm khaws nkaus riam los yuav nkaug Ixaj. Tamsim ntawm tug Timtswv hu tawg ntho saum ntuj tuaj rau Anplahas hais tias, Anplahas, Anplahas!” Anplahas teb hais tias, kuv nyob ntawm no. Tug tim tswv hais tias tsis txhob tua tug tub ko thiab tsis txhob ua licas rau nws hlo li. Nws hais ntxiv tias, nim no kuv paub tias koj yeej mloog lus thiab hwm Vajtswv heev, rau qhov koj tsis khuvxim koj tib leeg tub, koj zoo siab hlo coj tuaj pub rau kuv.” Anplahas tig hlo saib ib npuag ncig, nws pom ib tug laug yaj kub dai ntawm ib xyuv hmab. Anlpahas thiaj li muab lo tua hlawv fij rau Vajtswv hloov nws tug tub chaw.” (Chivkeeb 22:10-13).

Nov yog ib yam uas yeej muaj tseeb li ntawd. Raws li kuv twb hais los lawm tias, yog ib nqe lus ua qhia yooj yooj yim. Tiam sis muab cov ntsiab lus tseemceeb uas ua rau kuv pheej ua ob siab tias yuav coj los qhia tau licas los txog rau tamsim no. Kuv thiaj li los nyeem Dr. H. C. Leupold’s tau qhia txog nqe Vajluskub no. Nws hais tias, “Kev txhais Vajluskub uas yog ‘homiletical’ coj los siv rau nqe Vajluskub no yam tsawg tshaj muab ob yam tseemceeb pom nyob rau hauv” (H. C. Leupold, D.D., Exposition of Genesis, volume II, Baker Book House, 1985 edition, daim 637).

Lo lus “yeej yuav tsum” muaj ob nqe lus no thiaj uas rau kuv kaj siab lug los qhia nqe Vajluskub no. Yog lintawd kuv yuav muab plaub lub ntsiab lus coj los siv qhia rau nej los ntawm Vajluskub tshooj no.

I. Ib, tshooj no hais tias kev ntseeg yuav tsum muaj kev sim siab.

Nqe ib hais li no “Tau ib ntus tom qab no, Vajtswv txawm sim Anplahas siab” (Chivkeeb 22:1). Lo lus “sim siab” raws li lub ntsiab lus ntawm lus Henplais txhais tau tias “txhob txwm sim” (phau Strong). Dr. McGee hais tias, “Lo lus sim siab yog ib los lus hais tau muaj ceem. Yakaunpau thiaj li hais nyob rau phau Vajluskub Yakaunpaus tias, Vajtswv yuav tsis sim leejtwg siab los ntawm tej yam phem. Vajtswv sim yog yam coj los sim txog peb txoj kev ntseeg. Vajtswv thiaj li sim Anplahas” (J. Vernon McGee, Th.D., Thru the Bible, Thomas Nelson Publishers, 1981, volume I, daim 90).

Nqe Vajluskub no hais txog plaub yam tseemceeb uas Vajtswv coj los sim Anplahas. Txhua yam Vajswv sim Anplahas ntawd puas leej hais txog yam ua hlub tshaj plaws. Ib, nws raug hu kom tawm ntawm nws tsev neeg lub teb lub chaw (Chivkeeb 12:1). Ob, Nws raug cai tawm ntawm Lauj uas yog nws tug tub xeeb ntxwv (Chivkeeb 13:1-18). Peb, Nws raug hu kom khiav tawm ntawd nws tug tub uas yog Ixamayees (Chivkeeb 17:17, 18). Plaub, yog zaum uas nws raug hu kom muab nws tug tub Ixaj coj mus tua hlawv fij rau Vajtswv. Arthur W. Pink hais li no,

