Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




PlAU LUB SUAB QUAJ HAUV TUBTUAG TEB

FOUR CRIES FROM HELL
(Hmong)

Tus qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Bavtiv (Baptist) nyob rau lub nroog Los
Angeles.Vajtswv hnub yav tsaus ntuj hnub tim 5, lub yim hli ntuj xyoo 2012
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Evening, August 5, 2012

“Nws tsa qhov muag ntsia saud, nws pom Abrahas nyod deb deb thiab pom Lasxalaus nyob rau ntawm nws ib sab. Thiab nws quaj haistias…” (Lukas 16, 23, 24).


Cov lus qhuab qhia no yog muab los ntawm phau ntawv hais txog “Taug kev mus rau Tubtuag Teb” tug sau yog Dr. W. Herchel Ford, nyob rau nws cov lus qhuab qhia Kev cawmdim thiab kev tu lwm tug, qhov chaw nyob Zondervan Publishing House, xyoo 1971.

Qhov nov yog hais txog tug neeg uas nyob rau Tubtuag teb. Nws tau ntsib kev txom nyem loj tshajplaws uas tsis tau ntsib dua los kiag li. Qhov uas peb paub tau yog qhia hias tias “Nws quaj qw.” Yog txahais tau haistias nws lub suab tau “quaj tawm los.”

Yog peb muaj peevxwm mus tau rau hauv Tubtuag teb rau lub sijhawm yav tsaus ntuj no, peb yuav hnov saum txhiab lub suab quaj qw nyob rau Tubtuag teb, quaj qw thiab (lawv) tom hniav qees” (Mathais 13:42). Cia peb muab peb lub siab nqis mus lawm hauv Tubtuag teb kom mus pom thiab hnov cov neeg uas nyob rau hauv cov nplaim hluavtaws lub suab quaj qw.

I. Thawj lub suab, peb hnov Ka-ees quaj qw, “Kuv lub txim hnyav tshaj qhov yuav ris tau lawm.”

Nws quaj tag quaj thiab, “Kuv lub txim hnyav tshaj qhov yuav ris tau lawm.” (Chivkeeb 4:13). Yog vim licas Ka-ees thiaj poob rau cov nplaim taws hauv Tubtuag teb? Tsis yog vim qhov nws tau tua neeg. Mauxes los kuj tau tua neeg, tiamsis nws nyob ntuj Ceebtsheej. Davis los tau tua neeg, tamsim no kuj nyob rau ntuj Ceebtsheej. Xibhwb Povlauj los kuj tau tua neeg nws kuj tau mus nyob rau ntuj Ceebtsheej. Yog vim licas Ka-ees thiaj poob rau Tubtuag teb nyob rau cov nplaimtaws uas cig tsis muaj hnub tuag, “Kuv lub txim hnyav tshaj qhov yuav ris tau lawm”? Yog vim licas Ka-ees poob rau Tubtuag teb, lwm tug uas tua neeg ib yam nws ho nyob rau ntuj Ceebtsheej?

Ka-ees poob rau Tubtuag teb vim nws tsis lees cias Tswv Yexus cov ntshav los ntxuav nws. Txhua yam nws nqa tuaj fij tsis muaj ntshav nyob rau hauv. Nws siv zoo ua zoo kom nws tau txais kev cawmdim. Tiamsim Vajtswv tsis txaus siab rau tej yam ua nws nqa tuaj fij rau Vajtswv ntawd. Vajtswv hais li no,

“Yog Tsis muaj ntshav yuav tsis muaj kev zam txim”
      (Henplais 9:22).

Tswv Yexus cov ntshav ntws saum tug ntoo khaublig yog them tug nqizog ntawm peb txoj kev txhaum, nws tau ntxhuav peb tej kev phem kom tawm mus. Ib txoj haukev uas yuav khiav tawm ntawm Tubtuag teb yog los rau ntawm Tswv Yexus cov Ntshav xwb. Tiamsis Ka-ees tau khavtheeb muab hlob uas rau nws tsis ntseeg txov cov Ntshav no. Qhov ntawd thiaj ua rau nws poob rau Tubtuag teb, thiaj ua rau nws quaj qw tag mus ib txhi hais tias “Kuv lub txim hnyav tshaj qhov yuav ris tau lawm.”

