Print Sermon

Lub homphiaj ntawm peb qhov Website no yog sau thiab cov yees ua duab rau txhua tug xibhwb thiab cov tshaj tawm nyob txawv tebchaws thoob plaws ntiajteb, tshwj xeeb rau cov tebchaws txom nyem uas tsis muaj tsev kawm Vajluskub.

Cov lus qhuab qhia no sau tawm los qhia thiab kaw ua duab qhia muaj txog li ntawm 1,500,000 lub khooputawj thiab muaj ntau tshaj 221 lub tebchaws rau ib xyoo twg, nej mus saib tau rau ntawm www.sermonsfortheworld.com. Saum puas tug neeg mloog thiab saib nyob rau YouTube. Tom qab ntawd cov neeg no kuj los saib peb qhov Website, YouTube coj neeg los rau peb qhov website, cov lus qhuab qhia no muaj txog li ntawd 46 hom lus thiab muaj neeg los nyeem txog li ntawd 120,000 lub khoopetawj nyob rau sau vam tug neeg los nyeem txhua hli. Cov lus qhuab qhia uas uas lus sau tsis txwv coj mus siv. Thov qheb ntawm no saib nej yuav pab nyiaj rau peb tshaj tawm Vajtswv Txoj Moo Zoo kom mus thoob plaws ntiajteb tau licas.

Txhua zaug nej sau ntawv rau Dr. Hymers, cov ntsoov qhia tias koj nyob lub tebchaw twg los sis nws teb tsis tau koj, Dr. Hymers li email yog rlhymersjr@sbcglobal.net.




TIAV LAWM LAUJ!

TETELESTAI!
(Hmong)

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

Qhia nyob rau pawg ntseeg Bavtiv (Baptist) nyob rau lub nroog Los Angeles.
Vajtswv hnub yav sawv ntxov uas yog hnub tim 5, lub yim hli ntuj xyoo 2012
A sermon preached at the Baptist Tabernacle of Los Angeles
Lord’s Day Morning, August 5, 2012

“Nws hais tias, tiav lawm lauj, ces Yexus txawm nyo hau ntshis thiab tu siav nrho tamsim ntawd” (Yauhas 19:30).


Yexus raug ntsia rau saum tug ntoo khaublig rau lub sijhawm cuajteev sawv ntxov. Cov neeg uas nyob rau qhov chaw ntawd ntsia ntsoov Nws thiab qw hais rau Yexus tias yog Nws yog Vajtswvleejtub tiag cia li nqis saum tug ntoo khaublig los.

Cov neeg uas dhau mus dhau los kuj tau qw rau Tswv Yexus hais tias “Koj hais tias koj yuav rhuav lub Tuamtsev, thiab peb hnub, Koj yuav rov uatau ib lub tshiab, yog Koj yog Vajtswvleejtub tiag, koj cia li pab kom koj dim thiab nqis kiag saum tug ntoo khaublig ko los” (Mathais 27:40).

Tom qab ntawd cov povthawj thiab cov xibhwb uas qhia Vajtswv tej kevcai thiab cov thawjcoj kuj ib yam li ntawd tias, Nws pab tau lwm tug; tiamsis ho cawm tsis tau nws tugkheej.

“Cov thawj ntawm cov povthawj thiab cov xibhwb uas qhia Vajtswv txoj kevcais puas leej thuam Yexus thiab hais tias, Nws cawm tau lwm tug, tiamsis ho pab tsis tau Nws, yog Nws yog cov neeg Ixayees tug Vajntxwv cia li nqis saum tug ntoo khaublig los, thiaj yuav ua rau peb ntseeg nws” (Mathais 27:41-42).

Uantej ntawd nom tswv Loos cov tubrog tau nplawm Nws, thiab muab koomom pos rau Nws ntoo, thiab rub Nws cov hwjtxwv, thiab tseem hais rau Nws kom cia li cawm Nws tugkheej nqis saum tug ntoo khaublig los.

“Cov tubrog thuam Nws, los rau ntawm nws, thiab muab cawv txiv hmab qaub rau nws haus, thiab hais tias, yog koj yog cov neeg Yudais tug Vajntxwv kuj cawm koj tug kheej” (Lukas 23:36-37)

Ob tug tubsab uas raug ntsia nrog Nws rau saum tug ntoo khaublig, ib tug nyob sab xis, ib tug nyob sab lauj los kuj hais kom Nws cia li nqis saum tug ntoo khaublig los thiaj qhia rau sawvdaws paub tias Nws yog Vajtswv Leejtub.