      Cov ntseeg Vajtswv lub neej yog lub neej uas nyob rau txoj kev sim siab, tsuas muaj ib yam nyob rau hauv xwb yog txhim kho cov ntseeg tug yam ntxwv. Qhov kev sim siab loj zoo ib yam li Anplahas. Nws raug sim ntau zaug, nws tseem nyob qhov ntawd. Yam Vajtswv xav tau yog “Metub, cia li muab koj lub siab rau kuv” (Pajlug 23:26). Tsis yog peb tej kev txawj ntse, peb lub peev xwm, peb tej nyiaj, tiamsis yog peb lub siab, yog yam Vajtswv xav tau uantej. Thaum peb los ua raws li qhov Vajtswv dej siab lawm, nws txhais tes tau npaj ib yam zoo pub rau peb, yog qhov pauj txog yam uas peb ua los ntawm lub siab dawb siab zoo, Vajtswv xav tau yam tseeb uas yog nyob hauv peb lub siab, tsis yog los ntawm peb tug nplaig. Qhov no yog yam uas Nws coj los siv rau Anplahas (Arthur W. Pink, Gleanings in Genesis, Moody Press, 1981 edition, daim 226).

Yeej yuav tsum muab ib yam kev sim sia loj nyob rau thaum peb los pib tshiab tshiab, thaum ib tug neeg twg hnov Vajtswv Txojlus thawj zaug. Tswv Yexus hais li no, “Ib yam nkaus lintawd, tug uas tsis tso txhua yam ua nws muaj tseg, tug ntawd ua tsis tau kuv tug thwjtim” (Lukas 14:33). Qhov no yog txhais tau hais tias koj yuav tsum xav tau Tswv Yexus uantej. Qhov kev txhaum ua koj nyiam yuav tsum tso tseg. Txhua yam khoom hauv ntiajteb uas koj yog koj tug yuav tsum cia rau qhov ob. Kev hais lus qab zib dag ntxias yuav tsum tso tseg. Koj yuav ua haujlwm rau tej yam no thiab ua ib tug ntseeg rau tib lub sijhawm tsis tau! Tej tug yuav hais tias, “qhov no ua rau kuv tej haujlwm puas tsuaj.” Tswv Yexus hais li no “Nej yuav muab nyiaj thiab Vajtswv saib hlob tib yam nkaus tsis tau” (Lukas 16:13). Jesus hais tias, “Yog leejtwg xav nrog kuv mus, tug ntawd yuav tsum tswj nws lub siab thiab niaj hnub kws nws tug ntoo khauglig nrog kuv mus” (Lukas 9:23). Qhov no lauj yog yam uas ua teebmeem rau ntau tug. Lawv xav los ua ib tug ntseeg Vajtswv thiab muaj ib puas tsav yam hauv ntiajteb. Lawv xav tau kev cawmdim los ntawm uas tsis kam hloov lawv lub neej. Lawv xav hloov dua siab tshiab thiab khaws tej yam kev txhaum cia rau tib lub sijhawm! Qhov no yeej ua tsis tau lintawd! Ua li ntawd tsis tau! Nov yog tej yam ua tsis tag nug li, thiab yog yam ua nyob tsis tau uake! “Ib yam nkaus lintawd, tug uas tsis tso txhua yam ua nws muaj tseg, tug ntawd ua tsis tau kuv tug thwjtim” (Lukas 14:33).

Qhov no puas zoo ib yam li Anplahas ntsib nyob rau saum roob Mauliyas? Vajtswv sim Anplahas. Nws puas tau tso tes haujlwm no tseg vim nws yuav plam yam uas nws hlub tshajplaws hauv ntiajteb – yog nws ib leeg tub? Vajtswv hais tias, “Koj cia li coj koj tib leeg tug Ixaj uas koj hlub tshajplaws, mus rau pem roob Mauliyas. Koj cia li muab nws tua hlawv fij pub rau kuv saum lub roob ntawd” (Chivkeeb 22:2). Qhov no yog ib qhov kev sim siab uas koj los yuav ntsib thiab. Qhov ntawd yog cia li coj tej kev txhaum uas koj nyiam heev kawg nkaus tuaj hlawv fij rau Vajtswv. Koj ua puas tau lintawd? Yog koj ua tsis tau tsis muaj hnub koj yuav ua tau ib tug ntseeg tiag tiag. Yog tseem tuav kev txhaum cia tsis muaj hnub uas koj yuav hloov dua siab tshiab tau – tsis muaj hnub! tsis muaj hnub! tsis muaj hnub! Au, thov zaj nkauj qub qub no pab koj qhov kev thov Vajtswv.