Muaj ib tug xibhwb tau hais txog kaum nqe kevcai uas yog nqe tsib, “yuav tsum hwm koj niam thiab koj txiv” (Khiavdim 20:12). Tug xibhwb no tabtom qhia txog lub txim ntawm txoj kev ntxub txiv. Muab peb tug tub hluas tau ua txhaum vim yog lawv tau ntxub lawv txiv. Muaj ob leeg tau rov mus tsev thiab thov kom ob tug txiv zam txim rau ob tug, thiab tau cog lus hais tias yuav ua ib tug neeg zoo. Tiam sis muaj ib tug, xubthawj nws tau los cuag Tswv Yexus thiab raug ntxhauv los ntawm Nws cov Ntshav tom qab ntawd mam mus thov kom nws txiv zam lub txim. Tug no tau txais kev cawmdim lawm, tiamsis ob tug ntawd tseem zoo li tug neeg uas ploj, thiab tsis tau txais kev zam txim. Yog vim licas? Vim yog, “tsis muaj ntshav yuav tsis muaj kev zam txim.”

Dabtsi yuav ntxuav tau kuv lub txim?
   Tsis muaj lawm tsuas yog Tswv Yexus cov ntshav xwb.
Dabtsi yuav ua rau kom kuv dawb huv?
   Tsis muaj lawm tsuas yog Tswv Yexus cov ntshav xwb.
(“Nothing But the Blood” by Robert Lowry, 1826-1899).

Muaj coob leej ntau tug xav dim ntawm txoj kev raug txim vim txoj kev txhaum los ntawm qhov uas tsis kam ua dabtsi. Lawv ntseeg zoo li Ka-ees – tsis muaj ntsav, tiamsis siv neeg lub peevxwm. Tug neeg uas hloov nws lub neej, uas tsis raug ntxhua los ntawm Tswv Yexus cov ntshav, yuav quaj qw nyob rau Tubtuag teb ib yam li Ka-ees, “Kuv lub txim hnyav tshaj qhov yuav ris tau lawm.”

Tsis muaj ib yam them tau nqi zog ntawm lub txim txhaum-
   Tsis muaj lawm, tsuas yog Tswv Yexus cov ntshav;
Tsis yog qhov zoo uas kuv tau ua los –
   Tsis muaj lawm , tsuas yog Tswv Yexus cov ntshav.
Au! Cov ntshav ntawd tau ntws nrho,
   Ua rau kuv dawb zoo li cov dauxib daunpu;
Raws li kuv paub tsis muaj lwm txoj kev lawm,
   Tsis muaj lawm, tsuas yog Tswv Yexus cov ntshav.

“Hauv tubtuag teb, nws tsa qhov muag ntsia rau saud, thiab quaj qw…” (Lukas 16, 23, 24).

II. Lub suab ob, peb hnov cov neeg nyob rau Nau-es tiam quaj qw, “Thov peb nkag rau hauv! Thov peb nkag rau hauv!”

Cov neeg uas nyob rau Nau-es tiam yog cov neeg txhaum uas tau yuamkev. Nau-es raug cawmdim vim txoj kev hlub thiab qhov txua lub nkoj loj los pab rau kom nws thiab tsev neeg dim rau lub sijhawm dej los nyab lub ntiajteb. Nau-es twb tshajtawm qhia kom lawv los npaj txua lub nkoj. Petus tug uas yog Tswv Yexus thwjtim tau hu Nau-es hais tias “Tug cev Vajtswv lus uas muaj kev ncajncess” (2 Petus 2:5). Tiamsis cov neeg ntawd tau luag Nau-es. Lawv tsis pom tau hais tias nag yuav los tau ua rau kom dej nyab lub ntiajteb. Tom qab ntawd, dej txawm los nyab, vim txhawv qhov ub qhov no puv zujzus. Dej nyab siab zujzus tuaj. Cov neeg uas tsis ntseeg ntawd txawm khiav mus rau tom Nau-es lub nkoj, khob qhov rooj nkoj thiab quaj qw “Thov peb nkag rau hauv! Thov peb nkag rau hauv!” tiamsis lub sijhawm lig rau lawv uas yuav nkag tau mus rau hauv lawm! Raws li Vajluskub Nau-es tau teb hais tias “Vajtswv yog tug kaw lub qhov rooj nkoj” (Chivkeeb 7:16) Vajtswv yog tug uas kaw qhov rooj nkoj, ua lub cim niav qhia tias tsis muaj leejtwg yuav qheb tau. Yog lintawd lig dhau qhov uas yuav los cawm cov neeg no lawm. Lawv thiajli tau tuag tag rau qhov dej nyab no.