“Nws cia siab rau Vajtswv; cia Vajtswv cawm nws, yog nws yeej yog li qhov tau hais tias, kuv yog Vajtswv Leejtub. Ob tug tubsab los kuj thuam Yexus thiab” (Mathais 27:43-44).

Txawm lub sijhawm twb dhau mus lawm los muaj ib tug tubsab tseem pheej hais rau Nws hais tias, “Yog Koj yog Yexus Khetos tiag, cia li cawm Koj tug kheej thiab cawm peb” (Lukas 23:39).

Yog vim licas cov neeg no thiaj li qw lintawd, “Nqis saum tug ntoo khaublig los”? Yog vim licas sawvdaws thiaj li pom zoo uake lintawd? Cov povthawj, cov xibhwb qhia Vajtswv txoj kevcai, cov thawjcoj, cov pejxeem, nom tswv Loos cov tubrog, thiab txawm yog ob tug tubsab uas raug ntsia rau saum ntoo khaublig los kuj pom zoo li ntawd thiab, “yog Koj yog Vajtswvleejtub tiag, koj cia li pab kom koj dim thiab nqis kiag saum tug ntoo khaublig ko los” (Mathais 27:40). Kuv yeej ntseeg tau hais tias Dabntxwnyoog yog tug tshoov cov neeg no lub siab kom ua lintawd, thiab hais rau kom Yexus cia li cawm Nws tugkheej nqis saum tug ntoo khaublig los, “Koj yeej yuav tsis raug tej no li” (Mathais 16:22). Tswv Yexus tig mus hais Dadntxwnyoog hais tias “Niag dab Ntxwnyoog, koj cia li khiav tawm ntawm kuv mus” (Mathais 16:23). Dabntxwnyoog tseem qhia rau kom Petus cheem Tswv Yexus kom txhob mus rau saum tug ntoo khaublig. Yog lintawd peb thiaj li pom tau hais tias Dabntxwnyoog yeej tsis xav kom Yexus raug ntsia kiag li. Vim nws ntxub qhov kev raug ntsia ntawd thiab Tswv Yexus cov Ntshav heev. Dabntxwnyoog yeej paub zoo hais tias yeej tsis muaj ib tug neeg twg yuav raug cawm kiag li yog Yexus tsis tuag theej cov neeg txhaum no qhov chaw. Yog lintawd kuv thiaj li muaj cuabkav hais tias Dabntxwnyoog yog tug ntshoov cov neeg phem no lub siab kom lawv ua lintawd rau Yexus thiab hais tias, “Cawm Koj tugkheej, thiab nqis kiag saum tug ntoo khaublig ko los” (Malakaus 15:30).

Tiamsis ua Vajtswv tsaug uas Tswv Yexus tsis mloog cov niag neeg ntawd lus! Ua raws li qhov uas lawv hais ntawd, ntawm Tswv Yexus, yog ib qhov uas yoojyim kawg li. Nws yeej nqis tau saum tug ntoo khaublig los yam yoojyim kawg. Tiamsis, yog nws ua lintawd, yuav tsis muaj ib tug neeg twg yuav raug cawm tawm ntawm txoj kev rau txim rau lawv qhov kev txhaum, thiab yuav rau txiav txim poob rau dabteb mus tag ibtxhi!

Sawvntxov ntsia tos saum roob Kaulakauthas
   Cawmseej Yexus tau mus rau qhov ntawd;
Tuag rau saum ntoo khaublig cawm tug neeg txhaum
   Qhov chaw ntawd cawm tau neeg txhaum mus ibtxhi
Cawmseej Yexus! Cawmseej Yexus!
   Kuv tau pom nws nyob rau ntawm tug ntoo khaublig;
Tau raug mob thiab ntshav ntws los ntxuav kev txhaum
   Neeg dig muag, raug pov tseg, thiab tuag theej kuv!
(“Blessed Redeemer” by Avis Burgeson Christiansen, 1895-1985).

Tamsim no peb los xaus qhov uas hais txog Tswv Yexus raug ntsia rau saum ntoo khaublig. Thaum Nws tau haus cov kua txiv hmab qaub ntawm cov tubrog. Nws tau them peb txoj kev txhaum tag husi lawm. Lub sijhawm no Nws thiab li qw haistias,

“Tiav lawm lauj” (Yauhas 19:30).

Thiab Nws tau nyo hau ntshis thiab tu siav nrho tamsim ntawd.