Tswv Yexus saib saum nws lub zwm txwv los,
   Thiab pab kom kuv fij tiav tag nrho;
Kuv tso txhua yam ua kuv pab tso tseg,
   Ntxhuav kuv kom dawb huv li cov dausxib daws npu…
   muab qhov phem tso thiab tshem pov tseg huv si;
   Ntxhuav kuv kom dawb huv li cov dausxib daws npu…
(“Whiter Than Snow” by James Nicholson, 1828-1896).

II. Ob, tshooj no hais txog Vajtswv qhov kev hlub.

Sim xav txog Anplahas qhov kev mob siab uas yuav tsum muab Ixaj uas yog nws tug tub uas hlub tshajplaws tua fij rau Vajtswv!

“Koj cia li coj koj tib leeg tub…uas koj hlub tshajplaws…koj cia li muab nws tua hlawv fij…” (Chivkeeb 22:2).

Arthur W. Pink hais tias, “Qhov no yog ib qhov nyob rau Vajluskub Qub uas qhia peb pom mus txog qhov Vajtswv uas tsis yog Vajtswv Vajljeetub xwb, tiam sis tseem hais txog Vajtswv uas yog Vajleejtxiv. Qhov no [tseemceeb tshaj plaws nyob hauv Vajluskub qub] lub sijhawm no peb paub txog Leejtxiv lub siab. Qhov no yog qhia rau peb paub txog Leej txiv lub siab uas nyob rau ntawm roob Kaulaskauthas” (Pink, tib phau daim 222).

Nyob rau Chivkeeb tshooj nees-nkaum ob peb pom txog qhov uas Vajtswv mob nws lub siab.

“Nws…tsis khuv xim nws ib leej tub, tiam sis tseem muab pub rau peb sawvdaws thiab” (Loos 8:32).

Pink hais tias, Au! Vajtswv tug Ntujplig ci li nyob rau cov khoom ua tau fij thiab tug neeg ua fij [zoo li] qhov ua [Anplahas] thiab [Vajtswv Vajleejtxiv] – ‘koj leej tub’ – ‘koj ib leej tub’- ‘tug uas koj hlub’!...qhov no yog lub ntsiab lus tseemceeb nyob rau Chivkeeb tshooj 22. Nyob rau tshooj no Anplashas tseemceeb tshaj dua Ixaj…qhov ntawd yog [hlub] uas tawm los ntawm Leej txiv lub siab [yog] qhov qhia tau meej tshajplaws” (Pink, tib phau). Qhov ntxiv tu siab thiab nyuaj siab ua Anplahas muab qhia rau peb pom txog qhov qhia Vajtswv Vajleejtxiv lub siab thaum Tswv Yexus raug ntsia saum ntoo Khaublig, qhov no yog qhia txog tug uas yog txiv.

“Vim yog Vajtswv hlub neeg ntiajteb nws thiab los tso nws ib leeg tub, yog leej twg ntseeg yuav tsis tuag, tiam sis yuav tau txoj siab ntev dhawv ib txhi” (3:16).

Nqe Vajluskub no yog qhia txog kev sim siab ntawm seem kev ntseeg, thiab Vajtswv Vajleetxiv qhov kev hlub. Tseem tshuav ntxiv thiab, vim Vajluskub tshooj no qhia ntau yam nyob rau hauv.