Cov neeg no muab Vajtswv lub suab hu lawv laug cia ntev lawm. Lawv tau ua dog ua dig, uasi, thiab cia lub sijhawm dhau ib hnub dhau hnub. Lawv muab qhov qhov kev cawmdim tso pov tsev ntev lawm. Koj puas yog ib tug uas zoo li cov neeg ntawd thiab?

Tsis ntev dhau los no, kev tau mus qhia ib pab neeg thajtsam li 200 leej. Tsuas muaj plaub txog rau tsib tug neeg xwb uas tau txais kev cawmdim. Tiamsis feem coob ntawd mus mob siab rau lawv tej kev hla kev luam, kev uasi, kev lom zem. Qhov no yog daim duab qhia txog neeg hauv ntiajteb no yeej zoo lintawd. Peb qhia Vajtswv txojlus rau lawv, Peb ceebtoom rau lawv. Peb qhia lawv txog kev cawmdim hauv Tswv Yexus. Tiamsis feemcoob lawv yeej ua lawv li lawv zaj xwb, lawv yeej tsis cia siab rau Tug Cawmseej kiag li. Lawv hnov qab lawm haistias “Txhua tug neeg puas leej yuav tuag ib zaug thiab tom qab ntawd Vajtswv yuav txiav txim rau lawv” (Henplais 9:27). Yog koj tuag los ntawm qhov uas tseem tsis tau raug cawm los ntawm Tswv Yexus, tsis ntev koj yuav poob mus rau Tubtuag teb, mus quaj qw nrog rau cov neeg uas nyob rau Nau-es tiam “Thov peb nkag rau hauv! Thov peb nkag rau hauv!” Thaum koj twb mus nyob rau Tubtuag teb lawm txhua yam yuav lig rau koj. Lub qhov rooj ntawm txoj kev cawdim tau kaw rau koj mus tag ibtxhi.

“Hauv tubtuag teb, nws tsa qhov muag ntsia rau saud, nyob txomnyem ntsuav…thiab quaj qw…”

III. Lub suab peb, we hnov Yudas lub suab quaj “Kuv tau ntxeev siab
rau Tug neeg dawbhuv lawm.”

Cia peb lub siab mus kom tob lawm hauv Tugtuag teb, peb thiaj hnov Yudas lub suab quaj qw tsis tseg tsis tu, “Kuv tau ntxeev siab…rau tug neeg dawbhuv lawm” (Mathais 27:4).

Tswv Yexus tau xaiv tug txiv neej no los ua ib tug ntawm kaum ob tug thwjtim. Yudas tau nrog Nws nyob nyob uake tau peb lub xyoos. Nws yeej hnov Tswv Yexus cov lus qhuab qhia. Nws yeej pom Tswv Yexus ua txijci tseemceeb. Ntawm kaum ob leeg thwjtim ntawd, nws tseem tuav tes dej num uas yog tug saib xyuas seem nyiaj txiag. Qhov nws poob rau hauv Tubtuag teb vim nws tseem nyob rau qhov uas tsis tau raug cawm kom dim.

Koj muaj peevxwm mus pehawm Vajtswv tau txhua lub limtiam, mus koom rooj txhawb siab, thiab pab haujlwm ntau yam, los koj tseem yog tug neeg uas suav tias ploj lawm. Koj ploj vim koj tsis tau los cia siab rau Tswv Yexus, tsis tau hloov dua siab tshiab kiag li. Vajtswv thiaj yog tug yuav hloov koj lub siab. Ntawm Koj yuav tsum tau yug dua tshiab.

Tiamsis Yudas tau hlub nyiaj txiag tshaj txog qhov uas nws yeem muab nws tug ntsujplig mus pauv qhov ntawd. Tej nyiaj txiag nws tau los ntawd yeej ua tsis tau kom nws muaj kev kajsiab kiag li. Nws thiaj muab cov nyiaj uas ua rau kom nws ntxeevsiab rau Tswv Yexus ntawd cuam pov tseg. Tiamsis lub sijhawm no twb lig rau nws lawm. Vajtswv twb muab nws tso pov tseg lawm. Nws thiaj tau mus dai cajdab tuag, mus rau Tugtuag teb. Kuv tau hnov nws lub suab quaj qw nyob rau hauv cov nplaim taws, “Kuv tau ntxeev siab rau Tug neeg dawbhuv lawm! Kuv tau ntxeev siab rau Tug neeg dawbhuv lawm!” Yudas ntxim hnyos yuav tsum raug cawm, tiamsis tamsim no lig mus tag ibtxhi lawm.