Mathais, Malakaus thiab Lukas haistias Yexus tau quaj qw nrov nrov uantej Nws txoj siav tu. Tiamsis tsis qhia haistias cov lus uas Yexus hais ntawd yog dabtsi. Tsuas yog Yauhas thiaj lis hais tias Nws tau quaj qw nrov nrov hais tias “Tiav lawm lauj.” “Tetelestai” yog lo lus Kivliv (Greek) uas muaj nyob rau Vajluskub tshiab. Lo lus no txhais ua peb lo lus yog “tiav lawm lauj.”

Qhov uas Tswv Yexus tuag ntawd ua rau ntau yam tau tiav lawm. Tiamsis kuv yuav muab peb yam coj los hais nyob rau cov lus qhuab qhia. – 1. Nws txoj kev txom nyem ploj tag lawm. 2. Vajtswv qhov kevchim rau peb txoj kev txhaum tsis muaj ntxiv lawm 3. Peb txoj kev cawmdim tiav lawm.

I. Thawjqeb, Nws txoj kev txom nyem tau ploj tag lawm.

Nws yeej ntsib kev txomnyeem tag nws lub neej. Xws li lub sijhawm thaum nws tseem yog ib tug menyuam movliab kuj raug Vajntxwv Helauj nrhiav nws tua povtseg. Yauxej thiaj li tau coj Miavliag thiab Tswv Yexus uas yog tug menyuam movliab no tsiv tawm mus nyob rau tebchaws Iziv kom dim ntawm Vajntxwv Helauj txhais tes.

Nyob rau hauv Nws lub neej yeej raug neeg totaub yuamkev tag mus li. Txawm yog Nws niam thiab cov kwvtij kiag los tseem totaub nws yuamkev tias Nws “rov ua rau tugkheej xwb.” Thawj zaug uas nws qhia Vajtswv txoj lus los kuj raug neeg yuav muab nws ntes thiab cuam saum pob tsuas koom tuag mus. Muaj ntau zaug peb kuj paub tau tias cov povthawj thiab cov Falixais tau nrhiav sijhawm muab nws ntes tua pov tseg. Cov Falixais tseem yuav xuav pob zeb txawb Nws kom tuag. Thaum cov neeg kiag tawm ntawm nws mus lawm, nws hais rau cov thwjtim haistias, “Nej yuav khiav kuv mus thiab lov?” (Yauhas 6:67). Nws ua neej nyob rau lub ntiajteb nyob rau txoj kev txomnyem thiab rau neeg saib tsis tau. Txawm Nws ua tau txujci ntau yam rau lawm pom, xws li kho ntau tug neeg mob nkeeg zoo, lawv tseem liam hais tias Nws raug dab nkag xwb.

Nyob rau hauv lub vaj Kaxemanes uas yog uantej nws yuav raug ntsiab saum tug ntoo khaublig, nws cov thwjtim tau pw tsaug zog cia Nws nyob ib leeg. Nyob hauv lub vaj Kexemanes nws tau thov Vajtswv, “Nws tawmhws zoo li ntshav nrog poob rau hauv pemteb” (Lukas 22:44). Lub sijhawm nws raug nte ntawd nws cov thwjtim tau khiav tag lawm, tsis lees paub Nws lawm” (Mathais 26:56).

Cov tubrog muab nws cab mus rau lawv tug nom ua yog Pislaj. Pilaj ua rau nws nyob ze rau txoj kev tuag. Lawv tau rho Nws cov hwjtxwv, thiab ntaus Nws sab phlu. Lawv tau muab koomom pov los rau nws ntoo chob nws taubhau los ntshav. Yexus haistias, yeej muaj tseeb raws li Yaxayas tug cev Vajtswvlus cov lus tau hais tseg,

“Kuv tig nraubqaum rau cov neeg uas nplawm kuv, kuv tsis tau cheem cov neeg uas nplawm kuv, kuv tsis tau cheem cov neeg uas thuam kuv, kuv tig xubntiag rau lawv thuam, lawv rho kuv cov hwjtxwv, thiab nto qaubncaug kuv lub ntsejmuag” (Yaxayas 50:6).

Tom qab ntawd lawv thiaj yuam nws kws tug ntoo khaublig mus lawm tom qhov chaw uas muab nws ntsia. Lawv tau muab ntsialaug ntsia nws ob txhais tes thiab nws ob txhais kotaw, thiab muaj nws cov ris tsho hle ua neeg liab qab muab nws dai rau saum ntoo khaublig.