III. Peb, tshooj no qhia txog Yexus mloog lus txog rau qhov uas yuav tsum tuag.

“Ixaj nug hais rau Anplahas tias, kuv pom koj muab hluav taws thiab taws, tiamsis tug menyuam yaj uas yuav coj mus tua hlawv fij nyob qhov twg? Anplahas teb hais tias, Vajtswv yuav muab ib tug menyuam yaj rau wb, ces nkawd ob txiv tub txawm uake taug kev mus lawm. Thaum nkawd mus txog rau ntawm qhov chaw ua Vajtswv qhia rau Anplahas lawm, Anplahas thiaj li teeb tau ib lub thaj thiab muab nws tso saum lub thaj ntawd. Nws thiaj muab nws tug tub pav thiab coj mus tso rau saum taws, saum lub thaj. Ces Anplahas txawm khaw nkaus riam los yuav nkaug Ixaj” (Chivkeeb 22:7-10).

Peb puas pom qhov ua Ixaj mloog lus thiaj yeem mus rau qhov chaw uas nws yuav tsum raug tua? Ixaj yog tug yeej yam ua zoo ib yam li qhov Tswv Yexus tau ua. Ixaj mloog lus thiab yeem tuag, zoo li Tswv Yexus tau ua thiab. Yaxayas qhia tias, Tswv Yexus, “Nws raug tsim txom thiab ntxho siab kawg li ntawd los nws tsis hais dab tsi zoo li tug menyuam yaj yuav raug coj mus tua” (Yaxayas 53:7). Ixaj tsis tau tiv thaiv nws tug kheej dabtsi rau lub sijhawm Anplahas nte nws “Thiab muab tso rau saum lub thaj” (Chivkeeb 22:9). Thaum pivlaj nug Yexus , “tus tswvxeev xav tsis thoob, xyov yog ua li cas Yexus thiaj tsis teb” (Mathais 27:14). Thiab Yaxayas hais tias, “nws raug yuam thiab ntxho siab kawg li ntawd los nws tsis hais dab tsi zoo li tug menyuam yaj yuav raug coj mus tua” (Yaxayas 53:7).

Peb tseem pom tias Ixaj tseem pab kwv taws thiab. Nyob rau Chivkeeb qhia li no, “Anplahas muab cov taws uas yuav hlawv khoom fij rau Ixaj kwv, Anplahas nqa riam thiab hluavtaws. Cev nkawd txawm mus rau pem roob lawm” (Chivkeeb 22:6). Peb kuj pom txog qhov Tswv Yexus kws nws tug ntoo Khaublig mus rau tom qhov chaw ua lawv ntsia nws rau saum ntoo Khaub lig! Kom peb paub tias, “Nws txo hwjchim thiab ua raws li Vajtswv lub siab nyiam, txawm yog neeg muab nws ntsia rau saum ntoo Khaublig” (Filipis 2:8).

“Tus neeg uas quaj ntsuag,” yog nws lub npe
   Yog Vajtswv Leejtug uas tau nqi los
Los coj tug neeg txhaum rov qab los!
   Halelusya! Rau peb tug Cawmseej!”
(“Hallelujah! What a Saviour!” tug sau Philip P. Bliss, 1838-1876).

Tseem tshuav ib qhov ntxiv.