“Hauv tubtuag teb, nws tsa qhov muag ntsia rau saud, nyob txom nyem ntsuav…thiab quaj qw…”

IV. Lub suab plaub, peb hnov Vajntxwv Akipas quaj qw, “Kuv twb yuav luag los ntseeg Yexus.”

Nws quaj qw hais tias, “Yuav luag! Yuav luag! Yuav luag!” Tamsim no nws tsis yog Vajntxwv lawm. Xibhwb Povlauj tau tshajtawm rau nws. Tiamsis nws tsis lees yuav Tswv Yexus, nws muab qhov no laug cia ntev ua rau lig lawm.

Peb hnov txog Vajtswv txoj lus xwb yeej tsis tau txaus. Txawm hauv peb lub siab twb ntseeg Vajtswv cov lus no lawm los yeej tseem tsis tau txaus. Koj yuav tsum txo hwjchim muab koj tug kheej zwm rau Tswv Yexus, cia siab rau Nws, thiaj li yuav dim. Vajntxwv Akipas yuav luag los ntseeg thiab cia siab rau Tswv Yexus xwb. Tiamsis nws muab qhov no tso tseg cia ntev thiab ntev ua rau lig lawm. Kuv yeej pom ntau tug neeg uas coj ib yam li ntawd muab laug cia ib xyoo dhau ib xyoo. Thaum lawv mloog Vajtswv txoj lus kuj rau siab mloog kawg, tej tug tseem txog qhov uas quaj kiag thiab. Tiam sis tom qab ntawd tau muab tej lus nov rho tawm tag, tsis nco txog txoj kev cawmdim kiag li lawm. Akipas ntxim hnyo tau txais kev cawmdim, tiamsis tamsim no lig mus tag ib txhi lawm. Zoo li kuv hnov nws lub suab quaj qw hauv Tubtuag teb, “Yuav luag! Yuav luag! Yuav luag!” Nws nyob rau cov nplaim hluavtaws uas cig mus tag ib txhi.

“Yuav luag” los ntseeg rau tamsim no;
    “Yuav luag” txais yuav Yexus;
Zoo li tamsim no muaj ib cov ntsujplig hais tias,
    “Mus, Vajntsujplig, cias li mus rau koj txoj kev,
Yog Hnub twg lub sijhawm zoo lawm
   Mam tig los hu nrhiav koj.”

“Yuav luag,” lub caij sau qoobloo kuj dhau lawm!
    “Yuav luag” kev txiam txim zaum kawg kuj tau los lawm!
“Yuav luag” tsawv tau; yuav luag tau” tiamsis kuj plam lawm!
   Tusiab, tusiab kawg, tsuag yog txoj kev iab siab xwb lawm xwb,
“yuav luag tau” – tiamsis kuj plam lawm.
    (“Almost Persuaded” by Philip P. Bliss, 1838-1876).

Koj los kuj zoo ib yam nkaud, yuav luag tau twb tiag. Koj sim hais hauv koj lub siab hais tias, “Ib hnub tomntej kuv mam cia siab rau Yexus. Cia lwm zaug tso kuv mam los cuag Yexus, thiab kom nws muab nws cov ntshav ntxuav kuv.” Yog ib yam ua tsis zoo kiag li rau lo lus “cia rau lwm hnub” Dabntxwnyoog yeej hais rau kom koj tos mentsis tso. Dabntxwnyoog paub zoo tias nws yuav tsaws tau koj yog koj pheej tos thiab muab txoj cawmdim laug cia. Tiamsis muaj ib hnub txoj kev tuag yuav los caum cuag koj. Qhov koj npaj tsis txhij ntawd, yuav ua rau lub sijhawm lig rau koj mus tag ibtxhi. Zoo li kuv tau hnov Akipas lub suab quaj qw hauv Tubtuag teb “Yuav luag! Yuav luag! Yuav luag!”