“Cia li tsa muag ntsia kuv maj, yeej tsis muaj leejtwg raug txomnyem npaum li kuv raug” (Nkauj Quaj Ntsuag 1:12).

Thaum Yexus qw nrov nrov, “Tiav lawm lauj,” txhais tau haistias, nws qhov kev txomnyem uas nyob rau lub ntiajteb teb no xaus lawm. Txhais tau hais tias, nws qhov kev txom nyem vim yog cov neeg phem hauv lub ntiateb no tau ua rau nws zaum no yog zaum kawg lawm. Yog lintawd nws thiaj li zoo siab hlo mus rau saum tug ntoo khaublig!

“Nws tsis suav hais tias qhov ua rau nws thuam saum tug ntoo khaublig ua rau nws poob ntsejmuag” (Henplais 12:2a).

Nws mus rau saum tug ntookhaublig yam zoo siab hlo vim yog Nws paub tau hais tias, zaum no yog zaum kawg rau txoj kev txomnyem hauv lub ntiajteb, thiab ze rau lub sijhawm Nws yuav rov mus lawm saum qaumntuj, “Nyob rau ntawm Vajtswv…sab xis” (Henplais 12:2b). Yog lintawd tsis yog ib yam txawv dabtsi txog qhov Nws tau qw nrov nrov ntawd,

“Tiav lawm lauj.”

“Tug neeg uas raug kev txomnyeem,” nov yog nws lub npe
   Uas yog Vajtswv Leejtub tug ua tau nqis los
Rhuav tshem tug neeg txhaum thiab hu rov qab!
   Haleluyas! Rau tug Cawmseej!
(“Hallelujah, What a Saviour!” by Philip P. Bliss, 1838-1876).

II. Qeb ob, Vajtswv qhov kev chim rau peb txoj kev txhaum tsis muaj ntxiv lawm.

Yam ua phem tshaj plaws nyob rau saum tug ntookhaublig yog peb tej kev txhaum tau poob rau saum Tswv Yexus lub cev. Nws “Ib txwm yeej tsis muaj txim, Tiamsis Vajtswv muab “peb lub txim rau nws ris” (2 Kaulithaus 5:21). Tswv Yexus ris peb lub txim uas yog txoj kev rau txim rau txoj kev txhaum tau poob rau ntawm Tswv Yexus lub cev saum tug ntoo khaublig. Xibhwb Petus tau hais tias,

“Nws yog tug ua rau peb lub txim rau ntawm nws lub cev rau saum tug ntoo khaublig” (1 Petus 2:24).

Qhov phem tshajplaws saum tug ntookhaublig tsis yog qhov uas mob rau seem cev nqaij daim tawv. Zoo li tug neeg ua raug hluav taws kuj raug ntsia rau ntoo khaublig. Tiamsis yog yam kev txom nyem uas loj tshajplaws uas tsis muaj ib tug neeg hauv ntiajteb no yuav raug loj npaum li Tswv Yexus.

Muaj ib phau ntawv hu ua Tiv kev txom nyem rau Yexus Khetos, Richard Wurmbrand tau hais txog ib tus xibhwb uas tau tiv kev txomnyem nyob rau tsev lojcuj, thiab tej kev tsim txom muaj nyob rau hauv. Tug xibhwb no hais rau Wurmbrand li no, “Zam txim rau kuv kwvtij, kuv tau tiv kev txom nyem heev tshaj dua Tswv Yexus.” Qhov no ua rau kuv totaub txog tug neeg txomnyem cov lus hais txog nws qhov kev txom nyem, tiamsis nws tau hais yuam kev lawm. Vim yeej tsis muaj ib tug neeg twg uas yuav tiv kev txom nyem loj npaum li Tswv Yexus lawm – vim yog tsis muaj ib tug neeg twg uas yuav ris tau neeg ntiajteb tej kev txhaum nyob rau saum nws lub cev. Nws yeej ris tau peb tej kev txhaum tiag, yog peb tej kev txhaum uas yuav raug teem txim.

Tsis tag li xwb, nws tseem ris Vajtswv txoj kev chim rau saum tug ntoo khaublig thiab. Kuv yeej paub zoo tias qhov no yog ib yam ua totaub nyuaj kawg nkaus, tiamsis yeej muaj tseeb li ntawd. Vajtswv txojlus hais tias,

“Vajtswv muab peb lub txim tso rau nws ris” (Yaxayas 53:6).