IV. Plaub, tshooj no qhia tias Tswv Yexus tuag theej tug neeg txhaum.

Anplahas tau tsa riam yuav muab nws tug tub uas yog Ixaj tua. Qhov Anplahas ua lintawd yogi yam ua nws thiab koj thiab kuv tsis txau ntseeg kiag li, thaum peb los nyeem txog nqe Vajluskub no. Anplahas ntseeg hais tias kev fij neeg yog ib yam txhaum. Los txog rau tam sim no los qhov muab neeg tua fij ntawd yeej tsis nyob hauv nws lub siab kiag li. Nws twb ntsib thiab hlas dhau ntau qhov kev sim siab los lawm. Ib, nws raug hu kom tawm ntawm nws tsev neeg uas nyob hauv lub nroog Aws uas nyob rau Chadis. Nws yuav tsum khiav tawm ntawd nws tsev neeg. Qhov yog ib yam kev sim siab muaj tseeb rau Anplahas. Qhov no ib txhia uas tsis ntseeg yuav hais tias yog mus ntseeg Vajtswv zoo li no, tug ntseeg vwm lawm los yog licas. Kuv totuab txog qhov uas Anplashas tusiab uas yuav tau ncaim nws tsev neeg. Qhov kev sim siab txuav ntxiv yog nws yuav tsum ncaim tug tub xeeb ntxwv uas yog Lauj. Vim Lauj yog tib tug nws tug neeg uas yog nws tsev neeg lawm xwb. Lauj mus nyob rau lub nroog Saudoos. Qhov peb nws tug tub uas yog los ntawm tug poj niam uas yog Hagar. Vim nws yeej hlub nws tug tub uas yog Ixamayees, thiab tsis xav kom ob tug sib ncaim mus. Anplahas quaj rau Vajtswv hais tias, “Thov kom koj cia li foom koobhmov rau Ixamayees. Tamsim no Anplahas los rau qhov kev sim siab uas loj tshajplaws yog, yog plaub uas loj tshajplaws hauv nws lub neej – yog Vajtswv hais kom nws yuav tsum muaj Ixaj tua fij! Anplahas yeej tsis totaub txog tej yam no kiag li. Vim yog Vajtswv hais rau nws tias, “Ixaj yog lub hauv paus ntawm nws cov xeejleej xeeb ntxwv lawm tom ntej” (Chivkeeb 21:12). Anplahas yeej tsis totaub txog qhov uas nws yuav tsum tua nws tug tub uas yog qhov koobhmoov uas nws tau txai los ntev. Tiamsis vim yog Anplahas muaj kev ntseeg ruaj thiab khov, thiab ntseeg tias, “Vajtswv yeej yuav tsa nws sawv, txawm yog hauv txoj kev tuag: (Henplais 11:19).

Koj yuav pom tau hais tias, txhua zaug uas muaj kev sim siab Vajtswv yeej ntxiv kev ntseeg rau hauv, thiab qhov kev ntseeg ntawv loj hlob thiab ruaj khov tuaj. Muaj ntau zaug nyob rau kuv lub neej, kuv xav tias yuav tsis ua ib tug ntseeg ntxiv mus lawm. Lub sijhawm no yog thaum uas muaj tej yam tsis raws li siab xav thiab raug sim siab yam loj kawg nkaus. Tiam sis yog muab tig rov los saib dua qhov Vajtswv sim ntawd vim yog Nws muaj lub homphiaj zoo. Kuv yuav tsis muaj hnub no yog Vajtswv tsis muab kev hlub rau kuv kom hla dhau tej kev sim siab tsis zoo ntawd. Qhov no los zoo tib yam li Anplahas raug thiab.

Tiam sis tam sim no, thaum Anplahas thau riam thiab yuav nkau nws tug tub, lub sijhawm ntawd Vajtswv hu tawg ntho tias,

“Tug tim tswv hais tias tsis txhob tua tug tub ko thiab tsis txhob ua licas rau nws hlo li. Nws hais ntxiv tias, nim no kuv paub tias koj yeej mloog lus thiab hwm Vajtswv heev, rau qhov koj tsis khuvxim koj tib leeg tub, koj zoo siab hlo coj tuaj pub rau kuv” (Chivkeeb 22:12)