Thov kom Vajtswv hlub koj, thaum lub sijhawm uas tseem muaj sijhawm no. Kuv thov Vajtswv kom koj cia li los cia siab rau Tswv Yexus los ntawm txoj kev ntseeg. Kuv thov Vajtswv kom koj tej kev txhaum raug ntxuav los ntawm Tswv Yexus cov ntshav rau lub sijhawm no, uantej Vajtswv yuav tso koj pov tseg, es koj yuav quaj qw,

“…hauv tubtuag teb, nws tsa qhov muag ntsia rau saud, nyob txomnyem… thiab quaj qw,”

“Yuav luag! Yuav luag! Yuav luag!

Tusiab kawm uas pom koj raug txiav txim yam tsis muaj kev hlub hlo li,
   Koj pheej tos thiaj ua rau Vajntsujplig tau ncaim mus lawm;
Lub suab quaj suab nyiav, thaum txoj kev tuag los caum cuag koj,
   Koj nyob tos, thiab muab lub sijhawm laug cia ntev dhau lawm.
(“If You Linger Too Long” by Dr. John R. Rice, 1895-1980).

Yog lintawd cia peb los thov Vajtswv kom koj los txais yuav Tswv Yexus nyob rau hmo no, koj tug ntsujplig thiaj yuav raug ntxuav los ntawm Tswv Yexus cov Ntshav! Kuv yuav los hu Dr. Rice zaj nkauj ib zaug ntxiv. Yog koj npaj ntxhij yuav los cia siab rau Tswv Yexus thiab txais yuav kev cawmdim, thov sawv mus lawm tomqab thaum kuv tseem tabtom hu nkauj. Dr. Cagan yuav los coj nej mus rau lwm qhov ua ntsiag to yuav muab lus qhia ntxiv thiab thov Vajtswv pub rau koj. Koj cia li mus thaum kuv tseem hu nkau.

Koj nyob tos yam ua dog ua dig, tsis lees yuav Nws li,
   Koj ua txhaum ua qia neeg los ntev, koj lub siab yuamkev loj heev;
Au, yog Vajtswv tos tsis tau, Vajtswv tau chim lawm,
   Yog Nws tsis hu koj ntxiv, kev txiav txim yuav poob rau koj,
Tusiab kawg koj raug txim yam tsis muaj kev hlub li
   Koj tos ntev ua rau Vajntsujplig tau ncaim lawm
Lub suab nyiav, thaum txoj kev tuag los caum cuag koj,
   Koj tau uasi, thiab muab lub sijhawm laug cia ntev lawm.

(XAUS ZAJ QHUAB QHIA NO)
Koj mus nyeem Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia nyob hauv Internet
tom www.realconversion.com. Qhib no “Hmong Lus Qhuab Qhia.”

You may email Dr. Hymers at rlhymersjr@sbcglobal.net, (Click Here) – or you may
write to him at P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Or phone him at (818)352-0452.

Nyeem Vajtswv Txolus uantej mloog lus qhuab qhia yog Dr. Kreighton L. Chan:Mathais 13:47-50.
Hu nkauj tshwjxeeb uantej mloog Vajtswv lus yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Yog koj laug lub sijhawm cia” (tus sau yog Dr. John R. Rice, 1895-1980).


TXHEEJ TXHEEM

PlAU LUB SUAB QUAJ HAUV TUBTUAG TEB

FOUR CRIES FROM HELL

Tus qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Nws tsa qhov muag ntsia saud, nws pom Abrahas nyod deb deb thiab pom Lasxalaus nyob rau ntawm nws ib sab. Thiab nws quaj haistias…” (Lukas 16, 23, 24).

(Mathais 13:42)

I.   Thawj lub suab, peb hnov Ka-ees quaj qw, “Kuv lub txim hnyav tshaj
qhov yuav ris tau lawm.” Chivkeeb 4:13; Henplais 9:22; Khiavdim 20:12.

II.  Lub suab ob, peb hnov cov neeg nyob rau Nau-es tiam quaj qw,
“Thov peb nkag rau hauv! Thov peb nkag rau hauv!” 2 Petus 2:5;
 Chivkeeb 7:16; Henplais 9:27.

III. Lub suab peb, we hnov Yudas lub suab quaj “Kuv tau ntxeev siab rau
Tug neeg dawbhuv lawm.” Mathais 27:4.

IV. Lub suab plaub, peb hnov Vajntxwv Akipas quaj qw, “Kuv twb yuav
luag los ntseeg Yexus.” Teshaujlwm 26:28.