Tseem hais li no thiab,

“Kuv yeej pom zoo kom nws raug kev txom nyem; tso rau kom raug kev txomnyem: Nws yuav muab nws tus ntujplig los theej peb lub txim…” (Yaxayas 53:10).

Thaum Tswv Yexus tuag rau saum tug ntoo khaublig, nws tuag nrog rau peb tej kev txhaum uas tau poob rau ntawm nws, thiab Vajtswv qhov kev chim uas tau poob rau Nws vim peb tej kev txhaum. Yog lintawd tsis yog ib qhov txawv ua Tswv Yexus yuav qw hais tias,

“Kuv txiv, kuv txiv, yog vim licas koj hnov qab kuv lawm?”
       (Mathais 27:46).

Vajtswv Vajleejtxiv tau feeb Nws lub plhu tawm ntawm Nws Leejtub lawm, vim yog Tswv Yexus tau ris txoj kev txhaum rau saum tug ntoo khaublig. Vajtswv qhov kev chim tau tshwmsim rau lub sijhawm uas Tswv Yexus tau qw nrov nrov ntawd.

“Tiav lawm lauj.”

Thaum koj los cia siab rau Tswv Yexus lawm, Vajtswv txoj kev chim thiab kev rau txim yuav tsis raug koj. Yog vim licas? Vim yog Vajtswv twb rau txim peb tej kev txhaum ntawd rau Tswv Yexus rau saum tug ntoo khaublig lawm. Tiamsis, yog koj tsis lees yuav Tswv Yexus, koj yuav tsum them koj tej kev txhaum ntawd los ntawm qhov poob mus rau dab teb.

III. Qeb peb, Peb txoj kev cawmdim tau ua tiav lawm.

Tsis ntev dhau los no muaj peb tug txiv neej tau tuaj cuag kuv, vim yog tabtom tshawb nrhiav txoj kev cawmdim. Peb tug txiv neej ntawd tau ntxub lawv txiv, qhov no yog tau yuam kaum nqe kev cai uas yog nqe tsib (Khiavdiam 20:12). Kuv tau hais kom peb tug neeg no los cia siab rau Tswv Yexus, thiaj ntxuav tau lawv tej kev txhaum los ntawm Tswv Yexus cov Ntshav. Muaj ib tug tau ua raws li kuv hais. Nws tau los cia siab rau Tswv Yexus. Tiamsis muaj ob tug tsis kam ua raws, txawm cia li rov mus tsev mus thov kom ob tug txiv zam txim xwb. Yog ib yam ua txawv kawg! Ob tug txiv neej no tsis cia siab rau Tswv Yexus, tiamsis cia siab rau ob tug qhov kev ua zoo uas yog thov kom ob tug txiv zam txim. Tiamsis Vajtswv txoj lus tau hais li no,

“Tsis yog ib yam haujlwm uas peb ua zoo, tiamsis vim yog nws qhov kev hlub peb xwb…” (Titus 3:5).

Peb tsis tau raug cawmdim los ntawm qhov uas peb ua tej yam zoo! Tiamsis ib txoj hau kev yuav cawm kom peb dim yog Tswv Yexus xwb, vim tej yam no nws tau ua tiav tag rau saum tug ntoo khaublig lawm! Tug neeg uas nyob rau tsev lojcuj pem nroog Filipis hais li no tias, “Kuv yuav ua licas thiaj yuav dim?” (Teshaujlwm 16:30). Xibhwb Povlauj thiaj li qhia rau nws hais tias, “Yuav tsum ntseeg Tswv Yexus Khetos, thiaj yuav dim” (Teshaujlwm 16:31). Txhuam yam uas koj ua kom tau txais kev cawmdim yog cia siab rau Tswv Yexus xwb!

Tswv Yexus tau ua txhua yam rau koj rau ntawm tug ntoo khaublig. Thaum nws hais tias, “Tiav lawm lauj,” yog txhais tau hais tias, txhuam yam uas ua rau koj uas yog yam uas koj cheemtsum yuav tau tiav lawm. Yog lintawd tamsis koj tsis tag yuav ua dabtsi lawm tsuas yog cia siab rau nws xwb. Lub sijhawm uas koj los cia siab rau Tswv Yexus, lub sijhawm no nws yuav cawm koj kom dim – rau txhua lub sijhawm thiab mus tag ibtxhi!