Ua ntej ntawd Vajtswv yeej paub tias Anplahas yeej hwm Vajtswv, tiam sis hauv neeg tsev thiab Ixaj kub tsis paub txog qhov no thiab – txog rau thaum nws yeem muab tug tub los tua fij rau Vajtswv. Yog li ntawd Yakaunpaus thiaj li hu Anplahas tias, “ncajncees vim yog tes dej num” (Yakaunpaus 2:21). Nws qhov kev ntseeg ua rau kom nws ua tau haujlwm zoo. Qhov no thiaj ua rau Yakaunpaus hais tias, “Yog nej tsis ua ib qhov haujlwm tshwm, ces nej txoj kev ntseeg twb tuag lawm” (Yakausnpaus 2:17). Anplahas muaj peevxwm khav txog nws txoj kev ntseg vim qhov nws ua tau haujlwm zoo, thiab qhov uas nws mloog Vajtswv los ntawm yeem muab nws tug tub Ixaj tua fij rau Vajtswv.

Tiam sis tos mentsi tso! Qhov no yog qhov ua rau kev pheej tsis totaub rau yav tag los thaum kuv los nyeem txog tshooj no. Kuv tsis totaub txog qhov ua muab tug yaj los hloov Ixaj qhov chaw, vim yog peb nyeem yeej hais li no,

“Anplahas tig hlo saib ib npuag ncig, nws pom ib tug laug yaj kub dai ntawm ib xyuv hmab. Anpahas thiaj li muab lo tua hlawv fij rau Vajtswv hloov nws tug tub chaw” (Chivkeeb 22:13).

Qhov no yog qhia txog qhov Tswv Yexus los muab nws tug kheej fij theej peb qhov chaw zoo li tug menyuam yaj. Dr. Leupold pab rau kom peb totau meej nws tau hais li no tias, “Yam tsawg tshaj yog muab ob yam ua yeej yuav tsum ua tau” rau lub sijhawm los qhia txog Vajtswv Txojlus. Kuv thiaj li pom tias muaj plaub yam.

Ixaj tseem piv txog ib tug neeg txhaum thiab, yuav tsum raug txiv txim kom raws li Vajtswv Txoj cai, uas yog tug neeg txhaum yuav tsum tuag. Muaj tseeb, Ixaj yeej yog neeg txhaum, zoo li txhua tug neeg. Thiab muaj tseeb “lub nqi zog ntawm kev txhaum yog kev tuag” (Loos 6:23). Tiam sis tseem tshuav ib yam zoo thiab yog muaj saib dua lwm saj! Ixaj yog ib tug neeg txhaum uas yuav tsum tuag tiam sis Vajtswv muab tug yaj los tuag theej nws qhov chaw, ua Anplashas coj los “muab hlawv…fij theej nws tug tub” (Chivkeeb 22:13). Vajluskub Tshiab qhia tias, “Tswv Yexus tuag rau peb txoj kev txhaum” (1 Kaulithaus 15:3). Thiab Petus tseem hais tias,

“Rau qhov Yexus Khetos tuag tib zaug xwb, nws ua lintawd thiaj li coj tau peb mus cuag Vajtswv” (1 Petus 3:18).

Nyob rau Chivkeeb 22:14. Anplahas thiaj tis npe rau qhov chaw ntawd hu ua “Yehauvas-Yijles,” txhais taus hais tias, “Tug Tswv npaj tseg.” Vajtswv tau npaj Tswv Yexus, tuag theej peb qhov chaws zoo tug ris koj lub txim, zoo li Nws npaj tug menyuam yaj los tuag theej Ixaj qhov chaw! Cia siab rau Yexus thiab cia nws tuag theej koj qhov chaw thiab them lub nqi zog ntawm txoj kev txhaum saum tug ntoo Khaublig! Kuv thov Vajtswv kom koj khiav tawm ntawm txoj kev txhaum los cua Tswv Yexus rau tamsim no. Nws tuag theej koj qhov chaw, zam koj lub txim, thiab coj koj mus cuag vajtswv!

Tej zaud koj yuav ntshai txog qhov koj yuav tsum tau hloov ntau yam thaum koj los cia siab rau Yexus. Yog koj hla tsis dhau qhov kev sim siab no, tsis muaj hnub uas koj yuav dim! Koj yuav tsum sawv tawm tsam qhov kev ntshai ntawd thiab los cuag Tswv Yexus yam zoo sia siab hlo. Tsis txhob ua ob lub siab! Cia li txav los rau ntawm Tug Cawmseej ntawm txoj kev ntseeg. Nws yuav cawm koj dim ntawm Vajtswv qhov kev chim, thiab qhov kev rau txim rau txoj kev txhaum. Tswv Yexus yuav ntxuav koj lub txim los ntawm Nws cov ntshav. Nws tuag saum tug ntoo Khaublig theej koj thiab them lub nqi zog ntawm txoj kev txhaum, koj yuav tsis raug txim mus ib txhi.

Yog koj xav nrog peb tham txog qhov kev ua ib tug ntseeg tseeb, thov sawv mus lawm tom qab thaum peb tseem hu zaj nkauj tshooj xya no. Dr. Cagan yuav coj nej mus rau lwm qhov chaws uas tsis muaj neeg peb thiab yuav teb tau nej cov lus nug thiab thov Vajtswv pab. Cia li mus tam sim no. Dr. Chan thov los coj peb thov Vajtswv pab rau cov uas tau sawv mus ntawd. Amees.

(XAUS COV LUS QHUAB QHIA)
Koj mus nyeem Dr. Hymers cov lus qhuab qhia txhua lub lim tiam nyob rau Internet ntawm
www.realconversion.com qheb mus rau “Qhuab qhia ua lus Hmoob.”

Koj sau email rau Dr. Hymers rau ntawm rlhymersjr@sbcglobal.net – lossis sau ntawv
xa rau nws raws qhov chaw nyob no P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Lossis hu
xovtooj (818)352-0452.

Nyeem Vajtswv Txojlus yog Mr. Abel Prudhomme: Chivkeeb 22:1-13.
Hu nkauj tshwjxeeb yog Mr. Benjamin Kincaid Griffith:
“He Bought My Soul” (Stuart Hamblen, 1908-1989).


TXHEEJ TXHEEM

KEV FIJ YIXAJ

(QHIA NYOB RAU PWM 70 HAUV CHIVKEEB)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Tau ib ntu tom qab no Vajtswv txawm sim Anplahas siab. Vajtswv hu ‘Anplahas!’ Anplahas teb hais tias, kuv nyob ntawm no. Vajtswv hais tias, koj cia li coj koj tib leeg tub Ixaj uas koj hlub tshaj plaws mus lawm peb tebchaws Mauliyas. Koj cia li muab nws tua hlaw fij pub rau kuv saum lub roob uas kuv yuav qhia rau koj” (Chivkeeb 22:1-2).

(Chivkeeb 22:10-13)

I.   Ib, tshooj no hais txog kev ntseeg yuav tsum muaj kev sim siab,
Chivkeeb 12:1; 13:1-18; 17:17, 18; Pajlug 23:26;
Lukas 14:33; 16:13; 9:23.

II.  Ob, tshooj no hais txog Vajtswv qhov kev hlub, Loos 8:32; Yauhas 3:16.

III. Peb, Nqe lus no qhia txog Yexus mloog lus txog qhov uas yuav tsum tuag,
Chivkeeb 22:7-10; Yaxayas 53:7; Mathais 27:14; Chivkeeb 22:6;
Filipis 2:8.

IV. Plaub, tshooj no qhia tias Tswv Yexus tuag theej tug neeg txhaum.
Chivkeeb 17:18; 21:12; Henplais 11:19; Chivkeeb 22:12;
Yakaunpaus 2:21, 17; Chivkeeb 22:13; Loos 6:23;
I Kaulithaus 15:3; I Petus 3:18; Chivkeeb 22:14.