James Hudson Taylor yog tug uas tsim tsa lub koomhaum uas muaj lub npej hu ua Tshajtawm Txoj Moo Zoo Rau Tebchaw Suav (the China Inlang Mission). Ua ntej nws yuav mus rau suav teb, lub sijhawm thaum nws tseem muaj hnub nyoog li kaumtsib xyoo ntawd, Hudson Taylor tau nyeem ib phau ntawv hu ua “Tswv Yexus Tes Dejnum Uas Tiav Lawm” (The Finished Work of Christ).” Lub sijhawm thaum nws tseem tabtom nyeem phau ntawv no nws paub tau hais tias txhua yam uas yog nws txoj kev xav tau kom pab nws dim ntawd, Tswv Yexus twb ua tiav tag rau saum tug ntoo khaublig lawm! Hudson Tayplos tau txhocaug ntua thiab cia siab rau Tswv Yexus lub sijhawm no nws tau txais kev cawmdim lawm – nws thiaj tau mus tshajtawm rau tebchaw suav thiaj yogi b tus xibhwb uas muaj koob nrov npe. Kuv tabtom nug koj thiab xav kom koj ua ib yam li James Hudson, cia li cia siab rau Tswv Yexus los ntawm txoj kev ntseeg. Nws yuav zam koj lub txim thiab cawm koj tug ntsujplig, vim yog,

“Tiav lawm lauj” (Yauhas 19:30).

Txhua yam uas koj ntshaw pab kom koj dim, Tswv Yexus twb ua tiav tag rau saum tug ntoo khaublig lawm. Cia li los rau ntawm nws thiab cia siab rau Nws, koj thiaj yuav tau txais kev cawmdim rau lub sijhawm yav sawv ntxov no!

Kuv yuav hu ib zaj nkauj. Yog koj xav paub meej hais tias ib tug ntseeg zoo licas, thov koj sawv mus lawv tom qab hauv chav tsev no thaum kev tseem tabtom hu nkauj. Dr. Cagan yuav los coj koj mus rau lwm chav tsev yuav muab lus qhia ntxiv thiab thov Vajtswv pub rau koj. Thov koj cia li sawv mus thaum kuv tseem tabtom hu nkauj.

Kuv tau hnov ib lub suab hu, yog Vajtswv hu kuv
   Los ntxuav kev txhaum ntawm cov Ntshav saum tug ntoo khauglig
Vajtswv, kuv los cuag koj, Los rau ntawm koj!
   Ntxhuav kuv, koj cov ntshav ntws saum ntoo khaublig los ntxuav kuv
(“I Am Coming, Lord” by Lewis Hartsough, 1828-1919).

(XAUS ZAJ QHUAB QHIA NO)
Koj mus nyeem Dr. Hymers’ cov lus qhuab qhia nyob hauv Internet
tom www.realconversion.com. Qhib no “Hmong Lus Qhuab Qhia.”

You may email Dr. Hymers at rlhymersjr@sbcglobal.net, (Click Here) – or you may
write to him at P.O. Box 15308, Los Angeles, CA 90015. Or phone him at (818)352-0452.

Nyeem Vajtswv txojlus uantej mloog lus qhuab qhuia yog Dr. Kreighton L. Chan: Mark 15:29-37.
Hu nkauj tshwjxeeb uantej mloog lus qhuab qhua yog Benjamin Kincaid Griffith:
“Qhuas tug Cawmseej” (tus sau, Avis Burgeson Christiansen, 1895-1985).


TXHEEJ TXHEEM

TIAV LAWM LAUJ!

TETELESTAI!

Tug qhia Dr. R. L. Hymers, Jr.
by Dr. R. L. Hymers, Jr.

“Nws hais tias, tiav lawm lauj, ces Yexus txawm nyo hau ntshis thiab tu siav nrho tamsim ntawd” (Yauhas 19:30).

(Mathais 27:40, 41-42; Lukas 23:36-37; Mathais 27:43-44;
Lukas 23:39; Mathais 16:22, 23; Malakaus 15:30)

I.   Qeb ib, Nws txoj kev txom nyem ploj tag lawm, Yauhas 6:67;
Lukas 22:44; Mathais 26:56; Yaxasyas 50:6;
Nkauj Quaj Ntsuag 1:12; Henplais 12:2.

II.  Qeb ob, Vajtswv txoj kevchim rau peb txoj kev txhaum tsis muaj
ntxiv lawm, 2 Corinthians 15:21; 1 Petus 2:24; Yaxayas 53:6, 10;
Mathais 27:46.

III. Qeb peb, Peb txoj kev cawmdim tau ua tiav lawm, Khiavdim 20:12;
Titus 3:5; Teshaujlwm 16:30, 31.